Norisinājusies Latvijas Pilsoniskās alianses biedru kopsapulce 

Piektdien, 24. martā, norisinājās Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) biedru kopsapulce, kurā apstiprināts organizācijas 2022. gada pārskats un jaunais LPA Padomes sastāvs. 

“Aizvadītais gads mums kā cilvēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā ir bijis pārbaudījumu pilns, nevienam nepaliekot vienaldzīgam pret Krievijas izvērsto nežēlīgo karu Ukrainā. Tas parādījis, ka Latvijas sabiedrībā ir milzu pilsoniskās līdzdalības un atbildības potenciāls, kas bijis līdz galam nenovērtēts un neīstenots,” atskatoties uz aizvadīto gadu secina Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.

Šogad mandāta termiņš LPA padomē beidzās Lolitai Čigānei (Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” viceprezidente, biedrības “Jesajas Berlina biedrība” padomes priekšsēdētāja vietniece, biedrības “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” padomes locekle). Viņas vietā LPA padomē biedru kopsapulce ievēlēja Uldi Dūmiņu, Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētāju un ilggadēju NVO sektora aktīvistu. LPA Padomē turpmāko gadu darbu turpinās Inese Tauriņa (“Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore), Zelma Martinsone (nodibinājuma “Fonds digitālai izaugsmei TRĪS” valdes locekle), Mārcis Liors Skadmanis (uzņēmējs un filantrops, Starptautiskās NVO dienas aizsācējs un dibinātājs), Mārtiņš Šteins (jauniešu organizācijas “Nītaureņi” dibinātājs un valdes loceklis, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, 13. Saeimas deputāts) un Viesturs Ķerus (Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs). LPA Padomes darbu turpinās vadīt Padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis (Fonds “PLECS” valdes loceklis).

“2023. gadā mēs turpināsim iesāktos darbus – ar jaunu jaudu, iedvesmu un ņemot vērā pēdējo gadu krīžu mācības. 2023. gadā kā viena no prioritārajām tēmām LPA darba tēmām ir izvirzīta noturībspēja, kā arī aktivitātes, ka veicina to, ka nevalstiskais sektors tiek atzīts par pilnvērtīgu sadarbības un sarunu partneri politikas plānošanas un ieviešanas jautājumos, kā arī krīžu pārvarēšanā,” uzsver Georgs Rubenis, LPA padomes priekšsēdētājs, aicinot LPA biedrus un citas Latvijas nevalstiskās organizācijas būt aktīvām, līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos un veicināt pilsoniskā dialoga īstenošanu.

Padome ir LPA pārvaldes institūcija, un tās locekļi organizācijas attīstībā pilda stratēģiska padomdevēja un pārrauga funkciju. Padomi veido septiņi locekļi – fiziskas personas, kuras uz diviem gadiem ievēl biedru sapulce. Ikdienas darbu organizācijā vada tās valde direktores Kristīnes Zonbergas personā.

Ar LPA kopsapulcē apstiprināto organizācijas 2022. gada pārskatu var iepazīties šeit.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Rīgā šogad vieglāka āra kafejnīcu saskaņošana un jauna nodevas atlaide uzņēmējiem

Rīgā no 18. marta sākusies kafejnīcu pavasara un vasaras sezona. Šogad atvieglota kārtība, kāda uzņēmēji var saņemt atļaujas āra kafejnīcu darbībai, papildināts āra kafejnīcu tipveida risinājumu katalogs un mainījusies ielu tirdzniecības nodevas piemērošanas kārtība un tās piemērošanai noteiktās zonas.

Arī šogad ielu tirdzniecības atļauju iespējams saņemt atvieglotā kārtībā, bez projekta izstrādes un saskaņošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD), ja:

  • iepretim kafejnīcai, uz ietves, tiks izvietoti tikai vieglas konstrukcijas galdi un krēsli, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoši, puķu kastes un gāzes sildītāji;
  • āra kafejnīca tiks iekārtota atbilstoši tipveida risinājumiem.

