Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas dome ar Latvijas Universitāti parakstīs sadarbības memorandu un atklās tiltiņu pār Kileveina grāvi

Trešdien, 25. oktobrī, Rīgas domes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes rektors parakstīs sadarbības memorandu, kas paredz kopīgu un saskaņotu darbu, sekmējot pašvaldības un universitātes izvirzīto attīstības mērķu īstenošanu.

Pirms memoranda parakstīšanas paredzēts svinīgi atklāt gājēju un velobraucēju tiltu pār Kileveina grāvi, kas sekmēs mobilitātes attīstību pilsētā.

Memorandu parakstīs Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks. Svinīgā dokumenta parakstīšana notiks plkst. 11.40 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Jelgavas ielā 1 (1. stāvā).

Vienlaikus Latvijas Universitāte iepazīstinās ar tuvākajiem nākotnes projektiem Akadēmiskā centra attīstībā – šobrīd jau pie esošām Dabas un Zinātņu mājām, Rakstu mājas (šobrīd vēl būvniecības procesā) tuvākajos gados uzbūvētas taps vēl Sporta, Studentu un viesu, Veselības un Tehnoloģiju mājas. Turpmākā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstība paredzēta saskaņā ar pavasarī noslēgušos starptautisko metu konkursu, kur žūrijā tika pārstāvētas arī Rīgas Domes iestādes, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.

📌 Tilta atklāšanas pasākums sāksies plkst. 11:00 pie Kileveina grāvja Jelgavas ielas pusē, kurā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks, Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks, Mūkusalas biznesa centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane un SIA “Tilts” valdes loceklis Artjoms Gridņevs.

Jaunais tilts pār Kīleveina grāvi atrodas Torņakalna apkaimē, starp Jelgavas ielu un Mūkusalas biznesa centra teritoriju (Dēļu ielas sakumā), kurš ir turpinājums gājēju un velosipēdistu ceļam līdz Mūkusalas ielai. Tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Tilts savienos Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, kas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība, “Rail Baltica” projekta īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra izaugsme. Projekta ietvaros labiekārtota blakus esošā teritorija un uzstādīti soliņi.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Tilta būvniecība tika uzsākta šā gada februārī un noslēdzās oktobrī. Būvdarbus veica SIA “Tilts”.

Iedzīvotāji aicināti publiskās apspriešanas laikā paust viedokli par Anniņmuižas mežaparka attīstības iecerēm

No 20. oktobra, līdz 18. novembrim norisinās projekta “Par Anniņmuižas mežaparka plāna un apsaimniekošanas saistošo noteikumu izstrādāšanu” publiskā apspriešana, kuras laikā rīdzinieki aicināti sniegt savus viedokļus par teritorijas plānoto attīstību.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī plkst. 18.00 kultūras un atpūtas centra “Imanta” telpās, Anniņmuižas bulvārī 29, 203. auditorijā.

Perspektīvā Anniņmuižas mežaparka teritorija ietver sevī tagadējo Anniņmuižas mežu un Vecanniņmuižas parku ar kopējo platību 36,65 ha. Lai pašvaldība varētu izdot saistošos noteikumus par teritorijas uzturēšanu, tai nepieciešams piešķirt mežaparka statusu, kas izdarāms, izstrādājot parka plānu un apsaimniekošanas noteikumus.

TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI:

● saglabāt esošās dabas, kultūrvēstures un ainavas vērtības;
● nodrošināt rekreācijas un aktīvās atpūtas iespējas;
● izglītot sabiedrību par bioloģisko daudzveidību un dabas procesiem mežaparkā.

📌 Ar Anniņmuižas mežaparka plāna paskaidrojuma rakstu un grafisko daļu var iepazīties:

● Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā www.mvd.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
● Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
● No 24. oktobra izdrukātā veidā Kultūras un atpūtas centra “Imanta” telpās pie dežurantes;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 18. novembrim var iesniegt:

● nosūtot uz e-pastu: mvd@riga.lv (pie temata norādot Anniņmuižas mežaparks);
● nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 18. novembrim) Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam uz adresi: Brīvības iela 49/53, Centra rajons, Rīga, LV-1010.
● Anniņmuižas mežaparka plānojuma pirmā sabiedriskā apspriede norisinājās 2023.gada 14. jūnijā kultūras un atpūtas centra “Imanta” telpās. No 11. jūlija līdz 13. augustam tika organizēta iedzīvotāju aptauja.

Sabiedriskās apspriedes protokols un aptaujas rezultāti apskatāmi mājaslapā www.mvd.riga.lv un portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība.

RĪGAS MEŽI kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks” uzlabo apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes organizācijas drošību

Šonedēļ SIA “Rīgas meži” turpinās uzlabot apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes organizācijas drošību uzņēmuma apsaimniekotajā kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”. Drošības jautājumi “Mežaparkā” ir viena no prioritātēm, tādēļ arī turpmāk tiem tiks sekots līdzi.

