Brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Latvijā papildus piešķirti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro

Foto: ©European Commission, 2016

Eiropas Savienības (ES) programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Eiropā 2023. gadā papildu piešķirti 16,5 miljoni eiro, tai skaitā 208 212 eiro Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Latvijā administrētiem brīvprātīgā darba projektiem, kas vērsti uz vides, veselības un citām būtiskām prioritātēm. Šis papildu finansiālais atbalsts ir nodrošināts no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” budžeta.

Ar papildu programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniegto 16,5 miljonu finansiālo atbalstu kopējais programmas brīvprātīgā darba projektu budžets 2023. gadā ir vairāk nekā 92 miljoni eiro. Gan pamata programmas budžets, gan papildu sniegtais budžets tiek sadalīts starp visām programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” administrējošo valstu aģentūrām, ņemot vērā katras valsts iedzīvotāju skaitu un citus kritērijus.

Programmas “Apvārsnis Eiropa” piešķirtais finansējums paredzēts, lai atbalstītu tādus brīvprātīgā darba projektus, kas popularizē vides, veselības, digitālo, kultūras, civilās drošības, kā arī pārtikas un bioekonomikas tematiku, tādejādi veicinot projektu skaita pieaugumu šajās jomās. Tāpat projekta aktivitāšu plānošanā un īstenošanā uzmanība jāvērš “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās noteiktajām prioritātēm: iekļaušanu un dažādību, digitālo transformāciju, vides ilgtspēju un klimata jautājumiem, kā arī dalību demokrātiskajā dzīvē.

“2021.gadā 27% no apstiprinātajiem brīvprātīgā darba projektiem tika īstenoti, integrējot tajos zaļo praksi, vienlaikus vēršot uzmanību uz vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības tematiem. 2022.gadā šādu projektu īpatsvars sasniedza jau 75%. Tas pierāda, ka šī tēma gan ikdienā, gan projektos paliek arvien aktuālāka, kas ir ļoti iepriecinošs rādītājs. Ir svarīgi, ka gan jaunieši, gan organizācijas ar projektu palīdzību pievērš uzmanību vides jautājumiem, tādējādi veicinot gan savu, gan apkārtējās sabiedrības izglītošanu un attieksmes maiņu, ” uzsver JSPA ES programmu departamenta direktore, direktora p.i. Maija Kolberga.

“Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu konkurss

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu mērķis ir popularizēt solidaritāti kā vērtību, palīdzēt risināt vietējai sabiedrībai aktuālus izaicinājumus un uzlabot brīvprātīgā kompetences, īstenojot regulāras un strukturētas brīvprātīgā darba aktivitātes.

2023. gadā Latvijā programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” ir paredzēti divi projektu konkursi. Brīvprātīgā darba projektu finansējuma pieprasījumu var iesniegt līdz 23. februāra plkst. 13.00 pēc vietējā laika. Finansējuma pieprasījumi iesniedzami elektroniski “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” vienotajā platformā un tiem var pieteikties tikai organizācijas, kurām ir piešķirta kvalitātes zīme vadošās organizācijas lomai. Ja februāra projektu konkursa uzsaukumā viss finansējums netiks apgūts, tad tiks izsludināts oktobra projektu konkurss, kurā pieteikumus varēs iesniegt līdz 4. oktobra plkst. 13.00 pēc vietējā laika.

Kopumā 2022. gadā JSPA tika iesniegti 72 “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu pieteikumi, tai skaitā 27 brīvprātīgā darba projekti, no kuriem apstiprināti – 23. Tāpat pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 90 individuālie Eiropas brīvprātīgie un 136 grupu darba brīvprātīgie, savukārt 8 organizācijas iesaistīja 10 Ukrainas bēgļus brīvprātīgā darba aktivitātēs.

