Arhīvs birkai: Pilsētvide

Aicina sniegt viedokli par zaļajām teritorijām Rīgā

Ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, kam rūp zaļāka pilsēta, svaigs gaiss pie mājām un iespēja atpūsties pilsētas parkos, līdz 31. jūlijam ir aicināts atbildēt uz anketas jautājumiem par sev svarīgajām zaļajām teritorijām Rīgā un to lietošanu.

Informācijas apkopošana norisinās aizpildot anketu, kas ir pieejama – šeit.

  • Aizpildīto anketu apkopojums tiks izmantots Rīgas zaļās infrastruktūras kartējuma veidošanā, kas top projekta LIFE LATESTadapt ietvaros. Kartēšana ir pamats stratēģiskai un pārdomātai pilsētu zaļo teritoriju plānošanai un attīstībai. Kartējot zaļo infrastruktūru, ekspertiem ir būtiski apzināt gan zaļo teritoriju atrašanās vietas, gan arī to funkcijas, tostarp, teritoriju nozīmi cilvēkiem. Pētījumā ir būtiskas visa veida zaļās teritorijas, neatkarīgi no to veida, izmēra un citiem parametriem.

Pētījumu veic biedrība “Baltijas Vides Forums” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību projektā LIFE LATESTadapt, kura viens no uzdevumiem ir veikt Rīgas zaļās infrastruktūras kartēšanu.

Projektu “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt projekts Nr. 101074438 LIFE21-CCA-EE-LIFE LATESTadapt) finansē Eiropas Savienības LIFE programma, kas sedz 60% no projekta attiecināmajām izmaksām un Latvijas Valsts reģionālā attīstības aģentūra, kas sedz līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām. Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējuma daļa sastāda 10% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Turpinās Dauderu parka pārbūves darbi

Šovasar atsākās Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves darbi, kas ir labiekārtošanas darbu trešā kārta. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir parka torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Torni paredzēts izmantot alpīnisma treniņiem, tajā tiek veidots arī skatu laukums. Šobrīd parkā notiek teritorijas labiekārtošanas darbi, izbūvējot celiņus, ierīkojot bērnu rotaļu laukumu, vingrošanas zonu, kā arī izveidojot amfiteātri ar skatuvi uz bumbu patvertnes jumta.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta “Aldara parka pārbūve” trešā kārta tika uzsākta 2021. gada jūlijā. Darbus plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu. Trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve. Paralēli šiem darbiem norit parka teritorijas apzaļumošanas darbi, kā arī izveidotas puķu dobes un iesēts zāliens. Parka teritorijā ir izbūvētas kāpnes, kuras vijas visa paugurainā reljefa garumā, ļaujot parka apmeklētājiem nokļūt no torņa līdz amfiteātrim un zemāk.

Parka teritorijā atrodas arī bunkurs, kura atjaunošana jau ir pabeigta. Savulaik bunkurs kalpojis tikai kā patvertne, bet šobrīd tas atjaunots, saglabājot tā vēsturisko veidolu. Uz bunkura jumta izveidota skatuve, bet uz tā sienām tiks izvietoti parka vēstures informatīvie stendi. Tāpat pretī skatuvei ir uzsākta amfiteātra būvniecība, kas kopā nodrošinās vietu dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, koncertiem un brīvdabas izrādēm.

Dauderu parkā izveidota arī vingrošanas zona. Tāpat blakus esošās skolas sporta nodarbību vajadzībām tiek veidots skriešanas celiņš, tāllēkšanas bedre. Uzstādītas vingrošanas iekārtas, kuras būs pieejams visiem parka apmeklētājiem. Skriešanai un slēpošanai būs izmantojami lokveida parka celiņi, apmēram 265 metru garumā.

Pēc Dauderu parka pārbūves īstenošanas uzstādītos sporta infrastruktūras objektus paredzēts izmantot dažādām aktivitātēm.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Guliver Construction”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Jurēvičs un partneri”, autoruzraudzību – SIA “ARH stadija”.

