Nākamais civilās aizsardzības seminārs Rīgas apkaimēm notiks 21.maijā Centrā

, , , , , , , ,

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks trešdien, 21. maijā. no plkst. 18.00 līdz 20.00 Centra apkaimē, Natālijas Draudziņas vidusskolā (Bruņinieku iela 24a). Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.

Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikšanās formu – ŠEIT.

Šis seminārs paredzēts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā ietilpstošo apkaimju iedzīvotājiem:

  • Avoti
  • Brasa
  • Centrs
  • Grīziņkalns
  • Kundziņsala
  • Mežaparks
  • Pētersala-Andrejsala
  • Sarkandaugava
  • Skanste

Semināra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju Centra apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām.

“Latvijas Bankas” pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīs par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti divi semināri – Teikā un Āgenskalnā. Nākamais seminārs gaidāms jūnijā – Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

“Muzeju nakts 2025” Nacionālajā psihiskās veselības centrā: “Mūsu vēsture – mūsu vērtība”

Sestdien, 2025. gada 17. maijā, Tvaika ielā 2 no plkst. 17.00 līdz 22.00 Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) aicina apmeklēt Muzeju nakts pasākumu ar devīzi “Mūsu vērtību stāsti”. Šī gada tēma – “Mūsu vēsture – mūsu vērtība” – ļaus ielūkoties psihiatrijas un garīgās veselības aprūpes vēsturē no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām.

Vakara gaitā būs iespēja piedalīties digitālas Vēstures un kultūras telpas (muzeja) atklāšanā, klātienē iepazīties ar jaunu grāmatu par NPVC 200 darbības gadiem, publiskā pirmizrādē noskatīties dokumentālas īsfilmas par NPVC vēstures posmiem, kā arī neformālās sarunās tikties ar psihiatrijas un narkoloģijas rezidentiem.

Programma:

🕔 17:00 – “Sākums sarunai”: Vēstures un kultūras telpas (muzeja) digitalizācijas projekta atklāšana, tapusi ar Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas līdzfinansējumu.
🕕 17:45 – “Sašķelto dvēseļu patvērums”: grāmatas prezentācija, veltīta iestādes 200 gadu jubilejai.
🕕 18:20–21:00 – Mūsu vēstures īsfilmu seanss:

  • 18:30 – 150 gadu jubilejas atcere (1974. gada materiāli, ar latviešu titriem);
  • 19:30 – 190 gadu jubilejas atcere (2014. gads);
  • 20:30 – 200 gadu jubilejas atcere (2024. gads).

🕙 22:00 – Vakara noslēgums.

Pasākuma laikā būs iespēja brīvā gaisotnē aprunāties ar NPVC psihiatrijas un narkoloģijas rezidentiem.

Lūgums apmeklētājiem respektēt slimnīcas vakara mieru!

Vairāk informācijas:
Silva Bendrāte, VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” Komunikācijas un klientu apkalpošanas daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste, tel. 29 278 782, e-pasts: silva.bendrate@npvc.lv.

 

Rīgas Apkaimju alianse aicina uz diskusijām par sabiedrības līdzdalību Rīgā

Saistībā ar 7.jūnijā plānotajām Pašvaldību vēlēšanām, šobrīd ir īstais brīdis Rīgas pašvaldības deputātu kandidātiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pilsētas aktīvistiem atgādināt par sabiedrības iesaistes vērtību pašvaldības darbā. Diskusiju sērija par sabiedrības līdzdalību tiek rīkota ar mērķi veicināt vienotu izpratni par pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nozīmi Rīgas pašvaldībā.

Diskusijas notiks par 3 aktīvām līdzdalības formām Rīgā:

🔹 Otrdien, 29.aprīlī – Rīgas līdzdalības budžeta ideju konkurss – instruments apkaimju attīstībai;
🔹 Trešdien, 14.maijā – Organizāciju dalība Rīgas pilsētas attīstības darba grupās, komitejās un komisijās;
🔹 Trešdien, 18.jūnijā – Rīgas apkaimju iedzīvotāju biedrības – līdzinieces iedzīvotāju padomēm.

