Ķirsis: turpmāk sarežģītās juridiskās situācijās iesaistītu pašvaldības amatpersonu rīcību vērtēs speciālas komisijas

Turpmāk Rīgas domē jāievieš kārtība, ka situācijās, kad ir jāizvērtē sarežģīti gadījumi vai jāvērtē vadošos amatos strādājošas domes amatpersonas, izmeklēšana ir veicama plašā komisijā, piesaistot ekspertus un speciālistus ārpus pašvaldības. Tā trešdien, 3.janvārī, preses brīfingā, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskās pārbaudes rezultātus, izmeklējot iespējamos pārkāpumus Rīgas domes kādreizējā Satiksmes departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus, sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

KNAB resoriskajā pārbaudē nekonstatēja pārkāpumus departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus. Pārbaude pabeigta pērnā gada 29. decembrī un birojs pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

KNAB pārbaudē neguva apstiprinājumu tam, ka kāda departamenta amatpersona būtu ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, vai, veicot ikdienas uzturēšanas darbu kontroli, tīši vai aiz nolaidības to būtu veikusi nekvalitatīvi, kā rezultātā būtu prettiesiski izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi. Nav arī konstatēts, ka amatpersonas būtu apzināti iekļāvušas patiesībai neatbilstošu informāciju dokumentācijā, kas saistīta ar ceļa remonta objektiem.

“Šis ir jau otrais atzinums, kurā pēc būtības secināts, ka rīcība ar pašvaldības finansēm notiek tiesiski un saimnieciski, un līdzekļu izšķērdēšana nav notikusi. Iepriekš pie līdzīga secinājuma nonāca arī domes Audita un revīzijas pārvalde. Pēc KNAB izklāsta redzams, ka veikta rūpīga faktu izvērtēšana, tai skaitā uzklausīti eksperti no Iepirkumu uzraudzības biroja, “Latvijas Valsts ceļiem”, Latvijas Būvinženieru savienības. Tik vispusīga faktu izmeklēšana – plašā domes komisijā, Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumā un tagad KNAB izvērtējumā – nekad nebūtu iespējama, ja to turpinātu viens cilvēks, kā to sākotnēji vēlējās partijas “Progresīvie” pārstāvji,”

sacīja Ķirsis.

Mērs uzsvēra, ka turpmāk sarežģītu situāciju gadījumos, tāpat izmeklējot situācijas, kurās iesaistīti vadošos amatos strādājoši pašvaldības darbinieki, Rīgas pilsētas izpilddirektoram tiks uzdots uzreiz veidot plašu komisiju, nepieļaujot vienpersonisku izmeklēšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka šai situācijai ir arī negatīvas sekas dažādos līmeņos – Rīgas ielas būvsezonas laikā neizdevās saremontēt tādā apjomā, kā tas bija ieplānots, jo būtiski tika kavēts departamenta darbs, netika veikta virkne remontdarbu un tika sabojāta pašvaldības reputācija.

“KNAB resoriskajā pārbaudē nav konstatējis, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta darbinieki būtu veikuši kādas prettiesiskas darbības, tādējādi pilnībā noraidot jebkādas aizdomas par to, ka pašvaldībā notikusi nesaimnieciska rīcība. Gribu uzsvērt, ka tieši pēc departamenta vadības iniciatīvas ir panākti grozījumi Ministru Kabineta noteikumos, kas paredz, ka turpmāk remontējot ielas, obligāti nevajadzēs izstrādāt būvprojektu. Tas ļaus darbus veikt ātri un operatīvi, kā arī ļaus nākamajā būvsezonā ielu remontdarbu apmēru būtiski palielināt. Tas gan būs atkarīgs no pieejamā finanšu daudzuma. Tas, ka kādi procesu uzlabojumi ir vajadzīgi, ir skaidrs. Tādi ir un būs nepieciešami vienmēr, un to es, kā komitejas vadītājs, noteikti prasīšu no departamenta,”

uzsvēra Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange atzīmēja, ka valsts un pašvaldības institūcijām, rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu, ir jāievēro visaugstākie standarti un, saņemot sūdzības, vienmēr ir jāpārbauda vai tajās minētie fakti un argumenti ir atbilstoši patiesībai.

“Pagājušā gada 29.decembrī esam saņēmuši KNAB lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Atbilstoši likumam, ir noteikts dienu skaits, kuru laikā var pārsūdzēt šo lēmumu, attiecīgi es uzdevu Juridiskajai pārbaudei izvērtēt šos argumentus, vai ir lietderīgi tos pārsūdzēt. Un juridiskā pārvalde atzina, ka pārsūdzēt šo lēmumu nebūtu lietderīgi. Visās pārbaudēs, kas ir veiktas departamentā, ir konstatēti sistēmiski trūkumi, un tā ir mana prioritāte sekot līdzi tam, lai šie trūkumi tiktu novērsti. Iespējams, ka tā ir vienīgā labā lieta visā šajā situācijā – ka mums ir iespēja uzlabot gan iekšējās kontroles sistēmu, gan attiecīgi uzlabot informācijas apriti, līgumvadības sistēmu un līgumsodu piemērošanas veidus,”

pauda Jānis Lange.

“Esam gandarīti, ka šaubu ēna no departamenta un tā darbiniekiem ir kritusi. Pagājušajā darbu sezonā daudz no ieplānotā netika paveikts politisko spēļu dēļ, tādējādi kaitējot Rīgas iedzīvotājiem. Tāpat ir lietas, kas šo mēnešu laikā ir sabojātas, piemēram, reputācija, bet prieks, ka šajā sezonā varēsim turpināt iesāktos darbus, lai uzlabotu pilsētvidi tās iedzīvotājiem un viesiem,”

sacīja Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.

Jau ziņots, ka pērnā gada vasarā, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem ielu remontdarbu organizēšanā, toreizējā Satiksmes departamentā (tagad Ārtelpas un mobilitātes departaments) veica dienesta pārbaudi.

Pārbaudes laikā tika konstatēti divi sistēmiski un ilgstoši pārkāpumi, kā arī sākta disciplinārlietas izmeklēšana. Uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināja departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu. Izmeklēšanu veica Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Pēc “Jaunās Vienotības” ierosinājuma tika izveidota komisija, kura pārņēma iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu. Komisija secināja, ka nevar pieņemt lēmumu par diviem iespējamiem pārkāpumiem, bet trešajā jautājumā pārkāpumu nesaskatīja. Uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātās personas atjaunoja amatā.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta iekšējās kontroles sistēmas izvērtēja Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde, kura sniedza virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai. Tāpat audita laikā netika gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām ziņoja trauksmes cēlējs.