Organizāciju pieredze brīvprātīgā darba projektos

Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde jau desmit gadus iesaistās programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” un pie sevis uzņem Eiropas brīvprātīgos. Projektu koordinatore Lāsma Lapkaša uzskata, ka tas sniedz neskaitāmus ieguvumus: “Brīvprātīgā uzņemšana dod ne tikai neskaitāmus ieguvumus uzņemošajai organizācijai un vietējai sabiedrībai, bet ļauj arī veidot kontaktu un paziņu loku dažādās Eiropas valstīs.” Ar Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes pieredzes stāstu aicinām iepazīties tīmekļa vietnē jaunatne.gov.lv.

Tāpat interesentus aicinām ieskatīties organizācijas “Alternatīvā Realitāte” brīvprātīgā darba pieredzes stāsta video, kā arī organizācijas “Radi Vidi Pats” pieredzē. Gan šie, gan citi pieredzes stāstu video skatāmi JSPA Youtube kanālā.

Plašāka informācija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektiem, projektu konkursu un dalību tajā ir pieejama JSPA tīmekļa vietnē. Neskaidrību un jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar ES programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” nodaļas ekspertiem.

Par programmu “Apvārsnis Eiropa”

Programma “Apvārsnis Eiropa” ir ES pētniecības un inovācijas programma 2021.-2027. gada periodam. Programmas kopējais finansējums ir 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko pētniecības un inovāciju programmu, ko īstenojusi ES.

Par “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmu

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” plānošanas periods no 2021.-2027. gadam ir turpinājums iepriekšējam programmas posmam, kas ilga no 2018. līdz 2020. gadam. Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” īstenošanu Latvijā, savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra  nodrošina  programmas ieviešanu.

Par JSPA

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministres pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un valsts līmeņa programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”, kā arī projektu 7.2.1.2 (“Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”).

Rīgā notikusi projekta MILE starptautisko partneru tikšanās ar Latvijas nevalstisko organizāciju un valsts institūciju, kas strādā ar migrantu jautājumiem, pārstāvju dalību

7. februārī Rīgā norisinājās projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (MILE) starptautisko partneru tikšanās, ko organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar projekta vadošo partneri, Jauno Eiropas biznesa konfederāciju “UNITEE” (Beļģija). Rīgā viesojās projekta starptautiskie partneri – gandrīz 20 pašvaldību, universitāšu un nevalstisko organizāciju pārstāvji no Beļģijas, Spānijas, Nīderlandes un Lielbritānijas. Pasākumā piedalījās arī projekta partneri no Latvijas – sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”.

Tikšanās pirmajā daļā tika prezentētas projekta komunikācijas un uzraudzības komiteju aktualitātes, kā arī tika sniegts apkopojums par pētījumiem saistībā ar jauniebraucēju iekļaušanu vietējās politikas veidošanā projektā iesaistītajās pašvaldībās, kuros īpaša uzmanība pievērsta pilsētu integrācijas un pilsoniskās līdzdalības politikai, līdzdalības un dažādības mehānismiem. Notika diskusija par politikas dokumentiem, kuros tiks apkopota un salīdzināta projektā iesaistītās pašvaldības raksturojošā informācija, un to pieejamības nepieciešamību plašākai auditorijai. Nevalstiskā organizācija “New Women Connectors” (Nīderlande) sniedza 2022. gada novembrī un decembrī projekta ietvaros īstenoto tiešsaistes apmācību par līdzdalības un sadarbības veicināšanu starp pašvaldībām un migrantiem  izvērtējumu. Tika prezentētas apmācībās gūtās projekta partneru atziņas, tostarp, kā apmācībās iegūtās zināšanas iespējams izmantot turpmākajās projekta aktivitātēs.