  • 18:30 stāstījums un ekskursija pa eS14 kopienas centru Māra Jansona vadībā;
  • 19:00 diskusija Sabiedriskās politikas centra Providus vadošās pētnieces Līgas Stafeckas vadībā.

Dalībai diskusijās aicinām pieteikties, aizpildot formu – ŠEIT.

Diskusiju sērija tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība diskusijās ir bez maksas, diskusiju sērija notiks šī gada martā atvērtajā Kopienas centrā eS14 – Sīmaņa ielā 14, Sarkandaugavā.

Pirms diskusijas dalībniekiem būs iespēja klātienē iepazīties ar sabiedrības vadīta kopienas centra pilotprojektu un iegūt lielāku izpratni par sabiedrības līdzdalības iespējām kopienas centrā. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties WhatsApp: +371 28380660 vai e-pastā: rigas@apkaimjualianse.lv.

 

Aicinām piedalīties Sarkandaugavas krastu savienošanā

,

Trešdien, 2. aprīlī, plkst. 13.00 Rīgā norisināsies satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu noslēdzošā centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana. Pasākuma laikā, uzbīdītā konstrukcija, fiziski savienos abus Sarkandaugavas krastus. Aicinām arī mediju pārstāvjus būt klātesošiem šajā vēsturiskajā pārvada būvniecības procesā.

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji, būvnieku pārstāvji no pilnsabiedrības “RK link” un Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Pasākuma programma paredz pasākuma apmeklētāju pulcēšanos Kundziņsalā, došanos uz būvobjektu, kur paredzētas Rīgas domes priekšsēdētāja un Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvja ievadrunas, kā arī pilnsabiedrības “RK link” pārstāvis pastāstīs par kopējo būvdarbu progresu, kam sekos konstrukciju savienošana.

 📌 Pasākuma norises vieta: Kundziņsala, precīza pulcēšanās vieta – ŠEIT.

Lai visiem pasākuma apmeklētajiem nodrošinātu minimālās drošības prasības, līdz otrdienas, 1. aprīļa, plkst. 15.00 mediju pārstāvjiem lūgums pieteikt savu dalību pasākumā, sazinoties ar Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatori Leldi Rudziku (tālrunis: +371 29393211, e-pasts: lelde.rudzika@riga.lv).

Žurnālistu ērtībai paredzēts transports no Rīgas domes, kas līdz plkst. 12.15 gaidīs pie rātsnama, bijušās Rīgas Tehniskās Universitātes ēkas pusē.

 

Aprīļa Brīvsestdiena Dauderos kā veltījums jubilāriem

Ja Eiropas personību muzeju diena ir 4. aprīlī, tad Dauderu muzejā 5. aprīlī būs Brīvsestdiena, lai cildinātu aprīlī dzimušos jubilārus: 205 gadi aprit alusdarītavas “Waldschlößchen” dibinātājam un mecenātam Johanam Dauderam un 170 gadi Ādolfam fon Bingneram, kurš radīja modernāko alusdarītavu Baltijā un 19. gs. beigās uzcēla skaistāko savrupnamu Rīgā.