Pērn, pirmajā vasarā pēc pandēmijas, apmēram puse vasaras kafejnīcu, kas tika izvietotas Rīgā, bija vai nu pašvaldības piedāvātie tipveida risinājumi, vai atvieglotā kārtībā uzstādāmie galdi un krēsli, kam nav nepieciešams saskaņot projekta dokumentāciju.

Turpmāk pieteikums ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, izvēloties izvietot tikai galdus un krēslus vai pašvaldības piedāvāto tipveida risinājumu, jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram (AIC). Pirms tam nav jādodas saņemt citu iestāžu saskaņojumu.

No 2023. gada 10. marta stājušies spēkā grozījumi pašvaldības nodevas par tirdzniecību publiskās vietās likmes piemērošanas kārtībā un zonu sadalījumā. No 2023. gada Rīgas pilsēta ir sadalīta trīs zonās, kuru robežas atbilst pilsētas apkaimju robežām. Zonu sadalījums noteikts atbilstoši tam, cik daudz āra kafejnīcu saskaņots katrā apkaimē iepriekšējā vasaras sezonā.

Noteiktas arī jaunas nodevu likmes, kas atkarīgas gan no zonas, gan izvēlētā āra kafejnīcas risinājuma. Atvieglotā kārtībā uzstādīto krēslu un galdu nodevas dienas likme tagad ir konstanta neatkarīgi no aizņemamās platības atbilstoši tam, kurā zonā tie uzstādīti.

Lai atbalstītu uzņēmējus, šogad tiek ieviestas arī ielu tirdzniecības nodevu atlaides. Tiem uzņēmējiem, kuru āra kafejnīcas pagājušajā vasarā vismaz 30 dienas pēc kārtas nevarēja strādāt pašvaldības veiktu ielu remontdarbu dēļ, šajā sezonā iespējams saņemt 50% atlaidi no āra tirdzniecības nodevas maksas.

Šogad arī papildināts PAD izstrādātais tipveida risinājumu katalogs. Šobrīd notiek darbs arī pie atbalsta programmas izstrādes, kas paredzēs līdzfinansējumu jaunu parkletu uzstādīšanai, ja uzņēmējs izvēlas pašvaldības tipveida risinājumu.

Vairāk informācijas par vasaras kafejnīcu saskaņošanu, nodevu apmēriem un pašvaldības izstrādātajiem tipveida risinājumiem riga.lv.

Rīgas pašvaldība izsludinājusi līdzfinansējuma konkursu vasaras nometņu organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis konkursu biedrībām un nodibinājumiem par līdzfinansējumu bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai šā gada vasaras brīvlaikā.

Konkursā tiks atbalstītas šādas Latvijas teritorijā plānotās un Rīgas pašvaldības bērniem un jauniešiem paredzētās nometnes:

  • plānotais ilgums ir vismaz četras dienas;
  • programmas ilgums ir vismaz sešas stundas dienā (izņemot iebraukšanas un izbraukšanas dienas (diennakts nometnēs), kurās programmas ilgums var būt īsāks par sešām stundām);
  • nometnē piedalās nemainīga dalībnieku grupa – vismaz 15 bērni un jaunieši;
  • nometnes dalībnieku vecums:  dienas nometnē – no 6 līdz 15 gadiem; diennakts nometnē – no 7 līdz 20 gadiem;
  • dalības maksa vienam dalībniekam nepārsniedz 45 eiro dienā.

Pieteikumi un pievienotie dokumenti (t.sk. nometnes programmas (dienas kārtības) projekts), kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vienā EDOC formāta pakotnē līdz 14. aprīlim plkst. 15.00 jānosūta uz departamenta elektroniskā pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

2023. gadā grozīts konkursa nolikums, tāpēc konkursa dalībnieki aicināti pievērst uzmanību veiktajām izmaiņām un izmantot aktuālās veidlapas.