Tikšanās otrās daļas centrālais mērķis bija ekosistēmas izveide līdzdalībai un sadarbībai starp migrantiem un pilsētām, un tajā pievienojās pārstāvji no Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar migrantu jautājumiem – biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem”, biedrības “Patvērums “Drošā māja””, biedrības “Supolka”, biedrības “Izglītības attīstības centrs” un biedrības “Radošās Idejas”, kā arī valsts institūciju – LR Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta un Sabiedrības integrācijas fonda – pārstāvji. Tika prezentēta informācija par jauniebraucēju iesaistīšanas mehānismiem projekta ārvalstu partneru pašvaldībās, kā arī tika apspriesta pieredze migrantu kopienu un pašvaldību tuvināšanā, veiksmīgas iniciatīvas un izaicinājumi. Tika sniegta tiešsaistes prezentācija no Diseldorfas (Vācija), kurā pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar Diseldorfas migrantu padomes darbību un tās gūto pieredzi. Tikšanās noslēgumā notika diskusija par konsultatīvo padomju galvenajām problēmām un riskiem, kā arī par iespējām pārņemt pozitīvās pieredzes elementus, piemērojot tos vietējiem apstākļiem.

Papildu informācija par projektu MILE:

Rīgas valstspilsētas pašvaldība laikā no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim īsteno projektu “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE). Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un politikas veidotāji un tā mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Foruma teātra nodarbībā diskutēs par iespējām un izaicinājumiem aktīvas migrācijas laikmetā

Lai diskutētu par jautājumiem, kā mēs varam veidot atvērtu un iekļaujošu sabiedrību, kurā cittautieši var veiksmīgi integrēties, un ar kādiem izaicinājumiem un iespējām sastopas cittautieši un vietējie Latvijas iedzīvotāji aktīvas migrācijas laikmetā, sestdien, 11. februārī Rīgā notiks foruma teātra nodarbība.

Ikviens interesents, kas vēlas diskutēt par migrācijas un integrācijas procesiem, par to, kā tas skar katru no mums un sabiedrību kopumā, kā palīdzēt iejusties Ukrainas kara bēgļiem un citiem cilvēkiem no ārvalstīm, kas nonākuši Latvijā, aicināts pieteikties dalībai nodarbībā, aizpildot pieteikuma anketu. Dalībnieku skaits nodarbībā ir ierobežots.

Foruma teātris ir interaktīva metode, kurā ar teātra paņēmienu tiek analizētas un risinātas konkrētas, iesaistītajiem dalībniekiem aktuālas problēmas. Foruma teātrī par “aktieriem” un “skatītājiem” kļūst” ikviens dalībnieks, un visu kopējais mērķis ir meklēt risinājumus sarežģītām situācijām. Šī metode rosina dialogu, neierastā veidā aicina domāt par problemātiskām tēmām un tā ir pieejama ikvienam interesantam. Foruma teātra nodarbības laikā dalībnieki diskutē par kādu konkrētu problēmu, un ar teātra metožu palīdzību identificē, kas ir šīs problēmas sakne un meklē veidus, kā to būtu iespējams novērst, mainot iesaistīto cilvēku rīcību un attieksmi.

Nodarbību vadīs Agnese Lapsiņa, kas Foruma teātri un citas teātra novatora Augusto Boala radītās teātra metodes apguvusi starptautiskās mācībās Ungārijā un Luksemburgā, un vadījusi nodarbības dažādām interesentu grupām Latvijā.

Nodarbību rīko Latvijas Pilsoniskā alianse. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un ASV vēstniecība Latvijā. Pasākums netiks ierakstīts vai pārraidīts tiešraidē. Pasākumā tiks cienīta viedokļu dažādība un konfidencialitāte.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

AS “RĪGAS SILTUMS” ziedotie ģeneratori uzsāk ceļu uz Ukrainu, palīdzot energoapgādes atjaunošanai

Šodien, 1.februārī, AS “RĪGAS SILTUMS” ziedotie  dīzeļa un benzīna ģeneratori tika uzkrauti transportēšanai un uzsāks ceļu uz Ukrainu, lai tos izmantotu Ukrainas energoapgādes atjaunošanai un uzturēšanai.

Kopumā AS “RĪGAS SILTUMS” ziedo astoņus dažādas jaudas ģeneratorus, sniedzot atbalstu elektrības atjaunošanā Ukrainas iedzīvotājiem.  

