RNP uzlabojis ēku pārvaldīšanas jauno līgumu; pašvaldība aicina dzīvokļu īpašniekus aktīvi iesaistīties ēku apsaimniekošanā

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šonedēļ atkārtoti vērtēja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) jauno pārvaldīšanas līgumu, kurā pēc komitejas uzdevuma veikti būtiski uzlabojumi. Līgums tapis pēc normatīvo aktu izmaiņām, kuras nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem līdz šā gada izskaņai ir jāveic izvēle par turpmāko namu apsaimniekošanu, beidzoties privatizācijas procesam.

Ar līgumu uzņēmums saviem klientiem nodrošina skaidrību par pakalpojumiem un izmaksām, garantē uzkrājumu drošību, paver iespēju ātrākiem remontiem un vienlaikus nodrošina elastīgas līgumattiecības bez nesamērīgām saistībām, jo līgumu iespējams pārtraukt mēneša laikā.

Sēdes laikā RNP informēja, ka līgumā ir iestrādāti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Mājokļu un vides departamenta ieteikumi, vairākiem līguma punktiem izvēloties precīzākus formulējumus un daļu mainot pēc būtības. Tā, piemēram, līgumā nostiprināts, ka ieguldījumi Valsts kases vērtspapīros iespējami tikai pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, līdz vienam mēnesim saīsināts laiks, kurā mājas dokumentācija un manta tiek nodota pārvaldnieka maiņas gadījumā, būtiski pagarināts laiks ziņošanai nepaveiktu darbu gadījumā, kā arī nostiprināta iespēja saņemt drukātus papīra rēķinus. Tāpat atcelts striktais konfidencialitātes noteikums – tā vietā uzņēmums izvēlas pilnīgas atklātības politiku, saglabājot personas datu aizsardzību.

RNP vēl turpina konsultācijas par PTAC, jo uzņēmums klientu interesēs vēlas saglabāt līgumā paredzēto izlīdzinātā maksājuma iespēju. Izlīdzinātais maksājums līgumā pašlaik paredzēts par darbiem, kurus saskaņā ar tiesību aktiem jāveic obligāti, bet ne katru gadu. Tā, piemēram, reizi piecos gados katrai mājai jāveic energoaudits un jātīra ventilācijas kanāli, bet reizi desmit gados jāveic elektrības pretestības mērījumi un jāsagatavo tehniskās apsekošanas atzinums. Par šiem darbiem RNP vēlas piedāvāt klientiem iespēju maksāt izlīdzināti visa gada garumā, lai izvairītos no ļoti liela rēķina vienā mēnesī.

Tāpat konsultācijas turpinās par iespēju biežāk nekā reizi gadā mainīt remontdarbu plānu. Šo punktu RNP līgumā iekļāva, analizējot šķēršļus, kas līdz šim liedza ātrāk atrisināt māju tehniskās vajadzības, kuras piesaka paši klienti atbilstoši situācijai. Pēc konsultāciju noslēguma visas izmaiņas līgumā stāsies spēkā automātiski un iedzīvotājiem nebūs atkārtoti jābalso, lai saņemtu līguma atjaunoto versiju.

“Rīdziniekiem, kuri dzīvo īpašumos, kuriem nav pārņemtas dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības, ir aktīvi jāiesaistās savas dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas jautājumos, lai izvēlētos piemērotāko apsaimniekošanas modeli,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Kamēr privatizēto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības, pārvaldīšanu joprojām saskaņā ar likumu jānodrošina pārvaldniekam, ar ko pašvaldība ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu, proti, “Rīgas namu pārvaldnieku”.

Iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties – slēgt līgumu ar esošo pārvaldnieku, dodot pārvaldīšanas uzdevumu un slēdzot jaunu līgumu vai arī meklēt citu mājas pārvaldīšanas modeli, piemēram, dibinot dzīvokļu īpašnieku biedrību un pārvaldīt savu māju pašiem, vai uzticot izvēlēties citu apsaimniekotāju, kam uzticēt pārvaldīšanu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka māja bez pārvaldīšanas palikt nevar, tāpēc, gadījumā, ja kopība lēmumu par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu nepieņems, arī turpmāk māju pārvaldīs esošais pārvaldnieks uz viņa piedāvātā līguma nosacījumiem, kas gan nevar būt pretrunā ar likuma prasībām.

Plašāka informācija par dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumiem pieejama departamenta mājaslapā .

 

Barikāžu dalībnieki aicināti saņemt ielūgumus uz svētku koncertu “Mēs nosargājām Latviju”

1991. gada janvāra barikādes bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji ar vienotību, pilsonisku drosmi un nevardarbīgu pretošanos nosargāja mūsu valsts neatkarību. 2026. gada janvārī aprit 35 gadi kopš šiem vēsturiskajiem notikumiem, un jubileja tiks plaši atzīmēta valsts un pašvaldību līmenī, godinot barikāžu dalībniekus un nododot viņu pieredzi nākamajām paaudzēm.