Iepriekš jau tika stāstīts, ka šī gada maijā Aldara parku pārdēvēja par Dauderu parku. Projekta pirmo un otro kārtu ekspluatācijā pieņēma 2021. gada novembrī. Abu kārtu realizāciju īstenoja ar Rīgas domes finansējumu, kopējām izmaksām sasniedzot 1,2 miljonus eiro, uzbūvējot parka dārznieka māju ar tualeti, skeitparku, uzstādot žogu un komunikāciju izbūvi.
Projekta trešās kārtas realizēšanai pašvaldības finansējums sastāda 2,49 miljoni eiro. Projekta īstenošanas laikā norit sadarbība ar Latvijas alpīnistu savienību, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu un parkam blakus esošo Rīgas 28. vidusskolu.

Nobalso par galvaspilsētas sev tīkamāko Vasaras puķu dobi

SIA “Rīgas meži” no šodienas, 24.jūlija, aicina sabiedrību pirmo reizi balsot par skaistākajām galvaspilsētas “Vasaras puķu dobēm – 2023”! Iedzīvotāju simpātiju balsojumā uzvarējusī dobe tiks apbalvota piektdien, 4.augustā – 1.Baltijas Starptautiskā Vasaras puķu dobju festivāla noslēgumā, kas notiks Rīgā un kā iniciators ir “Rīgas meži”.

  • Balošana no pirmdienas, 24.jūlija līdz piektdienas, 4.augusta plkst. 8.00 (no rīta) iespējama “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” Facebook lapā: https://ej.uz/py93.

Lapā ievietotas desmit Rīgas Vasaras puķu dobju fotogrāfiju kolāžas. Lai nobalsotu par sev tīkamāko dobi, jāreģistrējas Facebook un jānospiež “Like”, “Love” vai “Care” emocijzīme. Balsojumu Facebook iespējams atrast arī, meklējot mirkļbirkas #VasarasPuķuDobes 2023 #PuķuDobjuBalsojums.

Desmit dobes balsošanai izvirzījuši “Rīgas meži”, un tās veidojuši un kopj uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” speciālisti un dārznieki. Šīs dobes festivāla ietvaros, atbilstoši noteiktiem kritērijiem, vērtēs arī triju Baltijas valstu galvaspilsētu pārstāvju un ekspertu žūrija.

Savukārt sabiedrība – rīdzinieki un pilsētas viesi, Facebook aicināti balsot par sev tīkamāko dobi, kā arī aplūkot klātienē šos stādījumus:

  • Latvju cimdu raksti – Esplanādes parkā, aiz pieminekļa O.Kalpakam,
  • Lielvārdes josta – pie Brīvības pieminekļa,
  • Liepupes brunču krāsas un raksti – A.Kronvalda parkā, pie pieminekļa R.Blaumanim,
  • Dobe senās Rīdzenes upes tecējuma daļas vietā – Līvu laukumā,
  • Dobe pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas,
  • Madonas brunču krāsas un raksti – A.Kronvalda parkā, pie Kongresu nama,
  • Pēc mākslinieces Elitas Patmalnieces gleznas veidotā dobe – A.Kronvalda parkā, pie Elizabetes un Strēlnieku ielu krustojuma,
  • Alsungas brunču krāsas un raksti – Uzvaras parkā, pie Slokas ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma,
  • Suiti cimdu rakstu krāsas un raksti – skvērā Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā,
  • Vasaras puķu dobe Ziedoņdārzā, pie strūklakas.

No 2. līdz 4. augustam SIA “Rīgas meži” organizē 1.Baltijas Starptautisko Vasaras puķu dobju festivālu – 2023. Tā laikā eksperti no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām vērtēs Rīgas, Tallinas un Viļņas Vasaras puķu dobes. Noslēgumā, katrā pilsētā, atbilstoši noteiktiem vērtēšanas kritējiem, tiks izvēlētas četras dobes šādās kategorijās – dizains, radošums, apsaimniekošana, kā arī katrā galvaspilsētā tiks piešķirta galvenā balva. Savukārt piekto balvu noteiks iedzīvotāju balsojums, kuru organizē katra pilsēta atsevišķi.

Baltijas festivālā piedalās trīs dalībnieki – “Rīgas meži” (Rīga), “Vilniaus miesto parkai” (Viļņa) un “Kadrioru park” (Tallina). Visi dalībnieki ikdienā rūpējas par savu pašvaldību dārziem un parkiem.

