Top Rīgas sporta un aktīvās atpūtas attīstības plāns; galvaspilsēta aicinās sabiedrību iesaistīties

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi Rīgas sporta un aktīvās atpūtas attīstības plāna 2025.-2028. gadam pirmo redakciju, kuru paredzēts nodot publiskajai apspriešanai.

“Sports un aktīva atpūta ir viens no stūrakmeņiem veselīgai, iekļaujošai un dzīvespriecīgai Rīgai. Ar šī plāna palīdzību mēs vēlamies nodrošināt, ka katrs rīdzinieks – no bērna līdz senioram – var atrast sev piemērotu veidu būt kustībā un kopā ar citiem. Uzskatu, ka tikai ciešā sadarbībā ar sabiedrību, sporta organizācijām un pašvaldības struktūrām varam sasniegt šos mērķus. Tāpēc aicinu ikvienu paust savu viedokli – jūsu idejas ir pamats tam, lai sportošana un veselīga dzīvesveida norises Rīgā kļūtu vēl pieejamākas, mūsdienīgākas un iedvesmojošākas,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Plāna izstrādes mērķis ir noteikt vidēja termiņa sporta un aktīvās atpūtas nozares politiku Rīgā, lai sekmētu gan bērnu/jauniešu sportu, gan aktīva dzīvesveida īstenošanas iespējas mūža garumā, kā arī atbalstītu sporta organizāciju kapacitāti un iesaistīšanos sporta procesa īstenošanā, pilnveidotu augstu sasniegumu sportistu atbalsta sistēmu, nodrošinātu sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras uzturēšanas ilgtspēju un attīstību un stiprinātu Rīgas kā Baltijas sporta metropoles tēlu veicinot sporta tūrisma attīstību.

Plāna izstrādes gaitā tika veikta padziļināta analīze un konsultācijas ar sporta nozares pārstāvjiem, organizācijām un iedzīvotājiem. 2024. gada janvārī veikts pētījums par sporta organizāciju darbību Rīgā, analizējot to struktūru, sadarbības iespējas un esošos izaicinājumus.

Tāpat tika organizētas septiņas fokusa grupas ar sporta nozares ekspertiem, kurās diskutēja par bērnu un jauniešu sacensību organizēšanu, izglītības iestāžu darbību, tautas sporta attīstību, augstu sasniegumu sportu un sporta infrastruktūras uzlabošanu.

Rīgas pašvaldība aktīvi sadarbojas ar sporta federācijām, sporta klubiem un organizācijām, prioritāri atbalstot bērnu un jauniešu sportu, kā arī veicinot augstu sasniegumu sportu. Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) koordinē sporta politikas īstenošanu un nodrošina efektīvu sporta finansējuma pārvaldību.

Rīgas pašvaldība cieši sadarbojas ar sporta federācijām, klubiem un organizācijām, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu sporta attīstībai un augstu sasniegumu sporta atbalstam. Rīgā novērojams arī privāto sporta iniciatīvu pieaugums, kas papildina pašvaldības ieguldījumu sporta attīstībā. Sporta infrastruktūras objektu skaits pieaug, un IKSD sadarbojas ar citām pašvaldības struktūrvienībām un pilsētas iedzīvotājiem, lai nodrošinātu arvien plašākas un mūsdienīgas sportošanas un aktīvās atpūtas iespējas.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sporta un aktīvās atpūtas attīstību, Rīgas pašvaldība izvirzījusi četrus stratēģiskos mērķus 2025. – 2028. gadam:

  • Efektīva un caurskatāma sporta pārvaldība un finansēšana;
  • Mūsdienīga un pieejama sporta infrastruktūra;
  • Sportošanas un sacensību iespējas visiem iedzīvotājiem;
  • Mērķtiecīgs un ilgtspējīgs augstu sasniegumu sporta atbalsts.

