Šī gada 6. septembrī Rīgas centrā un apkaimēs norisināsies mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, kas notiks jau 20. reizi. Šogad foruma programmā ir 34 projekti, kas ietver koncertus, performances, instalācijas, izrādes, mākslas projektus, dzeju un daudzus citus pasākumus, ko Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs baudīt bez maksas.

20. jubilejas gada tēma ir “Dzidrie avoti”. Šogad “Baltā nakts” aicina gūt mieru, zināšanas un enerģiju no avotiem, kurus atklājuši, radījuši un interpretējuši “Baltās nakts” mākslinieki un darbu autori. Programmas konceptuālo ietvaru izstrādājis režisors Reinis Suhanovs, bet vizuālo tēlu veidojusi gleznotāja Zane Veldre sadarbībā ar grafisko dizaineri Karolu Rubeni.

Ūdens, kas slēpjas zemes garozā, var izplūst kā veldzējošs avots, kas dziedē. Tas var pacelties kā migla, kas ieskauj apkārtējo pasauli, vai kļūt par ledus tiltu starp nesasniedzamiem krastiem. Šajā īpaši nozīmīgajā gadā “Baltā nakts” aicina būt drosmīgiem un pietuvoties tiem avotiem, no kuriem baidāmies vai kuriem ikdienā ietu ar līkumu.

Pasākumi norisināsies tādās vietās kā Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”, Latvijas Leļļu teātra pagalms, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, koncertzāle “Ave Sol”, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, Berga Bazārs, kinoteātris “K. Suns”, Radošais kvartāls “Veldze”, Sporta 2 kvartāls, Aristīda pagalms, Grīziņdārzs, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa, Rīgas Doma dārzs, Bastejkalns, Doma laukums un citās vietās.

Jubilejas gada forumā norisināsies apmeklētāju jau iecienīti pasākumi, piemēram, laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”, kas šoreiz viesus vedīs pastaigā cauri laikam, sniedzot iespēju iepazīties ar tā pirmsākumiem. Tāpat ar jauniem darbiem “Baltās nakts” viesus priecēs starptautiska audiovizuāla koncertprogramma “Videogrāfija” un nepieradinātās mūzikas festivāls “Skaņu mežs. Šiem “Baltās nakts” veterāniem pievienosies arī virkne jaunu pasākumu, piemēram, laikmetīgās mākslas projekts “Species Shifter / Vol.1 ANALOGS”.

Šogad “Baltajā naktī” atgriezīsies pasaulslavenā daudznozaru mākslinieka Lūka Džerama vides instalācija “Mēness muzejs”. Mākslas objekts būs redzams virs Rīgas kanāla Bastejkalnā. Pretī Latvijas Nacionālajam teātrim būs redzama arī pavisam jauna vides instalācija “Helios”. Tas ir jaunākais no Lūka Džerama astronomiskajiem mākslas darbiem.

Plašāku informāciju par visiem “Baltās nakts” pasākumiem var atrast tīmekļa vietnē www.baltanakts.lv un FB kontā facebook.com/Baltanakts.


“Baltās nakts” mērķis ir motivēt sabiedrību atklāt mūsdienu kultūras daudzveidību un raisīt plašāku interesi par kultūras notikumiem, izpausmēm un pārmaiņām. “Baltā nakts” notiek gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs, atklājot pilsētu, kas atvērta dažāda vecuma, tautību un sociālās piederības grupu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. “Baltās nakts” pasākumi tradicionāli notiek ne vien kultūrai un mākslai ierastās vietās, bet arī neierastā vidē, veicinot kultūras jēdziena uztveres robežu paplašināšanu.

Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, kas atver Rīgas pilsētu laikmetīgās mākslas aktivitātēm vienas nakts garumā, tiek īstenots kopš 2006. gada.


 

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. 4. septembrī plkst. 17.30 RCB Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša ielā 2) uz lasījumu aicinās dzejnieks Artis Ostups.

Artis Ostups ir dzejnieks un literatūrkritiķis, žurnāla Punctum vadītājs. Ieguvis filozofijas maģistra grādu. Piecu dzejas krājumu autors, pirmais no tiem – “Biedrs sniegs” iznācis 2010. gadā un ticis nominēts Literatūras gada balvai nominācijā “Labākā debija”. Artis Ostups ir vairāku ar literatūru saistītu balvu ieguvējs. 2025. gadā iznācis viņa jaunākais dzejoļu krājums “Patiesība”. Ostupa dzeja tiek raksturota kā spilgtas vizualitātes apvienojums ar intelektuālu refleksiju, tai raksturīgs arī precīzs un oriģināls valodas lietojums. Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

Kontaktinformācija: RCB Torņakalna filiālbibliotēka, tālr. 67026211.