Par “Rīgas mežu” / “Dārzu un parku” Vasaras puķu dobēm

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī ienes pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki. Piemēram, tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti, lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

Šogad “Rīgas mežu” daļa “Dārzi un parki” savās teritorijās izveidojuši un aprūpē aptuveni 60 vasaras ziedaugu stādījumu – 30 vasaras puķu dobes un tik pat augu kompozīcijas – ziedu piramīdas, vāzes, puķu sienas un grozus. Šie pilsētvides elementi atrodas gan pilsētas centrā, gan Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā, Ziemeļblāzmas parkā un citviet.

Vairāk nekā 20 Latvijas galvaspilsētas ziedaugu stādījumi iekļauti arī “Rīgas mežu” izveidotajā Vasaras puķu dobju digitālajā ceļvedī: https://ej.uz/177v. Tajā atrodams arī īss apraksts un foto par katru puķu veidojumu.

Skatāma apvienības “Apeirons” raidījuma “Pāreja” 5.epizode

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” veidotais raidījums “Pāreja” ļauj iepazīt sabiedrības dažādību aizraujošā veidā un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatu punkta. Jūlijā iznākusi raidījuma piektā epizode, turpinot rādīt iespējas kā ikviens no mums var nest pozitīvas pārmaiņas savā un līdzcilvēku dzīvē.

Katrā raidījumā kāds sabiedrībā zināms cilvēks ielūkojas kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev.

Piektajā raidījumā kopā ar modeli, TV raidījumu vadītāju Māru Sleju var uzzināt par biedrības „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” ikdienu un tās projektu “Miljons sveču grupu mājai”.

  • Raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šoreiz iespēja ielūkoties neparastā muzejā, kur ar acīm nekas nav saredzams un jāļaujas pārējām maņām. Skatītāji varēs uzzināt arī par citām “Neredzamā pasaule” piedāvātajām atpūtas iespējām, kas sniegs jaunu skatījumu un nebijušas sajūtas.
  • Tāpat kā katrā raidījumā, arī šajā noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz raidījumā intervija ar kultūras ministru Nauri Puntuli par kultūras pasākumu pieejamību ikvienam iedzīvotājam.

Raidījumu ikviens interesents var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram. Raidījuma epizodes skatāmas katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projekta ietvaros.

Kultūrvēsturiskām būvēm pirms būvniecības ieceres jānosaka kultūrvēsturiskā vērtība

Saskaņā ar jauno Rīgas teritorijas plānojumu pirms vēsturiskas būves restaurācijas, pārbūves, atjaunošanas vai nojaukšanas īpašniekam ir jāveic būves kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana. No noteiktās vērtības izriet pieļaujamās rīcības ar būvi.

Nosacījumi attiecas uz jebkuru būvi, kas nav kultūras piemineklis un kas neatrodas apbūves aizsardzības teritorijā vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, un ir vecāka par 50 gadiem. Būvēm apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jāņem vērā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1. pielikumā norādīto būvju iedalījumu potenciāli vērtīgajās vēsturiskajās būvēs un būvēs bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības.

Ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu var iepazīties https://mantojums.lv/, savukārt pašvaldības ģeotelpisko datu publicēšanas platformas GEO RĪGA tematisko karšu sadaļā “Teritorijas plānojumi” ir pieejama informācija par būvju atrašanos apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

Būves kultūrvēsturisko vērtību ir nepieciešams noteikt pirms būvniecības ieceres izstrādes uzsākšanas. Lai to paveiktu, objekta īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Tehnisko noteikumu sadaļā ir jāiesniedz attiecīgu pieprasījumu, pievienojot arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju vai fotofiksāciju un pamatojot, kāpēc nav nepieciešama arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Tāpat jāpievieno būves kadastrālās uzmērīšanas lieta.

Tiesības veikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju ir sertificētam arhitektam vai mākslas zinātniekam, kas ir kompetents restaurācijā vai vēsturisku būvju izpētē, kā arī projektēšanas birojam, kurā darbojas vismaz viens speciālists ar šādu kompetenci. Prasības arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai noteiktas Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 117. punktā. Iesniedzot Departamentā arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, pievienojami pierādījumi inventarizācijas veicēja kompetencei.

Departaments izskatīs iesniegto dokumentāciju un noteiks būves atbilstību potenciāli vērtīgai vēsturiskai būvei vai būvei bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības un izvirzīs vispārīgas prasības pieļaujamajai rīcībai ar būvi.

