Svinot Rīgas 825. jubilejas gadu, Sarkandaugavā šovasar norisināsies Ielu mākslas mēnesis – jauna iniciatīva, kas apkaimē ienesīs laikmetīgo mākslu un urbānās kultūras notikumus. Mēneša laikā taps deviņi jauni sienas gleznojumi, bet apmeklētāji aicināti piedalīties trīs daudzveidīgos pasākumos, kuros satiksies mākslinieki, pētnieki, jaunieši un apkaimes iedzīvotāji.

Ielu mākslas mēnesi ievadīs franču ielu mākslinieka Freda Batla (Fred Battle) monumentālais sienu gleznojums “Pārnese” Alekša skvērā, Tilta ielā 8. Tas atspoguļo kolektīvās atmiņas nozīmi pilsētas nākotnes veidošanā. Darba centrā ir brīvdabas tirgus, kur grāmatas, vinila plates, sadzīves priekšmeti un 20. gadsimta 90. gadu automašīnas kļūst par ikdienas kultūras mantojuma lieciniekiem. Gleznojums akcentē ilgtspēju, kultūras apmaiņu un kopienas spēju piešķirt pagātnei jaunu nozīmi, parādot, ka pilsētas patiesais mantojums slēpjas cilvēkos, viņu atmiņās un savstarpējās attiecībās. Darba iecere organiski sasaucas ar Sarkandaugavas identitāti – vienu no Rīgas senākajiem rūpniecības rajoniem, kur industriālais mantojums, ostas vide un strādnieku kopienu vēsturiskie stāsti savijas ar mūsdienu ielu kultūru. Jaunā mākslas darba atklāšana notiks 20. jūlijā.

Freds Batls ir starptautiski pazīstams ar lielformāta publiskās mākslas darbiem un izstādēm Francijā, Spānijā, Japānā, Kanādā un ASV. Savos darbos viņš pēta industriālo mantojumu, materiālu pārvērtības un cilvēka attiecības ar pilsētvidi, apliecinot, ka publiskā māksla spēj stiprināt vietas identitāti un veicināt dialogu starp pagātni un nākotni.


Šomēnes un augustā sienas gleznojumi parādīsies vairākās Sarkandaugavas vietās.


8. augustā no plkst. 10.00 līdz 18.00 kopienas centra “eS14” pagalmā notiks pasākums “LODErēšana” vai diena Sarkandaugavas izzināšanai. Vārds “loderēt” nozīmē klaiņot un nesteidzīgi baudīt apkārt notiekošo, un tieši šādā atmosfērā apmeklētāji aicināti iepazīt Sarkandaugavu caur mākslu, stāstiem un kopīgu darbošanos, vērot Sarkandaugavai veltīta sienas gleznojuma tapšanu, doties pētnieciskā pastaigā pa apkaimes pagalmiem, piedalīties radošajās darbnīcās un iesaistīties diskusijās par Sarkandaugavas nākotni. Pasākumu noslēgs mākslinieču apvienības “Poētiskais Robotisms” performatīvā akcija “Sarkandaugavas laika lode”, kuras laikā apmeklētāju stāsti un pārdomas kļūs par daļu no topošā mākslas darba.

 16. augustā no plkst. 12.00 līdz 16.00 Sarkandaugavas pamatskolas pagalmā notiks pasākums “Kāpēc Daugava ir sarkana? (un citi stāsti)”, kura laikā jaunieši, viņu ģimenes un vietējie iedzīvotāji kopīgi radīs sienas gleznojumu, iedvesmojoties no Sarkandaugavas stāstiem un identitātes. Pasākuma noslēgumā visi kopīgi atklās jauno murāli un iemūžinās paveikto kopīgā fotogrāfijā.