Mūsdienu Sarkandaugavā ir vairāki vietvārdi, kuros iekļauts vārds – Dauders: Dauderu muzejs, Dauderu parks, Daudersalas pārvads, vilcienu un autobusu pietura “Dauderi” un “Dauderu muzejs”. Varbūt ne visi zina, ka vārda izcelsme ir saistīta ar rūpnieku un mecenātu Johanu Dauderu, kurš pirms 160 gadiem – 1865. gadā neapbūvētās smilšu kāpās pie Sarkanās Daugavas sāka celt pirmās ražošanas ēkas alusdarītavai “Waldschlößchen” (tulkojumā latviski – Mežpils, un patlaban ir uzņēmums ar nosaukumu “Aldaris”).
Ja alusdarītavas “Waldschlößchen” modernās ražošanas būves Ā. fon Bingnera vadībā sāktas celt pirms 145 gadiem, tad nedaudz vēlāk – 1897. gadā turīgais rūpnieks uzcēla greznu savrupnamu savai ģimenei.
Godinot pirmā alusdarītavas izveidotāja un uzņēmēja – latvieša piemiņu, Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidencei tika dots nosaukums “Dauderi”, kurā K. Ulmanis uzturējās no 1937. līdz 1940. gadam.
Greznajā Dauderu namā kopš 1990. gada darbojas muzejs, kas 2010. gadā kļuva par LNVM nodaļu – Dauderi.

LNVM Dauderi 5. aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00 aicina interesentus bez maksas izbaudīt greznā 19. gadsimta beigu savrupnama gaisotni un apskatīt muzeja pamatekspozīciju, kas vēsta gan par nama daudzveidīgo vēsturi, gan par Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma likteni. Dauderu nama Lielajā salonā šobrīd skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Andra Vītoliņa darbu izstāde “Industriālais laikmets”.

Ieeja – bez maksas.
#Dauderumuzejs #lnvmdauderi #Dauderuparks #kultūrvēsture #iepazīstiLatviju #Brīvsestdiena

Rīgā pie dzelzceļa pieturas punktiem sāks mobilitātes punktu izbūvi

, , ,

Šonedēļ Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāks mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Mobilitātes punktu izbūves laikā paredzēts labiekārtot dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām piegulošo teritoriju un savienot pasažieru platformas ar satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūru. Visos mobilitātes punktos paredzēts izveidot drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, segtas velonovietnes, kā arī uzlabot pilsētas sabiedriskā transporta saikni ar vilcienu satiksmi. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis norāda: “Sabiedriskais transports Rīgā piedzīvo renesansi – mērķtiecīgi gan ar rutīnas darbiem, gan ar jaunievedumiem veidojam sabiedrisko transportu ātrāku, ērtāku un pieejamāku, lai arvien lielākam skaitam rīdzinieku tā būtu primārā izvēle ikdienas gaitās. Dzelzceļa integrācija Rīgas sabiedriskajā transportā ir kopējās sistēmas neatņemama sastāvdaļa un vienoti satiksmes punkti objektīva nepieciešamība, ko Rīga īsteno, piesaistot gandrīz 30 miljonus eiro lielu ES fondu finansējumu.”

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai un koplietošanas autostāvvietas. Veidojot labiekārtojumus, šajos mobilitātes punktos kopumā paredzēts iestādīt 178 kokus un vairāk nekā 11 tūkstošus dažāda veida krūmus.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, veidojot sasaisti starp dzelzceļa infrastruktūru un pilsētas sabiedrisko transportu, veloinfrastruktūru, gājēju infrastruktūru. Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Būvdarbus veiks SIA “ACBR”. Kaspars Kalniņš, SIA “ACBR” valdes priekšsēdētājs, uzsver “Mēs apzināmies, cik būtiski ir šie mobilitātes punkti Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai. To izbūve ir svarīgs solis ceļā uz ērtāku, drošāku un pieejamāku pārvietošanos pilsētā, kur sabiedriskais transports, velobraucēji un gājēji var ērti un efektīvi izmantot modernu un sakārtotu infrastruktūru. Mūsu komanda darīs visu iespējamo, lai būvdarbi noritētu raiti, ar iespējami mazāku ietekmi uz satiksmi, kā arī tiktu īstenoti atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem un plānotajiem termiņiem.”

