Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija un Rīgas pašvaldības policija . Pasākumā piedalījās arī biedrība “Zolitūde 21.11.”, kas pārstāv Zolitūdes iedzīvotājus un ir viena no nozīmīgākajām Atceres dārza projekta iniciatorēm.
“Es domāju, ka gandrīz katram no mums ir kāds paziņa, kuru šī traģēdija ir skārusi, tāpēc ceru, ka šis Atceres dārzs, kas šodien beidzot ir pabeigts, daudziem dos iespēju rast kaut nelielu mieru. Tā būs vieta, kur klusi apsēsties, atcerēties un pieminēt bojāgājušos, vienlaikus domājot arī par to, ko mēs katrs un sabiedrība kopumā varam darīt, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos. Gribu pateikties autoriem un ikvienam, kurš ieguldījis savu darbu šīs vietas tapšanā, jo ir izdevies radīt skaistu un cieņpilnu piemiņas vietu, kas, ļoti ceru, sniegs kaut nelielu veldzi bojāgājušo tuviniekiem un vienlaikus glabās viņu piemiņu,”
uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
2022. gadā tika izziņota iecere izveidot Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietu un izsludināts metu konkurss. 2023. gadā sākās teritorijas sagatavošanas darbi un pirmie demontāžas darbi. 2024. gadā tika izsludināts būvniecības iepirkums “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20””, savukārt 2025. gada jūnijā tika uzsākti būvdarbi Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei.
Rīgas pašvaldība veidoja Atceres dārzu, ņemot vērā biedrības “Zolitūde 21.11.” un iedzīvotāju pausto vīziju un vēlmes.
Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei tika izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kurā par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais mets. Idejas pamatā bija radīt mierpilnu un klusu piemiņas vietu, kurā iespējams apstāties, pabūt klusumā un pieminēt Zolitūdes traģēdijas upurus.
“Zolitūdes atceres dārzs ir gaišas piemiņas vieta, kas vispirms veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai. Balstoties dziedinošās ainavas pieejā un respektējot tuvinieku redzējumu, esam radījuši vietu, kurā zaudējuma sāpes ar laiku varētu pārtapt mīlestības pilnā atcerē. Mēs ceram, ka šo dārzu novērtēs un iecienīs gan tie, kurus traģēdija skārusi vissmagāk, gan arī tie, kuri ir pārāk jauni, lai to atcerētos,”
par piemiņas vietu stāsta idejas autori no “ALPS ainavu darbnīcas”
Piemiņas vieta izveidota 0,8 hektāru lielā teritorijā, ko ieskauj piegulošais lineārais parks ar ziemcietēm, dažādu sugu kokiem un krūmiem.
Atceres dārza apgaismojums veidots, izmantojot maigu un viegli uztveramu gaismas un ēnu saspēli, vienlaikus nodrošinot arī teritorijas funkcionālo apgaismojumu.
Dārza centrā izveidots Klusuma pakalns – vieta, kur atradās lielveikala jumta konstrukciju nogruvums. Pakalnu ieskauj ķiršu koku stādījumi, bet tā centrā izvietots sekls, apaļas formas ūdens spogulis, kurā atspoguļojas debesis. Ūdens spoguļa apdarē izmantots pulēts nerūsējošais tērauds, kas nodrošina tā atstarojošo īpašību saglabāšanos arī ziemas laikā.
Atceres dārza telpā brīvi izvietotas 54 dažāda izmēra pulēta nerūsējošā tērauda sfēras ar spoguļvirsmu, simboliski pieminot traģēdijas upurus. Visu 54 upuru vārdi ir iegravēti Atmiņu sienā, tādējādi saglabājot viņu piemiņu šajā vietā.
Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un visos gadalaikos viegli kopjami materiāli – betons, nerūsējošais tērauds un granīts.
Finansējums ir piešķirts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.
Darbus veica pilnsabiedrība 3A.
Projekta kopējās izmaksas sastādīja 1,99 miljonus eiro, tostarp papildus piešķirtos 11 131 eiro, kas saistīti ar būvdarbu apjoma izmaiņām, proti, papildu darbiem salizturīgās kārtas izbūvei virs demontētās autostāvvietas.
