Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem notiks darba birža; uzņēmēji aicināti pieteikt savus darba piedāvājumus

Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Rīgā, ne tikai iespēju vienuviet saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus, bet arī sniegtu atbalstu darba meklējumos, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem atkal organizēs regulāras darba biržas.

Pirmā šī gada darba birža notiks 18. februārī no plkst. 12.00 līdz 15.00, Pāles ielā 9.

Darba biržas laikā uzņēmēji būs aicināti iepazīstināt potenciālos darba ņēmējus no Ukrainas ar savu uzņēmumu un tā piedāvātajām darba iespējām, kā arī veikt ekspresintervijas ar darba meklētājiem.

Aicinām uzņēmējus, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem, līdz 31. janvārim aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm – ŠEIT.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Janas Mihailovas, e-pasts: Jana.mihailova@riga.lv, tālrunis +371 29186844.

Rīga šogad turpinās ielu atjaunošanas darbus: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos

Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro.

Vieni no lielākajiem remontiem šajā sezonā sagaidīs:

  • Firsa Sadovņikova ielu no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
  • Cesvaines ielu;
  • Vietalvas ielu un Sesku ielu posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai;
  • Lielirbes ielu no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Kleistu ielas posmu no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
  • Vecāķu prospektu posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
  • Baldones ielu posmā no Slokas ielas līdz Gregora ielai;
  • Granīta ielu no Krustpils ielas līdz Dzirkaļu ielai un no Dzirkaļu ielas līdz pilsētas robežai;
  • Roberta Feldmaņa ielu posmā no Ezermalas ielas līdz Briges ielai;
  • Kārļa Vatsona ielu;
  • Klaipēdas ielu;
  • Poruka ielu;
  • Glika ielu;
  • Stokholmas ielu un citas.

Plānots, ka teju visām ielām, reizē ar brauktuves atjaunošanu, tiks atjaunotas arī piegulošās ietves.

Tostarp, patlaban tiek veikta izpēte vairāk nekā 70 grants ielām – izvērtētas tehniskās iespējas veikt dubultās virsmas apstrādes šajās ielās un apzināti plānotie inženierkomunikāciju darbi šo ielu tīklos. Pašvaldības budžetā šim mērķim tiek prasīti 3 miljoni eiro, un ja šis finansējums tiks piešķirts, tad darbi varētu tikt veikti 70-80 grants ielās vai to posmos Bieriņos, Dārziņos, Beberbeķos, Juglā, Berģos, Jaunciemā un citur.

Jau vēstīts, ka pērn ielu seguma atjaunošana tika veikta 32 ielās ar asfalta segumu un 86 grantētajās ielās. Atjaunotā platība grants ielās sasniedza 90 tūkstošus kvadrātmetru, bet asfalta ielās – 630 tūkstošus kvadrātmetru.

 

20. janvārī sākas pieteikšanās pašvaldības atbalstītajiem latviešu valodas kursiem Rīgā

No pirmdienas, 20. janvāra, tiek atvērta pieteikšanās Rīgas valstspilsētas pašvaldības projektu konkursā „Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem. Šogad tajos plānots nodrošināt latviešu valodas mācības 456 pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Iespēja bez maksas apgūt latviešu valodu šajos kursos ir pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Kursos apgūt latviešu valodu varēs A un B valodas prasmes līmenī.

Saraksts ar mācību iestādēm un informācija par pieteikšanās kārtību kursiem  publicēta 20. janvārī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra interneta vietnē www.apkaimes.lv sadaļā “Integrācija”, apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”.

Jāņem vērā, ka pieteikties kursiem iespējams tikai personīgi, ievērojot izglītības iestādes noteikto pieteikšanās kārtību. Pašvaldība pieteikumus kursiem nepieņem.

Projektu konkursu latviešu valodas apguves nodrošināšanai rīdziniekiem Rīgas valstspilsētas pašvaldība īsteno kopš 2011. gada, un šajā laikā kursus pabeiguši 15 750 rīdzinieku.