APMEKLĒTĀJU PĀRVIETOŠANĀS UN SATIKSMES DROŠĪBAS RISINĀJUMI

  • Jau šī gada pavasarī, ņemot vērā ekspertu rekomendācijas, “Mežaparkā” ieviesti vairāki apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes organizēšanas drošības risinājumi. Piemēram, uzstādītas jaunas ceļazīmes un virziena norādes, uzstādīti pieci ātrumu ierobežojošie vaļņi. Tāpat uzklāti horizontālie marķējumi – ātruma norādes uz asfalta – 20 km/h, atjaunotas līnijas bezmaksas stāvlaukuma Meža prospektā 5, uzklāti citi atgādinoši elementi, piemēram, par bremzēšanu.
  • Savukārt šonedēļ, drošības nolūkos, tiks mainīta transporta plūsma vienā no pašām dzīvākajām “Mežaparka” vietām – Ostas prospekta un Atpūtas alejas krustojumā. Te tiks slēgta autotransporta satiksme, novirzot to apkārt Lielajai estrādei pa mazākas nozīmes un mazāk noslogotiem ceļiem.
  • Tehniski šeit būs vienkāršs un vienlaikus estētisks risinājums – pamīšus, neierobežojot gājēju plūsmu, tiks izvietotas dekoratīvās vāzes, kurās esošās puķes sezonas laikā priecēs apmeklētājus. Tādējādi tiks samazināts arī dažādu mikromobilitātes rīku un skrituļotāju pārvietošanās ātrums.
  • Darbu laikā apmeklētāji aicināti ievērot “Mežaparkā” īslaicīgi izvietotos pārvietošanās ierobežojumus! Ieviešot uzlabojumus, laika pavadīšana “Mežaparkā” kļūs vēl patīkamāka, ērtāka un drošāka!

PĀRVIETOŠANĀS DROŠĪBA “MEŽAPARKĀ”

  • Ikdienā “Mežaparku” apsaimnieko “Rīgas mežu” daļa “Dārzi un parki”. Tās vadītājs Aigars Pencis: “Daļu dabu esam veikuši jau pavasarī. To mērķis – padarīt teju 400 ha plašo “Mežaparku” par pēc iespējas drošāku pārvietošanās un uzturēšanās vietu apmeklētājiem, apkaimes iedzīvotājiem un teritorijas nomniekiem.”

A. Pencis skaidro, ka pērn, pirms darbu uzsākšanas, “Rīgas meži” tikās ar iedzīvotājiem un organizācijām, kā arī drošības un satiksmes ekspertiem. Un kopīgi vienojās par atbilstošākajiem risinājumiem saistībā ar apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes drošības organizāciju. Eksperti toreiz atzinīgi novērtēja plānotās izmaiņas un uzlabojumus, kas arī tiek īstenoti dzīvē.

“Ieviestie risinājumi ir labs instruments un atbalsts policijai, lai ikdienā preventīvi uzturētu kārtību, rūpētos par apmeklētāju drošību un nodrošinātu atbilstošu transportlīdzekļu ātrumu un plūsmu. Īpaši jāņem vērā, ka “Mežaparks” ir vieta, kur gan ikdienā, gan īpaši pasākumu laikā pulcējas desmitiem tūkstošu cilvēku. Arī šīs vasaras Dziesmu svētku laikā pārliecinājāmies, ka pavasarī ieviestie risinājumi “strādā” labi.”

Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes priekšnieks Agris Punculis
  • Arī 2022.gadā veiktajā “Mežaparka” apmeklētāju aptaujā kā viens no nepieciešamākajiem uzlabojumiem minēts transporta kustības un satiksmes organizācijas uzlabošana. Proti, teju 10% respondentu norādīja, ka viņus satrauc pārvietošanās drošība gan saistībā ar mikromobilitātes rīkiem, gan autotransportlīdzekļu klātbūtni un ātrumu.
  • Tāpat, lai uzlabotu drošību, 2021.gadā tika panākta vienošanās ar vairākiem elektroskrejriteņu operatoriem par ātruma samazināšanu braucamrīkiem “Mežaparkā” līdz 15 km/h.
  • Atgādinām, ka “Mežaparkā” transportlīdzekļiem atļautais maksimālais pārvietošanās ātrums ir 20 km/h, savukārt tajā drīkst iebraukt tikai mehanizētie un elektriskie spēkrati (vieglie auto, autobusi, kravas auto u.c.), kuriem ir iebraukšanas atļaujas.

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.

Rīgas pašvaldība izsludina pirmo nomas tiesību izsoli pieturvietu nojumju un reklāmas izvietošanai

Rīgas pašvaldība izsludina pirmo atklāto izsoli par nomas tiesību iegūšanu uz 141 zemes gabalu daļu sabiedriskā transporta pieturvietās nojumju un tīkla reklāmas objektu izvietošanai. Izsole norisināsies šā gada 6. decembrī. Nomas tiesības uzņēmējiem tiks piešķirtas uz 20 gadiem.