Kā viens no centrālajiem pasākumiem norisināsies bezmaksas svētku koncerts “Mēs nosargājām Latviju”, kas veltīts 1991. gada barikāžu dalībniekiem. Koncerts notiks svētdien, 2026. gada 18. janvārī, plkst. 13.00 Ķīpsalas izstāžu hallē, Rīgā.

Uz koncertu tiek aicināti barikāžu dalībnieki kopā ar saviem tuviniekiem.

Barikāžu dalībnieki aicināti savlaicīgi saņemt bezmaksas ielūgumus kādā no četriem Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktiem:

Imantas apkaimē – Slokas ielā 161 k-2;

Āgenskalna apkaimē – Eduarda Smiļģa ielā 46;

Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31;

Centra apkaimē – Brīvības ielā 49/53.

Aicinām barikāžu dalībniekus un viņu tuviniekus piedalīties šajā nozīmīgajā atceres pasākumā, kopīgi godinot Latvijas vēsturi un tos, kuri stāvēja uz barikādēm mūsu valsts brīvības vārdā.

 

Padomi, kas jāņem vērā, pērkot dzīvokli jaunā projektā

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem pēc dzīvokļa iegādes jaunā vai pārbūvētā daudzīvokļu ēkā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt gan dzīvokļa, gan ēkas tehnisko stāvokli, kā arī iepazīties ar būvniecības dokumentiem un pirkuma līguma nosacījumiem.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ekspluatācijā nodotas vairāk nekā 40 jaunas daudzīvokļu ēkas, un būvniecības aktivitāte turpina pieaugt. Tāpēc, pieņemot lēmumu par mājokļa iegādi jaunā vai pārbūvētā ēkā, svarīgi pārliecināties par būvdarbu kvalitāti, garantijas termiņiem un citiem būtiskiem aspektiem, lai pirkums būtu drošs un ilgtermiņā atbilstošs cerētajam.

Pirms dzīvokļa iegādes, svarīgi pārliecināties par tā un visas ēkas tehnisko stāvokli

Visbiežāk jauno dzīvokļu īpašnieki saskaras nelielām, taču būtiskām problēmām, kuras ne vienmēr iespējams pamanīt dzīvokļa iegādes brīdī, bet tās kļūst redzamas tikai tad, kad tajā sāk dzīvot. Biežākās sūdzības no jauno dzīvokļu īpašniekiem ir saistītas ar skaņas izolāciju – gan dzīvokļa ietvaros starp istabām, gan starp dzīvokļiem, kā arī no inženierkomunikāciju šahtām, kad dzīvoklī dzirdamas skaņas no ūdensvada un kanalizācijas caurulēm; nepietiekamu energoefektivitāti un ventilācijas sistēmu darbību, kas rada siltuma zudumus, paaugstinātu mitrumu un pelējumu. Tāpat, ekspluatējot dzīvokli, rodas sūdzības par būvdarbu kvalitāti, kad īsu laiku pēc dzīvokļa iegādes kļūst redzams, ka atsevišķi elementi nav pareizi izbūvēti, izmantoti zemas kvalitātes būvmateriāli, kā arī būvdarbi nav veikti pietiekami rūpīgi, kā tika cerēts. Lai izvairītos no šādām situācijām, jaunie pircēji pirms dzīvokļa iegādes var lūgt pārdevēju iepazīties ar būvniecības dokumentiem un izmantotajiem materiāliem, kā aprunāties ar iedzīvotājiem, lai uzzinātu viņu pieredzi par dzīves apstākļiem un ēkas kvalitāti. Ja dzīvoklis tiek rezervēts pirms būvniecības pabeigšanas, svarīgi pārliecināties, ka attīstītāja sākotnējie solījumi atbilst faktiskajai situācijai, jo būvprojekta gaitā iespējamas izmaiņas. Tāpat svarīgi pievērst uzmanību visas ēkas kopējai kvalitātei, tostarp koplietošanas telpām, apdarei un teritorijas labiekārtojumiem, jo tie labi parāda būvniecības rūpīgumu un kvalitāti kopumā.

Pirkuma līgumā jāiekļauj precīza kārtība būvdarbu defektu labošanai un pretenziju risināšanai

