Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”

2024. gada 11. februārī no plkst. 12.00 līdz 13.30 Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”.

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar maskošanās tradīcijām, radīt pats savu masku, piedalīties virves vilkšanas un lekšanas sacensībās, piedzīvot rotaļās iešanu, piedalīties dekoru un sveču darbnīcā, kā arī uzzināt kas ir “Meteņa mīziens”. Pasākumā piedalīsies Kultūras centra “Iļģuciems” folkloras kopa “Laiksne” un Rīgas skolēnu pils folkloras kopa “Kokle”.

No 29. janvāra līdz meteņiem – 11. februārim, Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos apskatāmas mākslinieces Diānas Renžinas veidotās meteņu maskas.

Meteņdiena, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.

Meteņos ir jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts ugunskurs, veikti rituāli, ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras vainagi. Dažviet no salmiem tiek darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, tādējādi dzenot prom ziemu.

Pārdaugavas kultūras apvienības folkloras kopa “Laiksne” jau no 1993. gada aktīvi darbojas Latvijas folkloras dzīvē, apgūstot plašu tradicionālās mūzikas materiālu – no gadskārtu un godu ieražu dziesmām līdz danču melodijām, spēlējot pārsvarā mūsdienīgi interpretētu tautas mūziku. “Laiksnei” izdoti seši albumi, kas veltīti dažādām tēmām

Rīgas skolēnu pils bērnu un jauniešu centra folkloras kopa “Kokle” ir aktīva Latvijas kultūras dzīves veidotāja un katru gadu ir Nemateriālā kultūras mantojuma programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” dalībniece. No bērniem izauguši par jauniešiem viņi nu ceļo gan pa Latviju, gan aiz Latviju dziedādami, spēlēdami, dancodami un citus priecēdami. Folkloras nodarbībās dalībnieki gūst priekšstatu par latviešu gadskārtu ciklu tautasdziesmām, rotaļām, dejām, mūzikas instrumentiem, rokdarbiem un vēstītājfolkloru. Kopas vadītāja un skolotāja Dina Liepa.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “lļģuciems” pagalmā, Lidoņu ielā 27.

Ieeja bez maksas.

Pasākums tiks fotografēts.