 22. augustā festivāls “ROW BALTICS 2026” pārvērtīs Sarkandaugavu par urbānās kultūras centru. Visas dienas garumā Zāģeru ielas apkārtnē satiksies ielu māksla, hiphops, skeitbords un laikmetīgā pilsētvides kultūra. Festivāla apmeklētāji varēs vērot, kā 30 Latvijas un ārvalstu mākslinieki Daiņa Rudens vadībā veido 400 kvadrātmetrus lielu sienas gleznojumu, sekot līdzi starptautiskām BMX frīstaila un skeitborda sacensībām, piedalīties radošajās darbnīcās un iepazīt grafiti, sietspiedes, mūzikas tehnoloģiju un citu radošo prakšu pasauli. Programmā paredzētas arī Baltijas bītmeikeru sacensības mūziķa anša vadībā, savukārt vakarā uz festivāla skatuves uzstāsies mūziķi.

Dalība visos Ielu mākslas mēneša pasākumos ir bez maksas.

 

Vasarā LNVM Dauderi izzinošu pasākumu cienītājiem piedāvā iepazīt ne tikai muzeju, bet arī Sarkandaugavas apkaimi, palūkojoties ārpus muzeja teritorijas un dodoties pastaigā gida vadībā. Pirmā ekskursija “Otrpus Dauderu sētai” notiks 18. jūlijā plkst.12.00.

Kā ielas iegūst savus nosaukumus? Visbiežāk tam ir savs skaidrojums un vēsturisks stāsts. Ņemot vērā to, ka Sarkandaugava pazīstama tieši ar industriālo mantojumu, daudzām ielām piešķīra nosaukumus, kas saistīti ar dažādiem arodiem, piemēram, netālu no Zāģeru ielas, kurā mīt Dauderu muzejs, atrodas Lāpstu iela.

Ielu nosaukumi nereti tiek mainīti, bet Zāģeru iela līdz mūsdienām to ne reizi nav mainījusi. Rīgas pilsētas plānos Zāģeru iela (vāc. Sägerstrasse) pirmo reizi minēta 1876. gadā, un, visticamāk, savu nosaukumu ieguvusi no netālu esošās Vērmaņa kokzāģētavas (vāc. Wöhrmanns Dampf-Sägemühle). Zāģeru amats Rīgā ir sens un godājams, sākotnēji tas bija saistīts ar kuģu būvi. Zāģeriem bija sava ģilde, kas apvienoja apmēram 40 biedru. Par savu aizbildni viņi izvēlējās svēto Jāzepu. Sarkandaugavas vēstures kontekstā zāģeri bija svarīgs arods, jo lielākā daļa māju tika apkurinātas ar malkas apkuri, tātad bija liela vajadzība pēc cilvēkiem, kuri malku var sazāģēt.

Tālākais ekskursijas ceļš kopā ar muzeja speciālistu vedīs aiz muzeja vārtiem, pastaigā pa tuvējām ielām – Zāģeru, Tvaika un Gaujienas ielu. Pastaigas laikā varēs uzzināt interesantus faktus par tuvējām mājām un to iedzīvotājiem, piemēram: kā Tvaika iela ieguva savu nosaukumu? Kas bija populārākā prece, ko tirgoja mazajās bodītēs? Kāpēc radās konflikts starp Latvijas Kredītbanku un Gaujienas ielas iedzīvotājiem? Kāpēc Zāģeru iela tika minēta ne tikai daiļliteratūrā, bet arī vietējās kriminālziņās?

Ekskursijas ilgums: apmēram 60 minūtes.

Ekskursijas sākums: LNVM Dauderi Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā.

Dalības maksa: 6 eiro katram dalībniekam (ieskaitot gida pakalpojumu). Dauderu muzeja apmeklējums cenā nav iekļauts. Grupas apjoms: 10–30 cilvēku.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” informē, ka no šā gada 17. jūlija uzņēmuma klientiem Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Izmaiņas saistītas ar pārstrādei izmantojamo bioloģisko atkritumu nodošanas tarifa samazinājumu Pierīgas atkritumu poligonā “Getliņi EKO”.

Tā kā Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, izmaiņas ietekmēs abus pakalpojumus – zemāka maksa būs gan par bioloģiski noārdāmo atkritumu, gan nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

No šī gada 17. jūliju “Getliņi EKO” maksa par bioloģiski noārdāmo atkritumu noglabāšanu būs 67,50 eur/tonnā bez PVN (līdz šim – 91,00 EUR/tonnā).

