Piektdien, 19. janvārī, Augusta Deglava un Itas Kozakevičas ielas krustojumā svinīgi atklāja politiķei un vienai no izcilākajām Latvijas Atmodas laikmeta personībām veltītu piemiņas plāksni.

Idejas autors un pasākuma iniciators ir deputāts Miroslavs Kodis, kurš, vēloties cildināt I. Kozakevičas paveikto Latvijas un Polijas savstarpējo attiecību stiprināšanā, pie ēkas A. Deglava un I. Kozakevičas ielas krustojumā aicināja domi izvietot piemiņas plāksni.

“Ita bija poļu izcelsmes Latvijas patriote. 1990. gada 4. maijā, būdama viena no Augstākās Padomes deputātiem, Ita nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņa ir cīnījusies par Latviju un par visām tautībām, kuras dzīvo mūsu valstī. Mēs par viņu esam dzirdējuši tikšanās reizēs poļu biedrībās, skolās, svētkos. Tāpēc man ir tāda sajūta, ka es pazīstu Itu ļoti labi, un ka Ita joprojām ir starp mums. Ita Kozakeviča bija un ir mūsu varone. Kad mani ievēlēja par Rīgas domes deputātu, es uzreiz zināju, ka vēlos iemūžināt Itas vārdu Rīgā, ka mūsu galvaspilsētā noteikti ir jābūt Itas Kozakevičas ielai. Un man ir liels prieks, ka kolēģi ir atbalstījuši manu iniciatīvu, un ka ideja kļuva par realitāti,”

uzsvēra deputāts Miroslavs Kodis.

Tostarp Kodis informēja, ka I. Kozakevičas vārds tiks iemūžināts ne tikai šajā ielā un plāksnē, bet arī sabiedriskajā transportā. Pēc Koda lūguma ir pieņemts lēmums pārdēvēt trīs sabiedriskā transporta pieturas un turpmāk tās sauksies “Itas Kozakevičas iela”.

“Latviešu vēlmē atjaunot savas valsts neatkarību Atmodas gados liela nozīme bija citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību atbalstam, un tieši šādā aspektā Itas Kozakevičas piemiņas iemūžināšana ir svarīga. Būdama izcili harizmātiska personība, viņa kļuva par vienu no vadošajām balsīm, kas saliedēja mazākumtautību kopienas mūsu kopīgajam mērķim – dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā. Barikāžu laiks Rīgā vienmēr ir ar sevišķu auru, šogad mums ir īpaša iespēja to papildināt ar Itas Kozakevičas atceri. Lai šī Rīgas iela mūžam nes viņas vārdu!”

sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Ita Kozakeviča ir unikāla personība, kas vieno divas tautas – poļu un latviešu. Viņas kā Latvijas Nacionālās frontes aktīvistes ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā un jaunās demokrātiskās valsts dibināšanā bija milzīgs. Tāpat liels Itas sasniegums bija Latvijas minoritāšu aktīvas sabiedriskās dzīves atjaunošana pēc ilgiem apspiešanas gadiem komunistu valdīšanas laikā. Viņa no jauna dibināja Latvijas Poļu savienību un kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Viņa arī bija poļu izglītības Latvijā atjaunošanas iniciatore un organizatore. Ita Kozakeviča simbolizē tādas demokrātiskās un humānās vērtības kā brīvība, tiesiskums, tolerance un cilvēktiesību cienīšana,”

savā uzrunā teica Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete dalījās atmiņās par kopā pavadīto laiku ar I. Kozakeviču un cildināja viņas ieguldījumu Latvijas un Polijas attiecību stiprināšanā. Tāpat arī Kalniete kavējās atmiņās par I. Kozakevičas pozitīvajām rakstura īpašībām, norādot, ka “viņas pāragrā nāve ir būtisks zaudējums Latvijas politikai”.

Žurnālists un politiķis Dainis Īvāns sacīja, ka, ja I. Kozakeviča būtu dzīva, tad noteikti būtu piedalījusies Barikādēs. Īvāns slavēja I. Kozakevičas augstos morāles standartus, cīņu par demokrātiju un brīvību, pēc viņa teiktā – “Ita prata ar vārdiem sist naidniekam pretī”.

Savukārt 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka atminējās laikus, kad kopā ar I. Kozakeviču strādāja kopā vienā darba vietā un dalījās ar atmiņām par Itas dzīves gājumu un nepiepildītajiem sapņiem. Čeboterenoka slavēja I. Kozakevičas gudrību un drosmi, un novēlēja to arī klātesošajiem.

Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe pateicās ikvienam, kas atceras un godina I. Kozakevičas sasniegumus, uzsverot, ka “tie, kas atceras vēsturi, zinās arī nākotni”.

Pasākumā sanākušos ar dziesmām poļu un latviešu valodā priecēja Rīgas I. Kozakevičas Poļu vidusskolas meiteņu koris “Polskie Kwiaty” un bērnu koris “Echo”. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz vidusskolu, kur apskatīja I. Kozakevičai veltītu izstādi un izbaudīja neformālas sarunas pie kafijas tases.

Jau vēstīts, ka domes deputāti atbalstīja priekšlikumu pārdēvēt Nīcgales ielas atzaru, strupceļu no Nīcgales ielas līdz Augusta Deglava ielai, par I. Kozakevičas ielu. Ielas posms atrodas netālu no Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas.

Atmodas sākumā I. Kozakeviča bija Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija Augstākās padomes deputāte un balsoja par Latvijas neatkarību.

📌 Pasākuma foto – ŠEIT

Rīgas dome jūlija sākumā lēma atbalstīt septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, paredzot ieguldīt finansējumu 4,4 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts 2,2 miljonus eiro ieguldīt āra sporta infrastruktūras izveidē pie Rīgas 41. vidusskolas Slokas ielā 49A. No tiem 220 000 eiro būs pašvaldības finansējums, savukārt 1,98 miljoni eiro būs aizņēmums no Valsts kases. Pie skolas tiks izveidoti sporta laukumi, kā arī rotaļu laukums, tiks izvietotas velosipēdu novietnes un ģērbtuvju moduļi, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Pašvaldība plāno arī četru pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanu:

  • Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādē Jukuma Vācieša ielā 2E;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Māra” Sesku ielā 33B;
  • Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestādē Aptiekas ielā 12;
  • Rīgas 192. pirmsskolas izglītības iestādē Kārļa Vatsona ielā 11A.

Kopējās četru bērnudārzu iekštelpu atjaunošanas izmaksas būs 1,04 miljoni eiro. No tām pašvaldības finansējums būs 104 000 eiro, savukārt aizņēmums no Valsts kases būs 936 000 eiro.

Tāpat tika lemts par 300 000 eiro piešķiršanu vides pieejamības nodrošināšanai Rīgas 66. vidusskolas ēkā Katrīnas ielā 4. Pašvaldība ieguldīs 30 000 eiro, bet 270 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Vēl paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabošanas darbus Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Ēka tiks siltināta, kā arī tiks nodrošināta vides pieejamība. Darbi izmaksās līdz 860 000 eiro. Pašvaldība nodrošinās finansējumu 86 000 eiro apmērā, savukārt 774 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Rīgā sākusies rekreācijas laukumu labiekārtošanas darbi, paredzot spēļu laukumu atjaunošanu, kā arī jaunas atpūtas zonas ierīkošanu Višķu ielā, Ķengaragā.

Šonedēļ pašvaldības uzsāk jaunas atpūtas vietas labiekārtošanu zemesgabalā Višķu ielā –  starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

  • Jaunajā atpūtas vietā atradīsies spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem, smilšukaste ar jumtiņu, kā arī atsevišķa zona ar šūpolēm. Tāpat tiks izveidots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds. Tiem, kas vēlēsies baudīt mierīgāku atpūtu, būs pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem, kā arī tiks ierīkoti jauni apstādījumi – koki un ziedoši krūmi. Tāpat atpūtas vietai tiks ierīkots arī apgaismojums.
  • Atpūtas vietas labiekārtošanas izmaksas Višķu ielā būs aptuveni 430 000 eiro.

Spēļu laukumu atjaunošana šobrīd notiek Melnsila ielā 22 un 24A un Kristapa ielā 12A. Spēļu laukumos jau demontētas novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, un notiek jaunu iekārtu uzstādīšana. Tāpat atjaunos arī spēļu laukumu segumu. Spēļu laukumu atjaunošanas izmaksas kopā būs aptuveni 50 000 eiro.

Šogad pašvaldība paredzējusi papildus atjaunot vēl četrus bērnu laukumus – Zundānu ielā 2, Rostokas ielā 42A, Slimnīcas ielā 8 un Bastejkalnā, kā arī, īstenojot Līdzdalības budžeta projektu, izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu Brasā.

Prezentmateriāli Rail Baltica - pildspalva un pierakstu blociņš

Lai informētu sabiedrību par Rail Baltica projekta progresu un aktuālajiem projekta un lokālplānojuma darba redakcijas risinājumiem Daugavas labajā krastā posmā no Slāvu pārvada līdz Lauvas ielai (“Vagonu parks”), ceturtdien, 2. decembrī plkst. 16.00-18.00 norisināsies publiskā tiešsaistes diskusija “Rail Baltica kā projekts Rīgas attīstībai”.

Diskusijas laikā projekta virzītāji RB Rail AS, Rail Baltica posma caur Rīgu projektētāju pārstāvji, Rīgas pašvaldības un lokālplānojuma izstrādātāja SIA “Grupa 93” eksperti skaidros izstrādātos risinājumus un uzklausīs iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, Rīgas apkaimju biedrību un citu ieinteresēto pušu viedokli.

Diskusiju atklās Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.  Par Rail Baltica projekta ieviešanas progresu Baltijā, Latvijā un Rīgā plašāk pastāstīs RB Rail Sadarbības ar stratēģiskajiem partneriem un komunikāciju vadītājs Ģirts Bramans. Pasākumā tiks prezentēti inženiertehniskie risinājumi un lokālplānojumā izvirzītie nosacījumi Rail Baltica šķērsojumiem posmā Slāvu tilts – dzelzceļa stacija “Vagonu parks”. Par lokālplānojumā izvirzītajiem nosacījumiem plašāk pastāstīs pašvaldības speciālisti un lokālplānojuma izstrādātāji no SIA “Grupa 93”, bet inženiertehniskos risinājumus prezentēs  pamata trases projektētāju IDOM/INECO pārstāvis. Diskusiju vadīs Viesturs Celmiņš.  Darba kārtība

Publiskā diskusija notiks tiešsaistē MS TEAMS vidē, nodrošinot iespēju ikvienam interesentam sekot tai līdzi www.rdpad.lvwww.riga.lv, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Facebook kontā un Rail Baltica globālā projekta tīmekļvietnē www.railbaltica.org.  

Lai saņemtu aktīvā dalībnieka piekļuvi sanāksmes norisei, aicinām reģistrēties dalībai diskusijā līdz 1. decembra plkst. 17.00 šeit. Uz reģistrācijas anketā norādīto e-pastu tiks nosūtīta saite, lai pieslēgtos sanāksmei. Pasākuma dalībnieki ir aicināti jau iepriekš atsūtīt savu jautājumus, tos ierakstot reģistrācijas anketā vai sūtot uz e-pastu [email protected].