Rīgas pašvaldība plāno veikt remontdarbus darbus hokeja skolas “Rīga” un tās internāta ēkās Vietalvas ielā 15 k-2, uzlabojot to energoefektivitāti un vizuālo izskatu.

“Pagājis gandrīz ceturdaļgadsimts, kad tika atklāta hokeja skolas ledus halle. Šajā laika hokeja skolas “Rīga” audzēkņi sevi pierādījuši, gūstot panākumus un medaļas pasaules līmenī. Tādēļ šobrīd esam raduši iespēju, piesaistot ES fondu finansējumu, veikt remontdarbus skolas teritorijā, kas būs jauns restarts Rīgas hokeja jaunatnes attīstībai un cerība jauniem sasniegumiem. Energoefektivitātes uzlabošana ir pirmā kārta plānotajiem infrastruktūras uzlabojumiem skolas apkārtnē nākotnē,”

norāda Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis.

“Energoefektivitātes uzlabošanas projekts hokeja skolā “Rīga” ir ļoti nepieciešams, jo tā ir viena no vislielākajām enerģijas patērētājām Rīgā. Ar šo projektu mēs ne tikai būtiski samazināsim enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī uzlabosim ēkas vizuālo izskatu – siltinot ēkas cokolu, fasādi un jumtu, nomainot logus, atjaunojot ieejas mezglus, nomainot apgaismojumu un ventilācijas sistēmas, radot komfortablu un modernu vidi mūsu hokeja skolas audzēkņiem, treneriem un darbiniekiem. Projekta īstenošana ir lielisks piemērs kā mēs varam nodrošināt ilgtermiņa enerģijas ietaupījumus un finansiālu efektivitāti. Lai arī Rīgas pašvaldībai ir ierobežotas finanses, mēs tomēr meklējam veidus kā uzlabot pašvaldību ēkas,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Hokeja skolas halles ēkā projekta īstenošana veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu (plānotais samazinājums – 757 015 kWh/gadā), tādējādi samazināsies Rīgas pašvaldības izdevumi par šī objekta siltumapgādi un elektroapgādi. Plānotais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums daudzums – 91.32 t/CO2 gadā. Vienlaikus tiks uzlabots ēkas vizuālais izskats un iekštelpu klimats, radot komfortablu vidi hokeja skolas audzēkņiem, treneriem un darbiniekiem, veidojot estētiski pievilcīgu pilsētvidi, kā arī nomainot esošās ventiekārtas, apgaismes ķermeņus un uzstādot A klases saules paneļus ar iekārtu jaudu 50kw.

Savukārt hokeja skolas internāta ēkā projekta laikā tiks siltināts ēkas cokols, fasāde un jumts, kā arī atjaunoti ieejas mezgli un nomainīti apgaismes ķermeņi, līdz ar ko tiks veicināts primārās enerģijas ietaupījums. Arī šajā projektā tiek izmantoti ilgtspējīgi atjaunojamo energoresursu risinājumi uzstādot A klases saules paneļus ar moduļa efektivitāti ne zemāku kā 21,76% un iekārtu kopējo jaudu 20kw, tādējādi veicinot primārās enerģijas ietaupījumu.

Kopējās projekta izmaksas veido 1 831 565 eiro, no kuriem lielākā daļā jeb 1 511 025 eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums un 320 540 eiro Rīgas pašvaldības finansējums.

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, atbalstīja aizņēmuma ņemšanu no Valsts kases energoefektivitātes paaugstināšanas darbu veikšanai. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apstiprinājusi projekta Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi hokeja skolas “Rīga” ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 un paaugstināšanas darbi hokeja skolas “Rīga” internāta ēkā Vietalvas ielā 15 k-2” iesniegumu, tiek slēgta vienošanās ar CFLA par projekta īstenošanu. Būvdarbu līgums noslēgts ar SIA “APSA būve”. Darbus plānots pabeigt sešu mēnešu laikā.

 

Šā gada aprīlī Rīgas Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursā tika apstiprināts Dārzciema apkaimes biedrības iesniegtais projekts “Te ir Dārzciems”.

Iesniedzot projektu, Biedrība vēlējās veicināt apkaimes atpazīstamību gan lokāli, gan ārpus tās robežām, rosināt iedzīvotāju lepnumu par dzīvi šajā apkaimē, kopienas kopējo pilsonisko aktivitāti un sabiedrības integrāciju. Projekts “Te ir Dārzciems” ir Dārzciema apkaimes biedrības dāvana savai apkaimei, kura 2024. gadā svin simtgadi Rīgas sastāvā.

Tā kā Dārzciema apkaimē ir 47 ielas, no kurām daudzām ir skanīgi un izteiksmīgi floru, faunu un vidi raksturojoši nosaukumi (Cielavu, Gaismas, Grīšļu, Strautu, Steigas, Jenotu, Lapsu, Kaķu, Kameņu, Kraukļu, Papardes, Plaužu, Sesku, Skudru, Ūbeles, Zebiekstes iela), projektā plānots izveidot unikālas, vietējo mākslinieku veidotas apkaimes ielu zīmes ar ielas nosaukumu, grafisku tā attēlojumu (piemēram, skudra, kamene, paparde u.c.) un apkaimes nosaukumu “Dārzciems”. Papildus ir iespējams pieteikties vizuāli saskanīgai zīmei ar uzrakstu “Dārzciems”, kas veicinās arī citu ielu iedzīvotāju iesaisti. Izvēlētās zīmes apkaimes iedzīvotāji bez maksas varēs izvietot pie saviem īpašumiem. Priekšroka iegūt zīmes būs Dārzciema apkaimes biedrības biedriem.

Uzzināt vairāk un pieteikties sev vēlamajam ielu zīmju veidam var ŠEIT.

Pieteikšanās ielu zīmēm ir aktīva līdz 2024. gada 31. maijam, un to izvietošana plānota līdz septembra beigām. Tās būs jāizkar vizuāli labi redzamā vietā un nedrīkstēs noņemt vismaz trīs gadus. Šo zīmju izvietošanai nav nepieciešams saskaņojums, jo tās neaizvietos oficiālās ielu nosaukumu zīmes.

Projekts “Te ir Dārzciems” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tiek īstenots no 2024. gada 2. aprīļa līdz 2024. gada 30. septembrim, līguma Nr. RAIC-24-88-lī, noslēgts 09.04.2024.


Dārzciema apkaimes biedrība ir brīvprātīga organizācija, kas dibināta 2020. gada martā starp Dārzciema apkaimes aktīvākajiem iedzīvotājiem. Biedrība iestājusies pret funkcionālā zonējuma maiņu savrupmāju teritorijā, protestējusi pret Rīgas teritoriālo plānojumu 2030. gadam un koku izciršanu apkaimē, cīnījusies par ielu sakārtošanu un asfaltēšanu, apstādījumu saglabāšanu un papildināšanu, kā arī vispārēju Dārzciema apkaimes labiekārtošanu.

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi – Latgales, Lastādijas, Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Emīlijas Benjamiņas, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa iela, kurus 21. februārī apstiprināja Rīgas dome, jau ir spēkā un tos var lietot. Izmaiņas valsts publiskajiem reģistriem ir iesniegtas, bet izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski.

Rīgas pašvaldība ir iesniegusi informāciju Valsts adrešu reģistram, juridiski reģistrējot pilsētas jaunos ielu nosaukumus un to atrašanās vietu. Iedzīvotāji un uzņēmēji komunikācijā un dokumentos jau var izmantot jaunos ielu nosaukumus. Karte ar jauno ielu atrašanās vietu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv.

Visās valsts un pašvaldības datubāzēs, kuru galvenais informācijas avots ir Valsts adrešu reģistrs, informācija tiks nomainīta automātiski, tas attiecas gan uz iedzīvotāju deklarētajām adresēm, gan uzņēmumu un iestāžu juridiskajām adresēm. Tāpat izmaiņas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta kadastrā. Iedzīvotājiem dokumenti nav jāmaina, jo to sagatavošanas brīdī spēkā esošā adrese bija juridiski pareiza. Īpašos gadījumos, piemēram, atļaujās, licencēs, līgumos un citos dokumentos, kur normatīvie akti un nosacījumi to pieprasa, izmaiņas jāveic pašiem iedzīvotājiem, norādot jauno ielas nosaukumu.

Citi reģistri un informatīvās kartes jaunos nosaukumus pārņems pakāpeniski. Ielu nosaukumi pašvaldības ģeogrāfisko datu portālā GeoRiga ir precizēti, bet citiem piederošos resursos, ielu nosaukumi jāmaina šo resursu turētājiem. Rīgas domes lēmums nosūtīts SIA “Jāņa sēta”, kas veiks izmaiņas www.balticmap.eu un citos savos produktos, bet Google un citos atvērto datu risinājumos izmaiņas tiks veiktas tikai tad, kad ārējie lietotāji t.i. iedzīvotāji paziņos pakalpojuma sniedzējam par izmaiņām. Kartogrāfiskajos materiālos izmaiņas tiks veiktas vispārējā kārtībā, kā to nosaka pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Rīgas domes lēmums nosaka, ka adrešu numurzīmju un nosaukumu zīmju maiņa jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, jo nepieciešams laiks adrešu apzināšanai, iepirkuma veikšanai, zīmju izgatavošanai un nomaiņai. Zīmju izgatavošanu veiks Rīgas domes Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Tās namu apsaimniekotājiem un īpašniekiem būs jāuzstāda pašiem. Par zīmju saņemšanas kārtību pašvaldība informēs laika gaitā.

Savukārt SIA “Rīgas satiksme” šobrīd apzina pieturvietas, kurām būs jāmaina nosaukumi. Kad pieturvietu nosaukumu maiņu apstiprinās Rīgas domes Satiksmes un Transportu lietu komiteja, uzņēmums veiks nepieciešamās izmaiņas sabiedriskā transporta ekrānos un balss paziņojumos, kā arī izgatavos un uzstādīs jaunas pieturvietu nosaukumu zīmes. Prognozēts, ka tas tiks veikts viena mēneša laikā.

Kā ziņots iepriekš, turpinot okupācijas seku novēršanu Rīgā, Rīgas dome 2024. gada 21. februārī pieņēma lēmumu par Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva, Tipogrāfijas ielu nosaukumu maiņu.

🟩 Maskavas iela pārdēvēta par Latgales ielu;
🟩 Nenelielais Maskavas ielas sākumposms no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēta par Lastādijas ielu;
🟩 Latgales iela pārdēvēta par Jāņa Klīdzēja ielu;
🟩 Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Mīlenbaha ielu;
🟩 Turgeņeva iela pārdēvēta par Vilhelma Purvīša ielu,
🟩 Ļermontova iela pārdēvēta par Viļa Plūdoņa ielu;
🟩 Gogoļa iela – par Emīlijas Benjamiņas ielu;
🟩 Lomonosova iela – par Valērijas Seiles ielu;
🟩 Tipogrāfijas iela – par Augusta Spariņa ielu.

Pārdēvēto ielu attēlojums kartē

 

Šobrīd tiek prognozēts, ka ielu nosaukumu maiņa pašvaldībai varētu izmaksāt ap 80 000 eiro (bez PVN). Šī summa paredz izdevumus par ielu nosaukumu un adrešu zīmju izgatavošanu, taču precīza summa būs pieejama tikai pēc iepirkuma veikšanas.

 

Piektdien, 19. janvārī, Augusta Deglava un Itas Kozakevičas ielas krustojumā svinīgi atklāja politiķei un vienai no izcilākajām Latvijas Atmodas laikmeta personībām veltītu piemiņas plāksni.

Idejas autors un pasākuma iniciators ir deputāts Miroslavs Kodis, kurš, vēloties cildināt I. Kozakevičas paveikto Latvijas un Polijas savstarpējo attiecību stiprināšanā, pie ēkas A. Deglava un I. Kozakevičas ielas krustojumā aicināja domi izvietot piemiņas plāksni.

“Ita bija poļu izcelsmes Latvijas patriote. 1990. gada 4. maijā, būdama viena no Augstākās Padomes deputātiem, Ita nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņa ir cīnījusies par Latviju un par visām tautībām, kuras dzīvo mūsu valstī. Mēs par viņu esam dzirdējuši tikšanās reizēs poļu biedrībās, skolās, svētkos. Tāpēc man ir tāda sajūta, ka es pazīstu Itu ļoti labi, un ka Ita joprojām ir starp mums. Ita Kozakeviča bija un ir mūsu varone. Kad mani ievēlēja par Rīgas domes deputātu, es uzreiz zināju, ka vēlos iemūžināt Itas vārdu Rīgā, ka mūsu galvaspilsētā noteikti ir jābūt Itas Kozakevičas ielai. Un man ir liels prieks, ka kolēģi ir atbalstījuši manu iniciatīvu, un ka ideja kļuva par realitāti,”

uzsvēra deputāts Miroslavs Kodis.

Tostarp Kodis informēja, ka I. Kozakevičas vārds tiks iemūžināts ne tikai šajā ielā un plāksnē, bet arī sabiedriskajā transportā. Pēc Koda lūguma ir pieņemts lēmums pārdēvēt trīs sabiedriskā transporta pieturas un turpmāk tās sauksies “Itas Kozakevičas iela”.

“Latviešu vēlmē atjaunot savas valsts neatkarību Atmodas gados liela nozīme bija citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību atbalstam, un tieši šādā aspektā Itas Kozakevičas piemiņas iemūžināšana ir svarīga. Būdama izcili harizmātiska personība, viņa kļuva par vienu no vadošajām balsīm, kas saliedēja mazākumtautību kopienas mūsu kopīgajam mērķim – dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā. Barikāžu laiks Rīgā vienmēr ir ar sevišķu auru, šogad mums ir īpaša iespēja to papildināt ar Itas Kozakevičas atceri. Lai šī Rīgas iela mūžam nes viņas vārdu!”

sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Ita Kozakeviča ir unikāla personība, kas vieno divas tautas – poļu un latviešu. Viņas kā Latvijas Nacionālās frontes aktīvistes ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā un jaunās demokrātiskās valsts dibināšanā bija milzīgs. Tāpat liels Itas sasniegums bija Latvijas minoritāšu aktīvas sabiedriskās dzīves atjaunošana pēc ilgiem apspiešanas gadiem komunistu valdīšanas laikā. Viņa no jauna dibināja Latvijas Poļu savienību un kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Viņa arī bija poļu izglītības Latvijā atjaunošanas iniciatore un organizatore. Ita Kozakeviča simbolizē tādas demokrātiskās un humānās vērtības kā brīvība, tiesiskums, tolerance un cilvēktiesību cienīšana,”

savā uzrunā teica Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete dalījās atmiņās par kopā pavadīto laiku ar I. Kozakeviču un cildināja viņas ieguldījumu Latvijas un Polijas attiecību stiprināšanā. Tāpat arī Kalniete kavējās atmiņās par I. Kozakevičas pozitīvajām rakstura īpašībām, norādot, ka “viņas pāragrā nāve ir būtisks zaudējums Latvijas politikai”.

Žurnālists un politiķis Dainis Īvāns sacīja, ka, ja I. Kozakeviča būtu dzīva, tad noteikti būtu piedalījusies Barikādēs. Īvāns slavēja I. Kozakevičas augstos morāles standartus, cīņu par demokrātiju un brīvību, pēc viņa teiktā – “Ita prata ar vārdiem sist naidniekam pretī”.

Savukārt 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka atminējās laikus, kad kopā ar I. Kozakeviču strādāja kopā vienā darba vietā un dalījās ar atmiņām par Itas dzīves gājumu un nepiepildītajiem sapņiem. Čeboterenoka slavēja I. Kozakevičas gudrību un drosmi, un novēlēja to arī klātesošajiem.

Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe pateicās ikvienam, kas atceras un godina I. Kozakevičas sasniegumus, uzsverot, ka “tie, kas atceras vēsturi, zinās arī nākotni”.

Pasākumā sanākušos ar dziesmām poļu un latviešu valodā priecēja Rīgas I. Kozakevičas Poļu vidusskolas meiteņu koris “Polskie Kwiaty” un bērnu koris “Echo”. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz vidusskolu, kur apskatīja I. Kozakevičai veltītu izstādi un izbaudīja neformālas sarunas pie kafijas tases.

Jau vēstīts, ka domes deputāti atbalstīja priekšlikumu pārdēvēt Nīcgales ielas atzaru, strupceļu no Nīcgales ielas līdz Augusta Deglava ielai, par I. Kozakevičas ielu. Ielas posms atrodas netālu no Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas.

Atmodas sākumā I. Kozakeviča bija Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija Augstākās padomes deputāte un balsoja par Latvijas neatkarību.

📌 Pasākuma foto – ŠEIT

Rīgas dome jūlija sākumā lēma atbalstīt septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, paredzot ieguldīt finansējumu 4,4 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts 2,2 miljonus eiro ieguldīt āra sporta infrastruktūras izveidē pie Rīgas 41. vidusskolas Slokas ielā 49A. No tiem 220 000 eiro būs pašvaldības finansējums, savukārt 1,98 miljoni eiro būs aizņēmums no Valsts kases. Pie skolas tiks izveidoti sporta laukumi, kā arī rotaļu laukums, tiks izvietotas velosipēdu novietnes un ģērbtuvju moduļi, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Pašvaldība plāno arī četru pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanu:

  • Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādē Jukuma Vācieša ielā 2E;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Māra” Sesku ielā 33B;
  • Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestādē Aptiekas ielā 12;
  • Rīgas 192. pirmsskolas izglītības iestādē Kārļa Vatsona ielā 11A.

Kopējās četru bērnudārzu iekštelpu atjaunošanas izmaksas būs 1,04 miljoni eiro. No tām pašvaldības finansējums būs 104 000 eiro, savukārt aizņēmums no Valsts kases būs 936 000 eiro.

Tāpat tika lemts par 300 000 eiro piešķiršanu vides pieejamības nodrošināšanai Rīgas 66. vidusskolas ēkā Katrīnas ielā 4. Pašvaldība ieguldīs 30 000 eiro, bet 270 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Vēl paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabošanas darbus Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Ēka tiks siltināta, kā arī tiks nodrošināta vides pieejamība. Darbi izmaksās līdz 860 000 eiro. Pašvaldība nodrošinās finansējumu 86 000 eiro apmērā, savukārt 774 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Rīgā sākusies rekreācijas laukumu labiekārtošanas darbi, paredzot spēļu laukumu atjaunošanu, kā arī jaunas atpūtas zonas ierīkošanu Višķu ielā, Ķengaragā.

Šonedēļ pašvaldības uzsāk jaunas atpūtas vietas labiekārtošanu zemesgabalā Višķu ielā –  starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

  • Jaunajā atpūtas vietā atradīsies spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem, smilšukaste ar jumtiņu, kā arī atsevišķa zona ar šūpolēm. Tāpat tiks izveidots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds. Tiem, kas vēlēsies baudīt mierīgāku atpūtu, būs pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem, kā arī tiks ierīkoti jauni apstādījumi – koki un ziedoši krūmi. Tāpat atpūtas vietai tiks ierīkots arī apgaismojums.
  • Atpūtas vietas labiekārtošanas izmaksas Višķu ielā būs aptuveni 430 000 eiro.

Spēļu laukumu atjaunošana šobrīd notiek Melnsila ielā 22 un 24A un Kristapa ielā 12A. Spēļu laukumos jau demontētas novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, un notiek jaunu iekārtu uzstādīšana. Tāpat atjaunos arī spēļu laukumu segumu. Spēļu laukumu atjaunošanas izmaksas kopā būs aptuveni 50 000 eiro.

Šogad pašvaldība paredzējusi papildus atjaunot vēl četrus bērnu laukumus – Zundānu ielā 2, Rostokas ielā 42A, Slimnīcas ielā 8 un Bastejkalnā, kā arī, īstenojot Līdzdalības budžeta projektu, izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu Brasā.

Prezentmateriāli Rail Baltica - pildspalva un pierakstu blociņš

Lai informētu sabiedrību par Rail Baltica projekta progresu un aktuālajiem projekta un lokālplānojuma darba redakcijas risinājumiem Daugavas labajā krastā posmā no Slāvu pārvada līdz Lauvas ielai (“Vagonu parks”), ceturtdien, 2. decembrī plkst. 16.00-18.00 norisināsies publiskā tiešsaistes diskusija “Rail Baltica kā projekts Rīgas attīstībai”.

Diskusijas laikā projekta virzītāji RB Rail AS, Rail Baltica posma caur Rīgu projektētāju pārstāvji, Rīgas pašvaldības un lokālplānojuma izstrādātāja SIA “Grupa 93” eksperti skaidros izstrādātos risinājumus un uzklausīs iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, Rīgas apkaimju biedrību un citu ieinteresēto pušu viedokli.

Diskusiju atklās Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.  Par Rail Baltica projekta ieviešanas progresu Baltijā, Latvijā un Rīgā plašāk pastāstīs RB Rail Sadarbības ar stratēģiskajiem partneriem un komunikāciju vadītājs Ģirts Bramans. Pasākumā tiks prezentēti inženiertehniskie risinājumi un lokālplānojumā izvirzītie nosacījumi Rail Baltica šķērsojumiem posmā Slāvu tilts – dzelzceļa stacija “Vagonu parks”. Par lokālplānojumā izvirzītajiem nosacījumiem plašāk pastāstīs pašvaldības speciālisti un lokālplānojuma izstrādātāji no SIA “Grupa 93”, bet inženiertehniskos risinājumus prezentēs  pamata trases projektētāju IDOM/INECO pārstāvis. Diskusiju vadīs Viesturs Celmiņš.  Darba kārtība

Publiskā diskusija notiks tiešsaistē MS TEAMS vidē, nodrošinot iespēju ikvienam interesentam sekot tai līdzi www.rdpad.lvwww.riga.lv, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Facebook kontā un Rail Baltica globālā projekta tīmekļvietnē www.railbaltica.org.  

Lai saņemtu aktīvā dalībnieka piekļuvi sanāksmes norisei, aicinām reģistrēties dalībai diskusijā līdz 1. decembra plkst. 17.00 šeit. Uz reģistrācijas anketā norādīto e-pastu tiks nosūtīta saite, lai pieslēgtos sanāksmei. Pasākuma dalībnieki ir aicināti jau iepriekš atsūtīt savu jautājumus, tos ierakstot reģistrācijas anketā vai sūtot uz e-pastu sabiedriba@riga.lv.