Lai sniegtu papildu informāciju konkursa dalībniekiem un atbildētu uz jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu sagatavošanu, 3. aprīlī plkst. 15.00 tiešsaistē (MS Teams vidē) notiks informatīvs seminārs. Lai pieteiktos semināram un saņemtu piekļuves saiti, lūdzam līdz 3. aprīļa plkst. 9.00 nosūtīt pretendenta organizācijas nosaukumu, kontaktpersonas vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi uz e-pastu: evita.pakalne@riga.lv .

Konsultācijas ir iespējams saņemt, vēršoties pie Jaunatnes nodaļas galvenās speciālistes Evitas Pakalnes (e-pasts: evita.pakalne@riga.lv , tālrunis 67181500).

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 25. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, kā arī apgaismojums vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Zemes stundas galvenā būtība ir pievērst uzmanību globālajai klimata krīzei un parādīt, ka katrai rīcībai ir ietekme un sekas. Ar šo simbolisko un pasauli apvienojošo akciju mēs apliecinām savu apņēmību efektīvi un saudzīgi rīkoties ar dabas resursiem un, ka mums rūp daba un pasaule, kurā dzīvojam,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – gan Rātsnamā, gan vairākās dzimtsarakstu nodaļās un Apkaimju iedzīvotāju centra telpās Dzirciema ielā 28, Ieriķu ielā 43a, Aglonas ielā 4b un E.Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid Palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

Iniciatīva “Zemes stunda” jau kļuvusi par tradicionālu ikgadēju aktivitāti arī pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas aicina izslēgt apgaismojumu savos apsaimniekotajos namos. “Pat šāda vienreizēja akcija spēj dot rezultātu – pievērst mūsu visu uzmanību dabas aizsardzībai, atbildīgākai attieksmei pret resursu izmantošanu. Tomēr visbūtiskāk apzināties, ka zemes stunda jāievēro katru dienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kur neatrodamies; pareizi vēdināt telpas; šķirot atkritumus; visbeidzot izšķirties par ēku renovāciju tieši energoefektivitātes virzienā,” norāda uzņēmumā.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, automātiskajā gāzes katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā.  Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par vairāk nekā 30 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā.

Zemes stundas dienā Pasaules Dabas Fonds aicina doties dabā gan organizētos pārgājienos, gan individuāli, lai iepazītu Latvijas dabas daudzveidību un vairotu izpratni par tās nozīmi. Ikviens ir aicināts iesaistīties, atslēgties no ierastās ikdienas un veltīt vienu stundu Zemei, neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās pārgājienā, dabas procesu izzināšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgi iegūtiem produktiem vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu. 

“Zemes stunda” aizsākās Sidnejā 2007.gadā, un šodien tā ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides akciju, iedvesmojot indivīdus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās īstenot nozīmīgus vides aizsardzības pasākumus.

Aicina piedalīties akcijā  “Saulespuķes Ukrainai: bez Tevis nav uzvaras”

Piektdien, 24. martā, sākas akcija “Saulespuķes Ukrainai: bez Tevis nav uzvaras”, kurā ikviens cilvēks, organizācija un darba kolektīvs aicināti sēt saulespuķes un lolot to stādiņus, lai turpinātu izrādīt atbalstu Ukrainai un Ukrainas cilvēkiem tās cīņā pret Krievijas agresiju.

“Pirms gada, kad aicinājām Latvijas sabiedrību sēt un lolot saulespuķes, lai paustu atbalstu Ukrainas tautai, mēs ticējām, ka karš pavisam drīz beigsies un saulespuķes uzziedēs brīvai un drošai Ukrainai. Taču tā nav – Krievijas nežēlībai nav gala un ukraiņiem, gan šeit, Latvijā, gan Ukrainā, joprojām nepieciešams visa veida atbalsts. Tāpēc arī šogad aicinām sēt saulespuķes, parādot, ka savās domās un darbos joprojām esam ar Ukrainu,” par akcijas mērķiem stāsta Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, aicinot iesaistīties arī skolas, iestādes un uzņēmumus.

Saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem, tāpēc saulespuķes cilvēkiem dažādās pasaules malās ir kļuvušas par vienu no Ukrainas brīvības un solidaritātes atbalsta zīmēm. Un ne velti –  saulespuķe ir dzīvības un gaismas simbols. Saulespuķes priecē ne tikai ar savu skaistumu, tās spēj arī attīrīt augsni, ūdeni un gaisu. Ukrainas vēsturē saulespuķes tikušas izmantotas kā miera simbols jau iepriekš, īpašu nozīmi iegūstot 1996. gadā, kad, Ukrainai atsakoties no kodolieročiem, saulespuķes tika iestādītas bijušajā raķešu bāzē.

Akcijas organizatori aicina dalībniekus dalīties ar savu saulespuķu sēšanas un audzēšanas pieredzi sociālajos tīklos, izmantojot tēmturus #SaulespuķesUkrainai un #BezTevisNavUzvaras. Ar padomiem, kā labāk saulespuķes sēt un audzēt, var iepazīties šeit.

Akciju rīko Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar domubiedriem.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Rīgā jaunieši uzņems daudzsēriju TV raidījumu par senioriem aprūpes centros

Šogad Rīgas jauniešiem un senioriem no aprūpes centriem ir iespēja piedalīties sabiedrības integrācijas projektā “Radošu pasākumu cikls Rīgas senioriem ar filmas uzņemšanu”, kā rezultātā taps televīzijas raidījumu sērijas, kas tiks rādītas Latvijas Televīzijā.

Līdz 10. aprīlim jaunieši no 14 gadu vecuma tiek aicināti pieteikties projekta “Radošu pasākumu cikls Rīgas senioriem ar filmas uzņemšanu” īstenošanai, lai attīstītu organizatoriskas prasmes, komunicētu ar citiem jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lietderīgi pavadītu laiku vasarā, kā arī apgūtu filmu veidošanas pamatus, iemaņas sociālajā darbā un uzņemtu televīzijas raidījumu. Dalība ir bezmaksas.

TV raidījuma veidošanas process notiks režisora, scenārista un producenta Staņislava Tokalova vadībā. Jauniešiem tiks sniegtas teorētiskas un praktiskas pamatzināšanas par raidījumu veidošanu.

Projekta mērķis ir radīt televīzijas raidījuma sērijas, kurās tiks atspoguļotas vecāka gadagājuma cilvēku atmiņas un sapņi, lai viņi varētu radoši un jēgpilni pavadīt savu laiku. Rādot “pēdas”, ko unikālas personības atstāj dzīvē un sabiedrībā, televīzijas raidījumā atspoguļos viņu emocionālos ceļojumus un dzīvesstāstus, palīdzot skatītājiem apzināties savu unikalitāti, izprast savu vērtību un iegūt pārliecību par sevi.

Jaunieši no Rīgas un citām Latvijas pilsētām runās un pierakstīs senioru stāstus. Labākie no tiem tiks iemūžināti kamerā, lai veidotu televīzijas raidījuma sērijas, kas tiks rādītas Latvijas Televīzijā.

Pieteikuma anketu var aizpildīt līdz 10. aprīlim šeit (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdW_fYXemoS6ciwDq0YXftRJcoz-MOI68NYzAUXERpDtqfI0Q/viewform).

Informācijai un saziņai lūdzam izmantot e-pastu – taisamkino@gmail.com.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projektu īsteno NVO “Pūks un draugi”.  

Plakāts

Rīgā sestdien norisināsies dažādi atceres pasākumi komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upuru piemiņai

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, sestdien ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus Rīgas Domā un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, sekot tiešraidē deportēto piemiņas vārdu lasījumiem un piedalīties gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kur notiks svinīgais atceres brīdis.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie”

Vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē 25. martā no plkst. 11.00 pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām. Piemiņas pasākumos pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst. 11.00 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu Rīgas Domā, pasākumā piedalīsies arī galvaspilsētas pašvaldības deputāti.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā “Lsm.lv”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā “Lnb.lv”, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē “deportetie.kartes.lv”.