No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

• Andra Manfelde. 11.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības 206)
• Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales 271A)
• Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles 14)
• Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas 36)

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina uz Dzejas dienas pasākumiem:

• Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša 2)
• Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa 46)


 

NVO nams rudens sezonu iesāk ar tiešsaistes semināru ciklu “Projektu izstrāde un vadība”, kas notiks 2025. gada septembra un oktobra trešdienās plkst. 14.00-17.00.

Pieteikties aicinātas Rīgas nevalstiskās organizācijas – biedrības un nodibinājumi. Semināru cikla mērķis – iedrošināt NVO pārstāvjus ikdienas praksē ieviest ērti lietojamas un iesaistošas projektu izstrādes un vadības pieejas un iepazīt resursu piesaistes stratēģiju labo praksi NVO darbības nodrošināšanai ilgtermiņā. Apmācības vadīs Inese Šubēvica – biznesa, sociālo ideju un kopienu attīstītāja, projektu vadītāja Latvijā un ārpus Latvijas ar 25 gadu praktisko darba pieredzi, neformālās izglītības trenere un Latvijas Universitātes vieslektore.

 10. septembris 14.00–17.00:

• projektu izstrādes un vadības ietvars un principi;
• mērķgrupas definēšana un vajadzību noteikšana;
• projekta apraksta struktūra;
• projekta mērķis vs. projekta pieteikuma mērķis.
• Reģistrācija – ŠEIT.

17. septembris 14.00–17.00:

• projekta nepieciešamības pamatojums;
• projekta aktivitātes un laika grafiks;
• projekta ilgtspēja;
• nepieciešamo resursu analīze;
• projekta uzraudzība vs. novērtēšana.
• Reģistrācija – ŠEIT.

24. septembris 14.00–17.00:

• pozitīvie un negatīvie riski vs. risku analīze;
• budžeta plānošanas principi organizācijā;
• finanšu plūsmas plānošana;
• sadarbības partneri: ietekme vs. interese.
• Reģistrācija – ŠEIT.

1. oktobris 14.00–17.00:

• finanšu piesaistes pamatprincipi;
• finanšu avoti un to raksturojums;
• izaicinājumi projektu vadībā;
• projektu pieteikumu sagatavošana;
• aktuālie projektu konkursi.
• Reģistrācija – ŠEIT.

Dalībniekiem, kuri būs piedalījušies visās nodarbības, pēc semināru cikla noslēguma būs pieejamas individuālas bezmaksas konsultācijas (plašāka informācija nodarbību laikā).

NVO nama semināri ir lieliska iespēja biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ne tikai iegūt jaunas prasmes, bet arī veidot kontaktus un dalīties pieredzē ar citām NVO.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

28. augustā plkst. 17.00 Elektronikas un datorzinātņu institūta kafejnīcā “Tobiass”, Dzērbenes ielā 14, Rīgā, notiks Teikas iepazīšanai veltīts pasākums “No pagātnes uz nākotni: Teika”. Tajā stāstos dalīsies apkaimei piederīgi arhitekti Velta Holcmane, Barbara Bula, Dace Krēgere un Mārtiņš Dušelis.

Mēs esam radīti, lai būtu kopā. Mūsu pirmā kopiena ir ģimene. Kad pārkāpjam pirmo slieksni, nonākam apkaimē, kurā dzīvojam, iepazīstam mūsu kaimiņus, redzam, sajūtam un dzirdam visu, kas ir mums apkārt. Kas ir tās mājas, kas mūs ieskauj? Kurš tās radījis? Kad un kāpēc? Par to var uzzināt Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā izziņas ciklā “Apkaimju arhitektūras stāsti”, kura trešais pieturpunkts ir Teika. Līdz šim jau aizvadīti Āgenskalnam un Vecrīgai veltīti pasākumi.

28. augustā pēcpusdienas gaitā Velta Holcmane uzstāsies ar stāstījumu “Institūta ēnā. Arhitektūra un māksla”, Mārtiņš Dušelis iepazīstinās ar namu Zemgaļu ielā 7, izsekojot tā funkcijai no vācu telefoncentrāles līdz šībrīža liktenim. Barbara Bula pastāstīs par Strupo ielu — unikālu apļveida ielas piemēru Rīgas pilsētvidē. Savukārt Dace Krēgere stāstījumā “No pagātnes uz nākotni: vēsturiskā pilsētvide šodienas kontekstā. Saglabājamais, atjaunojamais, pielāgojamais, aizstājamais” pievērsīsies kvartāliem ap bijušo Vidzemes rajona izpilddirekcijas apbūvi. Arhitektu stāstiem sekos neformālas klātesošo sarunas par Teikas apkaimi.

