Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) un Rīgas pašvaldības policija (RPP) 23. maijā oficiāli atklāja peldsezonu visās Rīgas peldvietās.

“Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs

VEIKTIE UZLABOJUMI RĪGAS PELDVIETĀS

  • Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem.
  • Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.
  • Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi.
  • Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā.
  • Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā.
    Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā.

PLĀNOETIE UZLABOJUMI PELDVIETĀS

  • Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Vecāķu peldvietā šogad plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus.
  • Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
  • Līdz šī gada jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.
  • Notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.
  • Zilā karoga peldvietās – Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi.
  • Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu.

Aktīvajās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

  • Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šogad tiks pacelti Zilie karogi, kas ir apliecinājums ieviestajiem starptautiskajiem vides standartiem, drosibas pasākumiem, kā arī pašvaldības veikto labiekārtošanas darbu kvalitātei. Vakarbuļļu peldvietā zilais karogs tiks pacelts jau sešpadsmito reizi, savukārt Vecāķu pludmalē sesto reizi šī gada jūnija mēnesī.

ŪDENS KVALITĀTES KONTROLE

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

  • Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

DROŠĪBA PELDVIETĀS

Peldsezonas laikā pašvaldības peldvietās sabiedrisko kārtību un atpūtnieku drošību uz ūdens uzraudzīs Rīgas PaŠvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābēji pamatā katru dienu no plkst. 10:00 – 22:00.

Ņemot vērā, ka nakts sundās peldvietās strādās mazāks glābēju skaits nekā par dienu, tomēr glābēju palīdzību, nepieciešamības gadījumā, varēs saņemt visās glābšanas stacijās – izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu.
Glābēju darbā arī šogad Vecāķu pludmalē tiks izmantots bezpilota lidaparāts, kas nodrošinās teju kilometra garo ūdensmalas teritorijas pārraudzību.

Ar glābēju posteni nodrošinātās peldvietas:

  • Vecāķi;
  • Vakarbuļļi;
  • Daugavgrīva (naktī nav glābēji);
  • Bābelīša ezerā;
  • Daugavas peldvietā “Rumbula”;
  • Daugavas peldvietā “Lucavsala”;
  • Lucavsalas līcī;
  • Daugavas peldvietā “Ķīpsala” (naktī nav glābēji);
  • Ķīšezerā.

“Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

uzsver RPP Vicemēre Linda Ozola

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP aicina atpūtas baudītājus pie ūdenstilpnēm nebūt pārgalvīgiem, kā arī rūpīgi uzraudzīt bērnus.

Papildus informācija par peldvietām pieejama Šeit

Glābēji Daugavas peldvietā “Ķīpsala”
Daugavas peldvieta “Lucavsala”
/no

Vakarbuļļos ganību sezonu sācis mobilais govju ganāmpulks

,

16. maijā Vakarbuļļu dabiskajās pļavās ganību ceturto sezonu sācis Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais Galovejas šķirnes govju ganāmpulks. Šī gada ganību sezona tiek atklāta Rīgas pilsētas Vakarbuļļos – pļavā pie Buļļupes ietekas Lielupē, kā arī Lielajās Vakarbuļļu pļavās. Noganīšana plānota tā, lai mazajā Vakarbuļļu pļavā var izziedēt pļavu augi, kuru sēklas plānots izmantot Daugavgrīvas pļavu atjaunošanai.

LDF eksperte Baiba Strazdiņa skaidroja, ka arī šajā gadā LDF ganāmpulku izmantos īpaši aizsargājamās teritorijās iekļautu īpaši aizsargājamo biotopu noganīšanai. Ganīšanas laikus un intensitāti pielāgojot zālāju biotopu atjaunošanas vajadzībām, tiks veikta ne tikai noganīšanas, bet arī biotopu atjaunošanas darbs.

Noganīšanu sāks ar aizaugušo Lielo Vakarbuļļu pļavas tālāko pļavas galu, kur pagājušā gada rudens un ziemas mēnešos veikta niedru pļaušana. Tā kā jaunie niedru dzinumi ir saldi un barojoši, LDF cer, ka vismaz daļu no jaunajām niedrēm govis noēdīs, tā dodot iespēju niedru pārņemtajās pļavas daļās sadīgt un izaugt citiem pļavu augiem, tai skaitā gladiolām, kuru sēklas šīs pļavas augsnē ir sadīgušas lielā skaitā.