Ja būs pievienots konkrēts būvniecības ieceres mets, Departamenta lēmumā tiks iekļauti nosacījumi konkrētās būvniecības ieceres realizācijai.

Rīgā stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā

Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 20. pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu. Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai RD PAD.

Ja iepriekš RD PAD (pirms 01.09.2021. Rīgas pilsētas būvvaldē) jau ir saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice, tā ir jāņem vērā un ir izmantojama turpmākā ēkas lodžiju aizstiklošanā. Nav pieļaujams, ka vienas fasādes ietvaros tiek izmantoti dažādi lodžiju aizstiklojuma varianti.

Tāpat jāņem vērā, ka arī tipveida dzīvojamām ēkām var būt modifikācijas un dažāds ēku tehniskais stāvoklis, pie kura TIAN apstiprinātās arhitektoniskās paraugskices var nebūt izmantojamas, tāpēc pirms aizstiklošanas darbu veikšanas ir nepieciešams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu, kas veic ēkas tehnisko apsekošanu, lai noteiktu konkrētā risinājuma pieļaujamību.

RD PAD norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā ir iespējams izmantot BIS funkcionalitāti, savukārt visi kopības pieņemtie lēmumi jebkurā gadījumā ir jāievieto un jāuzglabā ēkas mājas lietā BIS ietvaros, t.sk., informācija par izvēlēto lodžijas aizstiklojuma risinājumu.

Atjaunots vēsturiskais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī

Pirmdien, 3. jūlijā, rīdzinieku un pilsētas viesu lietošanai atklāts atjaunotais vēsturiskais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī, kurš pilda arī brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas funkcijas. Šis ir jau astoņpadsmitais galvaspilsētas brīvkrāns.

Ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī ir celts 1901. gadā, kad tas kalpoja kā dzeramā ūdens ņemšanas vieta. 20. gadsimta otrajā pusē tas tika sabojāts, bet 2001. gada augustā atjaunots kā SIA “Rīgas ūdens” dāvana Rīgai tās 800 gadu jubilejā. Diemžēl tas atkal tika sabojāts, tādējādi uz ilgu laiku pārtraucot brīvkrāna darbību. Šobrīd vēsturiskais namiņš ir piedzīvojis otrreizējo atjaunošanu.

““Dziesmu un deju svētku jubilejas gadā atveram vēl vienu ūdens brīvpieejas vietu Rīgā, vēsturiskajā centrā, lai rīdziniekiem, svētku dalībniekiem un visiem galvaspilsētas viesiem būtu iespēja veldzēties ar garšīgo Rīgas ūdeni no tāda vēsturiskā ūdensavota namiņa, kāds tas bijis izskatā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Tomēr ir liela atšķirība, jo namiņš tagad ir pieslēgts Rīgas ūdensvadam. Lai tiktu pie šodienas rezultāta, ceļš nav bijis vienkāršs – namiņa piederības jautājumu un atjaunošana aizņēma laiku un resursus, bet rezultāts ir lielisks un uz palikšanu,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Prieks, ka mums izdevies atjaunot senu un vēsturisku pagājušā gadsimta sākuma Rīgas pilsētvides sastāvdaļu, kas turklāt izmantojama arī praktiski – pilsētnieki un Rīgas viesi noteikti novērtēs šī brīvkrāna tīro un kvalitatīvo ūdeni, kas tek no pilsētas ūdensvada un tagad būs brīvi pieejams pašā galvaspilsētas centrā!”

SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis

Lai uzlabotu pilsētnieku apgādi ar tīru dzeramo ūdeni, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgas centrā tika iekārtoti vairāki desmiti arhitektoniski un mākslinieciski izveidotu artēzisko aku. Ievērojamākās no tām bija ar Rolanda statuju rotātā aka Rātslaukumā un aka ar tā saucamo Zelta bruņinieku Basteja laukumā. Saglabājies arī SIA “Rīgas ūdens” tagad atjaunotais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī iepretim ēkai Nr. 3 un ažūra kaluma ūdensņemšanas vieta Raiņa bulvārī iepretī ēkai Nr.29.

Pilsētas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas skatiet SIA “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Veiks labiekārtošanas darbus Latviešu strēlnieku laukumā

3. jūlijā uzsāks Latviešu strēlnieku laukuma atjaunošanas projekta 2. kārtas darbus.