Galvenā Rīgas pašvaldības sporta nozares prioritāte ir bērnu un jauniešu sporta attīstība, kura attīstību sekmē sporta finansējuma sadalīšanas principi, pašvaldības sporta regulējums un pieejamā finansējuma apjoms. Sporta un aktīvās atpūtas joma Rīgas pašvaldībā raksturojama kā atvērta un uz sadarbību vērsta.

Attīstības plāns tālāk tiks nodots publiskajai apspriešanai, savukārt pēc tam paredzēts attīstības plāna gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process.

Lēmums pieņemts Rīgas domes 26. marta sēdē.

Rīgas pašvaldība pilnveido Civilās aizsardzības plānu un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai apdraudējuma gadījumā

Turpinot pilnveidot pirms gada apstiprināto Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības plānu*, tas tagad papildināts ar jaunu sadaļu – par rīcību gadījumos, ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem, kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme vai pasažieru kuģu katastrofa. Plāna papildināšanu trešdien, 26. martā akceptēja Rīgas domes deputāti.

“Pēdējo gadu laikā, īpaši pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, mēs Rīgas domē drošības jomu un civilo aizsardzību esam noteikuši par prioritāti. Mēs pastāvīgi strādājam pie Civilās aizsardzības plāna uzlabošanas, lai tas atbilstu mūsdienu drošības izaicinājumiem un nodrošinātu, ka Rīgas iedzīvotāji ir informēti un sagatavoti iespējamajām krīzes situācijām. Tāpat aktīvi strādājam pie civilās aizsardzības infrastruktūras uzlabošanas un iedzīvotāju informēšanas par pareizu rīcību “X” stundā, ja tāda pienāks, ” uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Māris Mičerevskis.

Jaunā Civilās aizsardzības plāna sadaļa ietvers ieteikumus personām, kas uzturas pašvaldības administratīvā teritorijā, kā arī detalizētus algoritmus iesaistīto dienestu un iestāžu rīcībai. Algoritmi ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm un izstrādāti atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku prasībām. Papildinātās sadaļas ietvers vizualizācijas, kas uzlabos informācijas uztveri un sapratni.

Tāpat Civilās aizsardzības plānā šogad plānots papildināt sadaļas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un evakuāciju, kā arī par rīcību cilvēkiem ar invaliditāti patvēruma vietu sasniegšanai. Sagaidāms, ka šie papildinājumi tiks aktualizēti gada otrajā pusē, kad stāsies spēkā izmaiņas katastrofu pārvaldības likumdošanā un būvnormatīvos par patvertnēm.

Lai veicinātu sabiedrības informētību un praktisko gatavību iespējamām krīzes situācijām, plānotas divas praktiskās evakuācijas mācības, līdzīgi kā pērn notikušās “Namejs” mācības. Tiks organizēti septiņi praktiskie civilās aizsardzības semināri visa gada garumā dažādās apkaimēs. Pirmais jau notika 20. martā Teikas apkaimē, bet nākamais plānots 23. aprīlī Āgenskalna apkaimē. Plānoti informatīvi pasākumi skolās un bērnudārzos, kā arī izvērsta intensīvāka komunikācija ar nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Sarkano Krustu.

Rīgas dome jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu pieņēma pagājušā gada martā. Tajā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Civilās aizsardzības plānu izstrādāja Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).

Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju. Civilās aizsardzības plāns iekļaujas plašākā civilās aizsardzības rīcības plānā.

*Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns

Rīgas dome piešķirs finansējumu vēl 10 ielu posmu seguma atjaunošanai

Trešdien, 26. martā, Rīgas domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 6,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem vēl 10 ielu posmos. Kopumā šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu veiks vairāk nekā 50 Rīgas asfaltētajās ielās, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Seguma atjaunošanas darbus pilsētā plānots sākt aprīļa otrajā pusē, sākoties aktīvajai būvsezonai.

Deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 6,4 miljonam eiro seguma atjaunošanas darbiem vēl 10 ielu posmos, no pašvaldības budžeta piešķirot līdz 964 tūkstošiem eiro un 5,5 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Finansējums seguma atjaunošanai piešķirts sekojošiem objektiem:

  • Augusta Dombrovska iela, posmā no Baltāsbaznīcas ielas līdz Mērnieku ielai un Mērnieku iela;
  • Biķernieku iela, posmā no Ulbrokas ielas līdz Juglas ielas rotācijas aplim;
  • Biķernieku iela, posmā no pieturvietas “Bērnu slimnīca Gaiļezers” līdz pilsētas robežai;
  • Ganību dambis, posmā no Pētersalas ielas līdz tiltam pār Sarkandaugavu;
  • Jaunciema 8. šķērslīnija;
  • Lielirbes iela, posmā no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Mīlgrāvja tilta transporta mezgla brauktuves posmi;
  • Piedrujas iela, posmā no Vietalvas ielas līdz Pildas ielai;
  • Pildas iela, posmā no Piedrujas ielas līdz Nīcgales ielai;
  • Vietalvas iela un Sesku iela, posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 21 līdz 140 kalendārajām dienām.

Līdz 15. maijam iespējams pieteikt bērnu Rīgas pašvaldības skolu 1. klasēs

Rīgas pašvaldība atgādina, ka galvaspilsētas skolās līdz 15. maijam iespējams pieteikt bērnu mācībām 1. klasē nākamajam mācību gadam.

Bērni, kuriem sākot mācības skolā, ir seši gadi, bet šajā kalendārajā gadā paliks septiņi gadi, ir uzņemami skolā prioritārā secībā tieši tāpat kā septiņgadnieki. Bērnu 1. klasei var pieteikt jau laicīgi, kad bērns sasniedzis piecu gadu vecumu.

Skola veidos 1. klases pretendentu, kuriem attiecīgajā kalendārajā gadā aprit septiņi gadi, sarakstu, ņemot vērā Valsts izglītības informācijas sistēmā līdz 15. maijam reģistrēto informāciju par bērniem. Savukārt līdz 1. jūnijam norisināsies klašu komplektēšana.

Prioritāri tiks uzņemti tie bērni, kas vismaz 12 mēnešus ar vienu no vecākiem būs deklarējušies vienā adresē attiecīgās skolas piesaistītajā teritorijā. Tāpat augstākā prioritāte attieksies arī uz bērniem – bāreņiem, skolas pedagogu bērniem, kā arī brāļiem vai māsām, kas mācās attiecīgās izglītības iestādes pamatizglītības programmā.

Saistošie noteikumi “Kārtība, kādā reģistrējami un izskatāmi iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1. klasē Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs” paredz, ka skolas, komplektējot klases jaunajam mācību gadam, veido pirmklasnieku pretendentu sarakstu. Skolas piecu darba dienu laikā pēc 1. klases pretendentu saraksta sagatavošanas bērnu vecākiem elektroniski nosūtīs uz norādīto oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi vēstules, lai informētu – bērns ir vai nav iekļauts skolas 1. klases uzņemamo pretendentu sarakstā.

Bērna vecāki informāciju par teritoriālajām vienībām un tām piesaistītajām skolām var atrast vietnē www.iksd.riga.lv sadaļā “Katalogs”.

Sākoties gada siltajai sezonai, pašvaldība atgādina par elektroskrejriteņu lietošanas noteikumiem