AS “RĪGAS SILTUMS” nosoda Krievijas karu Ukrainā, kas ir izpostījis daudzu miljonu cilvēku dzīves. Daļa Ukrainas iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās, bet palikušie Ukrainā dzīvo smagos apstākļos, nereti bez elektrības, siltuma un ūdens. Lai atjaunotu Krievijas armijas veiktos postījumus, ir nepieciešams solidarizēties ar Ukrainas tautu un to atbalstīt.

Saprotot, ka siltums, ūdens un elektrība ir priekšnosacījumi izdzīvošanai, īpaši ziemas apstākļos, AS “RĪGAS SILTUMS” savu iespēju robežās sniedz atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem un turpinās to darīt, kamēr tas būs nepieciešams.

Ziedojums Ukrainai tiek nogādāts ar labdarības organizācijas Ziedot.lv starpniecību, atbalstot labdarības projektu “Strāvas ģeneratori Ukrainai”.

Par AS “RĪGAS SILTUMS”

AS “RĪGAS SILTUMS” ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi.

77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir ap 825 kilometru, no kuriem 85% atrodas AS “RĪGAS SILTUMS” īpašumā.

AS “RĪGAS SILTUMS” akciju kapitāls sadalās šādi: Rīgas valstspilsētas pašvaldība (49,00%), Latvijas Valsts (48,995%), SIA “Enerģijas risinājumi. RIX” (2%), AS “LATVENERGO” (0,005%).

Noslēdzies projekts “Capacity Incubator” iesaistīt bērnus un jauniešus ar invaliditāti sportiskās aktivitātēs

Biedrības “Bērnu un Jauniešu Para Sporta Apvienība” projekts “Capacity Incubator”, kuru biedrība īstenoja 2021. un 2022. gadā, ir veiksmīgi noslēdzies.

Projekta galvenie mērķi bija pilnveidot biedrības kompetences un resursus un izveidot sistemātisku bāzi, kā arī izstrādāt rīcības plānu, kura izpildes rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie mērķi.

Projekta darbības laikā, konsultējoties ar dažādiem sporta speciālistiem, tika izstrādāta uz pētījumiem balstīta vispārējās fiziskās sagatavotības programma bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem, tādējādi veidojot sistemātisku pieeju treniņu procesam, kas būtu noderīga ne tikai biedrības ietvaros, bet arī plašākai auditorijai. Izplatot fiziskās sagatavotības programmu bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem, tiktu veicināts efektīvs sporta speciālistu apmācību process un izpratne par treniņu procesa veidošanu un individualizāciju.

Projekta ietvaros tika organizētas nodarbības un paraugdemonstrējumi ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, tādējādi paplašinot biedrības darbības areālu, veicinot organizācijas mērķauditorijas integrāciju sabiedrībā un socializēšanās procesus, piesaistot jaunus sporta speciālistus, kā arī palielinot biedrības dalībnieku skaitu.

Pateicoties rīcības plāna aktivitātēm, tika piesaistīti jauni sadarbības partneri un atbalstītāji, kā arī papildināts pilnvērtīgai organizācijas darbībai nepieciešamā inventāra klāsts.

Kopumā projekta “Capacity Incubator” norise bijusi visnotaļ veiksmīga un tajā rīkotās aktivitātes devušas lielu ieguldījumu biedrības “Bērnu un Jauniešu Para Sporta Apvienība” mērķu sasniegšanas procesā – iesaistīt bērnus un jauniešus ar invaliditāti sportiskās aktivitātēs, popularizēt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, veicināt mērķauditorijas iekļaušanos sabiedrībā, fizisko un psiholoģisko spēju attīstību, veselības uzlabošanu, pašapziņas un pašvērtējuma celšanu, pašizaugsmi un panākumu gūšanu. 

Biedrības kompetenču un resursu pilnveidošanu atbalstīja Aktīvo Iedzīvotāju Fonda finansējums: Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.-2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programma “Ilgtspēja un kapacitāte”.