Latvijas Arhitektu savienība uz pasākumu laipni aicina apkaimes iedzīvotājus, Teikas mīļotājus un jaunatklājējus, arhitektus un ikvienu interesentu!


Ieeja – bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos, aizpildot anketu – ŠEIT.


Katrs ir pelnījis labu arhitektūru. Iesaiste, ilgtspēja un estētika veido mūsu dzīves telpas kvalitāti. Pasākumu līdzfinansē LR Kultūras ministrija saskaņā ar Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvu.

Latvijas Arhitektu savienība izsaka pateicību kafejnīcas “Tobiass” īpašniekam Ivaram Upeniekam par iespēju tikties viņa mājīgajās telpās!

Plašākai informācijai par pasākumu:
Ieva Štegmane,
Latvijas Arhitektu savienības tālākizglītības projektu vadītāja
ieva.stegmane@latarh.lv
tel. +371 20724080

 

Ceturtdien, 21. augustā, Burtnieku ielā 37 tika atklāts multifunkcionālais centrs ““Domino” Teika”, kurā ar Rīgas pašvaldības atbalstu palīdzību saņems 80 bērni. Pakalpojumu sniedz Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF).

Jau sešus gadus tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma bērniem vecumā no 4 līdz 9 gadiem, kuriem ir grūtības uzvesties un komunicēt ar citiem. Tā paredzēta arī viņu tuvākajiem cilvēkiem — vecākiem vai aprūpētājiem. Programma tika ieviesta, jo arvien vairāk ģimeņu meklē palīdzību situācijās, kad bērnam ir grūti iekļauties bērnudārzā vai skolā, saprasties ar vienaudžiem, kontrolēt emocijas vai ievērot uzvedības normas. Dažkārt vecākiem trūkst zināšanu, kā viņiem palīdzēt. Ja šīs problēmas netiek risinātas laikus, pastāv risks, ka bērns tiek atstumts, nespēj pilnvērtīgi mācīties, var saskarties ar mentālās veselības grūtībām un nonākt nelabvēlīgā vidē.

Rīgā tās ir vienīgās pieejamās programmas šajā jomā, un pieprasījums joprojām ir augsts.

“Priecājos, ka ir vēl viena vieta, kur speciālisti kopā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu strādās ar ģimenēm, kurās aug bērni ar uzvedības un funkcionāliem traucējumiem. Jo agrāk sākam novērst problēmu cēloņus, jo ātrāk un efektīvāk varam palīdzēt tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Pašvaldība ar fondu sadarbojas jau sesto gadu, un šodien atklājam ceturtās šāda veida telpas. Atbalsts sniegts vairāk nekā 370 ģimenēm, bet redzam, ka pakalpojums ir tik nepieciešams, ka jau šobrīd tas ir aizņemts deviņiem mēnešiem uz priekšu. Tas nozīmē tikai vienu – Rīgai vajag vēl vairāk šādu pakalpojumu vietu, lai palīdzētu visām ģimenēm, kurām tas nepieciešams,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šis ir brīnišķīgs piemērs NVO, pašvaldības un privāto uzņēmumu sadarbībai, lai kopā veidotu ģimenēm domātus pakalpojumus. Jaunajā multifunkcionālajā centrā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems 80 bērni gan ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, gan bērni ar īpašām vajadzībām. Šie pakalpojumi sniedz būtisku atbalstu arī viņu ģimenēm,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments kopā ar LBAF izvērtēja iespēju paplašināt sociālās rehabilitācijas programmu bērniem ar uzvedības un saskarsmes grūtībām. Šobrīd ir nepieciešamas plašākas telpas dažādu terapijas metožu izmantošanai, jo tupina augt bērnu skaits, kam vajadzīga palīdzība. LBAF ne tikai nodrošina šo programmu, bet arī apņēmās piesaistīt finansējumu telpu remontam.

Multifunkcionālajā centrā no septembra darbu sāks dažādi speciālisti. Tajā ir izveidota plaša apmācību zāle, Latvijā lielākā sensorā sporta zāle, klusuma telpa un citas telpas, kas nodrošina bērniem un vecākiem nepieciešamu atbalsta vidi.