Ņemot vērā augstāk minēto, izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā no 2026. gada 17. jūlija būs:

Nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana – 27,18 EUR/m3 bez PVN, kopā ar PVN 21% – 32,89EUR/m3 (iepriekš – 27,40 EUR m3 bez PVN jeb 33,15 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 7,88 EUR ar PVN līdzšinējo 7,96 EUR vietā ar PVN.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana – 16,31 EUR/m3 bez PVN jeb 19,74 EUR/m3 ar PVN (iepriekš– 16,44 EUR/m3 bez PVN jeb 19,89 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 4,74 EUR (ar PVN 21%) līdzšinējo 4,77 EUR vietā.

Uzņēmums atgādina, ka samazināt izdevumus par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu var, tos šķirojot.

SIA “Eco Baltia vide” mērķtiecīgi turpina strādāt pie ikvienam klientam pieejamas šķirošanas infrastruktūras izveides, lai būtu iespējams dalīti no kopējiem atkritumiem nodot iepakojumu, stikla taru, tekstilizstrādājumus, elektrotehniku un citus atkritumu veidus, kuru apsaimniekošanu uzņēmums nodrošina bez maksas.

Plašāka informācija par SIA “Eco Baltia vide” šķirošanas iespējām pieejama ŠEIT.


Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz riga@ecobaltiavide.lv.
Plašāka informācija par uzņēmuma pakalpojumiem pieejama www.ecobaltiavide.lv, kā arī klientu pašapkalpošanās portālā mana.ecobaltiavide.lv.


 

Vērojot sabiedrības novecošanās tendences ne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī Eiropā, Rīgas pašvaldības Labklājības departaments 2025. gadā ir sācis izstrādāt rīcības plānu personu ar demenci aprūpes risinājumiem. Tā mērķis ir nodrošināt arvien kvalitatīvāku, pieejamāku, cieņpilnāku un mūsdienīgāku atbalstu cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem un viņu tuviniekiem.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, Rīgas sociālās aprūpes centros ir izveidotas un pielāgotas īpašas telpas cilvēkiem ar demenci. Tās iekārtotas atbilstoši šo klientu vajadzībām un uztveres īpatnībām, vienlaikus radīti apstākļi, lai veicinātu cilvēku neatkarību un pašaprūpes spēju saglabāšanu. Nozīmīgs solis ir arī sensorās vides attīstība. Sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” izveidota mūsdienīga sensorā telpa, kas piedāvā līdzsvarotu vidi miera, drošības un maņu stimulācijas pieredzei un palīdz uzlabot cilvēku emocionālo labsajūtu un kognitīvās funkcijas.

Rīgā personas ar demenci vai viegliem un mēreniem kognitīviem traucējumiem darba dienās var saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus. Tie ietver sociālo prasmju saglabāšanu un attīstīšanu, izglītošanu, lietderīga brīvā laika pavadīšanu, kā arī psihosociālu atbalstu gan pašām personām, gan viņu tuviniekiem. Dienas aprūpes centri sniedz arī sociālā darba, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, piedāvājot alternatīvu institucionālajai aprūpei, piemēram, pansionātiem.

Dienas aprūpes centri Rīgā personām ar demenci:

“Ozolaine” Zandartu iela 2A, tālruņi +37126039913, +37167202113;

“Duntes Ozoli”, Pededzes iela 4, tālrunis +37167304532;

“Oāze” Biešu iela 6-49, tālrunis +37127788147;

“Liepa” Valentīna iela 16, tālruņi +37120589730, +37129180464;

“Agate” Bruņinieku iela 8, telpa 5A, tālrunis +37129240963;

“Žubītes” Katoļu iela 22/24, tālrunis +37128356548.