Līdz ar pavasara iestāšanos, galvaspilsētas ielās palielinās dažādu mikromobilitātes rīku braucēju skaits. Lai visi ceļu satiksmes dalībnieki pilsētas ielās justos droši, pašvaldība aicina mikromobilitātes rīku vadītājus ievērot pilsētā noteikto ātruma ierobežojumu un pārvietoties, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus. Tāpat jāņem vērā, ka koplietošanas transportlīdzekļi ir jānovieto tiem speciāli paredzētās zonās.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka pilsētā spēkā ir koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kuri nosaka gan ātruma ierobežojuma zonas, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. Saistošo noteikumu ievērošanu pilsētā uzrauga Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Vecrīgā un pilsētas vēsturiskā centra daļā, līdz Elizabetes ielai, koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus ir jānovieto tam speciāli paredzētās vietās, pārējā teritorijā to ir aizliegts darīt. Līdz jūnijam aizlieguma zonu, ierīkojot jaunas mikromobilitātes rīku novietošanas vietas, plānots paplašināt līdz Stabu ielai. Pašvaldība zonas paplašināšanu un speciāli paredzēto novietošanas vietu izveidi veic, ņemot vērā apbūves blīvumu un infrastruktūras noslodzi, koplietošanas operatoru sniegtos datus un iedzīvotāju ieteikumus, kā arī, sadarbojoties ar Mikromobilitātes asociāciju. Ja koplietošanas transportlīdzeklis novietots nepareizi, pakalpojuma sniedzējiem tas ir jāpārvieto nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs stundu laikā.

Koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

Biedrība “Par Dzīvot” uzsāk projektu onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem

Labdarības biedrība “Par Dzīvot”, kas dibināta 2018. gadā kā savstarpējās palīdzības grupa onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem, ar lielu prieku paziņo par jauna projekta “Izbaudīt dzīvi grūtos laikos” sākumu. Projekts tiek īstenots Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un ir vērsts uz onkoloģijas pacientu un viņu ģimeņu atbalstu, veicinot viņu sociālo aktivitāti, fizisko un garīgo veselību, kā arī jaunu prasmju apguvi.

Projekta mērķis ir veicināt onkoloģijas pacientu un viņu tuvinieku sociālo aktivitāti, palīdzēt viņiem apgūt jaunas prasmes, uzlabot fizisko un garīgo veselību, kā arī iedvesmot apgūt jaunas profesijas un atgriezties darba tirgū.

Projekta ietvaros tiks organizētas dažādas aktivitātes, tostarp:

  • Fizioterapijas nodarbības – regulāras nodarbības, kas uzlabo dzīves kvalitāti gan ārstēšanās procesā, gan pēc tās, mazina nogurumu un citas blaknes, vairo enerģiju un spēku. Nodarbības notiks katru trešo svētdienu, reizi mēnesī, sākot ar 23. martu no plkst. 12.00 līdz 13.
  • Meistarklases – iespēja gūt jaunas zināšanas un pozitīvas emocijas, kā arī iespējams atklāt jaunus talantus un ienākumu avotus. Plānotās meistarklases ietver neirografikas, vizāžas, floristikas, fotogrāfijas, dejas, zīmēšanas, nūjošanas un mākslas nodarbības.

Projekts ilgs no marta līdz oktobrim un tiks īstenots sadarbībā ar dažādiem speciālistiem un organizācijām.

Kā piedalīties?

Dalība projektā ir bezmaksas, un visi interesenti tiek aicināti pieteikties, sazinoties ar mums e-pastā pardzivot.onko@gmail.com vai pa telefonu 20666726.

Plašāka informācija par projektu un aktivitātēm ir pieejama mūsu sociālajos tīklos: www.facebook.com/pardzivot.lv.

Biedrība “Par Dzīvot” tika dibināta 2018. gadā ar mērķi sniegt psiholoģisko, emocionālo un informatīvo atbalstu cilvēkiem, kuri saskaras ar onkoloģijas diagnozi.

Mūsu misija ir veicināt izpratni par onkoloģisko slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanas iespējām, kā arī palīdzēt pacientiem un viņu ģimenēm pārvarēt šīs sarežģītās dzīves situācijas. 2022. gadā biedrība ieguva sabiedriskā labuma statusu, un šobrīd mūsu palīdzību saņem vairāk nekā 200 pacienti.

Viens no mūsu būtiskākajiem sasniegumiem ir veiksmīgi īstenotā jauniešu informēšanas programma “Jauniem Par Dzīvot”, kas tika realizēta ar “Erasmus+” projekta atbalstu. Tāpat jau trīs gadus mēs organizējam mākslas meistarklases onkoloģiskajiem pacientiem, sniedzot iespēju radoši izpausties un gūt emocionālu atbalstu. 2024. gadā tika īstenota 21 radošā meistarklase, kurā piedalījās dažādi meistari, katrs ar savu unikālo pieeju un stilu.

