Lai mazinātu iespēju, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ applūst teritorijas un tiek nodarīti zaudējumi iedzīvotāju un pašvaldības īpašumiem, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments aicina zemes īpašniekus sakopt savās teritorijās esošos grāvjus, kā arī nodrošināt piekļuvi pašvaldības pārziņā esošajiem meliorācijas grāvjiem un dot iespēju pašvaldības dienestiem tos iztīrīt.

Departaments šogad jau ir iztīrījis grāvjus 1300 metru garumā, un līdz gada beigām plānots veikt tīrīšanas darbus vēl aptuveni 1000 metru garumā. Tīrīšanu veic gan ar traktortehnikas palīdzību, gan rokām. Darbu laikā tiek veikta grāvju tīrīšana no aizauguma, nogāžu veidošana, atsevišķu, piesērējušu posmu padziļināšana, caurteku skalošana.

Diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas un novadīšanas cauruļvadi, caurtekas, u. tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem, kas ir savienoti ar novadāmo ūdeni pieņemošajām ūdenstilpēm. Bieži meliorācija pastāv kombinētā veidā viena veida sistēmām pārejot cita veida sistēmās. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus.

Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.

Konstatējot nelegāla žoga būvniecību, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments var izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā akta brīvprātīgas neizpildes gadījumā žogs var tikt demontēts piespiedu kārtā, izmaksas piedzenot no īpašnieka.

Vēršam uzmanību, ka Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka ielai piegulošo zemes gabalu īpašnieku pienākumu uzturēt īpašumā esošos grāvjus (grāvji ielu sarkano līniju robežās).

Šajā nedēļas nogalē divās Rīgas apkaimēs – Pētersalā-Andrejsalā un Vecmīlgrāvī – notiks bīstamo sadzīves atkritumu nodošanas mobilitātes akcija, kuras laikā rīdzinieki varēs bez maksas nodot pārstrādei bīstamos sadzīves atkritumus.

Iedzīvotāji varēs nodot tādus sadzīves atkritumus kā eļļas, eļļas filtru atkritumus, laku un krāsu atkritumus, dzīvsudraba atkritumus, luminiscētās spuldzes, organiskos šķīdinātājus, neizlietotus ārstnieciskos preparātus, ķimikālijas, izlietotās baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes, piesārņoto taru u.c. Savukārt nevarēs nodot, piemēram, elektropreces un šīferi.

Sestdien, 24.septembrī, atkritumus varēs nodot Pētersalā-Andrejsalā  – no plkst.10 līdz 14 pie veikala “Rimi”, Pulkveža Brieža ielā 33, savukārt svētdien, 27. septembrī, atkritumus varēs nodot  Vecmīlgrāvī – no plkst.14 līdz 18 Augusta Dombrovska ielā 32, laukumā pie autobusu pieturas.

Lai iedzīvotājiem radītu ērtu iespēju atbrīvoties no bīstamajiem sadzīves atkritumiem, Rīgas pašvaldība sadarbībā ar SIA “ALL Recycling” akciju rīkos līdz 22. oktobrim vienpadsmit Rīgas apkaimēs. Nākamās nedēļas nogalē atkritumus varēs nodot Dreiliņos un atkārtoti Pētersalā-Andrejsalā, oktobrī atkritumu pieņemšana tiks atkārtoti rīkota dažādās apkaimēs.

Izmantojot speciāli apzīmēto “Volkswagen Crafter” mikroautobusu, mobilitātes akcijas laikā savāktie bīstamie sadzīves atkritumi tiks nogādāti SIA “ALL Recycling” videi kaitīgo preču pārstrādes centrā, kur tos utilizēs efektīvi un videi draudzīgi.

Latvijas vides politika ir vērsta uz mērķtiecīgu otrreizējo izejvielu nodošanu pārstrādē un aktīvu sabiedrības iesaisti pareizā rīcībā ar atkritumiem – īpaši jau ar videi kaitīgām precēm pēc to lietderīgā kalpošanas laika beigām. Ar bīstamo sadzīves atkritumu nodošanas mobilitātes akcijas palīdzību Rīgas pašvaldība atgādina, ka galvaspilsētā ir izveidots bezmaksas videi kaitīgo preču pieņemšanas punktu tīkls, kurā iedzīvotājiem ikdienā ir iespēja nodot bīstamos sadzīves atkritumus.

