NVO nams sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties praktiskajam semināram “Bibliotēka cilvēkiem ar dažādām lasīšanas iespējām. Tu vari! Mēs parādīsim, kā”, kas notiks trešdien, 2026. gada 18. martā no plkst. 14.00 līdz 16.00.

Dalība seminārā būs iespējama gan klātienē – NVO namā (Ieriķu ielā 43a, Rīga), gan tiešsaistē – YouTube platformā ar jautājumu uzdošanas iespējām.

Semināru vadīs Gunta Bite, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila un pielāgotās drukas nodaļas vadītāja.

Seminārā būs iespēja:

  • uzzināt, kā cilvēki ar dažādām lasīšanas iespējām var izlasīt grāmatas arī tad, ja lasīšana nav iespējama parastā veidā vai latviešu valoda vēl tikai tiek apgūta;
  • iepazīties ar audiogrāmatām, kā arī Braila raksta, palielinātās drukas un vieglās valodas grāmatām;
  • uzzināt, kā bibliotēka var atbalstīt Tavas organizācijas biedrus un kā šo iespēju nodot tālāk;
  • saņemt praktisku informāciju par pielāgoto literatūru un pakalpojumiem, kā arī uzsākt sadarbību ar bibliotēku.

Semināra programmā:

  • Prezentācija: “Latvijas Neredzīgo bibliotēka kā pielāgotās literatūras avots un sadarbības partneris”.
  • Praktiskās nodarbības: “Tu vari! Mēs parādīsim, kā” – ¬pielāgoto grāmatu apskate, tehnisko iespēju demonstrēšana audio grāmatu lejupielādes un klausīšanās procesā, bibliotēkas elektroniskā kataloga izmantošanas iespējas, iepazīšanās ar reģistrēšanās un sadarbības dokumentāciju.
  • Jautājumu un atbilžu sesija.

 Aicinām reģistrēties līdz 17. martam – šeit

Seminārā būs nodrošināts zīmju valodas tulkojums.

Tiešraidi iespējams vērot šeit

Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Rīgas pašvaldība līdz 18. martam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotāji var izvēlēties kādu no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas sakopt vidi – savākt atkritumus vai, piemēram, izveidot jaunu puķu dobi vai zālienu. Zemes piederību iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeotelpisko datu platformā GEO RĪGA.


Lai pieteiktos un norādītu nepieciešamo atbalsta veidu, jāaizpilda pieteikuma anketa GEO RĪGA sadaļā “Iesaisties”.


Tālāko procesu koordinēs Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori – viņi izvērtēs iesniegtās iniciatīvas un saskaņos tās ar konkrēto zemes gabalu apsaimniekotājiem. Ja pieteikumu skaits pārsniegs pieejamo atbalstu, tie tiks izskatīti iesniegšanas secībā, vienlaikus cenšoties nodrošināt, lai atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk apkaimju.

Plānots, ka apstiprināto atbalstu varēs saņemt aprīļa otrajā pusē, tuvojoties Lielajai talkai, kas šogad notiks 25. aprīlī.

Atbalsta organizēšanu un nodrošināšanu īstenoja RAIC apkaimju koordinatori sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar savas apkaimes koordinatoru, kontaktinformācija atrodama – ŠEIT.


Par iniciatīvu

Atsaucoties uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.

Šīs iniciatīvas ietvaros iedzīvotāju biedrības savās apkaimēs ierīkojušas jaunus zālienus un puķu dobes, atjaunojušas apdobes un sakopušas teritorijas no atkritumiem.

 

Jau sesto gadu Rīgas pašvaldība nodrošina apkaimju attīstības biedrībām iespēju pieteikties finansiālam atbalstam. Kopumā tika saņemti 33 biedrību iesniegtie pieteikumi, no kuriem septiņi pieteikumi uz 1000 eiro atbalstu un 26 pieteikumi uz 3000 eiro atbalstu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Pieteikumus vērtēja pašvaldības finansiālā atbalsta pieteikumu vērtēšanas komisija izvērtējot to atbilstību Rīgas domes 30.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-234-sn “Par pašvaldības atbalstu Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām” un nolikumam “Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālā atbalsta piešķiršanas kārtība Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām”.