Papildinot pieejamo atbalsta klāstu, Rīgā darbojas arī konsultatīvais centrs personu ar demenci atbalstam. Tas piedāvā bezmaksas informatīvu un praktisku atbalstu ģimenēm, kurās ir cilvēks ar demenci vai novērojamas tās pazīmes. Centra darbību nodrošina SIA “Aprūpes centrs “Agate””, piedāvājot vienotu saziņas tālruni +371 61111161. Centrs atrodas Ģertrūdes ielā 12, un tas ir pieejams darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.30, savukārt telefoniskās konsultācijas iespējams saņemt līdz plkst. 19.00. Plašāka informācija mājaslapā www.infodemence.lv.

Konsultatīvā centra mērķis ir atbalstīt gan personas ar demenci, gan viņu tuviniekus, piedāvājot:

  • informāciju par demences problemātiku un slimības norisi;
  • konsultācijas par medicīniskiem, sociāliem un praktiskiem jautājumiem;
  • seminārus tuviniekiem un aprūpētājiem;
  • atbalsta grupu tīkla veidošanu dienas aprūpes centros;
  • tematiski izglītojošus pasākumus.

Šāds atbalsta mehānisms būtiski papildina Rīgā pieejamos sociālos pakalpojumus, veicinot savlaicīgu palīdzības sniegšanu, izpratni par demenci un uzlabojot dzīves kvalitāti gan cilvēkiem, kuri sirgst ar šo slimību, gan viņu ģimenēm.


Lai sniegtu iedzīvotājiem plašāku informāciju un praktisku atbalstu, Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv pieejami informatīvie materiāli par dienas aprūpes centriem cilvēkiem ar demenci, kā arī resursi par demences pazīmēm un palīdzības iespējām – šeit.

Savukārt vietnē veseligsridzinieks.lv publicēta informācija par vecuma demences izpausmēm un tās variantiem – skatīt šeit.


 

Maijā notikušajā publiskajā aptaujā iedzīvotāji iesniedza priekšlikumus par gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu aktīvākajās šķērsošanas vietās, tādējādi atvieglojot pārvietošanās cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un citiem gājējiem ikdienā.

Aptauja bija pieejama platformā “Geo Rīga/iesaisties!”, un pašvaldība saņēma vairāk nekā 130 adreses ar ierosinājumiem. No tām darbu sarakstā iekļautas 72 adreses, izslēdzot vietas, kas neatrodas pašvaldībai piederošajos zemesgabalos, kā arī tās, kur tuvākajā laikā paredzēta seguma pārbūve vai darbi jau ir ieplānoti.

Iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi tika apkopoti un izvērtēti pēc vienotas kārtības — veikta vietu apsekošana, adreses sadalītas pa apkaimēm un izvērtēta tehniskā iespēja darbus īstenot.

Standarta situācijās ietvju apmales tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Konkrētās vietās risinājums var atšķirties atkarībā no ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.

Maijā darbi veikti 36 adresēs, kopumā pazeminot 374 metrus ietvju apmaļu. Darbi īstenoti Puķu, E. Smiļģa, Biešu, Mālu, Tumes, Kartupeļu, Kolkasraga, Prūšu, Aglonas, Tomsona, Zirņu, Vairogu, Aizkraukles, Sliežu un Vecmīlgrāvja ielās.

Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu. Darbi turpināsies visu būvniecības sezonu līdz pat novembrim.

2025.gadā ietvju apmales pazeminātas vairāk nekā 1 520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.


Pašvaldība aicina iedzīvotājus informēt par bīstamām gājēju pārvietošanās un šķērsošanas vietām pašvaldībai piederošajās teritorijās, zvanot uz Rīgas pašvaldības vienoto diennakts informatīvo tālruni 1201 vai rakstot uz e-pasta adresi 1201@riga.lv.

 

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 4. jūnijā lēma apstiprināt labiekārtošanas darbu veikšanu, atjaunojot rotaļlaukumus astoņās pirmskolas izglītības iestādēs.