Projekta ietvaros iecerēts:

  • atjaunot laukuma daļu 2600 kvadrātmetru platībā;
  • ierīkot laukuma apgaismojumu;
  • izvietot apstādījumus;
  • uzstādīt mazās arhitektūras formas – soliņus, urnas un velosipēdu turētājus.

Būvdarbus plānots pabeigt 2023. gada septembrī. Kopējās 2. kārtas projekta izmaksas veido 696 036 eiro. No tām Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ir 259 205 eiro, valsts budžeta dotācija ir 8 986 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir 427 845 eiro apmērā.

Projekta 1. un 2. kārtas realizācija notiek sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Esplanādes parkā izstādīs unikālu objektu – lielformāta, kustīgus 3D tautastērpu svārkus

Dziesmu un Deju svētku nedēļas ietvaros, Esplanādes parkā no 3. līdz 9. jūlijam būs skatāma XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku goda virsvadītāju un virsdiriģentu, kā arī virsvadītāju un virsdiriģentu portretu izstāde. To papildinās unikāls un iespaidīgs objekts “Neapstājies griezies” – kustīgi 3D tautastērpa svārki, kas atdzīvosies un griezīsies virpulī, reaģējot uz izstādes apmeklētāju kustībām.

“Tautastērps ir viena no košākajām pērlēm mūsu kultūrvēsturiskajā mantojumā. Katrs tērps nes sava novada stāstu, lepnumu un vērtības, kas atspoguļots spilgtajās krāsās un rakstu rindās. Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par nacionālo vērtību saglabāšanu un cildināšanu, tādēļ ar šo instalāciju vēlamies pietuvināt ikvienu Svētku nedēļas apmeklētāju tautastērpa svārku radītajam enerģijas virpulim,”

stāsta Iveta Priedīte, Tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja.

Iespaidīgos lielformāta svārkus veido četru Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpu fragmenti. Kurzemi atspoguļo Bārtas tautas tērpa svārki, Zemgali Platones tērpa svārki, Vidzemi Kusas tērps un Latgali Kārsavas tautastērpa svārku raksti. Tautas tērpi izvēlēti sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru (LNKC), ar kuru palīdzību veikta arī oriģinālo tērpu 3D skenēšana. Tā veikta, lai, apdrukājot tekstilu, iespējami precīzāk spētu atdarināt tērpos izmantotos toņus un rakstus.

Šis objekts būs ne tikai patīkams acīm, bet arī aizraujošs ikvienam garāmgājējam, jo svārku virpuli aktivizēs kustību sensors. Proti, tuvojoties objektam, sensors uztvers kustību un tad iespaidīgā konstrukcija uzsāks griezties, gluži tā pat kā dejotāji ar deju soļiem iekustina tautas tērpu deju laukumā. Tieši svārku pacelšanās virpulī iedvesmojusi šī objekta mākslinieci Daci Izabellu Grundšteinu.

“Domājot par Dziesmu un Deju svētkiem, viena no spilgtākajām asociācijām ir tautastērpa svārku griešanās. Tā ir maģiska kustība, ko gribas sajust. Parasti šī griešanās pieredze ir gaužām īsa, tāpēc objekta ideja ir šo mirkli padarīt ilgāku un lielāku, pastiprināt un pievilkt tuvāk. Parasti cilvēks ir vai nu svārku griezējs vai vērotājs, toties tagad skatītājs ir divi vienā – pats var gan griezt, gan vērot,”

stāsta Dace Izabella Grundšteina, Magic B40 māksliniece.

Aicinām visus Rīgas viesus un iedzīvotājus no 3. līdz 9. jūlijam doties uz Esplanādes parku, kur būs iespēja apskatīt goda virsvadītāju un virsdiriģentu, kā arī virsvadītāju un virsdiriģentu portretu izstādi un kustīgo 3D svārku instalāciju. Turpretim pēc Svētku nedēļas izstāde ceļos uz tirdzniecības centra “Spice” Promenādi, kur to varēs aplūkot visas vasaras garumā, bet iespaidīgā svārku instalācija apceļos Latviju un būs skatāma tādās pilsētās kā Cēsis, Sigulda un Mārupe.

Iesniedz savu “blokmājas” stāstu

Rīdzinieki ir aicināti iesaistīties digitālā arhīva “I Grew Up in the Blockhouse” (“Es uzaugu blokmājā”) veidošanā, daloties savos pieredzes stāstos.