Pievienojieties mums un izbaudiet dzīvi kopā ar mums arī grūtos laikos!

Marta pēdējā trešdienā gaidāma šī gada noslēdzošā līdzdalības budžeta konkursa radošā darbnīca

Tuvojas līdzdalības budžeta konkursa ideju iesniegšanas laiks. Trešdien, 26. martā, Sīmaņa ielā 14 plkst. 17.30 notiks pēdējā šī gada līdzdalības budžeta konkursa radošā darbnīca. Radošās darbnīcas organizētas ar mērķi nodrošināt praktisku atbalstu projektu ideju sagatavošanas laikā.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki tika aicināti identificēt un savas apkaimes koordinatoriem iesūtīt informāciju par potenciālo zemesgabalu teritorijām, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

Radošo darbnīcu laikā iesūtītās zemesgabalu idejas bija iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

Iepriekšēja ideju iesūtīšana tiek veidota ar mērķi, lai paaugstinātu iedzīvotāju iesaisti un izceltu tās vietas apkaimēs, kurās nepieciešams veikt labiekārtojumus un kuras līdz šim projektu konkursā nav tikušas pieteiktas.

Arī šogad projektu iesniedzējiem nodrošināta iespēja sadarboties ar RTU Arhitektūras fakultātes studentiem, kas palīdz iedzīvotājiem sagatavot ideju vizualizācijas konkursa pieteikumiem. Studentiem tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi, izstrādājot ideju, kuru pēc tam, ja rīdzinieki to atbalsta balsojumā, var redzēt īstenotu dzīvē.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Rīgā norisināsies 3. starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”

No 3. aprīļa līdz 7. aprīlim Rīgā norisināsies 3. starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”, kura laikā tiks pasniegta arī “Imanta Kokara koru balva”.

Latvija starptautiski tiek asociēta kā “zeme, kas dzied”, savukārt Rīga 2025. gadā vēlreiz apstiprinās savu statusu kā ideāla starptautisku kordziedāšanas pasākumu norises vieta. Balstoties uz lielisko Pasaules koru olimpiādes norisi Rīgā 2014. gadā, Nāciju Grand Prix Rīga un 3. Eiropas koru olimpiādes panākumiem 2017. gadā, Rīga ir kļuvusi par starptautisko koru sacensību norises centru.

“Rīga dzied – Starptautiskais koru konkurss un Imanta Kokara Koru balva” pirmo reizi notika 2019. gadā. Šogad konkurss uzņems dalībniekus no 12 valstīm – Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Gruzijas, Grieķijas Norvēģijas, Polijas, Turcijas un Latvijas – kopā vairāk nekā 1200 dziedātājus, kas sacentīsies dažādu kormūzikas žanru kategorijās un grūtības pakāpēs un kuru uzstāšanos vērtēs starptautiska žūrija.

Šis pasākums godā pasaulē atzīto latviešu kordiriģentu un pedagogu Imantu Kokaru, kura ieguldījums kordziedāšanas attīstībā ir labi zināms kā Latvijā, tā pasaulē.

Konkurss notiks 13 dažādās kategorijās gan jauktajiem, gan vienbalsu koriem, gan tautas mūzikā, gan pop un džeza kategorijā. Konkursa norises laikā notiks arī vairāki sadraudzības koncerti, kas iepazīstinās rīdziniekus ar dažādu tautu kordziedāšanas tradīcijām un ļaus ārvalstu viesiem iepazīt latviešu viesmīlību.

3. starptautiskā koru konkursa žūrijā būs diriģenti Andris Veismanis (LV), Joy Hill (UK), Hirvo Surva (EE). Imanta Kokara koru balvas izcīņas žūrijas sastāvs: Andris Veismanis (LV), Joy Hill (UK), Hirvo Surva (EE), Romāns Vanags (LV), Aira Birziņa (LV).