Šā gada konkursam tika iesniegti 7 projekti pieteikumi, no kuriem tika atbalstīti 3 projekti par kopējo summu 104 997 eiro.

 

Rīgas domē godinās barikāžu aizstāvjus un atklās barikādēm veltītu fotogrāfiju izstādi

Pirmdien, 20. janvārī, Rīgas domē tiks godināti 1991. gada barikāžu aizstāvji un atklāta Latvijā vēl nebijusi Nīderlandes fotogrāfa Jorisa van Velzena fotogrāfiju izstāde “Brīvība 1991”.

Barikāžu dalībniekus un 1991. gada janvāra notikumos kritušo tuviniekus godinās 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un tā prezidents Renārs Zaļais, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola, vicemērs Edvards Ratnieks, kā arī jaunsargi. Ar muzikālu priekšnesumu un dzeju dalībniekus sveiks aktieris Mārtiņš Vilsons un pianiste Agnese Egliņa.

Pasākuma noslēgumā ap plkst. 17.20 domes foajē tiks atklāta Jorisa van Velzena fotogrāfiju izstāde “Brīvība 1991”. Šie fotoattēli Latvijā būs apskatāmi pirmo reizi. Tie uzņemti 1991. gada janvārī, kad toreiz jaunais fotokorespondents Joriss van Velzens dāņu laikraksta “Berlingske Tidende” uzdevumā tika nosūtīts uz Rīgu, lai iemūžinātu vēsturiskos notikumus Latvijas galvaspilsētā.

Melnbaltās fotogrāfijas tika attīstītas viesnīcas “Intūrists” vannas istabā un nosūtītas uz Kopenhāgenu. Diemžēl, daļa no materiāliem pazuda ceļā, saglabājoties tikai divām filmiņām, kas uzņemtas 1991. gada 20. janvārī – upuru bēru dienā. Pārskatot savu arhīvu pēc vairākiem gadu desmitiem, Joriss atklāja unikālus vēl neredzētus attēlus no barikāžu notikumiem, kurus ikviens interesents varēs aplūkot izstādē.

Pasākums sāksies plkst. 16.00 Rīgas domes Sēžu zālē. Aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Fotogrāfiju izstāde Rīgas domes 1. stāvā būs apskatāma līdz 3. februārim.

*Attēla autors: Joriss van Velzens (Brīvība 1991)

 

Kas ir digitālā demokrātija un kādi rīki to nodrošina? Piedalies seminārā!

Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecība Latvijā rīko semināru “Kas ir digitālā demokrātija un kādi rīki to nodrošina?”

Aicinām piedalīties seminārā!

🟪 2025. gada 24. janvārī, no plkst. 14:00 līdz 17:00

🟪 Alberta iela 13, 6. stāvs, Rīga

🟪 Pieteikšanās – ŠEIT.

Vai ikdienā lieto lietotnes, lai padarītu savu dzīvi ērtāku – pārbaudītu laikapstākļus, tulkotu tekstus, apmaksātu rēķinus vai parakstītu dokumentus? Līdzīgi digitālie rīki var būt neatsverami arī biedrību darbā: no biedru iesaistes un attālinātu kopsapulču rīkošanas līdz brīvprātīgo darba pārvaldībai un komunikācijas uzlabošanai.

Ar labo praksi un arī izaicinājumiem savu biedrību darbā digitālo rīku izmantošanā līdzdalības veicināšanai seminārā iepazīstinās pārstāvji no Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, DELNA – Sabiedrība par atklātību, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS, Radi Vidi pats, Klubs “Māja”, Latvijas Pilsoniskā alianse, u.c.

Īpaši pievēršam uzmanību, ka Latvijas Pilsoniskā alianse stāstīs ar rīku, ko izmantojam attālinātu kopsapulču rīkošanā balsošanas nodrošināšanai.