Komisija konstatēja, ka kopējais pieprasītais finansiālā atbalsta apmērs ir 85 000 eiro, kas pārsniedz 2026. gadā šim mērķim pieejamo finansējumu 70 126 eiro apmērā. Ņemot vērā pieejamo finansējumu un ievērojot noteikumu prasības, komisija rosināja proporcionāli samazināt pieteikumos norādīto finansiālā atbalsta apmēru, vienlaikus piešķirot finansiālo atbalstu visām biedrībām, kuras pieteikušās un atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Tādējādi visas pieteiktās 33 biedrības saņēma lēmumu Par Rīgas pašvaldības finansiālā atbalsta piešķiršanu.

Finansiālā atbalsta sadalījums ir sekojošs:

Septiņām biedrībām piešķirts atbalsts 825 eiro apmērā:

1. Lucavsalas apkaimes dārzu attīstības biedrība LUCAVA (reģ. Nr. 40008317667);
2. BERĢINIEKI (reģ. Nr. 40008117542);
3. “Vecdaugavieši” (reģ. Nr. 40008258734);
4.T orņakalna un atgāzenes apkaimju iniciatīvas biedrība (reģ. Nr. 40008325448);
5. “Mana Tava Darītava” (reģ. Nr. 40008341955);
6. “Ziepniekkalna apkaimes biedrība” (reģ. Nr. 4000830317);
7. Pleskodāles attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008338866).

26 biedrībām piešķirts atbalsts 2475 eiro apmērā:

1. “Ķīpsalas apkaimes biedrība” (reģ. Nr. 40008333093);
2. “Mežaparka Attīstības biedrība” (reģ. Nr. 40008030889);
3. Biedrība Rītabuļļi (reģ. Nr. 40008214689);
4. Rīgas Centra attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008287428);
5. “Brasa” (reģ. Nr. 40008270385);
6. “Rīgas Mazjumprava” (reģ. Nr. 40008294237);
7. Ozolkalnu attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008303120);
8. Čiekurkalna attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008240183);
9. “Vecāķu biedrība” (reģ. Nr. 50008197501);
10. “KUNDZIŅSALA” (reģ. Nr. 40008079679);
11. “Rīgas Apkaimju alianse” (reģ. Nr. 50008276271);
12. Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība (reģ. Nr. 40008250158);
13. Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība (reģ. Nr. 40008304802);
14. “Jaunciema attīstības biedrība” (reģ. Nr. 40008287076);
15. Sarkandaugavas attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008190944);
16. Biedrība “Lucavsala” (reģ. Nr. 40008244081);
17. Āgenskalna apkaimes biedrība (reģ. Nr. 40008279327);
18. “Cits Ķengarags” (reģ. Nr. 40008280523);
19. Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība (reģ. Nr. 40008252360);
20. “Zasulaukam un Šampēterim” (reģ. Nr. 50008288891);
21. Bieriņu apkaimes attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008269386);
22. Mežciema attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008285592);
23. “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība” (reģ. Nr.40008118637);
24. “Dārzciema apkaimes biedrība” (reģ. Nr. 40008296539);
25. Pļavnieku apkaimes biedrība (reģ. Nr. 40008326532);
26. Juglas attīstības biedrība (reģ. Nr. 40008309246).


Vairāk par finansiālā atbalsta programmu – ŠEIT.


 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Komunikācija – kā tai atlicināt laiku?”, kas notiks 2026. gada 11. martā no plkst. 18.00 līdz 20.00.

Semināru vadīs Linda Jākobsone-Gavala, strādājusi Eiropas Savienības komunikācijas jomā valsts iestādēs un Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā. Šobrīd Linda strādā Izglītības un zinātnes ministrijā, taču Lindas iepriekšējo gadu pieredze ir saistīta ar nevalstisko organizāciju atbalsta Ukrainas cilvēkiem Latvijā koordināciju, kā arī pilsoniskā dialoga attīstību. Lindai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze nevalstiskajās organizācijās un brīvprātīgajā darbā. Linda ir mācījusies politikas zinātni, Eiropas studijas un vadību Latvijā, Vācijā un ASV.