Izsolē pretendenti aicināti pieteikties uz 141 pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu – zemesgabalu daļu, kā arī uz tā esošo inženierbūvju daļu (gājēju ietvi, laukumiem ar cieto segumu u. tml.) nomas tiesībām ar pienākumu šajās vietās izbūvēt sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes, tās uzturēt un apsaimniekot, un tiesībām nojumēs izvietot tīkla reklāmas objektus. Ar izsolē uzvarējušo komersantu nekustamā īpašuma nomas līgums tiks slēgts uz laika periodu līdz 20 gadiem.

🔎 Karte ar pieturvietām pieejama portālā georiga.eu, izvēloties tematisko karti “Pilsētvide”, datu slāni “Reklāmas objekti” un “Sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju izsoles”.

Iznomājot zemes vienības uzņēmējiem, rīdzinieki iegūs ērtu un drošu nojumi, soliņu un apgaismojumu pieturvietā, bet uzņēmēji iegūs tiesības izvietot reklāmu. Šāds risinājums ietaupīs pašvaldības līdzekļus, kas būtu nepieciešami, ja nojumes izbūvētu un uzturētu pati pašvaldība.

Pašvaldība ir definējusi noteiktas tehniskās prasības gan nojumēm (izmēru, dizainu, apgaismojuma u.c. elementu tehnisko specifikāciju), gan reklāmas izvietojumam. Kopā ar pieteikumu izsoles pretendentiem jāiesniedz arī nojumes tehniskā dokumentācija – tiks izvērtēta tās atbilstība nojumes tehniskajai specifikācijai.

📌 Jautājumos par nojumes tehniskajām prasībām izsoles pretendenti līdz pieteikuma iesniegšanai var sazināties ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienesta pilsētas galveno dizaineri Evelīnu Ozolu, sūtot jautājumus uz e-pastu: evelina.ozola@riga.lv.

📌 Nekustamo īpašumu nomas tiesības tiks piešķirtas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Izsole norisināsies šā gada 6. decembrī plkst. 13.00 Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 7. stāva zālē (715. telpa), Dzirnavu ielā 140, Rīgā.
● Izsoles dalībnieku reģistrācija tiks veikta no plkst. 12.30 līdz plkst. 12.55.

📌 Lai pieteiktu savu dalību izsolē, komersantiem līdz 21. novembrim plkst.13.00 uz e-pastu padizsole@riga.lv jānosūta pieteikums, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, kā arī pieteikuma iesniegšanas dienā jāsamaksā izsoles nodrošinājums 5000 eiro apmērā.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, sākotnējās nomas maksas apmērs par nomas objektiem ir 251 944 eiro (bez PVN) gadā.

Sabiedriskā transporta pieturvietas, kurās nepieciešams izvietot nojumes, nosaka Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Ārtelpas un mobilitātes departamentu. Kopumā pašvaldība iznomās ap 600 pašvaldībai piederošus konkrētas zemes gabalu daļas sabiedriskā transporta pieturvietās nojumju un reklāmas izvietošanai. Visas zemes vienības plānots sadalīt vairākās lotēs. Plānots, ka pirmās nojumes pieturvietās tiks uzstādītas 2024. gada vasarā.

🔎 Detalizētāka informācija par pirmo izsoli, tās noteikumiem, nojumju tehnisko specifikāciju un karti, kurā redzamas izsolē iekļautās pieturvietas, pieejama pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē riga.lv un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta oficiālajā tīmekļa vietnē rdpad.lv.

Lucavsalā izveidots lielākais suņu pastaigu laukums Rīgā

,

Lucavsalā piektdien, 13. oktobrī, tika atklāts jauns suņu pastaigu laukums. Tas ir līdz šim lielākais Rīgā un tapis biedrības “Suns ar misiju” 2021. gadā līdzdalības budžeta konkursam iesniegtā un iedzīvotāju atbalstītā projekta “Pilsētsuņu laukums” rezultātā.

“Daudziem no mums ir mājdzīvnieki, par kuriem nepieciešams rūpēties. Viena no galvenajām suņu labturības prasībām ir iespēja regulāri pastaigāties un, vēl labāk, kārtīgi izskrieties. Pilsētvidē to ne vienmēr ir iespējams izdarīt droši, tāpēc šī laukuma izveidošana ir lielisks piemērs, kā pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem var realizēt ilgi gaidītus un noderīgus projektus. Jaunais laukums palīdzēs atpūsties kopā visai ģimenei, jo tam blakus ir arī Lucavsalas atpūtas zona un peldvieta. Kopā turpināsim uzlabot pilsētvidi arī turpmāk – jau šogad atjaunosim vairākas zaļās zonas un bērnu rotaļu laukumus, un nākamgad vēl sparīgāk turpināsim iesākto,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Biedrības “Suns ar misiju” iesniegtā suņu laukuma iecere 2021. gadā ieguva iedzīvotāju atbalstu Rīgas līdzdalības budžeta konkursa balsojumā. Projekts ieguva 1133 balsis. Darbi tika sākti šā gada pavasarī, un kopā projekta realizācija izmaksāja nedaudz vairāk par 75 000 eiro. Suņu laukums Lucavsalā ir pirmais Daugavas kreisajā krastā.