Plašāk par digitālās demokrātijas attīstību seminārā stāstīs Vidzemes augstskolas docente Dr. Solvita Denisa-Liepniece. Savukārt Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre Liene Valdmane raksturos, kā NVO darbu un digitālās demokrātijas īstenošanu ietekmē sabiedrības medijpratības līmenis.

Ar labo praksi un arī izaicinājumiem savu biedrību darbā digitālo rīku izmantošanā līdzdalības veicināšanai seminārā iepazīstinās pārstāvji no:

  • Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS – par projektu vadības un sadarbības platformu Trello;
  • DELNA – Sabiedrība par atklātību iepazīstinās ar biežāk izmantotajām un publiski pieejamajām datu bāzēm;
  • Radi Vidi pats dalīsies pieredzē par līdzdalības veicināšanu tiešsaistē;
  • Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai stāstīs par rīkiem Miro (ideju radīšanai) un Google chat (savstarpējam atbalsts komandā);
  • Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS stāstīt par savu pieredzi dažādu IT rīku izmantošanā.

Piedalies, lai iegūtu jaunas zināšanas, uzlabotu savas prasmes un ieguldītu digitālās demokrātijas attīstībā Latvijā. Piesakies jau tagad!

Semināru finansiāli atbalsta Nīderlandes vēstniecība Latvijā.

 

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” ietvaros aizvadīts ražīgs gads

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Sīkāka informācija par projektu  – ŠEIT. 

Līdzdarbojoties Pilsētas attīstības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram, jūlijā norisinājās starptautiskā projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” laikā izstrādātās Dzīvojamības hartas pirmā darbnīca ar mērķi novērtēt Rīgas dzīvojamības līmeni pēc hartas principiem.

Viena no projekta galvenajām aktivitātēm ir Dzīvojamības hartas izstrāde. Tās mērķis ir, izvirzot sabiedrības intereses un kopējo labklājību kā centrālo aspektu dizaina procesos, noteikt 6 principus, lai padarītu pilsētas “dzīvojamākas” – piemēram, drošākas, pieejamākas, dabiskākas, dažādākas un reizē vienotākas, radošākas, estētiskākas u.tml. Hartas mērķis ir iedvesmot cilvēkus, kas strādā publiskajā pārvaldē, un tā piedāvā iespēju augt un attīstīties, neradot papildu slogu pašvaldību darbiniekiem.

10. jūlijā norisinājās pirmā hartas pilotēšanas darbnīca, kuras mērķis bija pārbaudīt, cik skaidri un ar kādām metodēm vislabāk iespējams novērtēt Rīgu pēc šiem 6 hartas principiem un vai ir vēl kādas nianses, kas jāpilnveido pašā hartā. Sākotnēji tajā piedalījās 25 Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieki no projektā iesaistītajām iestādēm (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs).

Darbnīcas pirmajā daļā tika iepazīstināts ar 6 hartas principiem. Tie ir:

1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm;
2. Integrēta un holistiska plānošana;
3. Ilgtspējīga un stratēģiska pilsētas pārvaldība;
4. Uzticēšanās, atklātība, komunikācija un sadarbība;
5. Kopdizains ar iedzīvotājiem;
6. Kļūt par pilsētu, kas mācās.

Pēc tam darbnīcas dalībniekiem bija jānovērtē ar atzīmi, kā pilsēta īsteno katru principu ikdienā.

Galvenais secinājums – Rīgā gandrīz visi principi tiek īstenoti vidēji labi, ir ražīgas iestrādnes un izpratne par principos iekļautajiem procesiem, taču tā nav vienota visās pašvaldības iestādēs un visiem darbiniekiem.

Darbnīcas otrajā daļā padziļinātāk tika vērtēts zemāko atzīmi ieguvušais princips. Tas bija 1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm. Lai veicinātu tā pielietojumu pašvaldībā, dalībnieki ieteica sākt ar jaunu, efektīgāku darba metožu ieviešanu un pēc iespējas biežāku to izmantošanu ikdienas darbā (reizē apmācot darbiniekus), kā arī uzlabot pozitīvu attieksmi pret radošuma nepieciešamību un ieguvumiem pārvaldes sektorā vispārībā.

Šī gada novembrī norisinājās otrā hartas pilotēšanas darbnīca ar Rīgas Apkaimju alianses biedriem. Šajā reizē zemāko atzīmi ieguva 2. princips – “Integrēta un holistiska plānošana”. Lai uzlabotu tā rādītāju, dalībnieki pašvaldībai ieteica uzlabot iekšējo darba kultūru un izpratni, celt darbinieku kapacitāti, kā arī veltīt vairāk līdzekļu un laika, lai biežāk un labāk komunicētu par plānošanas procesiem un stratēģijām pilsētā. Tikmēr paši apkaimju pārstāvji atzina, ka varētu pareizāk izvēlēties atbilstošās vai ieinteresētās puses darbā un skaidri definēt mērķus un uz tiem fokusēties nenovirzoties.

Darbnīcās apkopotie secinājumi, vajadzības, nepieciešamības tiks integrētas ikdienas darbā, stratēģiskajos dokumentos un pilsētas prioritātēs, lai uzlabotu katra principa rādītāju nākamajos gados. Paredzams, ka izmēģinātās hartas pilotēšanas metodes tiks izmantotas darbā arī ar Rīgas projekta dvīņu jeb sadarbības pilsētu Viļņu.

Gada ietvaros daudz tika strādāts arī ar apkaimju iesaisti veidojot koprades pasākumus kopā ar apkaimju biedrībām. Gada pirmajā daļā tika organizēts radošais seminārs jeb ,,urban dive”, iesaistot Grīziņkalna un Avotu biedrības, lai tās iepazīstinātu ar ,,dzīvojamākas” pilsētas principiem projekta ietvaros, kā arī apspriestu partnerības ceļa karti, ko turpmāk var izmantot kā ceļvedi pašvaldībai vietējās infrastruktūras projektu īstenošanā partnerībā ar kopienām, apkaimju biedrībām un/vai Rīgas apkaimju aliansi.

Pierādījies, ka izstrādātā hartas pilotēšanas metode var lieti noderēt, iegūstot nepieciešamo informāciju no dalībniekiem pilsētas stratēģisko vai politikas dokumentu izstrādē un stiprināšanā. Tāpat vajadzētu veicināt pašvaldības sadarbību ar Rīgas apkaimju aliansi kā visu aktīvo apkaimju biedrību deleģēto pārstāvi, gan attīstot partnerības, gan sabiedrībā virzītu apkaimju attīstību arī nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. -2027. gadam ietvaros. Projekta mājas lapa – ŠEIT.

Harta pilsētas dzīvojamības veicināšanai

 

Iespēja jauniešiem veidot savu filmu!

Mēs nekad nezinām, kādi talanti mūsos ir, kamēr neesam pamēģinājuši. Dažreiz vienkārša nejaušība pamodina talantu. Piemēram, Kventins Tarantino strādāja kinonomā, skatījās filmas, un tas ļāva viņam pēc tam radīt savu leģendāro “Lubeni”, savukārt Džeimsa Kamerūna “Terminators” varēja iznākt uz ekrāniem, pateicoties atsaucīgiem policistiem.

Dalība projektā “Laterna Magica” ļaus katram jaunietim atklāt savus talantus kādā no kino profesijām – sākot no gaismu mākslinieka un aktiera, beidzot ar režisoru vai producentu.

Projekta laikā jaunieši mācīsies veidot kino – apgūs aktiermeistarību, operatora darbu, filmu režiju un visu citu, kas nepieciešams filmai, bet vasarā jauniešiem būs iespēja piecas dienas dzīvot ārpus Rīgas un veidot savu autorfilmu par pašu izvēlētu tēmu.

Biedrība DrKT aicina pieteikties jauniešus projektā “Laterna Magica” un kopā veidot pašiem savu filmu!