Informācija par bīstamo sadzīves atkritumu nodošanas punktiem un citu atkritumu veidu šķirošanas punktiem galvaspilsētā ir pieejama tīmekļvietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-punkti-riga. Karte pieejama šeit: https://mvd.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/atkritumu-skirosanas-punkti/.

Papildu informācija: Mihails Urbans – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības nodaļas vadītājs, tālrunis: 67102629, e-pasts: [email protected]

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 20. septembrī, uzklausīja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Meži” informatīvo ziņojumu par šogad veiktajiem mežizstrādes darbiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas paveikts, nodrošinot dabas un rekreācijas vērtību saglabāšanu.

Ņemot vērā pērn septembrī komitejā atbalstītos grozījumus “Rīgas Mežu” izstrādātajā meža apsaimniekošanas plānā līdz 2026.gadam, šogad uzņēmuma plānotais iegūstamās koksnes apjoms ir 150 000 m3, kas ir par gandrīz 20 % mazāks nekā sākotnēji bija paredzēts plānā.

Saimnieciskajos mežos koksnes ieguves apjoms šogad plānots 111 000 m3,  savukārt teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kas atbilstoši pagājušā gadā veiktajam izvērtējumam ir 48% no kopējās mežu zemes platības, koksnes ieguves apjoms tiek samazināts līdz 39 000 m3. Ja saimnieciskajos mežos šā gada plāns ir izpildīts par 75% procentiem, tad vērtīgajās – dabas un rekreācijas teritorijās – tikai 15% no plānotā.

“Teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju mežizstrādes mērķis vairs nav maksimāla koksnes kubikmetru ieguve, bet gan nodrošināt tajās esošo vērtību uzturēšanu. Koksnes ieguve te ir tikai blakus process. Šajās vietās ainavu dizaina plānošana un veidošana uzņēmumam ir jauna prakse mežsaimniecības jomā. Mēs Latvijā esam šīs pieejas praktiskas īstenošanas “celmlauži”! Tāpēc jo sevišķi pirmo plānu izstrāde, pieredzes gūšana, ideju radīšana, metodisko materiālu izstrāde, savu un sadarbības partneru apmācības, respektējot mežā notiekošos procesus un šo teritoriju apmeklētāju intereses un vajadzības, neļauj uzņēmumam sasteigt mežsaimnieciskos darbus,” uzsvēra uzņēmuma Meža apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītājs Juris Zariņš.

“Rīgas Mežu” speciālisti šogad ir sagatavojuši jau 16 ainavu dizaina plānus vērtīgajām mežu teritorijām. Par sāktajiem un tuvākajā laikā īstenot paredzētajiem plāniem jau sniegta informācija sabiedrībai, pašvaldībām, bet par Rīgas teritorijā esošo Juglas mežu ir veikta sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja. Mežizstrādes darbi, atbilstoši ainavu dizaina plāniem, ir sākti piecos objektos: Juglas, Priedkalnes, Bukultu, Makstenieku un Ezerdruvu mežos. Daļā šo objektu  mežizstrāde ir pabeigta, bet visās piecās vietās notiek meža sakārtošana – zaru savākšana, šķeldošana, ciršanas atlieku novākšana, celiņu sakopšana, barjeru un soliņu, ja tas plānots, uzstādīšana.

“Patlaban mēs gūstam neatsveramu pieredzi, kā atbilstošāk iepazīstināt sabiedrību ar meža kopšanas mērķiem un paņēmieniem un kā pilnveidot sadarbību ar ārpakalpojumu partneriem. Pakāpeniski vairojam savu kompetenci un sadarbības partneru izpratni par saudzējošo mežizstrādi. Svarīgi, ka esam jau saņēmuši  atzinīgus novērtējumus no starptautisko meža sertifikācijas standartu auditoriem,” norādīja J. Zariņš.

Komitejas iepriekš atbalstītās  izmaiņas meža apsaimniekošanas plānā paredz, ka jau no 2022.gada tiek būtiski samazināti koksnes ieguves apjomi Rīgas un Pierīgas mežos, pilnībā  atsakoties no mežizstrādes Dabas aizsardzības pārvaldes projektā “Dabas skaitīšana” nokartēto meža biotopu teritorijās. Tāpat grozījumi nosaka samazināt / ierobežot koksnes ieguvi dabas un rekreācijas teritorijās. Tā rezultātā, šogad koksnes ieguves apjoms samazināts par 20%, bet 2023. gadā tiks samazināts par 27%.