 

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. Dzejas lasījumus uzsāksim 21. augustā plkst. 17.30 RCB Bolderājas filiālbibliotēkā (Gaigalas ielā 3), kur uz lasījumu aicinās dzejnieks Andris Breže, kurš pazīstams ar literāro pseidonīmu Žebers.

Žebers dzeju sācis rakstīt 70. gadu vidū, savā mākslā bieži pievērsdamies absurda stilam. Vairāku dzejas krājumu autors. Dzejoļu krājums ”Šņabji/blaknes” saņēmis Literatūras gada balvu. Rakstījis grāmatas arī bērniem. Par īspasaku krājumu “Esejas un asakas” 2023. gadā saņēmis Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Žebers ir arī mākslinieks un ilustrators.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

Ērika Bērziņa. 28.08.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Avots” (Stabu iela 64)

Artis Ostups. 04.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Andra Manfelde. 11.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības iela 206)

Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales iela 271A)

Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles iela 14)

Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas iela 36)

 

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina arī uz Dzejas dienu pasākumiem:

Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa iela 46)

Kontaktinformācija: RCB Bibliotēku dienests, tālr.67043601.

 

“NVO nama ziņas” augusta numurā lasāma intervija ar NVO atbalsta sektora vadītāju Zintu Gugani. Drīzumā apritēs gads kopš Zinta vada NVO namu – šis ir labs brīdis, lai kopīgi atskatītos uz aizvadītā darba cēliena spilgtākajiem mirkļiem, ieskicētu turpmākos plānus un aprunātos par to, kas gaidāms NVO nama 12. dzimšanas dienas svinībās.

“Lielākais gandarījums ir redzēt, kā idejas pārtop reālos darbos. Kad organizācija, kas sākotnēji tikai meklēja telpas vai konsultāciju, pēc neilga laika jau rīko pasākumus un darbojas – tas ir iedvesmojoši,”

Zinta Gugane

Pilnu interviju, kā arī informāciju par pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet augusta “NVO nama ziņas” numurā!

“NVO nama ziņas” augusta numurs!

 

20. un 21. augustā Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina Rīgas nevalstisko organizāciju pārstāvjus uz tikšanos par Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2026. – 2030. gadam.

Tikšanās laikā būs iespēja iepazīties ar izstrādāto rīcības programmas projektu, tostarp plānotajiem pasākumiem daļiņu PM10, PM2.5, slāpekļa dioksīda (NO₂), benzola un benz(a)pirēna koncentrācijas samazināšanai Rīgā nākamajos piecos gados. Tāpat nevalstisko organizāciju pārstāvji varēs dalīties ar novērojumiem par gaisa kvalitāti pilsētā un sniegts savus priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

 Tikšanās notiks:

 2025. gada 20. augustā no plkst. 16.00 līdz 18.00 Teikā, NVO namā Ieriķu ielā 43A, Lielajā zālē;

2025. gada 21. augustā no plkst. 16.00 līdz 18.00 Imantā, NVO nama telpās Slokas ielā 161 k-2.

Dalībai pasākumos jāpiesakās iepriekš – līdz 18. augustam, aizpildot reģistrācijas formu – ŠEIT.


Papildu informācija

Darbu pie Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2026.-2030. gadam Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments uzsāka pagājušā gada oktobrī, un rīcības programma tiek izstrādāta sadarbībā ar piesaistīto projekta izpildītāju – SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Lai izvēlētos atbilstošākos pasākumus gaisa piesārņojuma koncentrācijas samazināšanai Rīgā nākamajos piecos gados, programmas izstrādes gaitā tiek apzināti dažādu ekspertu un gaisa kvalitātes uzlabošanā iesaistīto pušu viedokļi.

Papildus informācijai par gaisa kvalitātes problemātiku Rīgā iesakām noskatīties arī Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta prezentāciju “Gaisa kvalitāte Rīgā”, kas ierakstīta Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē 2025. gada 25. aprīlī. Ieraksts pieejams  – ŠEIT.

 

Lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu siltumapgādi un vienlaikus veicinātu ilgtspējīgas mobilitātes attīstību Rīgā, AS “Rīgas Siltums” šovasar īsteno vairākus apjomīgus siltumtīklu pārbūves projektus, kas cieši saistīti ar pilsētas infrastruktūras modernizāciju un pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem.