Projekta vadītāja režisore Indra Vaļeniece jau daudzus gadus strādā ar jauniešiem tieši kino jomā. Kopā ir radītas filmas “Pēdējās vakariņas”, “Lohdauns”, “Sirds pīrāgā”. Šo projektu laikā jaunieši ne tikai ir apguvuši iemaņas kino profesijā, bet arī ieguvuši jaunus draugus un īstus komandas biedrus, jo kino nozīmē: “bez tevis nav manis”.

Projekts ir radīts galvenokārt jauniešiem no Ukrainas, kuri ir šī projekta galvenā mērķgrupa. Tā būs lieliska iespēja praktizēt latviešu valodu un iegūt jaunus latviešu draugus.

📌 Nodarbības Rīgas 13. vidusskolā notiks trešdienās pl.17.00. Pirmā tikšanās – 5. februārī. Filmēšana ir paredzēta jūlija beigās, savukārt filmas pirmizrāde – rudenī.

Dalība bez maksas.

📌 Pieteikšanās, aizpildot anketu – ŠEIT.

Vairāk informācijas: tel. 29294013 vai indra.valeniece@gmail.com.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Vizuālais attēls ukraiņu valodā

 

 

Jau 15 gadus Rīgas pašvaldība līdzfinansē latviešu valodas kursus rīdziniekiem

Jau 15 gadus – kopš 2011. gada – Rīgas valstspilsētas pašvaldība organizē projektu konkursu izglītības iestādēm bezmaksas latviešu valodas kursu nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Šajā laikā, pateicoties pašvaldības līdzfinansējumam, latviešu valodu pamata A vai vidējā B valodas prasmes līmenī ir apguvuši un pilnveidojuši 15 750 rīdzinieku.

Rīdzinieku interese par bezmaksas latviešu valodas kursiem šo gadu gaitā ir bijusi ļoti liela – gada sākumā izziņotie kursi pavasara semestriem tiek nokomplektēti dažu dienu, dažkārt pat dažu stundu laikā.

Pieteikties latviešu valodas kursiem šajās programmās var pieaugušie Rīgas iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, izņemot skolēnus un bezdarbniekus, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā.

Šajā publikācijā atskatāmies uz projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2022. – 2024. gadā rezultātiem. No 2022. līdz 2024. gadam Rīgas pašvaldības līdzfinansētajos latviešu valodas kursos mācības notikušas 155 grupās, no kurām 101 grupā rīdziniekiem bija iespēja apgūt latviešu valodu pamata jeb A līmenī, bet 44 grupās – vidējā jeb B līmenī.

79 mācību grupas notikušas klātienē, 69 mācību grupas – attālināti, bet 7 grupās mācības notika gan klātienē, gan attālināti.

Latviešu valodas nodarbības parasti notiek 2 līdz 3 reizes nedēļā, vienas nodarbības ilgums ir 2 līdz 3 mācību stundas jeb 90 līdz 135 minūtes. Katrā latviešu valodas prasmes līmenī notiek no 80 līdz 125 mācību stundām.

Kopš 2023. gada rīdziniekiem tiek piedāvāta iespēja papildināt latviešu valodas zināšanas arī sarunu klubu nodarbībās. Sarunvalodas klubos valodas apguvei parasti tiek atvēlētas no 36 līdz 48 mācību stundām.

Kopš 2019. gada tiek apkopoti arī dati par kursantu valstisko piederību. Tie atklāj, ka šajā laikā Rīgas pašvaldības līdzfinansētos latviešu valodas kursus apmeklējuši 75 valstu pilsoņi, tai skaitā 22 Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Visbiežāk latviešu valodas kursus apmeklējuši Latvijas iedzīvotāji – gan pilsoņi, gan nepilsoņi (4113), Krievijas pilsoņi (3967), Ukrainas pilsoņi (987), Baltkrievijas pilsoņi (631), Uzbekistānas pilsoņi (149) un Indijas (132) pilsoņi.

Tajā pašā laikā tālākās valstis, kuru pilsoņi, dzīvojot Rīgā, izvēlējušies mācīties latviešu valodu Rīgas pašvaldības līdzfinansētajos latviešu valodas kursos, ir Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Brazīlija, Filipīnas, Japāna, Jordānija, Kamerūna, Kanāda, Kolumbija, Kuba, Kuveita, Peru, Sīrija, Taizeme, Venecuēla un Vjetnama.

Statistikas dati arī atklāj, ka gadu gaitā pieaug ārvalstu pilsoņu skaits, kuri izvēlas apgūt latviešu valodu. Ja 2019. gadā 47 % no kopējā kursantu skaita bija ārvalstu pilsoņi, tad 2024. gadā ārvalstu pilsoņi bija 71 % no kopējā kursantu skaita.

Aptaujās kursu dalībnieki atzīst, ka kursus izvēlas apmeklēt, jo latviešu valodas zināšanas nepieciešamas darbā, ir vēlme uzlabot latviešu valodas prasmi, lai varētu palīdzēt bērniem skolā, sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem uz ielas, bērnu rotaļu laukumā, izbraucot ekskursijā ārpus Rīgas, tāpat ne visiem kursantiem ir finansiālas iespējas mācīties valodu maksas kursos.

Dalībniekiem kursos visvairāk patīk, ka ir iespēja praktizēt latviešu valodu, uzzināt daudz jauna par Latviju un tās vēsturi, pasniedzēji un saziņa ar grupas biedriem, kuriem ir līdzīgas problēmas, intereses un mērķi, psiholoģiskais atbalsts un pleca sajūta. Daļa kursu dalībnieku novērtē arī iespēju apgūt valodu tiešsaistes nodarbībās. Savukārt vislielākās grūtības kursos parasti sagādā rakstīšana un runāšana, jo ir nepietiekams vārdu klājums, gramatika un garumzīmes.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sadarbībā ar uzņēmumu “TNS Latvia/KANTAR” veiktais pētījums “Sabiedrības integrācija Rīgā 2024” atklāj, ka 48% rīdzinieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā viņu latviešu valodas zināšanas ir uzlabojušās. 31 % aptaujāto šajā grupā norādījuši, ka viņu latviešu valodas zināšanas uzlabojušās nedaudz, bet 17 % uzskata, ka ievērojami.

Iespēja pieteikties bezmaksas latviešu valodas kursiem 2025. gadā tiks atvērta 20.janvārī. Aktuālā informācija par šā gada kursiem no 20. janvāra būs pieejama mājaslapā www.apkaimes.lv sadaļā “Integrācija/Latviešu valodas kursi”.

 

Izsludināta pietiekšanās konkursā uz nevalstisko organizāciju pārstāvju vietām Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos

Rīgas dome izsludina konkursu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem uz 3 vakantajām vietām Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos (turpmāk – Konsultatīvā padome) līdz esošā pilnvaru termiņa beigām. Konsultatīvā padome ir Rīgas domes konsultatīva institūcija, kas izveidota 2010. gadā ar mērķi nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā. Tā darbojas saskaņā ar “Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos nolikumu”.

Konsultatīvās padomes pašreizējā sastāva pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada beigām.

Piedaloties Konsultatīvās padomes darbībā Jums būs iespēja sadarbībā ar Rīgas domes deputātiem un pašvaldības atbildīgo nozaru darbiniekiem iesaistīties nākamā sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumenta izstrādē pēc esošā Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu darbības perioda (2019.-2024. gads) noslēguma, tāpat arī aktualizēt sabiedrības integrācijas jautājumus pašvaldības līmenī atbilstoši Jūsu kompetencei un ekspertīzei.

Pretendentu dalībai konkursā var izvirzīt biedrība vai nodibinājums, kas darbojas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurai ir pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm un kuras darbība ir saistīta ar sabiedrības integrācijas un līdzdalības jautājumiem kādā no zemāk norādītajām jomām:

  • etnisko vai mazākuma grupu organizācijas;
  • sociālās aprūpes, iekļaušanas, atbalsta un sabiedrības veselības veicināšanas organizācijas;
  • pilsoniskās līdzdalības un izglītošanas organizācijas;
  • interešu aizstāvības organizācijas (izņemot dzīvnieku, vides, īpašumu, profesionālo grupu, darba devēju un darba ņēmēju interešu aizstāvības organizācijas);
  •  jauniebraucēju izveidotas vai organizācijas, kas pārstāv jauniebraucēju intereses.

Lai pieteiktu pretendentu Konsultatīvajai padomei, lūdzam iepazīties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja p. i. 17.10.2023. rīkojumu nr. RAIC-23-21-rs apstiprināto “Konkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikumu”.

Organizācijai ir jāiesniedz šādi dokumenti par izvirzīto pretendentu:

  • organizācijas apliecinājums, ka šis pretendents tiek izvirzīts darbam Konsultatīvajā padomē;
  • informācija par organizācijas darbības mērķiem, darbību, pieredzi, sasniegumiem sabiedrības integrācijas jomā;
  • pretendenta dzīves apraksts (CV), ietverot informāciju par veikumu sabiedrības integrācijas jomā;
  • pretendenta redzējums par sabiedrības integrācijas politikas plānošanu, īstenošanu un novērtēšanu Rīgā un motivācija darbam Konsultatīvajā Padomē  (apraksts, prezentācija vai video);
  • citu organizāciju deleģējums pretendentam pārstāvēt viņu viedokli Konsultatīvajā padomē.

Dokumenti jāiesniedz līdz 27.01.2025. elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu.

Papildinformācija pieejama pie Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītājas Ilzes Meilandes – tālr.: +371 67181657, e-pasts: Ilze.Meilande@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra  Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītājas Daces Paegles – tālr.: +371 67012614, e-pasts: dace.paegle@riga.lv.

Saistošie dokumenti:

●Konkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums

● Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums

 

Aptaujas rezultāti: trešdaļa rīdzinieku vēlas atcelt bezmaksas elektroauto novietošanu pilsētā

Trešdaļa rīdzinieku (33%) uzskata, ka Rīgas robežās, tai skaitā, Vecrīgā, atvieglojumi elektromobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem, liecina pērnā gada nogalē veiktā pētījuma centra “SKDS” Rīgas iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz vairāk kā piektdaļa uzskata (23%), ka neko nevajag mainīt un jāsaglabā esošā kārtība, un, ka visā Rīgas teritorijā atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem) (22%). Vēl 8% norādīja, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

“Diskusijas par to, ka nepieciešamas kādas korekcijas saistībā ar atvieglojumiem elektroauto bezmaksas novietošanai Rīgai piederošajās autostāvvietās, sabiedrībā notiek, taču, lai nonāktu līdz konkrētiem priekšlikumiem un lēmumiem, ir nepieciešams ievākt datus – gan par to, cik bieži un ilgi autostāvvietas tiek izmantotas bez maksas, kāds ir elektroauto īpatsvars u.tml. Izteiktāk ir jūtama neapmierinātība ar to, ka Vecrīga ir kļuvusi teju par bezmaksas elektroauto autostāvvietu. Arī te, protams, būtu jāizanalizē visi par un pret, tomēr pieļauju, ka viens no risinājumiem varētu būt noteikt, ka bez maksas Vecrīgā elektroauto drīkst novietot ne ilgāk par divām stundām,”

pauž Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Aptaujā arī secināts:

  • 39% – respondenti, kuri katru vai gandrīz katru dienu pārvietojas ar vieglo automašīnu, uzskata, ka atvieglojumi elektroautomobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem;
  • 26% – uzskata, ka neko nevajag mainīt, ir jāsaglabā esošā kārtība;
  • 22% – visā Rīgas teritorijā vajadzētu atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem);
  • 8% – domā, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka elektroautomobiļus Rīgas robežās drīkst novietot bez maksas.

Aptaujā piedalījās 805 Rīgā deklarētie iedzīvotāji 18 – 75 gadu vecumā.

Foto: Shutterstock