Atceres brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā

Pieminot un godinot 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus, Vecrīgā notiks biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” rīkots atceres pasākums. Tā laikā plānots gājiens no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla plkst. 13.00 notiks svinīgā atceres ceremonija ar uzrunām un ziedu nolikšanu.

Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa paredzēta no plkst. 12.00, savukārt gājiena sākums – plkst. 12.20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti.

Rīgas Domā notiks koncerts “Klusuma dziesmas aizvestajiem”

25. martā plkst. 19.00 Rīgas Domā izskanēs Orķestra “Rīga” koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai “Klusuma dziesmas aizvestajiem”.

Programma veidota kā lūgšanas par represijās cietušajiem, pieminot notikumus, kas skar ne tikai traģiskās lappuses Latvijas vēsturē, bet arī citu tautu piedzīvotās ciešanas un sāpes.

Koncerta programmā ārzemju komponistu kompozīcijas kameransambļa un arī pūtēju orķestra sastāviem – Arvo Pērta “Fratres”, Džeimsa Bārnsa “Reverie” no 5. simfonijas “Phoenix”, Ralfa V. Viljamsa  simfonija “Dona nobis pacem” un Johana Sebastiana Baha “Čakonna”. Koncerta programmu papildinās divu latviešu komponistu kompozīcijas – Jāņa Mediņa dvēseliskā “Ārija” un Viļņa Šmīdberga “Sēru mūzika”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns.

Ieeja koncertā ir bez maksas, bet brīvbiļetes ir jāizņem “Biļešu paradīzes” kasēs vai www.bilesuparadize.lv.

“Mazajā ģildē” notiks koncerts “Es pārnākšu”

Balss, kokle un ģitāra – ar tik vienkāršu un vienlaikus emocionāli uzrunājošu kopskaņu 25. martā plkst. 17.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” tiks pieminēta 1949. gada deportācija un Komunistiskā genocīda upuri. Koncertā “Es pārnākšu” muzicēs Anta Eņģele un Laima Jansone, radot īpašu atmosfēru un apliecinot mīlestību pret dzimteni.

Koncertā Laima Jansone atskaņos vairākus instrumentālos solo skaņdarbus uz dažādām koklēm – gan savas oriģinālkompozīcijas, kurās tradicionālās kokles skaņas apvienotas ar mūsdienīgām improvizācijām, gan latviešu tradicionālās mūzikas skaņdarbus. “Mums ir jābūt drosmīgiem. Mums reizēm ir jāieskatās tajās smagākajās vēstures lapaspusēs. Mans subjektīvais vēlējums būtu mums visiem kopā šo dienu apzināties kā spēku, nevis kā smagas atmiņas. To smagumu mazliet pārvērst un izvērst citādāk,” atzīst L. Jansone.

Duetā ar dziesminieci Antu Eņģeli tiks izpildītas Valda Atāla, Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas jaunās aranžijās. Tiks atskaņotas arī latviešu tautas dziesmas, kuras varēs dziedāt visi kopā un vienoti dziesmās sajust savstarpējo saikni. Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu ar Rīgas domes atbalstu organizē “Mazā ģilde”.

Rīgas ielu remontdarbu plānošanā talkā nāk mākslīgais intelekts

Lai precīzi plānotu ielu un ceļu remontus, atjaunošanu un uzturēšanu, Rīgā, kā pirmajā no Latvijas pilsētām, izmantota Skandināvijā radīta un plaši izmantota jaunākās paaudzes tehnoloģija – “Vaisala’s RoadAI” programma – kas ar mākslīgā intelekta palīdzību skenē ielas, lai noteiktu kuras ir labā vai apmierinošā stāvoklī, kuras nodilušas līdz sliktai vai kritiskai situācijai.  

2022. gadā Satiksmes departaments, izmantojot “Vaisala’s RoadAI”tehnoloģiju, kura Rīgā tika izmantota pirmo reiz, veica ielu skenēšanu. Iegūtie rezultāti liecina, ka aptuveni 200 kilometri asfaltēto ielu ir kritiskā stāvoklī. Rīgas asfaltēto ielu kopgarums ir ap 1000 kilometriem.

Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis atgādina, ka asfalta segumam, tāpat kā jebkurai lietai, ir savs kalpošanas ilgums: “Lai Rīgas ielu saimniecība būtu uzturēta labā stāvoklī un neveidotos bedres, vidēji reizi desmit gados asfalta segums būtu jānomaina. Kopš 2021. gada esam pastāvīgi palielinājuši finansējumu Rīgas ielu un ceļu infrastruktūrai, kas pirms tam uzturēta ar gaužām niecīgiem resursiem, tāpēc arī realitāte pilsētā ir tik skaudra. Mūsu pienākums ir sākt Rīgas ielu kapitālo remontu, tāpēc jau šogad pilsētas budžetā ielu un ceļu atjaunošanā ieguldīsim vairāk nekā 22 miljonus eiro. Mūsu absolūta prioritāte arī ir kāpināt finansējumu līdz tādam apjomam, kas ļauj turpmākajos gados ielu un ceļa asfalta seguma atjaunošanu padarīt par rutīnas lietu.”

Veicot ielu skenēšanu mākslīgais intelekts iegūst augstas izšķirtspējas video, kas tūlītēji tiek augšupielādēts programmas mākonī. Iegūtie dati sniedz ne tikai kopējo Rīgas ielu stāvokļa attēlojumu, bet arī iespēju precīzāk apskatīt konkrēta ielas posma stāvokli. Tāpat, iegūtie dati atspoguļo dažādas defektu kategorijas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks: “No lielākajiem objektiem, kas šogad tiks sakārtoti, proti, tiks pilnībā atjaunots asfalta segums, vēlos minēt dažus lielākos, piemēram, Ulmaņa gatves posmu līdz lidostai, Biķernieku ielu, Aspazijas bulvāri. Vēl viena nozīmīga iniciatīva, ko šogad turpināsim, ir tā dēvētā dubultās virsmas apstrāde Rīgas grantētajās ielās. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet apkaimē nodrošina dzīvi bez putekļiem un ērtāku braukšanu. Ja pagājušajā gadā šādi sakārtojām 46 ielas, tad šogad tās būs jau 85. Šo jaunievedumu ļoti novērtē iedzīvotāji apkaimēs, piemēram, Dārziņos, Bieriņos un citur.”

Skenēšanas rezultātā iegūtie dati tiek izmantoti praktiski, sastādot plānu, kur šogad Satiksmes departaments veiks seguma uzlabošanas darbus. Šogad ielu remontdarbiem plānotais budžets ir 22,5 miljoni eiro.

Rīgā paplašina tekstila izstrādājumu dalītās nodošanas iespējas

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu izstrādājumu atkārtotu izmantošanu, no 2023. gada Rīgā tiek paplašinātas iespējas nodot tekstilu un aksesuārus tam paredzētos speciālos šķirošanas konteineros.

“Tekstila izstrādājumi veido apmēram 4 % atkritumu, kas šobrīd tiek noglabāti. Iegādājamies aizvien vairāk tekstila, bet to izmantošanas reižu skaits sarūk. Tekstilu iegādājoties un lietojot apzinīgi, kā arī to šķirojot, varam samazināt radīto un apglabāto atkritumu apjomu. Rīgas pašvaldība šogad ievērojami papildina tekstila izstrādājumu dalītās vākšanas iespējas galvaspilsētā un kopā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir sagatavojusi vienotas vadlīnijas šķirošanai. Ceram, ka jau drīzumā tiks izveidota efektīva tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas ļaus cilvēkiem šajos konteineros nodot arī tekstilu, kas nav derīgs atkārtotai izmantošanai,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Tekstila šķirošanas konteineri un vadlīnijas

Jau iepriekš Rīgā dažādu pilotprojektu gaitā, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, izvietots 51 tekstila dalītās vākšanas konteiners, bet 2023. gadā plānots konteineru skaitu vairāk nekā dubultot, izvietojot 65 jaunus tekstilizstrādājumu savākšanas punktus – 1. un 2. zonā 30 punktus, 3. zonā – 15 punktus un 4. zonā – 20 punktus. Lai atvieglotu šķirošanu ikdienā, paralēli tiek apsvērta šādu konteineru izvietošana atsevišķu  Rīgas izglītības iestāžu, kas ir ieguvušas ekoskolu statusu, tuvumā.