“Laukums ir vairāk nekā 5600 kvadrātmetru plašs un tas sadalīts četrās zonās, kurās mūsu četrkājainie draugi pa zāles segumu varēs izskrieties atbilstoši savam augumam un draudzīgumam – gan kopējā zonā, gan atsevišķās zonās kucēniem, mazajiem suņiem un lielajiem suņiem. Pilsēta ar šāda suņu pastaigu laukuma izveidošanu ir padarījusi suņiem un viņu saimniekiem pilsētas vidi humānāku un draudzīgāku. Tā kā mājdzīvnieki ir neatņemama mūsu sabiedrības ikdiena, sabiedrības pieprasījums pēc pilsētvides uzlabojumiem mājdzīvniekiem visu laiku pieaug”,

akcentē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs.

Jaunajā laukumā īpaši padomāts par suņu drošību, jo ir vairāki metāla žogi, kas norobežo gan visu perimetru, gan atsevišķās zonas. Laukumā varēs iekļūt pa astoņiem dažādiem vārtiņiem. Pašvaldības oficiālajās peldvietās suņus ievest nedrīkst, tāpēc cilvēka labāko draugu labsajūtai blakus laukumam ierīkota īpaša peldvieta suņiem.

Suņu saimnieku ērtībām katrā zonā uzstādīts plastmasas konteiners atkritumiem un soliņi ar atzveltni. Pie ārējās ieejas vārtiem uzstādītas laukuma lietošanas informatīvas planšetes un ziņojumu stends, bet pie iekšējo teritoriju vārtiņiem ir laukumu nosaukumi. Suņu apmācībai lielo suņu laukumā izvietotas desmit šķēršļu vienības, mazo suņu apmācībām un kucēnu apmācībām – pa trim šķēršļu vienībām.

Laukums izveidots blakus Daugavai, tāpēc katram gadījumam apmeklētājiem jārēķinās, ka atsevišķas dienas gadā ekstremālu laikapstākļu gadījumā teritorija var īslaicīgi applūst. Lai nodrošinātos pret šķēršļu bojāšanos vai aizskalošanu, izvēlētajiem elementiem ir konstrukcijas no tērauda, kas pārklātas ar pulverkrāsas pārklājumu, un paneļi no augstas kvalitātes mitruma un apkārtējās vides apstākļu ietekmes izturīga plastikāta. Laukums tika plānots tā, lai saglabātu visus teritorijā esošos kokus.

📌 Jaunais laukums atrodas Lucavsalas ziemeļu daļā pie Bieķengrāvja, labajā pusē no Salu tilta, virzienā no pilsētas centra uz Pārdaugavu. Atrašanās vieta kartē – ŠEIT.

📌 Rīgas pašvaldība izvērtē iespējas nākotnē izveidot jaunus suņu pastaigu laukumus. Tāpēc šoruden platformā iesaisties.riga.lv veikta iedzīvotāju aptauja gan par suņu staidzināšanas paradumiem, gan vēlamajām vietām laukumiem.

📌 Iedzīvotāji līdz 31. oktobrim var piedalīties balsojumā par kādu no 30 rīdzinieku šajā gadā iesniegtajām apkaimju attīstības idejām portālā balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra punktos. Balsot var ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir vismaz 16 gadi.

Līdzdalības budžeta ideju konkursu Rīga īsteno jau piekto gadu. Līdz šim apstiprinātas 36 idejas, no kurām šobrīd pilnībā īstenotas 12.

Aicina iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas iedzīvotājus, nekustamo īpašumu īpašniekus, uzņēmējus, nevalstiskajās organizācijas, nozaru profesionāļus u.c. līdz 31. oktobrim iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijas izstrādei. Pašvaldība aicina priekšlikumus iesniegt noteiktajā laikā, lai teritorijas plānojuma izstrādes procesā tos varētu savlaicīgi izvērtēt.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības teritorijas plānojums ir Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskajai personai, tādēļ tā izstrādē ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2022. gada nogalē uzsāka jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Līdz šim jau ir organizēti vairāki sabiedrības līdzdalības pasākumi – informatīvs vebinārs par plānojuma izstrādi, ikviens tika aicināts iesniegt priekšlikumus dokumenta izstrādes sākumposmā un organizētas diskusijas ar dažādām mērķa grupām.

