Rīgā svinīgi atklāj piemiņas plāksni par godu Itai Kozakevičai
Piektdien, 19. janvārī, Augusta Deglava un Itas Kozakevičas ielas krustojumā svinīgi atklāja politiķei un vienai no izcilākajām Latvijas Atmodas laikmeta personībām veltītu piemiņas plāksni.
Idejas autors un pasākuma iniciators ir deputāts Miroslavs Kodis, kurš, vēloties cildināt I. Kozakevičas paveikto Latvijas un Polijas savstarpējo attiecību stiprināšanā, pie ēkas A. Deglava un I. Kozakevičas ielas krustojumā aicināja domi izvietot piemiņas plāksni.
“Ita bija poļu izcelsmes Latvijas patriote. 1990. gada 4. maijā, būdama viena no Augstākās Padomes deputātiem, Ita nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņa ir cīnījusies par Latviju un par visām tautībām, kuras dzīvo mūsu valstī. Mēs par viņu esam dzirdējuši tikšanās reizēs poļu biedrībās, skolās, svētkos. Tāpēc man ir tāda sajūta, ka es pazīstu Itu ļoti labi, un ka Ita joprojām ir starp mums. Ita Kozakeviča bija un ir mūsu varone. Kad mani ievēlēja par Rīgas domes deputātu, es uzreiz zināju, ka vēlos iemūžināt Itas vārdu Rīgā, ka mūsu galvaspilsētā noteikti ir jābūt Itas Kozakevičas ielai. Un man ir liels prieks, ka kolēģi ir atbalstījuši manu iniciatīvu, un ka ideja kļuva par realitāti,”
uzsvēra deputāts Miroslavs Kodis.
Tostarp Kodis informēja, ka I. Kozakevičas vārds tiks iemūžināts ne tikai šajā ielā un plāksnē, bet arī sabiedriskajā transportā. Pēc Koda lūguma ir pieņemts lēmums pārdēvēt trīs sabiedriskā transporta pieturas un turpmāk tās sauksies “Itas Kozakevičas iela”.
“Latviešu vēlmē atjaunot savas valsts neatkarību Atmodas gados liela nozīme bija citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību atbalstam, un tieši šādā aspektā Itas Kozakevičas piemiņas iemūžināšana ir svarīga. Būdama izcili harizmātiska personība, viņa kļuva par vienu no vadošajām balsīm, kas saliedēja mazākumtautību kopienas mūsu kopīgajam mērķim – dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā. Barikāžu laiks Rīgā vienmēr ir ar sevišķu auru, šogad mums ir īpaša iespēja to papildināt ar Itas Kozakevičas atceri. Lai šī Rīgas iela mūžam nes viņas vārdu!”
sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.
“Ita Kozakeviča ir unikāla personība, kas vieno divas tautas – poļu un latviešu. Viņas kā Latvijas Nacionālās frontes aktīvistes ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā un jaunās demokrātiskās valsts dibināšanā bija milzīgs. Tāpat liels Itas sasniegums bija Latvijas minoritāšu aktīvas sabiedriskās dzīves atjaunošana pēc ilgiem apspiešanas gadiem komunistu valdīšanas laikā. Viņa no jauna dibināja Latvijas Poļu savienību un kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Viņa arī bija poļu izglītības Latvijā atjaunošanas iniciatore un organizatore. Ita Kozakeviča simbolizē tādas demokrātiskās un humānās vērtības kā brīvība, tiesiskums, tolerance un cilvēktiesību cienīšana,”
savā uzrunā teica Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete dalījās atmiņās par kopā pavadīto laiku ar I. Kozakeviču un cildināja viņas ieguldījumu Latvijas un Polijas attiecību stiprināšanā. Tāpat arī Kalniete kavējās atmiņās par I. Kozakevičas pozitīvajām rakstura īpašībām, norādot, ka “viņas pāragrā nāve ir būtisks zaudējums Latvijas politikai”.
Žurnālists un politiķis Dainis Īvāns sacīja, ka, ja I. Kozakeviča būtu dzīva, tad noteikti būtu piedalījusies Barikādēs. Īvāns slavēja I. Kozakevičas augstos morāles standartus, cīņu par demokrātiju un brīvību, pēc viņa teiktā – “Ita prata ar vārdiem sist naidniekam pretī”.
Savukārt 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka atminējās laikus, kad kopā ar I. Kozakeviču strādāja kopā vienā darba vietā un dalījās ar atmiņām par Itas dzīves gājumu un nepiepildītajiem sapņiem. Čeboterenoka slavēja I. Kozakevičas gudrību un drosmi, un novēlēja to arī klātesošajiem.
Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe pateicās ikvienam, kas atceras un godina I. Kozakevičas sasniegumus, uzsverot, ka “tie, kas atceras vēsturi, zinās arī nākotni”.
Pasākumā sanākušos ar dziesmām poļu un latviešu valodā priecēja Rīgas I. Kozakevičas Poļu vidusskolas meiteņu koris “Polskie Kwiaty” un bērnu koris “Echo”. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz vidusskolu, kur apskatīja I. Kozakevičai veltītu izstādi un izbaudīja neformālas sarunas pie kafijas tases.
Jau vēstīts, ka domes deputāti atbalstīja priekšlikumu pārdēvēt Nīcgales ielas atzaru, strupceļu no Nīcgales ielas līdz Augusta Deglava ielai, par I. Kozakevičas ielu. Ielas posms atrodas netālu no Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas.
Atmodas sākumā I. Kozakeviča bija Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija Augstākās padomes deputāte un balsoja par Latvijas neatkarību.
📌 Pasākuma foto – ŠEIT