Grozījumi “Mežu apsaimniekošanas plānā” tika veikti nolūkā paaugstināt dabas un rekreācijas vērtību aizsardzību, saglabāšanu un attīstību pašvaldībai piederošajos un uzņēmuma “Rīgas meži” apsaimniekotajos mežos, izvēloties katrai vietai atbilstošāko mežsaimniecisko praksi. Lai izstrādātu plāna grozījumus, tiek identificētas meža teritorijas ar dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kur mežizstrādi neveic vai arī tā tiek veikta ar ļoti būtiskiem ierobežojumiem. Šajā procesā tiek noteiktas bioloģiski vērtīgās un rekreācijas mežaudzes, kurās jāveic padziļināta izpēte ar nolūku noteikt, vai tajās ir daļēji vai pilnībā jāierobežo saimnieciskā darbība. Visbeidzot ir definēti nogabali, kur koksnes ieguve notiek kā plānots.

Noslēdzoties akcijai “Kopā par tīrāku Baltijas jūru!”, sestdien, 17.septembrī, notiks piejūras sakopšanas talka Vecāķos, kuras laikā iecerēts sakopt pludmali līdz Daugavas grīvai.

Talka sāksies plkst.10 pie Vecāķu pludmales glābšanas stacijas, Selgas ielā.

Talkā tiks nodrošināti maisi atkritumu vākšanai, bet cimdi talkotājiem jāņem līdzi pašiem. Uz Vecāķiem var nokļūt ar Rīgas sabiedrisko transportu – 24. vai 29. autobusu, kā arī vilcienu.

Plašāka informācija mājaslapā talkas.lv.

Izstāde Dauderos -glezna

7. septembrī plkst. 17 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderu” nodaļā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) atklās Maijas Elizabetes Meņģeles gleznu izstādi “Mūzika krāsās”.
Izstādē eksponētajās mākslinieces gleznās krāsas izpaužas kā muzikāls vēstījums, kustība, skrējiens, vilinājums, deja, lidojums, un ietver arī saskarsmi ar pasaules aktualitātēm. Tās netieši vai pastarpināti risinātas krāsu salikumos un gleznu kompozīciju ekspresijās. Autores iztēle ietiekusies arī virtuālu noskaņu vidē, savukārt gleznu nosaukumi atspoguļo meditatīvus vērojumus.
Raksturojot mūzikas un vizuālās mākslas attiecības autore norāda: “Daudzi mūziķi atzīst, ka, skanot klasiskai mūzikai visdažādākajās interpretācijās, tā viņu uztverē spēj vizualizēties arī neparastās krāsu kompozīcijās. Mūzika mūs var priecēt, iedvesmot, satraukt, aplaimot un skumdināt, liekot izjūtām bagātīgi un emocionāli atspoguļoties mūsu ikdienā, bet melodiskie skaņu ritmi var asociēties arī ar vārdiem dzejā, ar smaržām ziedos, ar pieskārieniem attiecībās. Krāsa un skaņa ir kā vēl viena dimensija, kas palīdz kļūt redzīgākam, atvērtākam un savās vērtībās stiprākam.”
Maijas Elizabetes Meņģeles radošais ceļš sācies J. Rozentāla mākslas skolā, kur viņa apguvusi zīmēšanu, gleznošanu un kompozīciju. Tēva būvinženiera mudināta izturēja nopietnu konkursu un iestājās Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) Arhitektūras fakultātē.
Pēc arhitektūras studiju beigšanas Maija Elizabete Meņģele trīs gadus strādājusi J. Rozentāla mākslas skolā par skolotāju, mācot dekoratīvo noformēšanu un dizainu telpā un vidē, bet tad no jauna pievērsusies arhitektūrai. Nevēlēdamās strādāt lielajos projektēšanas institūtos, kur būtu jānodarbojas tikai ar tipveida projektu pārzīmēšanu, iestājusies darbā Kultūras pieminekļu restaurēšanas projektēšanas kantorī. Sākotnēji projektēti grāmatveikalu, kultūras namu un teātru telpu interjerus, vēlāk sadarbībā ar kordiriģentiem brāļiem Kokariem veidota koncertzāle “Ave Sol”, tam sekojusi iesaistīšanās Cesvaines pils un baznīcas restaurācijā. M. E. Meņģeles vadībā izstrādāts arī “Dauderu” nama pārveides projekts, kurā vēsturisko ēku bijis iecerēts pārvērst par laulību pili. Tomēr 20. gadsimta 80.-90. gadu mijā Latvijā notiekošo politisko un ekonomisko pārmaiņu rezultātā šī projekta īstenošana apturēta.
Līdz 1992. gadam Maija Elizabete Meņģele turpinājusi projektēt, gleznot un rakstīt par jaunajiem interjeriem, bet 1993. gada pavasarī viņa apstiprināta par par arhitekti- dizaineri Latvijas Ārlietu ministrijā. Turmākajos gados viņa līdzdarbojusies 24 Latvijas vēstniecību mājvietu izveidē ārvalstīs. 2000. gadā M. Elizabete Meņģele izveidojusi savu arhitekta biroju “Labs stils”, turpina projektēt, piedalīties arhitektūras konkursu izstādēs Eiropā, arī glezno un raksta žurnālam “Latvijas Arhitektūra”.
Līdzās glezniecībai otra mākslinieces aizraušanās ir bijusi ģeogrāfija un ceļošana. Studiju laikā Kamčatkas pussalā devusies 200 km garā pārgājienā uz Geizeru ieleju, taču uz Eiropas valstīmAukstā kara laikā izbraukt māksliniecei ticis liegts. Tam par īpašu šķērsli kalpojis fakts, ka viņas māte dzimusi Vācijā.
Izstāde “Mūzika krāsās” LNVM Dauderu nodaļā būs aplūkojama līdz 6. novembrim.