“Pašvaldība turpina labiekārtot Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes, astoņos bērnudārzos tiks atjaunoti rotaļlaukumi. Pašvaldība kopumā ieguldīs 2,8 miljonus eiro rotaļlaukumu izbūvē. Rīgai ir svarīgi sakārtot savus īpašumus un nodrošināt mūsdienīgu un sakārtotu vidi jaunajiem rīdziniekiem gan skolās, gan bērnudārzos,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rotaļlaukumi tiks atjaunoti:

Rīgas 182. pirmsskolas izglītības iestāde Dzelzavas ielā 17A (Purvciems);

Rīgas 255. pirmsskolas izglītības iestāde Brāļu Kaudzīšu ielā 5 (Pļavnieki);

Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Liepiņa” Viestura prospektā 29 (Sarkandaugava);

Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestāde Marsa gatvē 16 (Purvciems);

Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestāde Izvaltas ielā 2 (Ķengarags);

Rīgas 197. pirmsskolas izglītības iestāde Birzes ielā 44 (Daugavgrīva);

Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Saulstariņi” Gobas ielā 27 (Bolderāja);

Rīgas 41. pirmsskolas izglītības iestāde Ludzas ielā 74 (Latgales apkaime).

Kopējās projektu investīcijas ir līdz 2 790 000 eiro (ar PVN), tajā skaitā būvuzraudzības izdevumi. Projektam tiks nodrošināts līdzfinansējums līdz 418 500 eiro (ar PVN) no Rīgas pašvaldības budžeta. Projekta īstenošanai no Valsts kases vai cita aizdevēja tiks ņemts aizņēmums līdz 2 371 500 eiro (ar PVN).

 

Šī gada jūnijā sāksies jau desmitā sezona mobilajām kultūrtelpām “Stropi”, kurās visa mēneša garumā norisināsies daudzveidīga kultūras pasākumu programma.

Šajā vasarā kultūrtelpu “Stropi” programmas pasākumi notiks desmit norišu vietās dažādās Rīgas apkaimēs:

 Rīgas centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā;

Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā;

Ēbelmuižas parkā;

Kultūras centra “Imanta” pagalmā;

Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā;

Pļavnieku Zaļajā birzī;

Strazdumuižas parkā Juglā;

Rīgas Brīvostas bērnu laukumā Vecmīlgrāvī (Meldru ielā 1A);

Kopienas centrā “eS14” Sarkandaugavā;

Vladimira Kudojara parkā Dārziņos.

“Stropos” apmeklētāji varēs baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises. Šogad “Stropos” notiks vairāk nekā 40 pasākumu, kuru rīkotāji ir pašvaldības kultūras iestādes.

Jau otro gadu Pārdaugavas kultūrtelpa “Stropi” Imantā piedāvās daudzveidīgu programmu dažādām mērķgrupām, visos pasākumos nodrošinot zīmju valodas tulkojumu.

Pasākumi bērniem un jauniešiem

3. jūnijā

Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā – plkst. 18.00 kultūrtelpā “Stropi” bērnus priecēs izzinoša lekcija par atkritumu šķirošanu, Teatras Lulu performanču izrāde “Knock Knock Knock” (Lietuva) un Radošais stūrītis kopā ar Gaismas un sajūtu namiņu, mini Zoo un radošās darbnīcas kopā ar “Tusi Busi”.

4. jūnijā

Ziepniekkalnā, Ēbeļmuižas parkā – plkst. 19.00 kultūrtelpa “Stropi” visus apkaimes iedzīvotājus aicina uz izrādi bērniem “Krāsainās un ziedu pasakas”, bet plkst. 20.00 uzstāsies grupa “Baložu pilni pagalmi”.

Ķengaragā, Mūzikas un mākslas skolas pagalmā no plkst. 19.00 uzstāsies dziedātāja Antra Stafecka un ģitārists Jānis Čubars.

Šie pasākumi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejami bez maksas.


Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Stropi” visas vasaras garumā var uzzināt Stropu sociālo tīklu kontos:

ŠEIT ,

kā arī Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

6. jūnijā plkst. 14:00 Dauderu dārzā ir iespēja piedalīties Imanta Vecozola vadītajā meistarklasē. Pēc tās plkst. 17:00 Dauderu nama Lielajā salonā notiks izstādes “Daba kā mūza: vieta, kur dzimst māksla” atjaunotās ekspozīcijas atklāšana. Šī izstāde notiek “ArtandFashionRiga” projekta “Mākslinieki un viņu mūzas” ietvaros.

Dalībnieku skaits meistarklasē: līdz 15 personām.

Dalības maksa: 35 eiro

Dalībniekiem jāņem līdzi viss gleznošanai nepieciešamais: papīrs, palete, otas, krāsas u.c.

Vairāk informācijasšeit.


Mākslinieks Imants Vecozols (1933) ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu Latvijas gleznotājiem, kurš ievērību guvis tieši ar saviem klusās dabas gleznojumiem. I. Vecozols gleznojis ainavas, lauku un pilsētu skatus, arī portretus. Darbi tapuši eļļas, akvareļu, temperas un pasteļu tehnikā. Nodarbojies arī ar grāmatu ilustrēšanu. Viņa daiļradē manāma interese par latviešu ikdienas dzīves portretējumu.

Nozīmīgs ir I. Vecozola ieguldījums pedagoģijā. Savu pedagoģisko darbu viņš sāka Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, vēlāk bija arī mācībspēks Latvijas Mākslas akadēmijā.

 

Otrdien, 26. maijā, no plkst. 17.00 līdz 21.00 Rīgas mākslinieki bez maksas atvērs savas studijas ikvienam interesentam. Mākslinieku Atvērto Studiju Otrdiena ir viena no pirmajām šāda veida iniciatīvām Latvijā un daļa no Riga Art Week 2026 programmas. Kā norāda organizatori – tā nav izstāde vai gadatirgus, bet gan personiska tikšanās tur, kur top māksla.

Vēl nesen mākslas darba iegāde lielākoties nozīmēja galerijas apmeklējumu. Šodien arvien biežāk tā nozīmē tikšanos mākslinieka studijā, rezidencē vai neformālā sarunā ar pašu autoru. Mākslinieku Atvērto Studiju Otrdiena ir vieta, kur šādi scenāriji – tiešs kontakts, tiešs atbalsts un arī tiešs mākslas darba iegādes process – kļūst iespējams arī Rīgā.

Iniciatīvu organizē FOLLOW.ART – bezalgoritmiska digitālā infrastruktūra māksliniekiem un kuratoriem, kurā pēdējo 10 mēnešu laikā apvienojušies aptuveni 3000 mākslinieki un kuratori no 100 valstīm.

“Latvijas vizuālās mākslas vide ir dzīva un starptautiski atzīta. Latvijas mākslinieki eksponē darbus prestižās Rietumeiropas galerijās, piedalās starptautiskās rezidenču programmās un pārstāv valsti nozīmīgos pasākumos. Tomēr vietējā infrastruktūra mākslinieku un auditorijas tiešai savienošanai joprojām ir nenobriedusi. Mēs vēlamies iedrošināt publiku uzsākt nepiespiestu sarunu ar māksliniekiem. Auditorijas klātbūtne un interese ir ārkārtīgi vērtīga, tā ir iespēja māksliniekam izstāstīt savu stāstu, kļūt redzamākam un veidot personīgus sakarus. Aiz katra darba ir personība, pieredze un stāsts, un tieši to kopā ar RIGA ART WEEK komandu mēs vēlamies atklāt,”

stāsta pasākuma organizatore Diāna Novicka.

Sabiedrībai laikmetīgā māksla nereti šķiet grūti pieejama vai nesaprotama, bet šī ir reta iespēja iepazīt to no “iekšpuses”, redzēt, kur un kā tā top, satikt autoru un uzdot jautājumus. Organizatori norāda, ka pašiem māksliniekiem šāda veida iesaiste ir milzīga iedvesma. Svarīgi arī saprast, ka attiecību veidošana ar mākslinieku nenozīmē obligāti iegādāties mākslas darbu. Tomēr, ja ir vēlme, apmeklētāji tiek aicināti pievienoties mikro-mecenātisma kustībai un atbalstīt māksliniekus ar nelieliem ziedojumiem, lai viņi var turpināt savu radošo darbu.