“Noēdot daļu no ātri augošajām niedrēm, grīšļiem, augstajām graudzālēm un vīgriezēm, tiks dota labāka iespēja izziedēt zemākiem augiem, kuri savādāk būtu augsto un ātri augošo augu nomākti”

stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Vakarbuļļu pļavas LDF apsaimnieko un atjauno sadarbībā ar Rīgas domi, kuras īpašumā ir šī teritorija. Šīs pļavas ir sarežģītas pļaušanai ar traktortehniku, kā arī nopļautā izvākšana ir apgrūtināta. Noganīšana samazina no pļavas aizvācamās zāles un siena apjomu, kas būtiski atvieglo tās apsaimniekošanu.

Abas Vakarbuļļu pļavas ir pieejamas pastaigām. Govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.

Mobilā ganāmpulka veiktā noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai. Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrastas apmēram 50 augu sugas. Šovasar mobilais ganāmpulks darbu dabisko pļavu labā veiks arī citviet Latvijā – Daugavgrīvā un Priekuļos, kur šogad ganīsies pirmo reizi, kā arī Vakarbuļļos, Jelgavā, Līgatnē, Jūrmalas pilsētas Priedaines pļavā, Randu pļavās un Ziemeļgaujas Marsos, kur ganīšana notikusi jau iepriekš.

Dabisko pļavu un ganību Latvijā pašlaik palicis ļoti maz. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no Latvijas teritorijas, taču šobrīd tās aizņem tikai 0,9% no Latvijas teritorijas (jeb 67 000 hektāru). Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas dabiskās pļavas, lai Latvija nezaudētu šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību!

/no

Ķīpsalā notiks peldsezonas atklāšanas pasākums

,

Otrdien, 23. maijā, plkst. 11.00 Ķīpsalas pludmalē notiks peldsezonas atklāšanas pasākums.

  • Peldvieta atrodas Vanšu tilta labajā pusē, braucot no pilsētas centra Pārdaugavas virzienā.

Pasākuma laikā Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības speciālisti pastāstīs par gaidāmajām šīs sezonas aktualitātēm, pagājušo sezonu, kā arī parādīs paraugdemonstrējumus slīkstoša cilvēka glābšanā un izrādīs glābēju aprīkojumu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemēre, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola, RPP pārstāvji un Mājokļu un vides departamenta pārstāvji.

Par peldvietu gatavību sezonai no labiekārtošanas viedokļa pastāstīs Mājokļu un vides departamenta pārstāvji.

/no

Latvijas Dabas fonds atjauno dabas daudzveidību Vakarbuļļu pļavās

,

Vienas no dabas daudzveidības ziņā izcilākajām vietām Rīgā ir Vakarbuļļu pļavas, kas vēsturiski saglabājušās no tiem laikiem, kad pilsēta vēl tik tālu nebija izpletusies. Tomēr nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ dabas vērtībām Vakarbuļļos draud izzušana, tāpēc Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus tajās veic apsaimniekošanu dabas atjaunošanai. Arī šajā pavasarī veikti vairāki darbi, arī niedru pļaušana.

Vakarbuļļos sastopams unikālais biotops Piejūras zālāji, kas ir izplatīts tikai Baltijas jūras piekrastē. Latvijā šis biotopa veids ir ļoti rets – to kopējā platība nepārsniedz 180 ha. Piejūras zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs. Vakarbuļļu zālājos aug tādas aizsargājamo augu sugas kā jūrmalas armērija, purva mātsakne, gmelina alise un jumstiņu gladiola. Tomēr lielu teritorijas daļu ir pārņēmušas parastās niedres un parastās vīgriezes, kas nomāc sugu daudzveidību. Tas saistīts ar nepietiekamo pļavu apsaimniekošanu iepriekšējās desmitgadēs un izmaiņām vietas hidroloģiskajā režīmā.

“Rīga ir ne tikai mūsu lielākā metropole, bet arī pilsēta, kuras teritorijā ir sastopamas daudzas dabas vērtības, starp tām arī dabiskās pļavas. Šobrīd visā pasaulē un arī Latvijā dabas nozīme urbānajā vidē iegūst arvien lielāku nozīmi – pilsētās veidojas vietas, kurās var augt un izplatīties dažādas savvaļas sugas, dabas klātbūtne arī nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus – tīru gaisu, ūdens attīrīšanu, plūdu regulāciju, oglekļa uztveršanu, un, protams, sniedz pilsētu iedzīvotājiem iespēju atpūsties un stiprināt savu mentālo labsajūtu,”

stāsta Ģirts Strazdiņš

Lai dabas daudzveidība šajās teritorijās atgrieztos, Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus apsaimnieko šīs teritorijas, veicot dažādus darbus. Sadarbībā ar Rīgas domi jau vairākus gadus LDF organizē pļavas noganīšanu ar mobilā ganāmpulka palīdzību. Tomēr balti melnās Galoveju šķirnes govis, kuras vietējie iedzīvotāji jau iepazinuši, ar niedrēm aizaugušās daļas nevar pievārēt, tāpat šīs teritorijas ir ļoti sarežģīti nopļaut mitruma dēļ. Tāpēc šajā pavasarī Latvijas Dabas fonds, izmantojot speciālu pļaušanas tehniku, kas īpaši piemērota darbam pārmitrās vietās, veica niedru pļaušanu 3 ha platībā.