📌 Priekšlikumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma redakcijai aicinām iesniegt līdz 31. oktobrim, tos nosūtot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam:

● elektroniski uz e-pasta adresi pad@riga.lv ;

● vai pa pastu (Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050).

📌 Papildu informācija par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādi pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā un skatāma – ŠEIT

Pie Benjamiņu nama atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas un tās pirmā kongresa, un, godinot šo vēsturisko notikumu, pirmdien, 9. oktobrī, pie Benjamiņu nama Kr. Barona ielā 12 tika atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne.

Plāksne izvietota pie Benjamiņu nama ēkas ieejas durvīm, jo Latvijas Trešās atmodas laikā 1988. gadā tieši šajā ēkā veidojās Tautas fronte un tajā norisinājās nozīmīgi notikumi, kuriem bija izšķiroša nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Uz plāksnes izvietots uzraksts: “1988. gada 29. jūlijā šai namā darbu sāka Latvijas Tautas frontes organizācijas komiteja. Te dzimusi Latvijas vēsturē lielākā un saliedētākā tautas kustība, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību.”

Piemiņas plāksnes atklāšanā ar savām atmiņām dalījās bijušie Latvijas Tautas frontes dibinātāji un dalībnieki – žurnālists un politiķis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, bijušie Latvijas Tautas frontes biedri un citi interesenti.

“1988. gadā 1. un 2. jūnijā izteiktā ideja par Tautas frontes dibināšanu attīstījās milzu ātrumā. Tomēr tā laika Centrālā vēlēšanu komisija nepieņēma pirmo dibināšanas manifestu, atbildot, ka Latvijā Tautas frontes nebūs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Tomēr cilvēki nerimās un 29. jūlijā Benjamiņu namā darbu uzsāka Tautas frontes organizācijas komiteja. Process bija sācies, tas kļuva neapturams. Nepilnu divu mēnešu laikā tā kļuva par 110 tūkstošu cilvēku lielu sabiedriski politisku organizāciju, kas Latvijas vēsturē vēl nebija bijusi un kura beigās izkaroja Latvijas neatkarību. Arī pirmajās dienās šeit, Benjamiņu namā, uzturējās Latvijas Tautas fronte un man, kā tās priekšsēdētājam, atmiņā ir palikušas vairākas spilgtas epizodes. Pirmkārt, garās rindas, kas šeit stāvēja, lai rakstītu iesniegumus par iestāšanos Tautas frontē. Otrkārt, šeit ieradās arī Lietuvas un Igaunijas Tautas kustību līderi un tas bija brīdis, kad mēs sapratām, ka visas trīs Baltijas valstis cīnīsies kopā. Šeit mēs sākām organizēt pirmo akciju un vākt parakstus pret PSRS konstitūcijas grozījumiem, kuri paredzēja vēl apgrūtināt jau tā neiespējamo izstāšanos no Padomju Savienības. Pie šī nama stāvēja milzu rinda, lai parakstītos un divu nedēļu laikā tika savākti 600 000 parakstu. Atklājot šo plāksni, kurai virsū ir vissvarīgākā informācija par šī nama zvaigžņu stundu Latvijas likteņa gados, es ārkārtīgi vēlētos, lai ikviens šo namu uzskatītu par svarīgu vietu Latvijas valsts vēsturē, lai mēs ejot garām šeit atcerētos, ka bez tā laika notikumiem, brīvās Eiropas Savienības un NATO, Latvijas valsts šodien nebūtu. Paldies Rīgas domei, ka šī plāksne atradīsies šeit pie bijušā Rakstnieku savienības nama.”

atmiņās dalījās Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns

“ Benjamiņu namam ir īpaša vieta Latvijas vēsturē, jo tajā 1988.gada jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī pulcējās mūsu tautas aktīvākie un drosmīgākie cilvēki, kuri nebaidījās nostāties gaismas pusē pret padomju sasmakušo režīmu. Jauniem cilvēkiem šodien to pat grūti iedomāties, ka topošās Latvijas Tautas frontes biedru saraksti ar uzvārdiem, pases numuriem un adresēm faktiski bija gatavi apcietināmo un izsūtāmo saraksti, ja kompartijas režīms atkal atgrieztos pie stingrām represijām. Pēc Radošo savienību plēnuma 1. un 2.jūnijā sākās viļņošanās sabiedrībā. Cilvēki apsprieda noslēgumā pieņemto Rezolūciju. Klejoja arī lapiņas ar aicinājumu apvienoties Tautas frontē. Laikrakstos, radio, televīzijā notika diskusijas par plašas tautas kustības nepieciešamību, taču bija sajūta, ka netiekam uz priekšu. Bija skaidrs, ka ir nepieciešama vieta, kur cilvēkiem saņemt informāciju, tikties, apspriesties un apvienoties. Pēc tikšanās ar žurnālistiem Edvīnu Inkēnu un Ojāru Rubeni piedāvāju kustības koordinācijas centram Mākslinieku savienības konferenču zāli ar vienu telefonu. Apņēmos centru pieskatīt. Tas bija milzīgs process, kurš bija iespējams, pateicoties brīvprātīgajiem. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress satricināja Latviju. Nākamajā dienā pēc kongresa nama kāpnēs mani apturēja kāds vecāks vīrs. Viņš man pasniedza no vienlatnieka izgatavotu sudraba karotīti, teikdams: “Šo karotīti glabāju kā dāvanu savam mazdēlam, kad viņam iznāks pirmie zobiņi. Tagad to dāvinu Latvijai, jo beidzot Latvijai ir iznākuši zobi…”. Es priecājos, ka šodien, 35 gadus pēc Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, mēs iezīmējam ar piemiņas zīmi namu, kurā likti pamati Latvijas neatkarības atjaunošanai.”

Latvijas Tautas frontes līdzdibinātāja Sandra Kalniete

Velta Čebotarenoka, Latvijas Tautas frontes Jūrmalas nodaļas dibinātāja, atceroties tā laika notikumus, pieminēja:

“Pirms Tautas frontes izveidošanas Rakstniecības mājā bieži gāju uz dzeju vakariem, uz tikšanos ar Čaklo, Ziedoni un Vācieti un jau tad, šis nams man kļuva kā tāda svētā vieta. Pirmoreiz atnākot uz Tautas fronti, kāpjot pa kāpnēm, es biju stipri samulsusi un satraukusies, jo mani bija deleģējusi Jūrmalā tikko izveidotā Tautas fronte. Satiku Sandru Kalnieti, Daini Īvānu un šī māja arī man lēnām kļuva par ierastu vietu – jo vairāk braucu, jo vairāk pieradu. Mēs runājām un strīdējāmies par garumzīmēm, vārdu stilu, bet nekad nestrīdējāmies par būtību, un tas bija ļoti svarīgi. Šis nams ir kā svētvieta, un es Latvijas vēsturē to redzu kā cēlu vietu. Es lepojos ar Tautas fronti, es lepojos, ka es tur biju. Man Tautas fronte ir kā liels cēls, skaists, krāsains putns, kas zem saviem spārniem paņēma tūkstošus – mūs tautfrontiešus un arī nacionālās neatkarības kustības dalībniekus “Helsinki”. Tā visus mūs sakļāva, sasildīja, iedrošināja gan ar drosmi, gan ar prātu, lai mēs tālāk dzīvotu neatkarīga skaistā Latvijā, ar kuru es lepojos.”

“Tā ir īpaša privilēģija – man kā jaunās paaudzes politiķim klātienē pateikties par drosmi un paveikto saviem priekšgājējiem, kuru darbi ir bijuši patiesi vēsturiski. Latvijas Tautas fronte kā Latvijas Trešās Atmodas dzinējspēks panāca pašu dārgāko, kas tautai var būt – savu brīvu, neatkarīgu valsti. Vēlākos gados ar daudzu Tautas frontes politiķu tiešu līdzdarbošanos Latvija tika nostiprināta par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Savukārt manas paaudzes politiķu uzdevums ir turpināt gādāt par mūsu Latviju – stipru, eiropeisku, drošu valsti. Jaunatklātā piemiņas plāksne pie leģendārā Benjamiņu nama lai kalpo par apliecinājumu, ka mēs vienmēr atceramies Latvijas Tautas frontes pirmssākumus, tās sasniegumus, novērtējam tautfrontiešu drosmi cīnīties par brīvu Latviju un ar atbildību turpinām strādāt un kalpot Latvijai.”

uzsverot piemiņas plāksnes nozīmīgumu teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

🔎 Vairāk foto no pasākuma skatāmi – ŠEIT

Izveidota jauna atpūta zona Ķengaragā, Višķu ielā

,

Noslēgusies jaunas atpūtas vietas labiekārtošana zemesgabalā Višķu ielā starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

Jaunajā atpūtas vietā izveidotas:

  • spēļu un vingrošanas zonas dažādu vecumu bērniem;
  • smilšukaste ar jumtiņu,
  • atsevišķa zona ar šūpolēm;
  • izvietots senioru vingrošanas laukums un tenisa galds.
  • tiem, kas vēlas baudīt mierīgāku atpūtu, pieejami šūpuļtīkli un atpūtas vietas ar soliņiem un piknika galdiem;
  • apstādījumi un izbūvēts jauns apgaismojums;
  • novembra beigās paredzēta arī koku stādīšana. Jaunās atpūtas zonas iekārtošana izmaksāja 533 992 eiro.
Smilšu kaste ar jumtiņu