Vairāk informācijas par biedrību un tās aktivitātēm var atrast biedrības  Facebook lapā @YouthParaSportsLV, vai sazinoties pa e-pastu info@youthparasport.com vai tālruni 29474302.

Norisināsies Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanai veltīts tiešsaistes vebinārs

Lai informētu plašāku sabiedrību par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu, 2. februārī notiks informatīvs tiešsaistes vebinārs, uz kuru aicināts ikviens interesents.

Jau ziņots, ka Rīgas dome aizvadītā gada 14. decembrī pieņēma lēmumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Lokālplānojuma mērķis  ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Vebināra mērķis ir informēt sabiedrību par iecerēto plānošanas procesu, iepazīstināt ar paredzēto sabiedrības līdzdalību, kā arī iespējām iesniegt priekšlikumus lokālplānojuma izstrādes sākumposmā.

Vebinārs notiks 2. februārī, plkst.16.00-18.00 MS TEAMS platformā. Lai kļūtu par aktīvo dalībnieku, iepriekš ir jāreģistrējas: https://ej.uz/86w1. Pasākums tiks translēts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojums nepieciešams, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.  Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojums būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plašāka informācija par lokālplānojuma izstrādi: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/.

Rīgas domes mājas lapā var izteikt viedokli par saistošo noteikumu projektiem

Saistībā ar pagājušā gada novembrī pieņemto Pašvaldību likumu Rīgas domes mājas lapā riga.lv ir iespēja izteikt viedokli par domē sagatavotajiem saistošo noteikumu projektiem.

Minimālais termiņš sabiedrības viedokļa noskaidrošanai ir divas nedēļas. Saņemtos viedokļus par saistošo noteikumu projektu pašvaldība apkopos un atspoguļos šo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā. Noteikumu projektus tālāk skatīs atbilstošajās domes nozaru komitejās un gala lēmumu pieņems Rīgas domes sēdē.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā atļauto braukšanas ātrumu samazinās līdz 30 km/h

Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā no Dzelzceļa tilta līdz Turgeņeva ielai (abos virzienos) ieviesīs atļautā transportlīdzekļu ātruma ierobežojumu līdz 30 km/h, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Izmaiņas nepieciešamas, jo mainīgos laikapstākļos minētajā vietā – uz tilta pār pilsētas kanālu – pastiprināti veidojas bedres, bet seguma remonts ar auksto asfaltbetonu šajā vietā nav efektīvs. Salabotajā posmā asfaltbetons tiek ātri izsists un veidojas jaunas bedres.

Tomēr jau februārī šajā vietā paredzēti būvdarbi saistībā ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas infrastruktūrā.

Rīgas pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas dome trešdien, 18. janvārī nolēma palielināt līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem – 2023. gadā pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksās līdzfinansējumu 328,54 eiro mēnesī, bet par bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums būs 242,48 eiro mēnesī. Tuvākajā laikā tiks palielināts arī pašvaldības līdzfinansējums sertificētam bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējam jeb auklēm vai mājdārziņiem.

“Šobrīd mēs piedzīvojam dzīves sadārdzinājumu, kas skar mūs visus un arī mūsu bērnu vajadzības, apmeklējot bērnudārzus. Šodien Rīgas domes sēdē pieņēmām lēmumu palielināt līdzfinansējumu privāto bērnudārzu pakalpojumu saņemšanai, tādējādi atbalstot ģimenes, īpaši bērnus, kuriem šis pakalpojums nepieciešams, lai tiktos ar saviem vienaudžiem un kopā iepazītu pasauli,” uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Līdz šim pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksāja līdzfinansējumu 307,85 eiro mēnesī, bet par bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums bija 229.27 eiro mēnesī. Pašvaldības līdzfinansējums auklēm patlaban ir 181,09 eiro mēnesī.

Pašvaldības līdzfinansējuma apmērs mēnesī vienam bērnam aprēķināts, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto metodiku.