Dzelzavas ielā, kur nākotnē plānots izbūvēt Metrobusa līniju, tiek pārbūvēti siltumtīkli, kas nodrošina siltumenerģiju Purvciemam, Vecrīgai, Centrāltirgus rajonam un citiem Rīgas centra rajoniem. Novecojušā un bojātā cauruļvadu infrastruktūra tiek nomainīta uz rūpnieciski izolētām caurulēm, kas nodrošinās par 4700 MWh mazākus siltuma zudumus gadā. Pēc siltumtīklu pārbūves tiks atrisināta problēma arī ar ikgadēju ielas seguma iegruvumu esošo siltumtīklu aku zonā, kas ir saistīta ar pārlieku lielu slodzi un satiksmes intensitāti pie sabiedriskā transporta pieturas. Šis projekts ir daļa no Rīgas transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas paredz prioritāti sabiedriskajam un velotransportam, sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Zemitāna pārvada apkaimē siltumtīkli tiek pielāgoti topošajiem mobilitātes punktiem un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai. Projekta mērķis – radīt savienojumu starp pilsētas sabiedrisko transportu un dzelzceļu, veicināt iedzīvotāju paradumu maiņu, sekmējot pārvietošanos bez privātā auto. Siltumtīklu pārbūve paredz 600 MWh siltuma zudumu samazinājumu gadā

Dzirciema ielā, kur turpinās Imantas maģistrālā siltumtīkla modernizācija, tiek atjaunots vairāk nekā 950 metru garš siltumtīklu posms. Novecojušo un tehniski nolietoto cauruļvadu nomaiņa uz jauniem, rūpnieciski izolētiem risinājumiem uzlabos siltumtīkla drošību un samazinās siltuma zudumus par 2070 MWh gadā.

Šie projekti ne tikai uzlabos Rīgas iedzīvotāju ikdienas komfortu un samazinās energoresursu patēriņu, bet arī veicinās vides kvalitātes uzlabošanos un pilsētas infrastruktūras pielāgošanu nākotnes mobilitātes vajadzībām. Modernizācija tiek īstenota tostarp sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un atbilst Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma stratēģiskajiem mērķiem.

AS “Rīgas Siltums” ik gadu modernizē vidēji ap 10 km siltumtīklu, un aprēķinātais siltuma zudumu samazinājums ir 12 000 MWh/gadā, kas ir līdzvērtīgs četru tādu tirdzniecības centru kā Akropole Rīga, Akropole Alfa vai 1300 dzīvokļu vidējam siltumenerģijas patēriņam gadā.

Jau šobrīd AS “Rīgas Siltums” ir atjaunojis 65% no kopējā siltumtīkla apjoma un pārējos 35% atjaunos pakāpeniski, prioritāri, modernizējot siltumtīklus, kuru vecums pārsniedz 40 gadu.


Par AS “Rīgas siltums”

AS “Rīgas siltums” ir lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs, kā arī vienīgais siltumapgādes sistēmas operators Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, realizāciju, siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgu ražošanu koģenerācijas stacijās, kā arī siltumtīklu un ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu apkalpošanu.

AS “Rīgas siltums” misija ir pilnveidot un attīstīt pilsētas centralizētās enerģijas potenciālu un ienest to katra cilvēka un uzņēmuma ikdienā.

77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir ap 770 kilometru, no kuriem 85% atrodas AS RĪGAS SILTUMS īpašumā.


 

Satiksmes mierināšanas nolūkos, līdz oktobra beigām Rīgā izbūvēs vēl 61 jaunu ceļa ātrumvalni. Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs. Šobrīd darbi norit piecās apkaimēs – Āgenskalnā, Iļģuciemā, Pleskodāle, Torņakalnā un Zasulaukā.

Šajā vasarā 11 Rīgas apkaimēs Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvējis 59 jaunus ātrumvaļņus un iesākto ir plānots turpināt, līdz oktobrim izbūvējot vēl 61 jaunu ātrumvalni.

Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Beberbeķos, Čiekurkalnā, Dārzciemā, Dzirciemā, Iļģuciemā, Imantā, Jaunciemā, Juglā, Latgalē, Mežciemā, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Zasulaukā un Zolitūdē. Tāpat līdz rudenim Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, paredzēts izbūvēt divus ātrumvaļņus par kuriem pašvaldība informēja pasvasarī.

Šobrīd ātrumvaļnus izbūvē Āgenskalnā – Zvanu ielā Nr.6, Torņkalnā – Telts ielā Nr.2A, Zasulaukā – Kūdras ielā Nr.6 un Kūdras ielā Nr.8A.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

Pilns ielu saraksts, kurās līdz oktobra beigām izbūvēs ātrumvaļņus, apskatāms pievienotajā sarakstā, kurā ar zaļu krāsu atzīmētas vietas, kurās darbi jau ir noslēgušies – ŠEIT.