Brīdī, kad dzīvokļa ekspluatācijas laikā iedzīvotāji saskaras ar tehniska rakstura problēmām, izšķiroša nozīme ir tam, kas noteikts pirkuma līgumā un kāda garantija paredzēta būvdarbiem. Iegādājoties dzīvokli jaunā projektā, pircējam svarīgi noskaidrot ēkas ekspluatācijā pieņemšanas datumu un pārliecināties, kāds ir būvdarbu garantijas termiņš. Dažkārt attīstītājs garantijas termiņu iekļauj jau pārdošanas līgumā, un tas var būt pat ilgāks nekā to nosaka normatīvie akti. Tomēr pircējam ir jāpārliecinās par šīs informācijas precizitāti, jo garantijas termiņš būs izšķirošs, ja vēlāk tiks atklāti būvniecības defekti. Jāņem vērā, ka saskaņā ar būvniecības normatīvo regulējumu, garantijas periods ir laiks, kurā būvniecības ierosinātājs var vērsties ar pretenzijām pie būvdarbu veicēja, taču jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem šādu tiešu tiesību nav. Turklāt normatīvajos aktos nav skaidri noteikta kārtība, kā garantijas laikā konstatētie defekti būtu jānovērš. Tāpēc, iegādājoties dzīvokli, ir būtiski, lai pirkuma līgumā skaidri tiktu atrunātas pircēja un pārdevēja tiesības un pienākumi, kā arī precīza kārtība, kā tiek risinātas būvniecības problēmas. Ja šāda informācija līgumā nav iekļauta, pircējam jāuzstāj uz nepieciešamo papildinājumu veikšanu. Diemžēl ne visi pārdevēji ir ieinteresēti šādus noteikumus iekļaut līgumā, tādēļ gadījumos, kad rodas strīdi par defektu novēršanu, tie bieži jārisina civiltiesiskā kārtībā.

Jaunu daudzīvokļu ēku būvdarbu garantijas laiks ir 3 un 5 gadi

Garantijas laiks ēkām ir spēkā no tā brīža, kad būve ir nodota ekspluatācijā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem otrās grupas ēkām – daudzīvokļu mājām līdz sešiem stāviem (ieskaitot) būvdarbu garantijas termiņš ir 3 gadi, bet trešās grupas ēkām t.i. ēkām ar vairāk nekā sešiem stāviem garantijas termiņš ir 5 gadi.

Pērkot dzīvokli pārbūvētā ēkā, jāpārliecinās, vai inventarizācijas lieta atbilst faktiskajai situācijai

Ja jaunu daudzīvokļu ēku būvniecība parasti notiek viena būvprojekta ietvaros, tad esošu ēku pārbūve, atjaunošana vai lietošanas veida maiņa bieži tiek veikta vairāku atsevišķi būvprojektu ietvaros, turklāt, atkarībā no būvdarbu veida un apjoma, šādos gadījumos ne vienmēr nepieciešama pašvaldības būvvaldes iesaiste vai būvuzrauga piesaiste. Rezultātā, iegādājoties dzīvokli pārbūvētā ēkā, dzīvokļa būvniecības dokumentācija var būt nepilnīga vai neprecīza, piemēram, var trūkt informācijas par inženiertīklu izvietojumu un inventarizācijas lieta neatbilst faktiskajai situācijai, jo tā tiek sagatavota, nepārbaudot ēku dabā. Tas nozīmē, ka pārbūves laikā, iespējams, nav pilnvērtīgi risināti akustikas, ugunsdrošības, energoefektivitātes un citi būtiski jautājumi. Tādēļ, plānojot dzīvokļa iegādi atjaunotā vai pārbūvētā ēkā, svarīgi iepazīties ar dzīvokļa būvniecības dokumentiem, inventarizācijas lietu un salīdzināt to ar faktisko situāciju dabā. Šādos gadījumos jāņem vērā, ka būvdarbu garantijas termiņš attiecas tikai uz konkrētajiem pārbūves darbiem, kas iekļauti projektā, nevis uz visu ēkas vai dzīvokļa tehnisko stāvokli kopumā.

Problēmu situācijās būvvaldes tiesības ir ierobežotas

Saskaņā ar Būvniecības likumu būvvaldes kompetencē ietilpst pārbaudīt un kontrolēt, vai būvdarbi atbilst apstiprinātajam būvprojektam un teritorijas plānošanas dokumentiem, kā arī izvērtēt būves novietojumu un tās iekļaušanos ainavā un pilsētvidē. Taču tehniskie risinājumi, piemēram, būvmateriālu izvēle, būvkonstrukciju aprēķini u.c. tehniska rakstura jautājumi ir būvprojekta izstrādātāju (attiecīgajās jomās sertificētu būvspeciālistu) kompetencē, un tos būvvalde pie būvprojekta izskatīšanas nepārvērtē un nepārrēķina. Tāpēc gadījumos, kad dzīvokļa ekspluatācijas laikā rodas tehniska rakstura problēmas, kas saistītas ar būvdarbu izpildi vai izmantoto materiālu kvalitāti u.c. tehniskiem risinājumiem, pašvaldības būvvaldei nav tiesību iesaistīties šo jautājumu risināšanā.