Mobilitātes punktu izbūves laikā pie vairākiem dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, lai nodrošinātu būvdarbu drošu un efektīvu norisi. Pirmie ierobežojumi stāsies spēkā jau šonedēļ. Pie dzelzceļa pieturas punkta “Dauderi” līdz 31. augustam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zāģeru ielas posmā no Sarkandaugavas ielas līdz dzelzceļa sliedēm, kā arī Sarkandaugavas iela no Zāģeru ielas līdz Sarkandaugavas ielai 21. Pie stacijas “Zemitāni” no 14. marta līdz 1. jūlijam transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgts Kroņu ielas posms, kas savieno Kroņu ielu un Ieriķu ielu. Līdz 1. jūlijam ierobežos transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību Zemitāna ielas posmā zem Jorģa Zemitāna tilta. Tāpat minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu satiksmi ielas posmā no Zemitāna ielas līdz dzelzceļa stacijas “Zemitāni” ēkai un ielas posmā pie īpašuma Brīvības ielā 198A. 2025. gada būvniecības sezonā tiks ieviests joslas sašaurinājums Zemitānu ielā – zonā zem tilta un krustojumā ar A. Čaka ielu. Pie stacijas “Ziemeļblāzma” īslaicīgi tiks sašaurināta brauktuve uz Vecāķu prospekta un Jaunciema gatves, bet pie dzelzceļa pieturas punkta “Bolderāja” būs ierobežota gājēju kustība Gaigalas ielā, kā arī transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgta Keramikas iela no Silikātu ielas līdz Silikātu ielai 1K-2. Pie stacijām “Sarkandaugava” un “Šķirotava” būtiski satiksmes ierobežojumi šobrīd nav plānoti.

Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Būvdarbi tiek veikti, sinhronizējot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” izbūvi Rīgas pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 33 447 742 eiro, no tām, Eiropas Savienības finansējums – 27 642 762 eiro.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas domes Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi. Būvprojektu izstrādi veica SIA “BM projekts”.

Kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un mobilitātes punktu publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās. Šogad plānots sākt būvdarbus arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”. Arī šo mobilitātes punktu būvniecību paredzēts īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” vizualizācijas: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720324369186

Pašvaldība atvēlēl 3,4 miljonus eiro seguma atjaunošanai 11 ielu posmos

, , , , , , , , ,

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.

 

Pēdējo gadu laikā Rīgā ierīkotas 15 samazināta ātruma zonas

, , , , , , , ,

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karte – ŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve; darbi norit atbilstoši plānam

, ,

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina uz Mazākās egles iedegšanu Sarkandaugavas Kalna parkā

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti uz iespējams, mazākās eglītes Rīgā iedegšanas svētkiem. Tā pati eglīte, kuru Sarkandaugavas attīstības biedrība iestādīja 2021.gada Lielās talkas laikā Kalna parkā, tagad beidzot varēs rotāties un nest prieku.

Tādēļ apkaimes iedzīvotāji un viesi aicināti sestdien, 14.decembrī plkst. 17.00 uz Mazākās eglītes iedegšanu un rotāšanu. Par siltu atmosfēru gādās uz ugunskura sildītais karstais upeņu dzēriens un silti pīrādziņi. Šī būs arī iespējas satikties ar Sarkandaugavas attīstības biedrības aktīvistiem un uzzināt vairāk par tuvākajiem plāniem.

Savukārt, pirms šī notikuma no plkst. 14.00 – 16.00 visi tiek aicināti uz BJC “Laimīte” ikgadējo Ziemassvētku tirdziņu, kura laikā ielūdzam piedalīties eglīšu bumbuļu apgleznošanas meistarklasē kopā ar mākslinieci, kuras vārdu var atpazīt domājot par mozaīkas mākslu un viņa ir arī autore Sarkandaugavas simbolu mozaīkai – Irinu Kričalo.

Turpat tirdziņa laikā par ziedojumiem būs iespēja iegādāties Sv. Jāņa palīdzības senioru centra “Duntes Ozoli” radītos rokdarbiņus, atbalstot viņu sirds darbu – rūpējoties par demences pacientu labbūtību.

Aicinām nokļūšanai Dauderu muzejā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Sarkandaugava”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.