luksofors Duntes iela un Bukultu iela

Ņemot vērā Sarkandaugavas pārvada būvdarbu beigu termiņa tuvošanos, Rīgas domes Satiksmes departaments veic satiksmes organizācijas izmaiņas transporta plūsmu skartajās ielās. Tostarp šajās dienās Duntes un Bukultu ielas krustojumā tiek ierīkots luksoforu objekts.

Plānots, ka līdz ar pārvada atklāšanu pieaugs satiksmes intensitāte Ganību dambja, Tilta, Duntes un Tvaika ielas krustojumā, kā arī strukturāli mainīsies transportlīdzekļu braukšanas virzieni šajā krustojumā. Lai atvieglotu satiksmi minētajā vietā, jau savlaicīgi – 1,5 km pirms šī satiksmes mezgla – Duntes un Bukultu ielas krustojumā tiek ierīkots luksoforu objekts.

Atbilstoši regulējamā krustojuma prasībām tiks mainīts ceļu horizontālais apzīmējums. Tiks uzstādīts sarkanā krustiņa luksofors, lai informētu transportlīdzekļa vadītājus par pretējā braukšanas virziena luksoforu signālu. Līdz ar regulējamā krustojuma izveidi autovadītājiem Duntes ielā virzienā no Centra būs iespēja izvēlēties maršrutu pa Bukultu ielu un Ganību dambi, lai vēlāk ērti nogrieztos pa kreisi uz Tvaiku ielu.

Krustojuma pārveides darbus plānots pabeigt apmēram nedēļas laikā.

Provodņik

21. maijā no plkst. 15:00 – 19:00 radošajā kvartālā “Provodņiks”, Aptiekas ielā 19a, Sarkandaugavā, norisināsies atvērto durvju dienas aktivitātes. Aicinam un piedāvājam unikālu iespēju būt līdzdalībniekiem jaunas kultūrvietas tapšanā un izskatīt perspektīvo “Provodņiks” kvartālu, kā potenciālu vietu jūsu ideju un projektu realizācijai. Radošais kvartāls “Provodņiks” izvietots teritorijā, kas pieder nekustamo īpašumu attīstītājam “Realto”. Attīstītāja iecere ir šo ~ 5,5ha teritoriju ar kopējo iznomājamo platību 50 000m2 veidot par  daudzfunkcionālu kvartālu, kurā dzīvība noris 24h diennaktī un paralēli dažādiem kultūras un mākslas pasākumiem, darbību šeit veic visdažādākās nozares pārstāvošie nomnieki – telpas pieejamas nomai  gan birojiem, gan darbnīcām, gan noliktavām, vieglajai ražošanai.

Atvērto durvju dienā apmeklētājiem būs iespēja ekskursijas veidā aplūkot un iepazīties ar vēsturisko un plašo bijušās gumijas izstrādājumu rūpniecības uzņēmuma “Provodņiks” galveno ēku, uzzināt tās vēsturi, kā arī šī brīža pielietojuma iespējas un nākotnes plānus attiecībā uz teritorijas attīstīšanu. Tie, kurus interesē telpu nomas iespējas rūpnīcas “Provodņiks” ēkā, būs iespēja saņemt konsultācijas no “Realto” nekustamo īpašumu pārstāvjiem.

Pasākuma norises laikā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt rezidējošo mākslinieku izstādes un iepazīt viņu profesionālo ikdienu, ielūkojoties darbnīcās, kurās tiek radīti mākslas darbi. Apmeklētāji būs laipni aicināti apmeklēt mākslinieces Baibas Ābelītes radošo studiju, kurā ikviens interesents varēs izmēģināt gleznot īpašā mākslinieces autortehnikā. Apmeklētājiem būs iespējams arī piedalīties ielu mākslinieka Daiņa Rudens radošajā darbnīcā. Tajā katrs interesents, izmantojot mākslinieka izveidotos trafaretus, varēs apgleznot un iegūt savā īpašumā auduma maisiņu. Savukārt mākslinieces Irinas Krilo radošajā darbnīcā būs iespējams piedalīties kolektīvā mākslas darba – ‘Sarkandaugavas mozaīka’ – radīšanā. Atvērto durvju dienas ietvaros apskatei tiks izstādītas kolekcionāra Aleksandra Smirnova 40 vēsturiskās rakstāmmašīnas. Vakaru noslēgs vieni no daudzsološākajiem jaunajiem elektroniskās mūzikas izpildītājiem SMILTIS69 un LEO NOVUS.

Ekskursijas interesenti varēs nofotogrāfēties vēsturiskajās ēkas ražošanas telpās, kā arī piektā stāva basketbola zālē, kurā notika arī Latvijas vīriešu basketbola izlases fotosesija, pirms došanās uz 2017. gada Eiropas čempionātam spēlēm.

Atvērto durvju dienas aktivitātes:

  • Pastaigu ekskursijas, kurās uzzināt par rūpnīcas “Provodņiks” vēsturi un kvartāla daudzfunkcionalitāti un telpu nomu. Ekskursijas notiks divos laikos:  plkst. 15:30 un  plkst. 17:30. (ekskursijai iespējams pieteikties, rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālruni -26230267, norādot izvēlēto laiku un personu skaitu)
  • Mākslinieces Baibas Ābelītes izstāde ‘Unrealistic’ no 15:00-19:00
  • Ielu mākslinieka Daiņa Rudens radošā darbnīca no 15:00-19:00
  • Kolekcionāra Aleksandra Smirnova rakstāmmašīnu izstāde no 15:00-19:00
  • Mozaīku studijas ‘Kabinetto Mosaic Studio’ mākslinieces Irinas Krilo radošā darbnīca no 16:00-19:00
  • Fotostūris basketbola laukumā no 15:00-19:00
  • Elektroniskās mūzikas izpildītājs LEO NOVUS no 19:00-21:00
  • SMILTIS69 no 21:00-23:00

Pasākuma laikā būs arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs ‘Brūzis manufaktūra cafe’, kas piedāvās nobaudīt īpašus burgerus, uzkodas un dzērienus.

Uz atvērto durvju dienu 21.maijā būs gaidīts ikviens interesents.

Pasākuma norises laikā tiks veikta fotografēšana. Ieeja un automašīnu stāvvietas – bez maksas.

Pasākuma atbalstītāji: Nekustamo īpašumu attīstītājs “Realto”, “Brūzis Manufaktūra”, “Plēšas”, Biedrība “Attīstībai un nākotnei”.

Aldara parks

No 1. aprīļa sabiedrībai būs pieejama atjaunotā Aldara parka daļa ar veloparku un tam pieguļošo teritoriju. Teritorija būs atvērta katru dienu no 7.00 līdz 22.00, vasaras sezonā – no 7.00 līdz 23.00.

“Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem, kas veidots 19.gs. beigās. Tas ir vietējas nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis, kas ilgu laiku atradies degradētā stāvoklī. Lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu Sarkandaugavas apkaimē esošo zaļo infrastruktūru un vietējās nozīmes kultūrvēsturisko mantojumu, 2020. gadā tika uzsākta vērienīga Aldara parka pārbūve. Soli pa solim kādreiz degradētā parka teritorija kļūst par drošu, zaļu un ainaviski pievilcīgu teritoriju, kur Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotājiem pavadīt brīvo laiku,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Šobrīd ir noslēgusies Aldara parka atjaunošanas projekta 1. un 2. kārta – izbūvēts jauns veloparks, kura teritorija aprīkota ar labiekārtojuma elementiem, jauniem apstādījumiem, padarot to ainaviski pievilcīgu, ērti un droši izmantojamu Sarkandaugavas un citu apkaimju iedzīvotājiem. Tāpat uzcelta dārznieka māja un iekārtota parka saimniecības zona, kur atrodas ģērbtuves un sanitārās telpas parka apkalpojošajam personālam, tehnikas novietnes telpas un noliktavas. Parka apmeklētāju ērtībām dārznieka mājā būs pieejamas labierīcības. Turpmākai parka attīstībai ir nozīmīga infrastruktūra, tāpēc ir izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas pievadi pie Gaujienas ielas un elektrības ievadi, kas savukārt atrisinās ilgus gadus aktuālo jautājumu par parka apgaismojumu dienas tumšajā laikā. Teritorijas labiekārtošanas darbu ietvaros izbūvēta videonovērošanas infrastruktūra.

Projekta 1. un 2. kārta īstenota par Rīgas pašvaldības līdzekļiem. Parka kopējam konceptam un iecerētajai vīzijai īpaši būtiska ir projekta 3. kārta. Tā paredz celiņu pārbūvi, mākslīgo pilsdrupu un torņa atjaunošanu, t.sk. skatu laukuma izbūvi, un pielāgošanu alpīnismam, strūklakas izbūvi, bunkura pārbūvi amfiteātra izveidei, apgaismojuma un inženiertīklu izbūvi, apstādījumu atjaunošanu, bērnu rotaļu laukumu un aktīvās atpūtas laukumu izveidi. 3. kārtas darbu īstenošana atkarīga no finansējuma piesaistes iespējām. 2021. gada jūlijā Rīgas dome tai piešķīra finansējumu, kas ļauj veikt daļēju mākslīgo pilsdrupu atjaunošanu, restaurējot esošā torņa daļu, kā arī labiekārtot teritoriju ap mākslīgajām pilsdrupām un turpināt žoga izbūvi.

Domājot par Sarkandaugavas apkaimes attīstību, ir jāpiemin plāns veidot mobilitātes punktu “Dauderi”.  Šobrīd VAS “Latvijas dzelzceļš” līdzās Aldara parkam un tramvaja pieturai “Aldaris” plāno pilnīgi jaunas elektrovilcienu pieturas izbūvi. Kopsolī ar to, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments veic priekšizpēti saistītās pašvaldības infrastruktūras pārbūvei ap šo dzelzceļa pieturu, lai nodrošinātu ērtas iespējas jaunās dzelzceļa pieturas sasniegšanai ar kājām, tramvaju, divriteni, kā arī pasažieru pievešanai ar privāto auto, veidojot īslaicīgās apstāšanās vietas. Projektu plānots realizēt Eiropas Komisijas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ietvaros. Saskaņā ar līdzšinējo projekta ieviešanas laika grafiku, 2023. gadā varētu tikt uzsākta būvniecība.

Aldara parka pārbūves projektu īsteno RD PAD sadarbībā ar projektētāju PS “RE-ARTA”, būvuzraugu SIA “Jurēvičs un Partneri”. Būvniecības darbus veic PS “Guliver Construction”.

Futbola turnīrs Sarkandaugavā

Sarkandaugavas reģionālajā sporta centrā 26. martā plkst. 12:30 notiks Rīgas apkaimju futbola turnīra atklāšana, piedaloties spēlētājiem un līdzjutējiem no Juglas, Čiekurkalna, Sarkandaugavas, Ziepniekkalna, Teikas, Dārziņiem, Jaunciema, Mežaparka, kā arī apvienotās Daugavgrīvas/Bolderājas un Imantas/Zolitūdes komandām. Turnīra atklāšanas mača spēle notiks starp mājinieku Sarkandaugavas un turnīra iniciatora Čiekurkalna futbola komandām.