Izvēloties dzīvokli, svarīgi novērtēt īpašuma atrašanās vietu un apkārtējo infrastruktūru

Izvēloties jaunu mājokli, būtiski vērtēt ne tikai paša dzīvokļa kvalitāti, bet arī apkārtējo infrastruktūru – tuvumā esošās skolas, bērnudārzus, sabiedriskā transporta pieturvietas un piekļuves iespējas galvenajiem ceļiem. Pašvaldība aicina attīstītājus domāt par šiem aspektiem jau projektu plānošanas posmā, tomēr galīgais lēmums un izvērtējums ir pircēja rokās – iedzīvotājiem pašiem jāpārliecinās, vai apkārtējā vide un infrastruktūra atbilst viņu vajadzībām un dzīvesveidam.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra sagatavotajiem padomiem, kas būtu jāņem vērā, iegādājoties dzīvokli, jo dzīvokļa iegāde nav tikai pirkums, bet ilgtermiņa un juridiski nozīmīgs lēmums, kurā pieļautas kļūdas var izmaksāt dārgi. Informācija pieejama – ŠEIT.

 

Rīgā turpinās pieturvietu atjaunošana

Rīgā turpinās jaunā vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju uzstādīšana. 2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā plānots uzstādīt 38 nojumes.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt esošās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plānos nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunas nojumes.

Pirmajā sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju pasūtījumā tika piegādātas 65 nojumes, no kurām 50 nojumes tika uzstādītas galvaspilsētā, pārējās tika nodotas RP SIA “Ŗīgas satiksme” uzstādīšanai 7.tramvaja līnijas rekonstrukcijas projekta ievaros, kā arī daļa atstātas departamentam rezervē turpmākajiem jauno pieturvietu izbūves darbiem.

Pašvaldība šogad rudenī saņēma 60 jaunās vienotā dizaina pieturvietu nojumes un līdz šā gada beigām un nākamā gada janvāra vidum plānots uzstādīt 38 pieturvietu nojumes 32 pieturvietās.

Pilsētā būs pieturvietas, kurās, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmu, tiks uzstādītas divas nojumes, lai nodrošinātu ērtāku un drošāku pasažieru pārvietošanos.

Pirmās jaunās nojumes tiks uzstādītas sekojošajās pieturvietās – Meža skola, Dzērbenes iela, Juglas iela, Krustabaznīcas iela, Tirzas iela, Juglas iela, Mārkalnes iela, Sporta akadēmija, Berģi, Bajāru iela Brīvības gatvē; Sudrabkalniņš Kurzemes prospektā; Ainavas iela Stirnu ielā; Telts iela K.Ulmaņa gatvē; slimnīca “Gaiļezers” Hipokrāta ielā; Ilūkstes iela Lubānas ielā; Viestura prospekts Viestura prospektā; G. Zemgala gatve Ropažu ielā; Ķengaraga iela Latgales ielā; Dzeņu iela Brāļu Kaudzīšu ielā; Valsts arhīvs, Ēveles iela, Ierēdņu iela K.Valdemāra ielā; Prūšu iela Latgales ielā; Kalnciema iela Raņķa dambī; Gaismas iela Sesku ielā.

Vispirms nojumes uzstāda vietās, kurās iepriekšējās tiek demontētas, jo pašvaldībai beidzās līgums ar uzņēmēju un, kā īslaicīgas lietošanas būvēm, beidzies arī ekspluatācijas termiņš. Pieturvietu nojumju uzstādīšana notiek, ievērojot pieturu kategorijas, primāri tās uzstādot pieturās ar augstāko pasažieru plūsmu visas dienas garumā, vērtējot izglītības, kultūras un citu sabiedrisko iestāžu tuvumu, kā arī, vai pieturvieta ir vadošā pārsēšanās punktu sarakstā u.c. būtiskus faktorus.

Rīgā tiek uzstādītas četru veidu nojumes, atkarībā no vietas parametriem: standarta 3 un 4 sekciju nojumes un sašaurinātās 3 un 4 sekciju nojumes.

Visi nojumes tipi ir aprīkoti ar apgaismes elementiem un nodrošina vienmērīgu apgaismojuma līmeni. Gaismekļi ir pilnībā integrēti katrā horizontālajā jumta profilā, izņemot ārējos. Elektrības kabeļi ir iebūvēti un vizuāli paslēpti nojumes konstrukcijā.

Piedāvātās nojumes jumts nodrošina drošu un efektīvu aizsardzību pret nokrišņiem un saules starojumu. Jumta stikla loksnēm ir tonēts filtrs, kas vairāk nekā 99% bloķē ultravioletos starus un tai ir sava UV starojuma izturība.

Jaunajās pieturvietu nojumēs ir viens soliņš. Tā ir vispārēja prakse ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ka pietura tiek aprīkota ar vienu soliņu. Vēršam uzmanību, ka nojumēs ir vajadzīga vieta arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem, kā arī iespēja tuvumā apskatīt maršrutu karti, kura ir izvietota nojumes iekšpusē. Katrā nojumē ir paredzēta vieta elektriskajam tablo, kurā varēs redzēt sabiedriskā transporta kustības saraksta laikus. Pieturvietās ar lielāku pasažieru plūsmu izvieto 4 sekciju nojumes, kurās ir arī stāvsols.

Uzstādīto jauno nojumju kopējās izmaksas veido gan ražošanas un piegādes izdevumi, gan arī būvniecības cikla izmaksas — pamatu izbūve, elektrības pieslēgumu ierīkošana un pašu nojumju uzstādīšana.