Pasākuma īpašais brīdis būs noslēguma konkurss starp kategoriju uzvarētājiem, kuri cīnīsies par “Imanta Kokara Koru balvu” – savdabīgu pieminekli mūsu izcilajam kordiriģentam.

Konkurss un koncerti norisināsies Mazajā ģildē, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, koncertzālē “Ave Sol” u.c.

Konkursa jaunumiem var sekot līdzi “Riga sings 2025” sociālo tīklu kontos. Konkursa atklāšanas un noslēguma pasākums būs vērojams tiešraidēs TV4.

Laikmetīgās mākslas pasākumiem Rīgā ir potenciāls piesaistīt arī ārvalstu tūristus

Laikmetīgās mākslas pasākumiem, kas šogad norisināsies Rīgā – “Riga Art Week” un “Riga Music Week”, ir potenciāls piesaistīt ne tikai vietējos interesentus, bet arī ārvalstu tūristus, šodien notiekošajās kultūras brokastīs informēja laikmetīgās mākslas pasākumu rīkotāji.

No 26. maija līdz 1. jūnijam Rīgā norisināsies jauns mākslas festivāls – Rīgas Mākslas nedēļa (Riga Art Week – RAW). Šī pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību starp mākslas institūcijām, galerijām un nozares pārstāvjiem, izceļot Rīgas pilsētas potenciālu Eiropas kultūras notikumu kartē. Ar savu plašo, daudzveidīgo programmu RAW uzrunās gan mākslas profesionāļus, gan citus interesentus un nodrošinās jaudīgu platformu laikmetīgajai mākslai, kultūras dzīves attīstībai un sabiedrības iesaistei, nostiprinot Rīgas kā radošas pilsētas tēlu.

Savukārt “Riga Music Week”, kas norisināsies no 2. līdz 6. novembrim, paredzēti jauno mūziķu koncerti un skates, industrijas konference, paneļdiskusijas un darbnīcas, meistarklases un dziesmu rakstīšanas nometne “Rigalive”. Mūzikas nedēļa vērsta uz mūzikas industrijas konkurences un starptautiskās redzamības veicināšanu, Baltijas mūzikas ekosistēmas stiprināšanu.

“Šis no Rīgas puses ir jauns vēriens, ar kuru mēs gribam palīdzēt nest pāri robežām mūsu mūziku un laikmetīgo mākslu. Esam atraduši ļoti spēcīgus profesionāļus, un viņi ir atraduši mūs, lai sāktu piepildīt senu sapni par Rīgas laikmetīgās mākslas un neakadēmiskās mūzikas lieliem un starptautiskiem notikumiem, kuri, cerams, pēc pāris gadiem iesakņosies kā daļa no Rīgas identitātes. Tas ir arī stāsts par kultūras vienotību – kā mēs spējam būt vienoti savā zemē un arī Baltijā, izmantojot kultūru kā saistvielu,” uzsver Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts.

“Daudzveidīgs un pievilcīgs tūrisma piedāvājums ir Rīgai būtisks, un nozīmīgi kultūras pasākumi tajā ieņem īpašu vietu. Tie ne vien bagātina pilsētas kultūras dzīvi, bet arī piesaista tūristus ar visdažādākajām interesēm, vienlaikus stiprinot vietējo ekonomiku un veidojot Rīgas tēlu kā dzīvīgu un starptautiski atpazīstamu galamērķi,” atzīst Rīgas tūrisma un investīciju aģentūras direktors Fredis Bikovs.

“Rīgas Mākslas nedēļas” mērķis ir ne tikai stiprināt Rīgas kā nozīmīga kultūras centra tēlu, bet arī veicināt ambiciozāku un pārliecinošāku mākslas vidi Latvijā. Tikai tad, ja paši novērtēsim un leposimies ar savu radošo kopienu, mēs kļūsim interesanti un nozīmīgi arī starptautiskā mērogā”, saka Latvijas Galeriju Asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Riga Art Week” izpilddirektore Elīna Drāke.

“Ar patiesu sajūsmu gaidām brīdi, kad novembrī Rīga kļūs par pulsējošu tikšanās punktu mūzikas profesionāļiem, pilsētas iedzīvotājiem un viesiem — pirmo reizi notiks “Riga Music Week”, kas apvienos nozares konferenci un daudzveidīgu pilsētas festivālu. Darbs pie pasākuma rit pilnā sparā, un jau tagad redzams – tas solās būt spilgts, starptautiski elpojošs un radoši piesātināts notikums, kurā katrs atradīs ko aizraujošu,” norāda “Music Latvia” izpilddirektore, “Riga Music Week” organizatore Agnese Cimuška-Rekke.

Rīgas dome atbalstījusi pasākuma “Rīgas mākslas nedēļa” norisi. Pasākuma organizatori – biedrība “Latvijas Galeriju Asociācija”. Pašvaldības līdzfinansējums 75 000 eiro apmērā veido 27,42 % no pasākuma “Rīgas mākslas nedēļa” norises organizēšanas kopējās tāmes.

Pašvaldība atbalstīs arī “Rīgas mūzikas nedēļu”, ko organizē biedrība “”Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”, kas no pašvaldības saņems līdzfinansējumu 75 000 eiro apmērā, kas veido 22,09 % no pasākuma norises organizēšanas kopējās tāmes.

Finansējums šo pasākumu norisei piešķirts no pašvaldības 2025. gada budžeta programmas “Rīgas valstpilsētas pašvaldības konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un kultūras atpazīstamību sekmējoši pasākumi”.

Rīgā ik gadu norisinās virkne laikmetīgās mākslas un kultūras pasākumu, kas nes galvaspilsētas un arī valsts vārdu pasaulē. Dažādu žanru kultūras festivālus, jau ierasti, Rīgas dome atbalsta festivālu mērķprogrammā, kura arī šogad tiks izsludināta uz 2026.-2028. gada posmu.

Preses konference, gatavojoties IV Latvijas simtgadnieku salidojumam

Ceturtdien, 27. martā, no plkst. 10.00 līdz 11.00 Rīgas rātsnamā, Zvanu zālē (511. telpa) notiks preses konference, kurā par IV Latvijas simtgadnieku salidojumu varēs uzzināt vairāk, iepazīstoties ar pasākuma organizētājiem, atbalstītājiem un dažiem galvenajiem viesiem – simtgadniekiem.

Pēc mēneša, 26. aprīlī, kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” notiks unikāls pasākums – Latvijas simtgadnieku godināšana, kas būs jau ceturtais Latvijas simtgadnieku salidojums. Nekur citur pasaulē simtgadnieku godināšanas svētki netiek organizēti. 2017. gadā Latvijas valsts simtgades kontekstā iesāktā tradīcija pēc vairāku gadu pārtraukuma atdzimst ar vēl lielāku vērienu un tālejošiem mērķiem, ko apliecina milzīgais atbalstītāju skaits – vairāk nekā 70 salidojuma atbalstītāju.

Tika apzinātas 43 Latvijas pašvaldības, tika meklēti, uzrunāti un uz svētkiem aicināti gandrīz pussimts senioru, kas tuvojas 100 gadu jubilejai, kuri to svin šogad un kuri jau pārkāpuši simtgadnieka slieksni. Vecākajam senioram ir 104 gadi.

Šogad Latvijas simtgadnieku salidojuma organizētāji paplašināja robežas – tika aicināti ne tikai simtgadnieki no tuvējām kaimiņvalstīm, bet arī no 20 Eiropas valstīm. Dalību salidojumā jau apstiprinājuši vairāk nekā 50 senioru no citām Eiropas valstīm.

Turpinot pirmo salidojumu tradīciju, uz IV Latvijas simtgadnieku salidojumu ielūgti Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks un citas amatpersonas, novadu vadītāji un sabiedrībā pazīstami cilvēki.