Rīgas apkaimju futbola turnīru organizē Rīgas apkaimju alianse, kas apvieno visas aktīvās Rīgas apkaimju biedrības, tādējādi stiprinot to jaudu un pozīcijas komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm. “Futbols ir viena no universālākajām valodām pasaulē, to saprot gandrīz ikvienā valstī. Aizrautība, ko dāvā futbols, man atgādina aktīvistus apkaimju biedrībās, kas ar tādu pašu aizrautību domā, ko uzlabot savā apkaimē,” uzsver Rīgas apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons.

Rīgas apkaimju alianse neformālā gaisotnē kopā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību iedzīvotājiem turnīra atklāšanas pasākumā stāstīs par to, ko katrs rīdzinieks var darīt, lai panāktu uzlabojumus Rīgā.

Futbola turnīra galvenais atbalstītājs ir British Council  (Britu Padome) pārstāvniecība Latvijā, kas īsteno apjomīgu progammu “People to People Cultural Engagement” (Cilvēks – cilvēkam, kultūru satikšanās). programmas galvenais mērķis ir atbalstīt izglītības, mākslas, kultūras un kopienu aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības saliedētību.

British Council (Britu Padome) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča uzsvēra, ka “apkaimju futbola turnīrs ir lieliska iespēja draudzīgā gaisotnē Rīgas kopienām caur sporta aktivitātēm izkāpt no ierastajiem sociālajiem burbuļiem, uzsākt sarunu, veicināt kopienu sadarbību, un satikt jaunus draugus”.

Turnīru atbalsta arī Pillar Capital, AS, kā arī Rīgas Futbola federācija, dāvinot katrai komandai futbola bumbas un nodrošinot tiesnešus esamību. Atklāšanas turnīrā piedalīsies arī Apkaimju iedzīvotāju centra pārstāvji.

Neatkarības laukums

Sagaidot Ziemassvētku nedēļu, no 20. decembra ierasto pilsētvides svētku noformējumu papildina gaismas noformējums 10 Rīgas parkos un pastaigu takās ne tikai centrā, bet arī pilsētas apkaimēs – Imantā, Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Sarkandaugavā un Pārdaugavā. 

“Rīgā jau kopš valsts svētkiem skaisti mirdz Mežaparka Lielā estrāde, kā arī gaismas instalācijas Viesturdārzā, Spilvē, Bieriņos un Vecmīlgrāvī, kuras regulāri papildināja jauni gaismas objekti. Pirms Ziemassvētkiem esam sarūpējuši jaunu izgaismojumu pilsētā – ar spuldzīšu virtenēm izrotātas pastaigu takas, kā arī atpūtas zonas desmit Rīgas parkos un skvēros. Šādi radīta gaiša, silta un mājīga noskaņa,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. 

Ar Edisona spuldzīšu virtenēm un gaismas vides objektiem līdz pat janvāra beigām būs izgaismoti šādi Rīgas parki un skvēri: 

  • Neatkarības laukums, Vērmanes dārzs un Viesturdārzs Rīgas centrā, 
  • Anniņmuižas parks Imantā, 
  • Ēbelmuižas parks Ziepniekkalnā, 
  • Bērzu birzs Pļavniekos, 
  • Kalna parks Sarkandaugavā, 
  • Jaunatnes dārzs, Uzvaras parks un Arkādija parks Pārdaugavā.  

Tāpat kā pērn, pie apgaismes stabiem, uz tiltiem, ceļu pārvadiem, koku zaros, virs pilsētas ielām un citviet pilsētvidē kopumā vairāk nekā 180 adresēs ir izvietoti arī elektriskie gaismas dekori un dažādas virtenes, par kuriem rūpējas pašvaldības aģentūra Rīgas Gaisma. 

Rīgā sapostas egles Doma laukumā, Rātslaukumā un 11. novembra krastmalā, kā arī pie kultūras centriem, pilsētas laukumos, parkos un skvēros, kur kopumā izvietotas 22 egles. Pilsēta sagādājusi arī 16 egles, kas rotājas dažādās pilsētas apkaimēs. 

Svētkiem par godu radīts arī Roberta Rūrāna mākslas darbs “Mazie ziemas prieki Rīgā”, kurš izvietots pilsētas stendos un afišu stabos. Mākslas darba tematikā ilustrēta arī Rīgas pašvaldības tīmekļa vietne svetki.riga.lv, kur pieejama svētku kultūras programma, gaismas objektu apkopojums, idejas mazajiem ziemas priekiem, kā arī ir iespēja nosūtīt digitālu svētku apsveikumu.