Kopumā mākslas cienītāji varēs apmeklēt 28 lokācijas un satikt 32 māksliniekus.

  • Rīgas centrā un Vecrīgā savu mākslas studiju durvis vaļā vērs mākslinieki: Katrīna Biksone, Jeļena Horste-Pirha, Anna Egle, Evija Freidenfelde, Inga Jurāne, Santa Kristiāna Krūze, Aleksandra Federika Krastiņa, Eka Kereselidze, Marija Matvejeva, Envija, Linda Vilka, Sandra Strēle un Rasa Jansone un Mairita Jonikāne.
  • Sarkandaugavā un Čiekurkalnā varēs apmeklēt mākslinieku Andra Eglīša, Roberta Bāliņa, Zojas Golubevas, Denisa Evina, Ievas Stalšenes, Agneses Kurzemnieces un Lauras Prikules mākslas studijas.
  • Dārzciemā, Purvciemā un Teikā apmeklētājus gaidīs mākslinieki Bruno Mellis, Beatrise Kaktiņa un Alina Burlakova.
  • Pārdaugavā varēs satikt tādus māksliniekus kā Monta Beca, Sabīne Līva un Elza Leimane.
  • Pierīgā apmeklētājus gaidīs Keita Melle, Verners Lazdāns, Ieva Caruka, Rita Pranča un Andrejs Bovtovičs.

Plašāku informāciju par pasākuma dalībniekiem un interaktīvo pasākuma norises vietu karti var apskatīt – šeit.


Par FOLOOW.ART

FOLLOW.ART ir bezalgoritmiska digitālā infrastruktūra māksliniekiem un kuratoriem -risinājums prakses centralizēšanai, profesionālu un publisku attiecību veidošanai un tiešā finansiālā atbalsta saņemšanai no auditorijas. Platforma apvieno aptuveni 3000 karšu lietotājus no 100 valstīm un sadarbojas ar mākslas pasākumiem, kultūras asociācijām un augstākās izglītības iestādēm visā pasaulē. 2026. gadā FOLLOW.ART saņēmusi Webby Award par izcilību digitālā dizaina funkcionalitātē. FOLLOW.ART Veidots Latvijā un darbojas visā pasaulē.

Plašāka informācija:
Liene Pālēna
Projektu vadītāja
Tel.: +371 26104145
e-pasts: liene.palena@olsen.lv

 

Lielās Talkas dienā, 25. aprīlī, plkst. 10–16, iedzīvotāji aicināti talkot Sarkandaugavas kopienas centrā eS14, Sīmaņa ielā 14.

Kopienas centrs Sarkandaugavā darbojas tieši vienu gadu, un liela tā papildu vērtība ir plašais pagalms. Laikā, kad cēlajā ēkā darbojās 18. vidusskola, pagalma puķudobes bija pilnas ziedu. Pēc skolas slēgšanas ēka divus gadus bija bez dzīvības.

Pateicoties Sarkandaugavas attīstības biedrības iniciatīvai “Sarkandaugavas dārznieks”, tiks atjaunots lielās pagalma priekšdobes krāšņums. Ainavu arhitekts Artūrs Galilejevs ir izstrādājis dobes detalizācijas plānu ar konkrētu augu izvēli, kas ar ziedēšanas laiku un formu priecēs visos gadalaikos.

25. aprīlī rīdzinieki aicināti palīdzēt sakopt pagalma esošos augus, sagatavot zemi un stādīt daļu no ieplānotajiem augiem: astilbes, salvijas, brūnactiņas.

Līdzi jāņem savi darba cimdi, darbarīki tiks nodrošināti.

Talkošana notiks arī nelabvēlīgos laikapstākļos, ar darbiem iekštelpās.

Vairāk par projektu “Sarkandaugavas dārznieks” lasiet – ŠEIT

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.