Nojumju pamatu izbūves un uzstādīšanas izdevumi katrā pieturvietā ir atšķirīgi, ņemot vērā nojumes tipu, konkrētās vietas esošā seguma veidu, kā arī elektrības pieslēguma veidu – esošs vai jaunizbūvējams. Katrai pieturvietai tiek izstrādāts atsevišķs projekts, kas arī veido vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas.

Vienas nojumes ražošanas cena ir no 6073 līdz 8730 eiro bez PVN, atkarībā no nojumes tipa. Vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas ir 8611 eiro bez PVN esošā līguma ietvaros, kurš var mainīties, ja tiek izvēlēts cits būvnieks.

Pieturvietu nojumju ražotājs ir SIA “Palami”, uzstādītājs – SIA “Ļ CO”.

 

Rīgā godināti brīvprātīgā darba veicēji

Nedēļas nogalē VEF Kultūras pils Kamerzālē notika Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākums, kurā Rīgas pašvaldība pateicās iedzīvotājiem un organizācijām, kas ar savu brīvprātīgo darbu šajā gadā palīdzējušas uzlabot pilsētas, tās kopienu un iedzīvotāju ikdienu. Šogad tika godināts 61 brīvprātīgais un četras organizācijas, kuras godināšanai bija izvirzījušas Rīgas nevalstiskās organizācijas, Rīgas pašvaldības un valsts iestādes.

Ar brīvprātīgo iesaisti Rīgā šogad paveikts daudz – renovēta Latvijas Bērnu Dzirdes centra Audioloģiskā nodaļa, atklāts multifunkcionāls sporta laukums Dārziņos, organizēts Integratīvās mākslas festivāls “Nāc līdzās!”, veidotas un uzturētas puķu dobes un apstādījumi Pļavnieku daudzdzīvokļu namu pagalmos, organizētas dambretes nodarbības Rīgas Sociālā aprūpes centra “Mežciems” iemītniekiem, deju, rokdarbu, angļu valodas un fizisko aktivitāšu nodarbības senioriem kopienu centros, organizēts U18 Pasaules čempionāts hokejā sievietēm, sniegts atbalsts mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un pacientiem Latvijas Onkoloģijas centrā, aprūpēti dzīvnieki dzīvnieku patversmē “Labās mājas”, palīdzēts vientuļajiem senioriem un paveikti vēl daudzi citi labi darbi.

Pasākumā ar stāvovācijām īpaši tika godināti un sveikti brīvprātīgā darba veicēji – seniori vecuma grupā 90+, kas brīvprātīgo darbu veic pašvaldības iestādēs un kuri, neraugoties uz cienījamiem gadiem, rod sevī spēku un aicinājumu kalpot sabiedrībai. Viņu enerģija un dzīvesprieks ir iedvesmojošs piemērs katram no mums.

Kategorijā “Brīvprātīgo “zelta fonds” šogad tika godināti:

 Skaidrīte Teremta (101), kura dienas centrā “Ķengarags” pasniedz angļu valodu;

Aina Alksne (94), kura dienas centrā “Ķengarags” vada līnijdeju grupu “Čaklās kājas”;

Biruta Žeikare (93), kura centrā “Ābeļzieds” vada fizisko aktivitāšu grupu un rokdarbu nodarbības.

Pasākumā tika godinātas arī četras organizācijas:

Radošā apvienība jauniešiem “TREPES”;

Biedrība “NovaSpace”;

Biedrība “Cita Rīga”;

Biedrība “Daudzbērnu Ozoli”.

Šo biedrību brīvprātīgā darba aktivitātes saistītas ar bērnu un jauniešu iesaisti, dažādiem pasākumiem senioriem un telpu renovāciju.

Rīgas Brīvprātīgo godināšanas pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, pasākumu vadīja Uģis Joksts, par muzikālo noskaņu rūpējās pianists Matīs Barons un dziedātāja Katrīna Dimanta.

Rīgā šī tradīcija godināt pilsētas brīvprātīgos turpinās jau divpadsmito gadu, savukārt Starptautisko brīvprātīgo dienu pasaulē atzīmē kopš 1985.gada.

20251205_rigas_brivpratigo_apbalvosana_0020

 

Skolēni un skolotāji izteikuši viedokli par līdzdalības budžeta ieviešanu skolās

Foruma laikā skolu pārstāvji kopā ar Rīgas domes deputātēm Laimu Geikinu un Aliju Turlaju diskutēja par dažādiem līdzdalības budžeta ieviešanas praktiskiem aspektiem, kas palīdzēs izstrādāt skolu vidē iederīgu līdzdalības budžeta modeli ar jaunieti procesa centrā.

Pasākuma ieskaņā ar pieredzes stāstu par to, kā no apkaimju iedzīvotāju kustības, kuras vēlme bija uzlabot apkārtējo vidi, tapa ideja par līdzdalības budžetu, kas šodien ir svarīga daļa visās Latvijas pašvaldības, dalījās Alija Turlaja. Šis pieredzes stāsts izcili apliecināja foruma dalībniekiem, kā vērtīgas iniciatīvas sākas ar aktīviem cilvēkiem, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un veicināt demokrātijas attīstību.

Šī kopīgā darba rezultātā tika apliecināts, ka jauniešu balss un iniciatīva ir nozīmīgs spēks demokrātijas stiprināšanā un skolu vides attīstībā, un ka tieši viņu iesaiste var būt pamats ilgtspējīgām pārmaiņām, lai līdzdalības budžeta projektu konkurss skolās varētu tikt īstenots. Forumā izteiktais dalībnieku viedoklis tiks ņemts vērā, lai izstrādātu skaidru iniciatīvas ieviešanas shēmu, saņemtu “zaļo gaismu” no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas līdzdalības budžeta realizēšanai skolā un sagatavotu saistošos noteikumus, kas nākotnē reglamentēs procesa norisi.

Forumu vadīja biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre, pilsoniskās līdzdalības eksperte Liene Valdmane.

Forumu organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

 

Projektu konkurss sociālā atbalsta nevalstisko organizāciju darbības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai 2026. gadam

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina Projektu konkursu sociālā atbalsta nevalstisko organizāciju darbības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai 2026. gadam.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2026. gada 16. janvāris plkst. 12.00.

Konkursa mērķis:

atbalstīt sociālā atbalsta nevalstisko organizāciju darbību un stiprināt to kapacitāti.

Konkursā var piedalīties biedrības un nodibinājumi, kas:

● apvieno sociāli mazaizsargāto grupu pārstāvjus un/vai strādā ar šīm grupām ar mērķi aizstāvēt šo grupu intereses un vajadzības;
● savu darbību veic un kuru juridiskā adrese ir Rīgā.

Projekta labuma saņēmēji: Rīgas iedzīvotāji.

Projekta aktivitātes: notiek Rīgā, izņemot pieredzes apmaiņas braucienus Latvijas teritorijā un citas specifiskas aktivitātes, to atbilstoši pamatojot.

Projektos atbalstāmās aktivitātes un pasākumi:

● organizācijas darbības nodrošināšana (telpas un ikdienā nepieciešamie resursi);
● kapacitātes stiprināšanas pasākumi (izglītojoši, informatīvi, tīklošanās un pieredzes apmaiņas pasākumi organizācijas biedriem).

Projekta īstenošana jāplāno no 2026. gada 10. marta līdz 2027. gada 15. februārim.

Līdzfinansējums:

● līdz 3 000 EUR viena projekta īstenošanai, nepārsniedzot 95 % no projekta kopējās tāmes;
● projekta pieteicēja līdzfinansējums ne mazāks kā 5 % no kopējām projekta izmaksām,

Kopējais projektu konkursā pieejamais pašvaldības līdzfinansējums – 80 000 EUR.

Projekta pieteikums jānoformē un jāiesniedz:

  • elektroniska dokumenta veidā, aizpildot to valsts valodā un sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu;
  • parakstot ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20MB;
  • nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Centra oficiālo e-adresi.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un saistošajiem noteikumiem!

Informatīvie semināri

Lai palīdzētu sagatavoties projektu iesniegšanai, plānoti divi informatīvie semināri par projektu konkursa nosacījumiem:

  • klātienē, 17. decembrī, plkst. 11.00 E. Smiļģa ielā 46 (315. telpā) Rīgā;
  • attālināti, 18. decembrī plkst. 15.00 Ms Teams platformā.

Dalībai seminārā aicinām pieteikties līdz 16. decembrim:

Semināru saturs neatšķirsies, tāpēc lūdzam pieteikties uz vienu no semināriem.

Papildu informāciju par projektu konkursu var saņemt, sazinoties ar Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju Kristīni Bērziņu pa tālruni 67105379 vai e-pastu kberzina47@riga.lv.

Konkursa sasitošie dokumenti – ŠEIT.

 

Pašvaldība Līdzdalības budžeta projektu konkursa rezultātā īstenos 11 projektus dažādās Rīgas apkaimēs

Jau sesto gadu Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus kļūt par noteicējiem savā apkaimē un visu novembri balsot par iedzīvotāju iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm.

Balsojumā piedalījās 18 169 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 11 projekti no 32.

Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var iesaistīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji, iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 2,3 miljoni eiro.

Projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti;
  • iekšpagalmu projekti;
  • sociālo inovāciju projekti.

Infrastruktūras un iekšpagalmu projektu kategorijai viena projekta maksimākā summa ir 250 000 eiro, bet sociālo inovāciju projektu kategorijai – 50 000 eiro. Konkursā šogad iesniegti visu kategoriju projekti.

Balsošana par visām 32 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē geolatvija.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemtas 70 balsis. Katrs iedzīvotājs varēja atbalstīt neierobežotu skaitu projektu, balsojot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens Rīgā deklarējies iedzīvotājs, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Konkursa rezultātus 5. decembrī apstiprināja Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursa vērtēšanas komisija.

Visvairāk iedzīvotāju balsu 2025. gada konkursā ieguvuši un tiks īstenoti sekojoši projekti:

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības iesniegtais projekts Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”, kas paredz izveidot velotrasi jauniešu sportam un aktīvai atpūtai, kā arī gājēju celiņus, kas teritoriju savieno ar apkārtesošo infrastruktūru, apgaismojuma elementus, atpūtas vietu, un dzeramā ūdens brīvkrānu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts Juglas ezera pastaigu takas “Sajūti Juglu” turpinājums, kas paredz ierīkot labiekārtotu pastaigu taku no esošās skatu platformas virzienā uz Kēgermuižu, kā arī projekts paredz saglabāt dabas takas “Sajūti Juglu” pieeju. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Čiekurkalna attīstības un Mežaparka Attīstības biedrību iesniegtais projekts Ķīšezera taka, kas paredz izveidot pastaigu laipu gar Ķīšezeru, izbūvēt tiltiņu pār Mailes upīti pie tās ietekas ezerā, kā arī ierīkot grantētu gājēju celiņu gar Mailes upīti un papildināt Ķīšezera piknika pļavu ar labiekārtojumu un aktivitātēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Pleskodāles attīstības biedrības iesniegtais projekts Pleskodāles muižas parka labiekārtošana, kas paredz atjaunot un labiekārtot estrādi ar apgaismojumu un pieejamu elektrības pieslēgumu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Mārtiņa Trušeļa iesniegtais projekts Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtojums, kas paredz atsevišķā zonā ierīkot mūsdienu āra treniņiem un aktivitātēm piemērotu laukumu apmēram 300 kvadrātmetru platībā. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Dārzciema apkaimes biedrības iesniegtais projekts Pirmais Dārzciema parks – kustībai, atpūtai, kopā būšanai, kas paredz ierīkot brīvā laika pavadīšanai dažādas interešu zonas, kuras atbildīs visdažādākajām iedzīvotāju vēlmēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Aleksandras Kovaļevskas iesniegtais projekts Par Gaiļezera revitalizāciju!, kas paredz attīrīt ūdens tilpni un pieeju pie ūdens tilpnes. Atlikušā finansējuma ietvaros teritorijā tiks veikti labiekārtošanas darbi, nodrošinot minimālo nepieciešamo labiekārtojuma līmeni. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Ziepniekkalna apkaimes biedrības iesniegtais projekts Rotaļu un sporta laukums Ziepniekkalnā, kas paredz izveidot daudzfunkcionālu rotaļu un sporta laukumu, kā rezultātā plānotā teritorija tiks labiekārtota, uzstādot gan rotaļu un sporta elementus, gan labiekārtojuma infrastruktūru. Projektam paredzētais finansējums ir 220 000 eiro.

Biedrības “Mārupes 41” iesniegtais projekts Mārupes ielas 45; Mārupes ielas 39; Mārupes ielas 41 iekšpagalmu projekts, tā ietvaros tiks labiekārtotas koplietojamo pagalmu teritorijas, kas vienlaikus tiek publiski izmantotas, kā arī paredzēts izveidot celiņu segumu, autostāvēšanas novietnes, kā arī rekreācijas un dārzniecības zonas. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Sarkandaugavas attīstības biedrības iesniegtais projekts Mācāmies kopā drošību un jaunas iespējas, kas piedāvās Rīgas iedzīvotājiem, ar uzsvaru uz vecuma grupu 50+, unikālus apmācību kursus, kuros mūsdienu digitālajā laikmetā būs apvienotas divas būtiskas tēmas – droša interneta pamatpakalpojumu lietošana un noturības pret krāpniekiem trenēšana. Projektam paredzētais finansējums ir 49 610 eiro.

Biedrības “Piedzīvojuma Gars” iesniegtais projekts Rīgas Saimnieki, kas paredz veicināt uzticēšanos un sadarbību Rīgas daudzstāvu ēku iedzīvotāju vidū, veidojot aktīvas māju kopienas un atbalstot nelielu, kopīgi izvēlētu uzlabojumu īstenošanu savā apkārtnē. Projektam paredzētais finansējums ir 50 000 eiro.

Apstiprinātos projektus īstenos Rīgas pašvaldības iestādes.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 7. aprīļa līdz 6. maijam. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 32 no 39 iesniegtajiem projektiem.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā sešos konkursa norises gados atbalstīti 53 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Noteikts uzvarētājs atklātajā konkursā par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību

28. novembrī Rīgas pašvaldība pieņēma lēmumu par atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Finanšu piedāvājuma cena, par kuru tiks slēgts līgums, ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Piegādātāju apvienībā “Vanšu tilts” ietilpst – SIA “Hanza Construction Group”, SIA “Tilts”, SIA “Vektors T, Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs”.

Inženierbūvniecības uzņēmums SIA “Tilts”, dibināts 1989. gadā, specializējas tiltu, estakāžu, tuneļu celtniecībā un rekonstrukcijā Latvijā un ārpus tās. SIA “Hanza Construction Group” ir plaša profila būvuzņēmums. SIA “Vektors T” specializējas tiltu, tuneļu, mākslīgo būvju un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā. Uzņēmuma pieredzē ir vairāki nozīmīgi projekti, tostarp satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Austrumu maģistrāle, tunelis zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanai, kā arī citi nozīmīgi tilti un transporta mezgli.

Atgādinām, ka 2024.gadā izsludinātais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura iesniegtais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

“Vanšu tiltam šogad esam panākuši būtisku progresu. Pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā. Ir noslēdzies arī jaunais iepirkums, kura rezultāts pašvaldībai ir finansiāli izdevīgāks nekā iepriekš, kas tikai apstiprina, ka esam izvēlējušies pareizu pieeju projekta sagatavošanā. Tagad vissvarīgākais ir laikus un kvalitatīvi paveikt darbus, jo Vanšu tilts ik dienu savieno ne tikai Rīgas apkaimes, bet arī dažādus Latvijas reģionus. Šis projekts ir nozīmīgs valsts mērogā, un mēs uz to attiecamies ar pilnu atbildību,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot “projektē un būvē” metodi, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem – būvdarbiem.

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,60 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Projekts paredz:

  • atjaunot asfalta segumu brauktuvei;
  • izbūvēt dalītu gājēju zonu un veloinfrastruktūru, kas nodrošinās drošu un ērtu tilta šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem;
  • vanšu nomaiņa – to kopējais svars būs 385,50 tonnu apmērā;
  • jaunu aizsargapvalku uzstādīšana esošajām un jaunajām vantīm 3084 metru garumā, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa izturību un aizsardzību pret apkārtējās vides ietekmi.

Gājēju ietvju platums ir paredzēts vienā tilta pusē 1,7 metri, otrā – 1,9 metri. Tilta margas tiks atjaunotas iepriekšējā augstumā – 1,3 metri.

Veloceļa platums abās tilta pusēs būs 2,5 metri, kurš no gājēju ietvēm tiks nodalīts ar paaugstinājumu.

Plānotā tilta paplašināšana tiks īstenota, izmantojot inovatīvu UHPC (Ultra High Performance Concrete) betona tehnoloģiju gājēju ietvei un veloceļam. Šī tehnoloģija ļaus paplašināt konstrukciju būtiski nepalielinot tilta pašsvaru, vienlaikus uzlabojot tā stabilitāti un paildzinot ilgmūžību.

Tilta pārbūves rezultātā būtiski tiks uzlabots Citadeles un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojums ar regulējamām gājēju pārejām.

Līgums ar atklātā konkursa uzvarētāju tiks slēgts pēc konkursa rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigām.

 

Izsludināts Sabiedrības integrācijas projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām 2026. gadam

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina Sabiedrības integrācijas projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām 2026. gadam.

Konkursa mērķis:

atbalstīt projektus, kas veicina sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā un sekmē saliedētas sabiedrības veidošanos, kurā ir augsts sabiedrības locekļu līdzdalības un sadarbības līmenis un tiek respektētas demokrātiskas nacionālas valsts vērtības.

Projekta pieteicējs var būt biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija, kuras darbība saistīta ar sabiedrības saliedētības un integrācijas jautājumiem, kas savu darbību veic un kuras juridiskā adrese ir Rīgā.

Finansējums tiek piešķirts

aktivitātēm pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstībai, sociālās integrācijas un sabiedrības veselības veicināšanai, iecietības veicināšanai un jebkādas diskriminācijas novēršanai un jauniebraucēju līdzdalībai un iekļaušanai Latvijas sabiedrībā.

Projektu pieteikumi tiek vērtēti divās grupās:

 mazo projektu grupa – pieprasītais finansējums nepārsniedz 2000 euro;

lielo projektu grupa – pieprasītais finansējums ir no 2000,01 euro līdz 8000 euro.

Projekta pieteicējam jānodrošina finanšu līdzekļu līdzfinansējums ne mazāks kā 5 % no kopējām projekta izmaksām.

Projektu īstenošana jāplāno laikā no 2026. gada 2. marta līdz 2026. gada 15. novembrim.

Kopējā summa, ko plānots piešķirt projektu konkursa ietvaros, ir 225 000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 6. janvāris plkst. 12.00.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniska dokumenta veidā, aizpildot tos valsts valodā un sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un saistošajiem noteikumiem!

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumus, 10. decembrī plkst. 15.00 notiks informatīvs seminārs tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram aicinām pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu šeit līdz 9. decembrim.

Papildus informācijai par projektu konkursu lūdzam sazināties ar Daci Paegli, Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītāju pa tālruni 67181657 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.

Saistošie dokumenti – ŠEIT.