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, īstenojot projektu “Pļavu biotopu atjaunošana Vakarbuļļos” Latvijas Dabas fonds turpinās apsaimniekot pļavas, likvidējot niedres un atjaunojot pļavu hidroloģisko režīmi.

“Vakarbuļļu pļavas parāda, cik viegli un ātri mēs zaudējam dabas vērtības un arī to, cik sarežģīti ir tās atjaunot. Tomēr mūsdienu situācijā, kad valda dabas un klimata krīze, šādas teritorijas ir ārkārtīgi būtiskas, un ceram, ka jau drīzumā mūsu apsaimniekotajās teritorijās daba būs ieguvusi jaunu iespēju,” saka Ģirts Strazdiņš, projekta vadītājs Latvijas Dabas fondā.

Latvijas Dabas fonds ir viena no lielākajām dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Tā misija – Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana.

/no

Radošais kvartāls “Provodņiks” izsludina grafiti zīmējumu konkursu

Radošā kvartāla pārstāvji sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni organizē pirmo ielu mākslas pasākumu sēriju “ROW” (Riga open wall), kas būs Rīgā pirmās legālās grafiti sienas atklāšanas svētki ielu māksliniekiem un ielu mākslas interesentiem. 28. maijā radošajā kvartālā “Provodņiks” (Ganību dambis 63, Rīga)  norisināsies pirmais pasākums no divu dienu ielu mākslas pasākumu sērijas “ROW”.

Sarkandaugavas radošajā kvartālā “Provodņiks” 2022. gada nogalē tika atklāta Rīgā pirmā legālā grafiti siena jeb “Atvērtā siena”, piedāvājot brīvi pieejamu vietu ielu mākslas jaunrades veicināšanai. Jaunizveidotā “Atvērtā siena” ir ne tikai vieta, kur māksliniekiem un entuziastiem attīstīt savas zīmēšanas spējas, bet arī iespēja ikvienam ielu mākslas interesentam veidot vizuāli daudzveidīgāku un krāšņāku industriālās Sarkandaugavas apkaimi.

Veicinot “Atvērtās sienas” atpazīstamību un ielu mākslas jaunradi, radošā kvartāla pārstāvji sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni izsludina grafiti zīmēšanas konkursu “Brīvs”. Lai piedalītos konkursā, katram dalībniekam ir jāizveido skice, kurā būs attēlota mākslinieka asociatīva interpretācija par to, ko šodien cilvēkam nozīmē būt brīvam un kas ir tas, kas viņam liek justies brīvam. Konkursa mērķis ir dot iespēju ielu mākslas entuziastiem un profesionāļiem brīvai pašizteiksmei, attēlojot savu personīgo attieksmi vai reflektējot par notikumiem sabiedrībā.

Zīmēšanas konkursam “Brīvs” veidotās skices zīmējums būs jārealizē 2.8m (augstums) x 5.5m (platums) izmērā uz “Atvērtās sienas” (Ganību dambis 63, Rīga).  Zīmējuma radīšanai, pasākuma dienā organizētāji katram dalībniekam nodrošinās 12 krāsu flakonus.

Skices skenētas jāiesūta elektroniski līdz 22. maijam uz e-pastu: [email protected]. Visus darbus vērtēs  mākslinieka Daiņa Rudens pieaicinātā žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā.  24. maijā tiks paziņoti 17 labāko skiču autori, kuri 28. maijā – ielu mākslas pasākumu sērijas “ROW” pirmajā dienā – realizēs lielformāta kompozīciju uz jaunatklātās Rīgā pirmās legālās grafiti sienas – “Atvērtā siena”.

Pasākuma un zīmēšanas konkursa norisi atbalsta Rīgas dome.