Nodarbībā uzmanība tiks pievērsta tam, kā ikdienas aizņemtajā nevalstisko organizāciju darba ritmā atlicināt laiku komunikācijai un kādi var būt ieguvumi īstermiņā un ilgtermiņā pat nelielai resursu ieguldīšanai komunikācijā. Nodarbības laikā apskatīsim praktiskus piemērus, kā veicināt zināšanas par organizāciju un tās darbu arī ierobežotu resursu apstākļos. Tāpat nodarbības laikā diskutēsim par savu pieredzi darbā ar partnerim un biedriem ikdienas darbā organizācijas mērķu sasniegšanai.

Semināra programmā plānots ieskats organizācijas komunikācijas principu noteikšanā un izveidošanā gan saziņai ar ārējām auditorijām, gan biedriem; praktisku ideju apkopošana dažādu iespēju izmantošanā komunikācijā par savu biedrību; kā arī ieskats aktuālo norišu iesaistē savas organizācijas mērķu veicināšanā.


Aicinām reģistrēties līdz 10. martam – ŠEIT.


Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

11. martā plkst. 15.00 Rātsnama Portretu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde.

Sēdes darba kārtībā:

1. Informācija par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādņu izstrādes darba gaitu;
2. Sociālās jomas projekti Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra administrētajos projektu konkursos;
3. Nodarbinātība cilvēkiem ar invaliditāti. Aktuālā situācija Latvijā un Rīgā.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par 11.03.2026. Konsultatīvās padomes sēdi sabiedrības integrācijas jautājumos – pa tālruni 67181657 vai e-pastā: dace.paegle@riga.lv.

 

Martā NVO nams aicina Rīgas NVO pārstāvjus piedalīties četros semināros. Apmācības vadīs pieredzējuši lektori, kuri sniegs ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskus padomus un piemērus no savas profesionālās darbības.

Ieskatieties NVO nama marta semināru piedāvājumā un reģistrējieties:

 

4. martā plkst. 14.00–17.00 tiešsaistē: “No uzvednes līdz produktam: praktiska MI darbnīca NVO līderiem”, lektors Artis Gustovskis. Reģistrēties – ŠEIT.

11. martā plkst. 18.00–20.00 tiešsaistē: “Komunikācija – kā tai atlicināt laiku?”, lektore Linda Jākobsone-Gavala. Reģistrēties – ŠEIT.

18. martā plkst. 14.00–16.00 Ieriķu ielā 43a: “Bibliotēka cilvēkiem ar dažādām lasīšanas iespējām. Tu vari! Mēs parādīsim, kā”, lektore Gunta Bite. Seminārā būs nodrošināts zīmju valodas tulkojums. Reģistrēties – ŠEIT.

25. martā plkst. 14.00–17.00 tiešsaistē: “Mājaslapas izveide platformā Canva”, lektore Evita Astiča. Reģistrēties – ŠEIT.

Dalība semināros ir bez maksas.

NVO nama semināri ir lieliska iespēja biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ne tikai iegūt jaunas prasmes, bet arī veidot kontaktus un dalīties pieredzē ar citām NVO.

Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.

Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai.

Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.

Programmas ietvaros katrā Latvijas reģionā paredzēts atbalstīt vismaz 225 kopienas kādā no trim attīstības virzieniem: aktīvo iedzīvotāju loka paplašināšanā, saliedēšanā kopīgos pasākumos un krīžu gatavības un noturības attīstīšanā. Iespēja pieteikties apkaimju kopienu attīstības programmā ”Drošas kopienas” būs piecas reizes no 2026. līdz 2028. gadam un katrā no reizēm tiks uzņemtas aptuveni 60 kopienas, nodrošinot līdzsvarotu pārklājumu visos Latvijas reģionos. Līdz programmas darbības beigām plānots atbalstīt ne mazāk kā piecas kopienas katrā Latvijas novadā un valstspilsētā.


10. martā plkst. 16.00

notiks tiešsaistes informatīvais seminārs par apkaimju kopienu attīstības programmu “Drošas kopienas”

– dalībai seminārā var reģistrēties līdz pat 10. marta pl.12.00

ŠEIT.


Pārējā laikā par programmu un dalību tajā kopienu pārstāvji aicināti konsultēties ar reģionālajām kopienu atbalsta personām, kuru kontakti pieejami mājaslapā www.drosaskopienas.lv.

Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbosies no 2026. līdz 2029. gadam un to īsteno biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru.

Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.

Plašāka informācija par programmu:
www.drosaskopienas.lv 

 

Lai sniegtu praktisku palīdzību ideju izstrādes procesā, arī šogad Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs marta trešdienās dažādās Rīgas apkaimēs rīkos radošās darbnīcas, kurās būs iespējams attīstīt un pilnveidot līdzdalības budžeta konkursa idejas.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki aicināti identificēt potenciālo zemesgabalu teritorijas, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

 Pirmā tikšanās par līdzdalības budžeta aktualitātēm 2026. gadā, notiks tiešsaistē – 25. februārī no plkst. 16.00 līdz 17.00. 

Radošo darbnīcu laikā iedzīvotājiem savas idejas būs iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

 Radošās darbnīcas norisināsies visu marta mēnesi, trešdienās, no plkst. 17.30 līdz 20.00.

 4. martā, NVO namā, Ieriķu ielā 43a.

11. martā – Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Eduarda Smiļģa ielā 46;

18. martā – Kopienu centrā “eS14”, Sīmaņa ielā 14;

25. martā – tiešsaistes tikšanās ar projektu iesniedzējiem no plkst. 16.00 līdz 19.00.


Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 3 054 372 miljoni eiro.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 255 projektu pieteikumus. Īstenošanai septiņos konkursa gados nodoti 64 projekti. No tiem 36 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 28 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” kopā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi, lai palīdzētu ikvienam iedzīvotājam orientēties katra atkritumu veida pareizā šķirošanā.

Lai veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī samazinātu poligonā nonākošo atkritumu apjomu, Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” sadarbībā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi “Kā šķirot pareizi?”, kas palīdzēs ikvienam iedzīvotājam saprast, kur pareizi likt katru atkritumu veidu.


Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis satur praktisku un vizuāli viegli uztveramu informāciju par visdažādāko atkritumu veidu pareizu šķirošanu –

sākot ar iepakojumu, BIO atkritumiem, būvgružiem

un beidzot ar sadzīves bīstamajiem atkritumiem – elektriskajām iekārtām, nolietotām riepām, baterijām, ķimikālijām, medicīnas atkritumiem u.c.


“Atkritumu šķirošana nav izvēle, bet gan atbildība, līdz ar to ceļvedis būs noderīgs “špikeris” ikdienā. Katram būtu jāapzinās, ka atkritums ir arī resurss, ko var izmantot atkārtoti, lietojot visas pieejamās šķirošanas iespējas. Pēdējos gados Viduslatvijas reģionā ir uzsākts aktīvs darbs pie atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pilnveidošanas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami daudzveidīgi un kvalitatīvi šķirošanas risinājumi”

skaidro Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra “Getliņi” uzraudzības padomes priekšsēdētāja Ilze Krēmere.

Ceļvedī informācija par katru atkritumu veidu papildināta ar praktiskiem piemēriem, paskaidrojot, kādus atkritumus pieļaujams izmest konkrētajā atkritumu konteinerā, savukārt kādiem atkritumiem, pirms to izmešanas, nepieciešama papildu apstrāde vai cits atkritumu nodošanas risinājums, piemēram, atkritumu nogādāšana atkritumu dalītās vākšanas laukumos, sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas punktos vai citur.

“Poligonā “Getliņi” 2025. gadā nonāca 328 tūkstoši tonnu atkritumu, no kuriem 36% tika noglabāti poligonā. Lai arī pieņemto nešķiroto atkritumu apjoms gadu no gadu samazinās, kā arī palielinās to iedzīvotāju skaits, kas atkritumus šķiro, novērojumi rāda, ka ne vienmēr cilvēkiem ir skaidra izpratne par katra atkritumu veida pareizu šķirošanu. Tāpēc esam radījuši patiešām praktisku, ikvienam viegli saprotamu materiālu, kas kalpos kā pirmais palīgs situācijās, kad radušās šaubas, vai konkrētais atkritums jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, jāievieto šķirošanas tvertnē vai jānogādā speciālā savākšanas punktā,” norāda Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe.