“I Grew Up in the Blockhouse” ir interaktīvs arhīvs, kas apkopo personīgās pieredzes stāstus par dzīvošanu blokmājās. Arhīva nolūks ir izcelt šīs dzīvojamo ēku tipoloģijas nospiedumu daudzu iedzīvotāju dzīvēs, tā radot kopīgu pamatu vienotai sabiedrībai.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzstāvu ēkās, no kurām procentuāli lielākā daļa ir padomju “blokmājas” – tas šobrīd ir augstākais dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju rādītājs Eiropā. Šajos namos gadu desmitiem līdzās ir dzīvojuši gan latviski, gan krieviski runājošie.

Pašas ēkas tika pozicionētas kā instruments sociālisma kultivēšanai. No 1950. līdz 1980. gadam blokmājas visā PSRS tika būvētas pēc līdzīgām arhitektūras vadlīnijām, kas ietekmēja dzīvokļa plānojumu, to publisko telpu un infrastruktūru. Cilvēki visā Padomju Savienībā neatkarīgi no viņu tautības vai atrašanās vietas tika pakļauti vienveidīgiem dzīves apstākļiem, kas lielā mērā saglabājušies līdz mūsdienām.

Līdz ar to, pat, ja tā ir bijusi īslaicīga pieredze, iedzīvotājiem bieži vien ir līdzīgas atmiņas par lietām, kas definē šīs telpas, piemēram, kaimiņu mūzikas gaumes apzināšana, vakariņu un odekolona smaržu sajaukums kāpņu telpā, vai draudzēšanās ar pagalma bērniem. Līdz šai dienai mēs joprojām esam spējīgi dzīvot blakus viens otram, taču esam aizmirsuši šīs vienkāršās lietas, kas mūs saista. Tāpēc šis arhīvs darbojas kā instruments, kas palīdz uzlabot dažādu postpadomju sociālo grupu komunikācijas modeli un kopīgi veidot labāku nākotni.

Arhīva autore aicina dalīties ar autentiskām pieredzēm, neizslēdzot ikdienas rutīnu vai bērnības blēņas, iespējams, kas tāds ar ko nav sanācis dalīties, bet kas spilgti iesēdies atmiņā. Daži piemēri no arhīva:

“Kad biju maza, man vienmēr bija bail, ka neatradīšu mājas. Bieži sajaucu poģikus, kad mājās gāju. Tad skatījos uz augšu pie mājas un mēģināju savu logu ieraudzīt. Un vēl, ja paveicas dzīvot augstākos stāvos, var redzēt tālu pāri rajonam. Esot Imantā, es vēl joprojām baidos apmaldīties. Skats uz augšu pret debesīm palīdz pret klaustrofobiju tajā skudrupūznī. “

Dalās Ieva.

“Lietus laikā ar brāli gājām pagalmā peldbiksēs bradāt pa industriālajiem ezeriem un stāvējām zem noteku urbānajiem ūdenskritumiem.”

Dalās Mārtiņš.

“Māmiņdienas rītā noplūcu kaimiņu audzētās tulpes zem loga un tiku pieķerta.”

Dalās Alīna.

• Iepazīties ar projektu un iesniegt savu stāstu digitālajā arhīvā var šeit: https://www.blockhouse.community/lv

Paralēli aktivitātēm arhīvā, Rīgas vasaras publiskās programmas ietvaros Blockhouse Community rīkos “Mikrorajonu vasaras” aktivitātes blokmāju iedzīvotājiem, kas sastāvēs no dažādām tematiskām ekskursijām, interaktīviem plakātiem un vides objekta atklāšanas. Programma ilgs sešu nedēļu garumā no 17. jūlija līdz 27.augustam.

• Projekta jaunumiem var sekot arī Instagram kontā .

Arhīvs atzinīgi novērtēts Latvijas Dizaina Gada balvas 2023 nomināciju kategorijā “Komunikācija” .
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī stimulēt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību.

“I Grew Up in the Blockhouse” arhīvs ir Ievas Jakušas pašiniaciatīva, radīts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Nīderlandes Radošo industriju fonda un Rīgas Apkaimju Iedzīvotāju centra informatīvo atbalstu.

Blockhouse Community ir Ievas Jakušas, Tīnas Pētersones, arhitektu apvienības SIJA un Elīzas Māras kopprojekts.