Rīgā līdz 2030. gadam plānots uzbūvēt 1000 jaunu pašvaldības dzīvokļu un gandrīz diviem tūkstošiem pašvaldības dzīvokļu veikt atjaunošanu, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un mājokļu būvniecības aktivizēšanos privātajā sektorā. To paredz trešdien, 18. oktobrī, domes sēdē atbalstītās pašvaldības mājokļu politikas pamatnostādnes, kas tagad tiks nodotas publiskajai apspriešanai.

📌 Paredzēts, ka pamatnostādņu apspriešana notiks no 26. oktobra līdz 26. novembrim, bet publiskās apspriešanas sanāksme – 7. novembrī Rīgas domē. Par iespējām paust viedokli apspriešanas laikā informācija tiks sniegta pašvaldības mājaslapā riga.lv pirms tās sākšanās.

“Esam sākuši nopietnu un plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un ES fondu atbalsta izmantošanas jaunu sociālo dzīvokļu būvniecībai, kā arī atbalstīsim plašākām sabiedrības grupām pieejamu dzīvokļu būvniecību kopā ar privāto sektoru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgā dzīvojamais fonds ir novecojis un neatbilst mūsdienu mājokļa kvalitātes prasībām. Turklāt ir mainījies mājokļa standarts, pieaugot prasībām pēc dzīvojamās vides kvalitātes – ārtelpas labiekārtojuma, nodrošinājuma ar dažāda veida pakalpojumiem un infrastruktūru un vides pieejamības. Arī mājokļa izmaksu slogs ir pārmērīgs daudzām mājsaimniecībām.

Iedzīvotāju pieprasījums pēc Rīgas pašvaldības palīdzības mājokļu izdevumu segšanai ik gadu palielinās, visstraujāk 2022. gadā strauji pieaugot komunālo pakalpojumu izmaksām, kad pieprasījums pēc mājokļa pabalstiem, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 82% jeb 6813 personām. 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos mājokļa pabalstu bija saņēmusi 21 871 persona (mājsaimniecība), tam izlietojot pašvaldības budžeta līdzekļus 15,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 69% no sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējama.

Lai arī rinda uz Rīgas pašvaldības mājokli ar katru gadu sarūk (2023. gada sākumā 1954 personas), pašvaldības dzīvojamais fonds palīdzības sniegšanai mājokļu jomā nav pietiekams, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un ka daļa pašvaldības dzīvokļu ir sliktā tehniskā stāvoklī vai ar mūsdienu prasībām neatbilstošu (kopmītņu tipa) plānojumu.

Jāņem vērā, ka arī mājsaimniecības ar zemiem vai vidējiem ienākumiem nespēj iegādāties mājokli (vai cilvēka cienīgu mājokli) brīvajā tirgū un vienlaikus neatbilst statusam, lai pretendētu uz pašvaldības palīdzību. Piemēram, pamatnostādnēs ir ietverts atbalsts mājokļa jautājuma risināšanā speciālistiem, kas ir nodarbināti Rīgas pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās, un viņu ģimenēm (aptuveni 2000 speciālistiem).

Bez mājokļu pabalsta un nodrošinājuma ar dzīvojamo platību līdz 2030. gadam ir jāattīsta jauni daudzveidīgi Rīgas pašvaldības atbalsta mehānismi, lai nodrošinātu dzīvojamo platību atbalstoši mājsaimniecības vajadzībām individuālajā dzīves situācijā (pašvaldības aģentūra sociālo mājokļu īrei tirgū, finanšu instrumenti u.c.).

📌 Izstrādātajās pamatnostādnēs paredzēti pasākumi, kas ļaus sasniegt šādus rādītājus:

  • Atjaunoti un energoefektīvi 1200 Rīgas pašvaldības dzīvokļi un vairāk kā 20 000 privāto dzīvokļu;
  • Uzbūvēti vai iegādāti vairāk kā 1000 jauni Rīgas pašvaldības dzīvokļi, tostarp vairāk kā 300 dzīvokļi kopprojektos ar privāto sektoru un 350 Rīgas pašvaldības zemas īres maksas dzīvokļi un dzīvokļi sociālajās mājās;
  • Iespēja samazināt vai pat noslēgt rindu iedzīvotājiem, kas gaida rindā uz Rīgas pašvaldības dzīvojamo platību;
  • Iespēja paplašināt atbalstāmo personu (mājsaimniecību) loku;
  • Pusotras reizes pieaugusi mājokļu būvniecības aktivitāte Rīgā – privātajā sektorā uzbūvēti 16 000 jaunu mājokļu.

Pēc pamatnostādņu galīgās apstiprināšanas plānots izstrādāt Rīgas mājokļu programmu, kuras īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi atspoguļojas investīciju plānā, izveidot Mājokļu kompetences centru un veikt jaudīgu dzīvokļu kopību un biedrību aktivizēšanu dažāda finansējuma izmantošanai.

Pamatnostādnes nosaka vidēja termiņa attīstības virzienus mājokļu politikā, atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamības nodrošināšanai plašām sabiedrības grupām.

Sagatavojot pamatnostādnes, veikta esošās situācijas izpēte, izvērtējot esošos plānošanas dokumentus, analizējot tendences, identificējot mājokļu politikas risināmās problēmas un nosakot riskus, ja problēmas netiek risinātas, tajā skaitā apzinot mājokļu pieprasījumu gan pēc sociālajiem, gan pašvaldības īres dzīvokļiem Rīgas pašvaldībā un izvērtējot esošā dzīvojamā fonda atbilstību pieprasījumam.