🔎Visi foto no labiekārtotā laukuma skatāmi – ŠEIT

“Kopienas sajūta apkaimēs veidojas no kopā būšanas un Rīgas dome šajā procesā var palīdzēt, radot ērtas, pievilcīgas un interesantas tikšanās vietas, kur apkaimes iedzīvotājiem pulcēties. Ķengarags ir viena no blīvāk apdzīvotajām Rīgas apkaimēm, kurā izveidots lielākais jaunais, pašvaldības izbūvētais atpūtas laukums – Višķu skvērs, kas būs piemērots kā maziem, tā lieliem rīdziniekiem gan aktīvai, gan mierīgai atpūtai. Nākamie jaunie atpūtas laukumi Rīgas domei ir padomā Čiekurkalnā, kur atpūtas skvēra izbūve sāksies nākamgad, un Daugavgrīvā, kur šāds laukums tiek projektēts.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīdzinieku dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide ir viena no Rīgas prioritātēm, un esam apņēmušies rūpēties par to, lai pilsētas apdzīvotākajās apkaimēs iedzīvotājiem būtu pieejamas spēļu un atpūtas vietas tuvu viņu dzīvesvietai. Tāpēc arī turpmākajos gados tiek plānots gan atjaunot esošos pašvaldības spēļu un atpūtas laukumus, gan veidot jaunus. Papildus pašvaldības esošajiem plāniem iedzīvotāji izmanto arī līdzdalības budžetu, kur ik gadu vairums rīdzinieku iesniegto un atbalstīto ideju ir vērstas tieši uz jaunu atpūtas, spēļu un sporta zonu izveidi pilsētas apkaimēs.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

PAPILDUS INFORMĀCIJAI.

Plānoto spēļu laukumu atjaunošanas darbu ietvaros jau pabeigti darbi pie rotaļu laukumu atjaunošanas daudzstāvu dzīvojamo namu iekšpagalmos Melnsila ielā 22 un 24a un pie Kristapa ielas 12. Demontējot novecojušās un nolietotās spēļu iekārtas, rotaļu laukumos uzstādītas jaunas.

Šoruden paredzēts veikt vēl piecu spēļu laukumu atjaunošanas darbus:
• Zundānu ielā 2;
• Rostokas ielā 42A;
• Slimnīcas ielā 8;
• Brīvības ielā 124 (jaunu iekārtu uzstādīšana plānota novembra beigās);
• Bastejkalnā (atjaunošanas darbi notiek pašlaik).

Gumijas flīžu segumu atjaunošana paredzēta 6 spēļu laukumos:
• Andromedas gatvē 16 (darbi pabeigti);
• Līduma ielā (pie Mežciema 23 k-1),
• Keramikas ielā 2D;
• Brīvības ielā 124.
• Rostokas ielā pie 36. numura (darbi turpinās);
• Viestura prospektā pie nama Nr. 39.

📌 Uzsākti projektēšanas darbi 17 jaunu spēļu un rekreācijas laukumu izbūvei, kuru būvniecības darbi paredzēti nākamgad, atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

Daugavas labajā krastā:
• zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24;
• Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā;
• zemesgabalā starp ēkām Malienas iela 74 un Juglas iela 53;
• Brīvības ielā 124;
• Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34.
• zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
• zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
• zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
• zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
• Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
• zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

Daugavas kreisajā krastā:
• Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā;
• zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielu 4,
• zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25,
• teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu;
• teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu.

🔎 Plānoto darbu apkopojums skatāms kartē – ŠEIT.

Par “Rīgas gada inženieriem” atzīti Pilsētas attīstības departamenta eksperti

Apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva 2023” svinīgajā ceremonijā, 3.oktobrī, sumināti labākie, profesionālākie un erudītākie būvinženieri un arhitekti. Pirmo reizi pretendenti tika vērtēti jaunā kategorijā – “Rīgas gada inženieris” – par kuriem tika atzīti divi Pilsētas attīstības departamenta (PAD) būvinspektori – Edgars Vītols un Aivars Zavadskis.

“Rīgas gada inženieris” ir specbalva būvinženierim, kurš demonstrējis izcilu sniegumu kādā no galvaspilsētas pašvaldības projektiem. Šogad atzinību un diplomus šajā nominācijā saņēma divi pašvaldības eksperti – PAD Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas galvenais būvinspektors Edgars Vītols un Arhitektūras pārvaldes Būvju tiesiskuma un ekspluatācijas kontroles nodaļas galvenais būvinspektors Aivars Zavadskis.

“Rīgas izaugsme bez dažādu jomu speciālistiem nav iedomājama un, lai pilsēta augtu un attīstītos, būvniecības nozare ir sevišķi svarīga, tāpēc īpaši novērtēju, ka mūsu Pilsētas Attīstības departamenta būvinspektori ir saņēmuši augstāko apbalvojumu, ko piešķir būvniecības nozarē. Atzinību kolēģi ir saņēmuši par profesionālu un precīzu darbu, kas rada paliekošu vērtību, jo būvniecības procesa darba augļi ir mūsu ikdienā un pilsētvidē gadu desmitiem. Apsveicu kolēģus ar saņemtajām balvām!”

pasniedzot apbalvojumus teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

● E. Vītols ieguvis būvinženiera un būvdarbu vadītāja specialitāti, nominācijai tika izvirzīts par ieguldīto darbu un atbildību būvniecības uzraudzībā un kontrolē, kā arī par iniciatīvu un profesionalitāti, apmācot jaunos pašvaldības darbiniekus.

● A. Zavadska darba stāžs nozarē ir vairāk nekā 40 gadi. A. Zavadskis pēc izglītības ir arhitekts un ir Latvijas Arhitektu Savienības biedrs. Viņa paveikto darbu sarakstā ir vairāku nozīmīgu un sarežģītu valsts un privātā sektora objektu, kā arī kultūras pieminekļu izbūve un rekonstrukcija, viens no tiem ir “Rīgas cirka” fasādes nostiprināšana un konservācija.

Apbalvojums “Būvindustrijas lielā balva” šogad organizēts jau 11. reizi, un apbalvojuma principi paliek nemainīgi – valstiskā mērogā godināt labākos no labākajiem, profesionālākos un erudītākos būvinženierus un arhitektus, kuru devums nozarei un profesijai ir novērtējams visaugstākajā līmenī.

Šogad apbalvojumam “Būvindustrijas lielā balva 2023” bija pieteikti 38 pretendenti. Pretendentus ik gadu izvērtē vairāk nekā 40 kompetentu vērtētāju, kuri pārstāv nevalstiskās organizācijas, nozares augstākās un profesionālās mācību iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumus un citas organizācijas.

Arī šogad pretendentus apbalvojumam bija iespējams pieteikt divās kategorijās – “Mūža ieguldījums būvindustrijā” un “Gada inženieris/arhitekts”, kas ietver nominācijas “Gada inženieris”, “Gada arhitekts”, “Gada jaunais arhitekts”, “Gada jaunais inženieris”, “Gada tehnologs”, “Gada projektu vadītājs”, “Gada būvdarbu vadītājs”, “Gada būvuzraugs”.

Rīgā oktobrī notiks pilsētas pļavu veidošanas talkas

, ,

Ar talku pie Juglas Strazdupītes svētdien, 8. oktobrī, plkst. 11.00 Latvijas Dabas fonds sāk šī rudens pilsētas pļavu talkas, kuru laikā Rīgā tiks ierīkotas astoņas jaunas savvaļas augu saliņas.

Galvaspilsētā šobrīd ir jau 36 pilsētas pļavas, kas veidotas sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām – https://bit.ly/Pilsetasplavukarte.

Pilsētas pļavas Rīgā Latvijas Dabas fonds veido jau trešo gadu, augiem piemērotās un iedzīvotāju izvēlētās teritorijās iesējot Latvijas dabiskajās pļavās ievāktas pļavas augu sēklas. Šogad Latvijas Dabas fonda kampaņas “Darām pļavu kopā!” laikā sēklas tika ievāktas visā Latvijā, bet daļu no sēklām pļavu eksperti ieguva Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas “Braku” pļavās. Katrai pļavu teritorijai tiek izstrādāts apsaimniekošanas plāns, kas ir atbilstošs attiecīgās vietas apstākļiem un augu kopumam. Talkas laikā tiek sagatavota teritorijas augsne un tajā iestrādātas pļavas augu sēklas, kurām pats piemērotākais sēšanas laiks ir tieši rudens.

“Laikā, kad dabas daudzveidība samazinās mūsu acu priekšā, cilvēkiem ir jārīkojas, lai saglabātu pļavas un pļavu augus. Pilsētas pļavas ir viens no veidiem, kā to darīt. Turklāt savvaļas augu oāzes pilsētvidē dod arī citus vērtīgus labumus – gan vietu apputeksnētājiem, gan iespēju pilsētniekiem iepazīt pļavas augus un pļavas kā ekosistēmas attīstības ciklu,”

stāsta pilsētas pļavu projekta vadītāja, Latvijas Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.

📌 Šoruden pilsētas pļavu talkas vēl notiks:

  • 21. oktobrī – Maskavas forštatē, kur tiks veidota Siena tirgus pļava;
  • 22. oktobrī – taps pļava pie Slāvu tilta rotācijas apļa;
  • 28. oktobrī – iesēs Purvciema pļavu. Uz pļavu talkām tām aicināti visi interesenti.

Tāpat Latvijas Dabas fonds oktobrī veidos pļavas sadarbībā ar vairākām organizācijām – Rīgas jauno tehniķu centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, LU Bioloģijas fakultāti, biedrību “Mozaīka”.

Pilsētas pļavas tiek veidotas Latvijas Dabas fonda projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pašvaldību un Orhūsas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.

🔎 Vairāk par pilsētas pļavu talkām var skatīt Latvijas Dabas fonda mājaslapā – ŠEIT

Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts norisināsies līdz 2027. gadam.