Foto autors: Rūdolfs Liepiņš
/no

Lucavsalā veidos bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu

Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros līdz 2027. gadam Lucavsalā plānots izveidot bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu, kur iedzīvotājiem atpūsties un iegūt zināšanas par augiem, to nozīmi un tradicionālajām saimniekošanas praksēm.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta īstenotā projekta mērķis ir demonstrēt uz bioloģisko daudzveidību orientētu sistemātisku pieeju zaļo teritoriju apsaimniekošanā pilsētvidē, tostarp, atjaunojot mūsu klimatiskajai zonai piemērotas sugas, kā arī izglītojot privāto dārzu īpašniekus un mazdārziņu nomniekus kā bioloģiskai daudzveidībai draudzīgāk apsaimniekot savu zemi.

Lai noskaidrotu, kā jau šobrīd tiek apsaimniekoti privātie dārzi un mazdārziņi, un kādas prakses un sugas tiek izmantotas, šobrīd projekta ietvaros tiek veikta aptauja. Aptaujas anketa ir pieejama šeit.

Lucavsalas demonstrācijas zona tiks veidota  kopā ar projekta partneriem – Tartu un Orhūsas ekspertiem, vietējām kopienām – iedzīvotājiem un NVO, vietējiem plānotājiem un citām ieinteresētajām pusēm. Lucavsalā būs dažādas augļu, dārzeņu, ogu, sēņu, garšaugu un koku sugas, tādējādi veicinot iedzīvotāju izpratni par bioloģisko daudzveidību un nostiprinot esošās zināšanas.

Projekta ietvaros plānota:

  • 4 hektāru liela Lucavsalas demonstrācijas zonas izveide ar labiekārtojumu, augļu, meža dārzu u.c. elementiem;
  • zālāju biotopu atjaunošana 28 ha platībā Jaunciema dabas liegumā;
  • 8 km zaļā koridora izveide Juglas apkaimē;
  • Rīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas plāna izstrāde;
  • Rīgas pašvaldības ģeotelpiskās informācijas sistēmas pilnveidošana;
  • lai atbalstītu uz bioloģisko daudzveidību orientētu plānošanu, iedzīvotāju iesaistīšana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un teritoriju pieejamības veicināšanas aktivitātēs;
  • personāla atlīdzība projekta īstenošanai un ekspertu piesaistei.

Projekts “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību” (UrbanLIFEcircles) ir ES LIFE programmas līdzfinansēts projekts, kas norisināsies vairākās Latvijas, Igaunijas un Dānijas pilsētās.

Projekta kopējais budžets ir 10 273 122 eiro, no kuriem Rīgas pašvaldībai paredzēti 1 523 398 eiro. Pašvaldības līdzfinansējums piecu gadu ilgam periodam ir 152 340 eiro.

Projekta ietvaros būs iespēja piedalīties arī dažādās bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas aktivitātēs Rīgā, kā arī savā dārzā.

/no

Turpinās meža ugunsnedrošais laikposms

Valsts meža dienests ar 1. maiju noteica meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā, kas paredz vairāku būtisku noteikumu ievērošanu. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

  • nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
  • kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
  • atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
  • dedzināt atkritumus;
  • braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
  • veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

/no

Ceturtdien, 6. aprīlī, atklās Sarkandaugavas pārvadu

Ceturtdien, 6. aprīlī, plkst. 10.00 Rīgas domes pārstāvji atklās Sarkandaugavas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga – Skulte. Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi – Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa. Satiksmes dalībniekiem pārvadu atvērs plkst. 11.00.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, RD Satiksmes departamenta vadītājs Jānis Vaivods un ceļu būves uzņēmuma AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs. Pasākumu vadīs žurnālists Uģis Joksts.

Pēc atklāšanas oficiālās daļas, estakādi atbrīvos un Sarkandaugavas pārvadu atvērs satiksmei no plkst. 11.00.  Pēc pārvada atvēršanas, satiksmes dalībniekiem jāņem vērā sekojošas satiksmes organizācijas izmaiņas:

  • Būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi un/vai Tvaika ielu (uz Circle K DUS). Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.
  • Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas (Duntes un Tilta ielas krustojums), būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi un/vai Tvaika ielu (uz Circle K DUS).
  • Slēgs arī kravas transporta kustību pa Tilta ielu virzienā no Mežaparka uz Centru (līdz šim bija slēgta kustība kravas transportam pa Tilta ielu virzienā no Centra uz Mežaparku).

Līdz ar to, saskaņā ar minētajām satiksmes organizācijas izmaiņām, pēc Sarkandaugavas pārvada atvēršanas pilnībā aizliegs kravas transporta kustību pa Duntes ielu, sākot no Bukultu ielas abos virzienos un pa Tilta ielu abos virzienos.