Pašvaldības finansējums privāto izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai šogad paredzēts aptuveni 27 miljonu eiro apmērā.

Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību mājokļa izdevumu segšanai

Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, Rīgas pašvaldība atgādina, ka ikvienam galvaspilsētā deklarētajam iedzīvotājam ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu īres, apsaimniekošanas un citu komunālo maksājumu segšanai, ja pēc šiem izdevumiem paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 288 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Pieaugot komunālajiem izdevumiem, Rīgā pērn turpināja palielināties iedzīvotāju pieprasījums pēc pašvaldības palīdzības mājokļa izdevumu segšanai. Mājokļa pabalstam 2022. gadā izlietots par 106% jeb 5,95 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 82% jeb 6813 personām. Mājokļa pabalstam 2022. gada decembrī izlietots par 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada decembrī, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 116% jeb 5684 personām.

Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, savukārt izmaksājamā pabalsta apjoma aprēķinā tiek arī ņemti vērā normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem – ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Kādas personas vai ģimenes var pretendēt uz mājokļa pabalstu?

Tiesības saņemt pabalstu ir vientuļām personām vai ģimenēm, ja:

  • Deklarējušies un dzīvo Rīgā;
  • Kopējie uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro;
  • Pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru);
  • Pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku;
  • Pēc rēķinu apmaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē;
  • Ja nepārkāpj citus likumā* noteiktos ierobežojumus;

*Viss, kas drīkst piederēt, lai būtu tiesības saņemt mājokļu pabalstu, ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā.

Kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu?

Atbilstoši noteikumos** paredzētajam, ņem vērā šādus izdevumus (kas nepārsniedz normatīvos noteiktos) par:

  • īri;
  • apsaimniekošanu;
  • apkuri;
  • auksto un karsto ūdeni;
  • elektroenerģiju;
  • dabasgāzi;
  • kanalizāciju vai asenizāciju;
  • sadzīves atkritumiem;
  • telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu;
  • par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

**Normatīvi noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Piemēram, uz vienu personu karstā ūdens patēriņš paredzēts līdz trīs kubikmetriem ūdens mēnesī un, ja patēriņš būs lielāks, to neieskaitīs attaisnotajos izdevumos.

Kāds ir mājokļa pabalsta apmērs?

Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto Garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru.

Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs patlaban ir 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Mājokļa pabalsts = 327 eiro pirmajam cilvēkam + 228 eiro katram nākamajam cilvēkam +  faktiskie izdevumi mājoklim (kas atbilst normatīviem)  –  mājsaimniecības kopējie ienākumi.

1.piemērs

Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

2. piemērs

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, ģimenes kopējie ienākumi 1300 eiro, komunālie maksājumi 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 3*228 + 450 – 1300 = 161 eiro

3. piemērs (kad pabalsts nepienākas)

Vientuļam strādājošam cilvēkam alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.

Aprēķins: 327 + 300 – 800 = -173 eiro. Rezultāts: pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par noteikto slieksni, tāpēc pabalsts nepienākas.

Tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1.oktobra un ir spēkā Iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam?

Lai piešķirtu pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. To var izdarīt, piesakoties gan elektroniski, gan klātienē.

Elektroniski:

  • iespējams iesniegt dokumentus, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv.
  • Aizpildot deklarāciju portālā latvija.lv izvietotajā e-pakalpojumā “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts

Klātienē:

  • pa tālruni 67105048 jāpiesaka vizīte Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā, lai pārrunātu sociālā atbalsta saņemšanas iespējas. Līdzi jāņem visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē  savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumu apliecinošos dokumentus.

Laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu.

Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts personas iesniegums.

Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Uzmanību! Lemjot par mājokļa pabalsta piešķiršanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, t.i., vai nav kāds šķērslis, kādēļ persona var nekvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai, piemēram, tiek vērtēti personas īpašumi un uzkrājumi. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

Tāpat pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības pretendēt arī uz citiem sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem. Plašāka informācija par pabalstiem pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv