Arhīvs birkai: Attīstība

Dažādu neparedzamu krīžu apstākļos ir svarīgi, lai pilsēta ir dzīvotspējīga, noturīga un ilgtspējīga un, lai pilsētas attīstība ir balstīta uz vietējo kopienu vajadzībām. Projekts Liveability galvenokārt fokusējas uz sadarbības veicināšanu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, stiprinātu pilsonisko līdzdalību un uzlabotu labklājību pilsētās.

PROJEKTA MĒRĶIS
Projekta vispārīgais mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

PROJEKTĀ PLĀNOTĀS AKTIVITĀTES
Projekta laikā tiks izstrādāts sabiedrības līdzdalības dizaina harta, sabiedrības līdzdalības dizaina metožu pielietošanas rokasgrāmata, kā arī kapacitātes stiprināšanas apmācību programma, ko veiksmīgi varēs pielietot gan iesaistītās pašvaldības, gan iedzīvotāji.
Rīgas pilotprojektā – tiks izveidota vietējā rīcības grupa un izstrādāta sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija un rīcības plāns izvēlētajā pilotteritorijā.
Īstenota iesaistīto pušu pieredzes apmaiņa un kapacitātes celšana darba semināros un darba grupās, kā arī starptautiskajās konferencēs.

PROJEKTA PARTNERI:

  • Vācija: Heinrich Böll Foundation SH un REM (vadošais partneris); Ķīles pilsēta; Politics for Tomorrow (NVO).
  • Dānija: Business Kolding (privāts partneris); Goldborgsundas pašvaldība; Dānijas Kultūras institūts.
  • Somija: Pori pilsēta.
  • Latvija: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
  • Polija: Gdaņskas Tehnoloģiju universitāte; Gdiņas pilsēta.
  • Igaunija: Igaunijas Mākslas akadēmija.


FINANSĒJUMS

  • Projekta kopējais budžets ir 3 280 395, 23 EUR
  • Rīgas valstspilsētai paredzēti 280 156, 80 EUR

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ: 01.01.2023. – 31.12.2025. (36 mēneši)

Kontaktinformācija: Ivonna Orlova, ivonna.orlova@riga.lv

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 8. maijā nolēma apstiprināt Apkaimju centru attīstības plāna 2024.–2028. gadam 1. redakciju un nodot to publiskajai apspriešanai. Lēmumu par plāna nodošanu publiskajai apspriešanai vēl jāapstiprina Rīgas domei.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024. – 2028. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas koordinē pašvaldības ieguldījumus apkaimju apkaimju centrālo teritoriju  publiskās ārtelpas attīstībā turpmākajiem pieciem gadiem. Šobrīd Rīgā ir 33 apkaimju centri, kas iepriekš noteikti pašvaldības plānošanas dokumentos, tostarp 2021.gadā apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā.

“Apkaimju centru attīstības plāns radīs priekšnosacījumus sistēmiskai apkaimju centru attīstībai, radot patīkamāku un drošāku pilsētvidi vietās, kur dzīvo vislielākais cilvēku skaits un norisinās viņu ikdienas gaitas,”

uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Apkaimju centru attīstības plāns ir pilsētas mēroga rīcības dokuments, kas detalizē apkaimju centru konceptu, nosaka prioritārās teritorijas, ieguldījumu jomas un apjomu, atbildības un ieviešanas mehānismu. Tas izstrādāts, lai izveidotu ietvaru saskaņotai apkaimju centru attīstībai un koordinētu ar to saistīto projektu izstrādi un ieviešanu tādās jomās kā publiskā ārtelpa, mobilitāte, vietu identitāte un mazā uzņēmējdarbība. Sagaidāms, ka Rīgā attīstot apkaimju centrus palielināsies labiekārtotu publisko ārtelpu, drošu ielas telpu un pakalpojumu pieejamība, veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai un apkaimei, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Apkaimju centri atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, tādēļ sagaidāms, ka tikts veicināts teritoriālās attīstības līdzsvars starp pilsētas kodolu un perifēriju.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Tostarp, paredzēts labiekārtot apkaimju centru teritorijas, veidojot dažādām iedzīvotāju grupām pieejamu, kvalitatīvu un apkaimes identitāti izceļošu publisko ārtelpu, iekļaujot tādus pasākumus kā parku, skvēru labiekārtošanu, apkaimes informācijas un afišu stendus, vides mākslas objektus, svētku noformējumu, izvietojot jaunus tirdzniecības stendus kā arī citus labiekārtojuma elementus. Plāna īstenošanas periodā no 2024.-2028.gadam apkaimju centros paredzēts veikt uzlabojumus ielu telpā, atjaunojot gājēju ietves, uzlabojot pārvietošanās drošību, veicot apzaļumošanu, uzstādot solus, atkritumu urnas, velosipēdu statīvus un citus labiekārtojuma elementus. Apkaimju centros, kur lielāki infrastruktūras uzlabošanas projekti ir izstrādes stadijā vai tuvākajos gados netiek paredzēti var tikt ieviesti pagaidu labiekārtojuma projekti. Apkaimju centrus paredzēts iedzīvināt ar kultūras notikumiem.

Plānu ir izstrādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, iesaistot plāna izstrādes darba grupu, citas pašvaldības iestādes, Izmantota arī piesaistītā konsultanta SIA “Grupa93” veiktā sākotnējā situācijas analīze, piedāvātie risinājumi, izstrādātie prioritārās attīstības kritēriji un novērtējumu, kā arī sākotnējās mērķa grupu iesaistes rezultātiem.

Noslēdzies iepirkums par projekta “Neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītās veloinfrastruktūras izbūves Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai” jeb “metrobusa” līnijas būvprojekta izstrādi. Par iepirkuma procedūras uzvarētāju atzīta piegādātāju apvienība SIA „Vertex projekti” un SIA „BRD projekts”.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām – Dzelzavas ielā –, veidojot nodalītu infrastruktūru ap 6 km garā posmā starp J. Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem IKEA un “Sāga”. Pa nodalīto brauktuvi, piešķirot luksoforu prioritāti, plānots organizēt visu sabiedrisko transportu Dzelzavas ielā, bet uz jauno galapunktu Juglas ielā plānots pagarināts 23. trolejbusa maršruts no Centrālās stacijas.

Projekts uzlabos sabiedrisko transportu Purvciemā – apkaimē ar lielāko iedzīvotāju skaitu Rīgā – un nodrošinās jaunu savienojumu uz strauji augošo Dreiliņu apkaimi. Savukārt Zemitānu stacijā iecerēts, ka pasažieri varēs arī ērti pārsēsties uz jaunajiem, bieži kursējošajiem elektrovilcieniem un īsā laikā nokļūt Pārdaugavā, tostarp pat Bolderājā.

Vienlaicīgi projekta ietvaros tiks izbūvēts neizbūvētais Dzelzavas ielas posms. Ielas garumā tiks sakārtotas ietves un krustojumi, pieturvietu labiekārtojums, izbūvēti kvalitatīvi veloceļi un jaunas gājēju pārejas. Paredzēta iespēja perspektīvā pielāgot izbūvēto infrastruktūru tramvaja satiksmei. Plānojot jauno “metrobusa” līniju, liela uzmanība tiek veltīta mūsdienīga sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai un pievilcīgai pilsētvidei, piešķirot jaunus vaibstus Purvciema apkaimei.

Projektu realizācija paredzēta trīs kārtās:

  • 1. kārta – “metrobusa” līnijas būvniecība Dzelzavas ielā no J. Zemitāna tilta līdz TC “IKEA” un TC “Sāga” Juglas ielā (~5,7 km, finansēta no Atveseļošanas fonda līdzekļiem);
  • 2. kārta – Saistītā pārbūve Ieriķu ielai no J. Zemitāna tilta līdz Vaidavas ielai un Vaidavas ielai no Ieriķu ielas līdz Dzelzavas ielai, paredzot ielas pārbūvi un veloceļu izbūvi (~1,3 km);
  • 3. kārta – Saistītā pārbūve Juglas ielai no Dreiliņu apļa līdz Dzelzavas ielai, paredzot otrās brauktuves izbūvi (~0,6 km).

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža, būvprojekta izmaksas – 2 755 062 eiro ar PVN. Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026. gada 2. ceturksnim, un reformas mērķis ir veicināt paradumu maiņu, ieviešot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju t.sk. pasažieru autotransporta lietotāju novirzīšanu uz sabiedrisko, sliežu un velo transportu, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Mobilitātes punkts pie t/c “Domina”

Rīgas pašvaldība 5. aprīlī iepazīstināja ieceri ar pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.

Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcija paredz darbus veikt divos posmos. Pirmajā posmā plānots veidot parka ainavisko daļu 9 hektāru platībā, uzstādot vairāk nekā 100 jaunu soliņus, izvietojot bērnu rotaļu un vingrošanas elementus, iestādot ap 1500 kokus un krūmus, kā arī citus augus. Šajā parka daļā tiks izbūvēti gājēju un velosipēdistu celiņu ar kopējo platību 9100 kvadrātmetru, paredzot celiņu arī skriešanai. Tāpat parkā taps jauna unikāla ainaviskā skeitborda trase un tiks izbūvēta 1 kilometru gara trase slēpošanai un skrituļslidošanai.

Paredzēts, ka parka ainaviskās daļas labiekārtošana tiks pabeigta līdz šī gada 11. novembrim, darbu veikšanai paredzēti 6 miljoni eiro.

2024. gadā parka labiekārtošanu plānots turpināt, otrajā posmā izveidojot aktīvās atpūtas zonas tuvāk Hermaņa ielai. Šajā parka daļā atradīsies dažādiem sporta veidiem paredzēti laukumi, kā arī līdzdalības budžeta konkursā rīdzinieku atbalstītais betona baseina skeitborda laukums. Tiek plānots arī izveidot bērnu ūdens rotaļu laukumu.

Lai arī publiski izskanējuši ierosinājumi nojauktā pieminekļa vietā būvēt nacionālas nozīmes stadionu vai koncertzāli, kā rāda pašvaldības pasūtītā un SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja, 64% rīdzinieku atbalsta ieceri atjaunot un labiekārtot parku.

Rīgas dome 2022. gada maijā lēma par padomju varu sludinošā pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā. Pieminekļa obelisks tika nogāzts 2022. gada 25. augustā. Pieminekļa ansambļa demontāžas darbi šobrīd vēl nav noslēgušies.

Vizualizācija: Zala Landscape Architects, Vizualizāciju darbnīca

Rīgas pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar piegādātāju apvienību “CMB&NEWCOM” par grupu mājas personām ar garīga rakstura traucējumiem un dienas aprūpes centra ēkas Priedaines ielā 11 būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību. Līguma ietvaros tiks izstrādāts būvprojekts divām ēkām: grupu dzīvokļa mājai un dienas aprūpes centra ēkai.

Viens no būtiskākajiem grupu dzīvokļu projekta aspektiem ir nodrošināt klientiem māju sajūtu un privāto telpu, tajā pašā laikā radot vidi, kas nodrošina klientiem drošu vidi darbojoties individuāli vai grupu darba formā, dodot iespēju komunikācijai un sadarbībai starp grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmējiem. Atšķirībā no esošajiem grupu dzīvokļiem, jaunajā projektā tiek paredzēts ģimenes tipa plānojums, kur klienti dzīvos ģimeniskai videi maksimāli pietuvinātā vidē. Tāpat tiks ievēroti klientu pašnoteikšanās principi un dienas režīms pielāgots katra klienta individuālajām vajadzībām. Grupu dzīvokļus plānots veidot, vadoties pēc universālā dizaina pamatprincipiem – radot vidi, ko pēc iespējas patstāvīgi var izmantot visi grupu dzīvokļu pakalpojuma saņēmēji, savukārt dienas aprūpes centra fokuss tiks vērsts uz klientu vienkāršu nodarbinātības prasmju attīstību.

Abas ēkas būs īpaši pielāgotas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, ņemot vērā, ka lielākā daļa potenciālo grupu dzīvokļu un dienas aprūpes centra pakalpojumu saņēmēju pārvietojas ar tehnisko palīglīdzekļu vai ratiņkrēslu palīdzību un veselības stāvokļa dēļ nespēj pagatavot paši sev ēdienu, veikt pašaprūpi, cieš no sociālās izolācijas, sabiedrības attieksmes un stereotipiem. Ēku izvietojums un plānojums arī ļaus nodrošināt klientiem nepieciešamo uzraudzību.

Projekts tiek realizēts Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” ietvaros.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 4 640 000 eiro, t.sk., Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 480 886 eiro un Valsts budžeta finansējums 810 147 eiro, Valsts budžeta dotācija pašvaldībām 16 972 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 3 331 995 eiro.

Projekts tiks pabeigts līdz 2024. gadam. Projektu “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Priedaines ielā 11, Rīgā” Nr. 9.3.1.3/22/I/001 administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” veic nātrija gaismekļu nomaiņu pret LED gaismekļiem Pleskodāles un Vecmīlgrāvja apkaimēs.

Uzstādot jaunos gaismekļus, patērētā enerģija samazināsies, jo gaismekļu jauda samazināsies no 243,155 kW uz 118,8 kW, kā arī būs iespēja veikt gaismekļu dimmēšanu (apgaismojuma intensitātes regulēšana). Enerģijas patēriņa samazinājums gadā sasniegs 1,7% no kopējā elektroenerģijas patēriņa pilsētas apgaismē (495,555 MWh/gadā). Veicot gaismekļu dimmēšanu, veidosies papildus ietaupījums 1% apmērā no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Kopumā būs nomainīti 1718 gaismekļi.

Gaismekļi uz energoefektīvākiem būs nomainīti Ziemeļblāzmas, Zolitūdes, Zivju, Zebrenes, Zasulauka, Zaru, Zantes, Zalves, Volguntes, Ventspils, Valtaiķu, Upesgrīvas, Traktoru, Tauvas, Šampētera, Stiebru, Stendes, Sniega, Sniedzes, Skuju, Sarmas, Samnera Velsa, Rūpnīcas, Rucavas, Rīnūžu, Raušu, Punduru, Priedaines, Plūmju, Pleskodāles, Pauguru, Namdaru, Mildas, Mikus, Mērnieku, Melīdas, Meldru, Martas Rinkas, Lieģu, Ledus, Labraga, Ķemeru, Kukšu, Kreimeņu, Kāvu, Karpu, Kaltuves, Kalngales, Kalnciema, Jūrkalnes, Irlavas, Gramzdas, Gāles, Fridriha Candera, Emmas, Dukura, Draudzības, Ciedru, Baseina, Baltāsbaznīcas, Atlantijas, Apuzes, Anitas, Āliņģu, Aizputes, A. Dombrovska ielā, Jaunciema gatvē (pie Mīlgrāvja tilta),Vecmīlgrāvja 6. līnijā, Vecmīlgrāvja 5. līnijā, Vecmīlgrāvja 1. līnijā, Vecāķu prospektā un ceļa posmā uz lidostu “Rīga”.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 7. martā, atbalstīja pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanu un termiņa pagarināšanu pieslēgumu projektēšanai galvaspilsētas kanalizācijas tīklam.

To paredz komitejā atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos, kas nosaka pieslēgumu pilsētas kanalizācijai projektēšanas līdzfinansēšanu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 5. kārta” un “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 6. kārta” apkaimēs. Šie grozījumi vēl jāakceptē Rīgas domes sēdē.

Ar šiem grozījumiem atbilstoši 2023. gada faktiskajai situācijai tiek precizēts līdzfinansējuma apmērs būvju situācijas plāna vai topogrāfiskā plāna, paskaidrojuma raksta un inženiertīklu pievada novietojuma plānu izstrādei. Līdzfinansējums tiks palielināts, lai kompensētu ar pieslēgumu projektēšanu saistīto cenu pieaugumu.

Tāpat plānots pagarināt termiņu līguma slēgšanai par pieslēguma projektēšanu: šobrīd līdzfinansējums tiek piešķirts, ja iesniegums līdzfinansējuma līguma slēgšanai par pieslēguma projektēšanu iesniegts līdz 2022. gada 1. decembrim, ja iesniedzējam piederošā dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā, vai līdz 2023. gada 30. decembrim, ja iesniedzējam piederošā nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamās mājas jaunbūve, kas ir ierakstīta zemesgrāmatā, un ir spēkā esoša būvatļauja. Šos termiņus tiek plānots pagarināt par gadu.

Realizējot abus minētos projektus, SIA “Rīgas ūdens” nodrošinās jaunu centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecību Berģos, Beberbeķos, Imantā, Teikā un Ziepniekkalnā. Tas padarīs pieejamus pilsētas tīklus mājsaimniecībām ar aptuveni 3000 iedzīvotājiem Berģos, Imantā un Beberbeķos, kā arī 900 iedzīvotājiem Teikā, Ziepniekkalnā un Imantā.

Investīcijas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmā, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, īpaši Latvijas lielajās pilsētās, rada ievērojamu labumu sabiedrības veselībai, ekonomikai un videi, ilgtermiņā ievērojami attaisnojot nepieciešamos ieguldījumus. Veicinot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, uzlabojot to pieejamību un kvalitāti, iedzīvotājiem tiek nodrošināta kvalitatīva apkārtējā vide un samazināts vides piesārņojums.

Pašlaik Rīgā centralizētie kanalizācijas pakalpojumi ir pieejami 98,08% iedzīvotāju, tādēļ joprojām nepieciešams veicināt iedzīvotāju pieslēgšanos izbūvētajai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Šā gada februāra mēneša pirmajā pusē pašvaldības interneta vietnēs tika publicēta ziņa par uzsāktiem būvdarbiem gājēju un velosipēdistu tilta pār Kileveina grāvi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, realizējot Kileveina grāvja revitalizācijas pasākumus.

Kileveina grāvja sanācijas programmas apraksts skatāms šeit.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Tilta garums būs 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Raksturojot tilta konstrukciju, tiks būvēts vienlaiduma tilts ar dzelzbetona balstiem uz urbtiem pāļiem. Laiduma konstrukcija –  spriegotā dzelzsbetona plātne, balstīta uz elastomēra balstīklām.

Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Projekta ietvaros tiks veikta arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana ar takām un atpūtas zonām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz š. g. augusta vidum, Darbus veic SIA “TILTS”, būvuzraugs ir SIA „Geo Consultants”, bet projekta autors ir SIA “Vektors T”. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 728 tūkstoši eiro.

08.02.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2253-lē “Par Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RD Lēmums

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas pārvaldes uzsāktā infrastruktūras attīstības projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķus, mazinātu ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinātu Eksportostas teritorijā esošās infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, t.sk., pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināļa un piestātnes izveidošanu.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  SIA “Eksportostas īpašumi”, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir noteikts no 21.02.2023. līdz 20.03.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 02.03.2023 Plkst 17:00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 02.03.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/xmq6.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23066;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 20.03.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23066;   
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 20.03.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos:
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģaa ielā 46;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Gobas ielā 6A;
  • Brīvības ielā 49/53) darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni – 67012945.

 

18.01.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2184-lē “Par zemes vienības Priedaines ielā 11 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus projekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Priedaines ielā 11, Rīgā” īstenošanu.

Lēmums.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  Rīgas domes Īpašuma departaments, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas – no 31.01.2023. līdz 28.02.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 16.02.2023. Plkst.17:00 video konferences režīmā MS Teams videē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 16.02.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/4pb6.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25046;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 28.02.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25046;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 28.02.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53, darba dienās darba laikā. 

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.