Sarkandaugavas pārvada būvniecību uzsāka 2020. gada aprīlī un tā noslēdzās pērn rudenī, kad veica arī pārvada slogošanu. Pārvada garums bez nobrauktuvēm ir 454,4 metri. To veido septiņas atsevišķas laidumu konstrukcijas abos virzienos un divi pieslēgumi – pie Viestura prospekta un pie Tvaika ielas. Paredzēts, ka jaunais pārvads būtiski uzlabos satiksmes plūsmu maģistrālajās ielās Sarkandaugavas apkārtnē, ievērojami samazinot sastrēgumus, kā arī dos iespēju novirzīt kravas transporta tranzītu no vietējām ielām.

Pārvada ietvaros izbūvētā velo un gājēju ceļa “Mangaļi–Sarkandaugava” kopgarums ir 2 km –  1,5 km Viestura prospektā un 0,5 km Tvaika ielā. Būvniecības ietvaros arī ir izbūvēts pirmais tunelis Rīgā ar dalītu gājēju un velo satiksmes telpu.

Pārvada izbūvi Sarkandaugavā veica pilnsabiedrība “Personu apvienība “OTC”, kurā ir apvienojušies trīs būvnieki: SIA “Binders,” AS “LNK Industries” un “LT betons”. Sākotnēji Sarkandaugavas pārvada būvniecības izmaksas bija plānotas 42,5 miljonu EUR apmērā, no kuriem 27,15 miljonus EUR sedza no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, 1 miljonu eiro – no valsts budžeta, bet pārējo – no pašvaldības līdzekļiem. Ņemot vērā sadārdzinājumu, kas radās Krievijas sāktā kara Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju dēļ, Sarkandaugavas pārvada būvniecības izmaksas sasniedza 44 miljonus eiro.

/no

Sarkandaugavas apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Sarkandaugavā ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ielu iekļaus ātruma ierobežojuma zonā). Zīmju uzstādīšanu sāks ceturtdien, 30. martā. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un respektēt minētās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētība ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, kā arī citi aspekti.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalnā un divās vietās pilsētas centrā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts pērn. Šogad ierobežojumi jau ieviesti Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, kā arī teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu. Arī turpmāk pašvaldība ieviesīs ātruma ierobežojuma zonas.

Ātruma ierobežojuma zona kartogrāfiskā attēlojumā

/no

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 25. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, kā arī apgaismojums vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Zemes stundas galvenā būtība ir pievērst uzmanību globālajai klimata krīzei un parādīt, ka katrai rīcībai ir ietekme un sekas. Ar šo simbolisko un pasauli apvienojošo akciju mēs apliecinām savu apņēmību efektīvi un saudzīgi rīkoties ar dabas resursiem un, ka mums rūp daba un pasaule, kurā dzīvojam,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – gan Rātsnamā, gan vairākās dzimtsarakstu nodaļās un Apkaimju iedzīvotāju centra telpās Dzirciema ielā 28, Ieriķu ielā 43a, Aglonas ielā 4b un E.Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid Palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

Iniciatīva “Zemes stunda” jau kļuvusi par tradicionālu ikgadēju aktivitāti arī pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas aicina izslēgt apgaismojumu savos apsaimniekotajos namos. “Pat šāda vienreizēja akcija spēj dot rezultātu – pievērst mūsu visu uzmanību dabas aizsardzībai, atbildīgākai attieksmei pret resursu izmantošanu. Tomēr visbūtiskāk apzināties, ka zemes stunda jāievēro katru dienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kur neatrodamies; pareizi vēdināt telpas; šķirot atkritumus; visbeidzot izšķirties par ēku renovāciju tieši energoefektivitātes virzienā,” norāda uzņēmumā.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, automātiskajā gāzes katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā.  Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par vairāk nekā 30 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā.

Zemes stundas dienā Pasaules Dabas Fonds aicina doties dabā gan organizētos pārgājienos, gan individuāli, lai iepazītu Latvijas dabas daudzveidību un vairotu izpratni par tās nozīmi. Ikviens ir aicināts iesaistīties, atslēgties no ierastās ikdienas un veltīt vienu stundu Zemei, neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās pārgājienā, dabas procesu izzināšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgi iegūtiem produktiem vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu. 

“Zemes stunda” aizsākās Sidnejā 2007.gadā, un šodien tā ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides akciju, iedvesmojot indivīdus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās īstenot nozīmīgus vides aizsardzības pasākumus.

/no