Tekstila konteineri tiek izvietoti pakāpeniski un to novietojumu var atrast kartēs:

Vienotas vadlīnijas tekstila izstrādājumu šķirošanai Rīgā pieejamas vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis , kā arī papildu informācija pieejama atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu interneta vietnēs.

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot tīru, turpmākai lietošanai derīgu dažādu veidu apģērbu, apavu pārus, aksesuārus un mājas tekstilu.

Svarīgi, lai šie izstrādājumi būtu izmantojami atkārtoti, tāpēc tie nedrīkst būt saplēsti, notraipīti, mitri, sapelējuši vai smakojoši. Pieļaujami tikai nelieli defekti, piemēram, notrūkusi poga vai nedaudz atirusi vīle.

Konteinerā drīkst izmest pieaugušo un bērnu apģērbu, arī apakšveļu, zeķes, virsdrēbes, cepures, cimdus, dvieļus, aizkarus, galdautus, spilvenus, segas, vēl nēsājamu apavu pārus, bižutēriju un aksesuārus, piemēram, jostas un somas.

Plašāka informācija par to, ko drīkst vai nedrīkst ievietot tekstila šķirošanas konteineros, pieejama jautājumu un atbilžu sadaļā tīmekļa vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumi .

Sašķiroto tekstilu konteineros jāievieto cieši aizsietā, vislabāk polietilēna maisā, lai izstrādājumi neizbirtu, nesasmērētos un nebojātos. Ja konteiners ir pārpildīts, iedzīvotāji ir aicināti par to informēt konkrēto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, sagatavotos maisus pie konteinera nenovietot, bet gan nogādāt uz citu tuvāko tekstila šķirošanas punktu.

Kāpēc nepieciešams šķirot tekstila izstrādājumus?

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu, Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jānodrošina nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas un savākšanas sistēma. Latvija apņēmusies to ieviest no 2023. gada, balstoties uz valdībā pieņemtajiem noteikumiem.

Latvijā ik gadu aptuveni 3-5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstila izstrādājumi. Vienlaikus Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, arvien palielinot tekstiliju daudzumu, kas atrodas iedzīvotāju skapjos un potenciāli varētu kļūt par sadzīves atkritumiem.

Apģērba industrija ir otra lielākā piesārņotāja pēc naftas industrijas, ja ņem vērā radītās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas visā apģērbu ražošanas un patēriņa procesā. Tekstila ražošanā nepieciešami būtiski ūdens un enerģijas resursi, kā arī tiek izmantots daudz cilvēka veselībai un dabai bīstamu vielu. Pagarinot lietošanai derīgo tekstila izstrādājumu un aksesuāru dzīves ciklu, ikvienam ir iespējas samazināt izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un negatīvo ietekmi uz vidi.

Rīgā šķirojam vairāk!

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits. Turpinās darbs šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Instrukcija, kā šķirot tekstila izstrādājumus.

Sākas ideju pieteikšana Rīgas līdzdalības budžeta konkursam

Rīdziniekiem līdz 31. maijam ir iespēja iesniegt idejas savas apkaimes attīstībai un labiekārtošanai līdzdalības budžeta ideju konkursam. Konkurss notiek jau piekto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Savu ideju konkursā var iesniegt ikviena Rīgā deklarēta persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu un galvaspilsētā reģistrētas nevalstiskās organizācijas. Katra persona vai nevalstiskā organizācija var pieteikt vienu ideju. Konkursa dalībnieki aicināti iesniegt idejas, kuras uzlabos apkārtējo pilsētvidi un kuras var īstenot uz pašvaldībai piederošas zemes, kā arī kurām nav komerciāla vai reliģiska rakstura.

Šogad kopējais konkursā pieejamais finansējums ir 700 000 eiro un vienas projekta idejas kopējās izmaksas var būt līdz 70 000 eiro.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange par līdzdalības budžeta ideju konkursu: “Līdzdalības budžets ir iespēja ikvienam rīdziniekam iesaistīties savas apkaimes uzlabošanā, un iedzīvotājus savas idejas aicinām iesniegt jau piekto gadu. Ik gadu mācāmies no iepriekšējo gadu pieredzes, lai gan ieceru iesniegšanas, gan īstenošanas process kļūtu labāks. Šogad rīdziniekiem sniegsim vairāk atbalsta, lai labas idejas kļūtu par vērtīgiem pieteikumiem konkursam. Aicinu rīdziniekus piedalīties un iesniegt savas idejas savai apkaimei!”

Lai mudinātu rīdziniekus piedalīties līdzdalības budžeta konkursā, šogad izvēlēts sauklis “Tava ideja Tavā apkaimē!”, kas uzrunā iedzīvotājus no afišu stabiem pilsētvidē.

Saņem atbalstu ideju izstrādē

Lai palīdzētu iedzīvotājiem sagatavot kvalitatīvus ideju pieteikumus, pašvaldība organizē informatīvu semināru un četras ideju izstrādes darbnīcas. Ideju izstrādes darbnīcās iedzīvotāji varēs konsultēties ar pašvaldības speciālistiem par savu ideju īstenošanas iespējām, uzzināt visu par idejas pieteikuma aizpildīšanu, tostarp tāmes sagatavošanu, kā arī satikt domubiedrus, ar kuriem kopā nonākt pie vislabākās idejas savai apkaimei.

  • Informatīvs pasākums par 2023. gada Līdzdalības budžeta ideju konkursu 23. martā plkst. 17.00 Rīgas domes Sēžu zālē. Lai apmeklētu klātienē, iepriekš jāpiesakās, aizpildot pieteikumu. Pasākumu varēs vērot tiešraidē “Facebook”.
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Imantā 29. martā plkst.17.30 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29. Pieteikšanās: http://bit.ly/42aTuLf
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Teikā 5. aprīlī, plkst.17.30 Rīgas NVO namā, Ieriķu ielā 43a. Pieteikšanās: http://bit.ly/3FmBaFd
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Āgenskalnā 12. aprīlī plkst. 17.30 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, E.Smiļģa ielā 46. Pieteikšanās: bit.ly/3yJbXB6
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Sarkandaugavā 19. aprīlī plkst. 17.30. bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”, Sarkandaugavas ielā 24. Pieteikšanās: bit.ly/3Lo4PSe.

Rakstot uz konkurss.apkaimes@riga.lv pirms idejas pieteikuma iesniegšanas, iesniedzējam iespējams saņemt papildu informāciju par idejas īstenošanai izvēlēto zemesgabalu, kā arī uzdot citus precizējošus jautājumus.

Pieteikumu iesniegšana

Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti līdz 31. maijam plkst. 12.00, aizpildot projekta idejas pieteikuma veidlapu un iesniedzot to riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi konkurss.apkaimes@riga.lv.

Pieteikumus iespējams iesniegt arī klātienē līdz 31. maija plkst. 12.00 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) punktos:

  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Gobas ielā 6A;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Brīvības ielā 49/53.

Pieteikumus var ievietot arī pasta kastēs, kas izvietotas pie minētajām AIC adresēm.

Pēc pietiekumu iesniegšanas termiņa beigām, konkursa vērtēšanas komisija izvērtēs ideju īstenošanas iespējas atbilstoši kompetento institūciju atzinumiem. Potenciāli īstenojamās idejas oktobrī tiks nodotas iedzīvotāju balsojumam. Īstenotas tiks tās idejas, kuras saņems lielāko iedzīvotāju balsu skaitu portālā balso.riga.lv.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 36 ideju pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 42 852 reižu, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunai Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.