Sagatavotajā materiālā iekļauta arī informācija, kā atrast tuvāko no kopumā vairāk nekā 4700 šķirošanas vietām, kur vest tos atkritumus, kurus piemājas atkritumu konteineros izmest nedrīkst.

Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis trīs dažādos formātos (e-versijas, A2 un A3 plakāta formātos) pieejams uzņēmuma “Getliņi EKO” mājaslapā, kā arī reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju tīmekļa vietnēs.

Aicinām ceļvedi sabiedrības izglītošanas nolūkos izmantot arī namu apsaimniekotājiem un apkaimju biedrībām.

Šķirošanas ceļveža izstrādē piedalījās uzņēmumi Bauskas novada komunālserviss, CleanR, Eco Baltia vide, Getliņi EKO, Jumis, Ķilupe, Lautus Vide, Olaines ūdens un siltums, ZAAO, kā arī Ādažu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Salaspils novada pašvaldība un Siguldas novada pašvaldība.

Izstrādātais ceļvedis pieejams šeit:

 Atkritumu šķirošanas ceļvedis (e-versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A3 plakāta versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A2 plakāta versija).


Papildu informācija: Edgars Butāns Korporatīvās komunikācijas vadītājs SIA “Getliņi EKO”, e-pasts: edgars.butans@getlini.lv


 

Rīgas dome, 2026. gada 25. februārī, pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos “Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību”, palielinot kompensācijas apmēru dzīvojamo māju attīstītājiem par ieguldījumiem publiskās infrastruktūras attīstībā.

Ar grozījumiem saistošajos noteikumos kompensācijas apmērs no līdzšinējiem 80% palielināts uz 90%, kā arī paplašināts kompensējamo izmaksu loks.

Kompensāciju par ieguldījumiem publiskās infrastruktūras izbūvi attīstītāji varēs saņemt ne vien par noteiktiem būvizstrādājumiem, bet gan visiem būvizstrādājumiem un ar tiem saistītajiem mehānismiem – mehānismu, palīgierīču, instrumentu nomas vai ekspluatācijas un nolietojuma (amortizācijas) izmaksas būvdarbu veikšanai saskaņā ar attiecīgā darba aprakstu, kā arī izmaksas par būvizstrādājumu pārtransportēšanu būvlaukuma robežās. Tas ļaus attīstītājiem saņemt lielāku kompensāciju par ieguldījumiem ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē pašvaldības īpašumos.

Grozījumu mērķis ir pilnveidot kompensācijas mehānismu, lai tas sasniegtu sākotnēji izvirzīto mērķi – veicināt mājokļu pieejamību un vienlaikus uzlabot publisko infrastruktūru Rīgā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Mūsu mērķis ir panākt, lai līdz ar jaunu mājokļu būvniecību attīstītos arī apkārt mājām esošā publiskā ārtelpa un infrastruktūra. Līdzšinējais risinājums nemotivēja attīstītājus to attīstīt, tādēļ, palielinot kompensācijas apmēru, vēlamies stiprināt sadarbību ar attīstītājiem un panākt, ka tie, būvējot jaunās mājas, aktīvi iesaistās pieejamākas un sakārtotākas vides veidošanā rīdziniekiem.”

Pērn 21. maijā pieņemtie saistošie noteikumi konsultāciju procesā un, izvērtējot nekustamā īpašuma attīstītāju sniegtos datus, attīstītājiem nebija pietiekami motivējoši, lai vienlaikus ar jaunu māju būvniecību attīstītu arī publisko infrastruktūru, kas sasaista jaunos projektus ar pārējo pilsētas teritoriju. Noteikumi stājās spēkā šā gada 1. janvārī un līdz šim vēl neviens nekustamo īpašumu attīstītājs nav pieteicies kompensācijas saņemšanai.

Jau iepriekš ziņots, ka, lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas dome pērn pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz kompensāciju attīstītājiem, ja tie, būvējot daudzdzīvokļu māju, vienlaikus veic arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi pašvaldības īpašumā, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Attīstītāji infrastruktūras būvdarbus sākotnēji veic par saviem līdzekļiem, vēlāk saņemot kompensāciju no pašvaldības. Kopējais kompensācijas apmērs nevar pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN).