Rīgas pašvaldība aicina zemes īpašniekus nodrošināt piekļuvi meliorācijas grāvjiem
Lai mazinātu iespēju, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ applūst teritorijas un tiek nodarīti zaudējumi iedzīvotāju un pašvaldības īpašumiem, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments aicina zemes īpašniekus sakopt savās teritorijās esošos grāvjus, kā arī nodrošināt piekļuvi pašvaldības pārziņā esošajiem meliorācijas grāvjiem un dot iespēju pašvaldības dienestiem tos iztīrīt.
Departaments šogad jau ir iztīrījis grāvjus 1300 metru garumā, un līdz gada beigām plānots veikt tīrīšanas darbus vēl aptuveni 1000 metru garumā. Tīrīšanu veic gan ar traktortehnikas palīdzību, gan rokām. Darbu laikā tiek veikta grāvju tīrīšana no aizauguma, nogāžu veidošana, atsevišķu, piesērējušu posmu padziļināšana, caurteku skalošana.
Diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem.
Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas un novadīšanas cauruļvadi, caurtekas, u. tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem, kas ir savienoti ar novadāmo ūdeni pieņemošajām ūdenstilpēm. Bieži meliorācija pastāv kombinētā veidā viena veida sistēmām pārejot cita veida sistēmās. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.
Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.
Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.
Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus.
Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.
Konstatējot nelegāla žoga būvniecību, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments var izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā akta brīvprātīgas neizpildes gadījumā žogs var tikt demontēts piespiedu kārtā, izmaksas piedzenot no īpašnieka.
Vēršam uzmanību, ka Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka ielai piegulošo zemes gabalu īpašnieku pienākumu uzturēt īpašumā esošos grāvjus (grāvji ielu sarkano līniju robežās).
