Ieviesta vienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam

Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par diviem eiro iegādāties vienotu braucienu A zonas vilcienu maršrutu tīklā un visos pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos – autobusos, tramvajos un trolejbusos, ietaupot vienu eiro katrā braucienā.

Biļeti var iegādāties no 15. jūlija, un tā būs derīga no 24. jūlija. Aicinām pasažierus savlaicīgi plānot braucienus un izmantot iespēju biļeti iegādāties iepriekš, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos ar vienotu biļeti gan vilcienā, gan “Rīgas satiksmes” transportā.

“Ar “Rīgas vienoto biļeti” mēs padarām sabiedrisko transportu pieejamāku, ērtāku un konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar privāto auto. Mūsu mērķis ir veicināt vienkāršu un saprotamu pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem, uzlabojot ikdienas pārvietošanās pieredzi tūkstošiem pasažieru. Tas ir solis ceļā uz integrētu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu pārvietošanās sistēmu Rīgā,”

uzsver Vivi valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

“Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa :

“Jaunā vienotā biļete ir pirmais solis ceļā uz vēl ērtāku pārvietošanos ar sabiedrisko transportu. Tā sniedz pasažieriem iespēju vienkārši un izdevīgi apvienot vilciena un Rīgas sabiedriskā transporta braucienus, ietaupot gan laiku, gan līdzekļus. Apzināmies, ka jāstrādā pie biļešu iegādes iespēju paplašināšanas, un šis ir tikai sākums ciešākai sabiedriskā transporta integrācijai.”

“Rīgas vienotā biļete” ietver vienu vilciena dienas biļeti braucienam A zonas vilciena maršrutā, tostarp savienotajos reisos šajā zonā, kā arī vienu Rīgas satiksmes 90 minūšu biļeti braucienam ar autobusu, trolejbusu vai tramvaju.

Biļete pieejama tikai digitālā formātā – mobilajā lietotnē “Vivi Latvija” un tīmekļvietnē vivi.lv. Rīgas vienotā biļete ir derīga norādītajā datumā līdz nākamās dienas plkst. 2.59. Biļešu reģistrācijas secībai nav nozīmes – pasažieris var sākt braucienu gan ar vilcienu, gan “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu. Ja vispirms tiek reģistrēts brauciens “Rīgas satiksmes” transportā, tiek sākta 90 minūšu laika atskaite. Savukārt, ja pirmo reģistrē vilciena biļeti, sabiedriskā transporta daļa paliek aktīva līdz brīdim, kad tā tiks reģistrēta.

Pasažieri var iegādāties vairākas “Rīgas vienotās biļetes” vienai dienai, kā arī plānot braucienus uz priekšu līdz pat deviņām dienām.

Rīgas vienotā biļete ir ieviesta pilotprojekta ietvaros, kas ilgs vienu gadu no tās pieejamības brīža. Šajā laikā tiks izvērtēta sistēmas darbība, lietotāju pieredze un nepieciešamie uzlabojumi pirms iespējamas pastāvīgas ieviešanas.

Par vilcienu kustības sarakstiem, biļešu iegādi vai citiem ar braucieniem saistītiem jautājumiem aicinām sazināties ar Vivi Klientu apkalpošanas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8760.

 

Izsludināts konkurss “Gada balva “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025””

Latvijas Dzīvokļu īpašnieku asociācija “Mājoklis” jau otro gadu organizē konkursu – GADA BALVA “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025”. Pagājušā gada konkursa rezultāti apliecināja, ka sakoptas vides risinājumi Latvijas sabiedrībai ir svarīgi. Konkursam tika iesniegti vairāk kā 40 pieteikumi, savukārt par Simpātiju balvu tika nodotas 69 050 balsis!

Konkurss ir PIRMAIS tik plaša mēroga pasākums Latvijā. Tā mērķis ir popularizēt kopību sadarbību un saliedēšanos, un aicinājums ikvienam domāt par dzīves vides kvalitāti, cilvēkiem un dabai draudzīgu un sakārtotu vidi, personisko līdzdalību vides uzlabošanā, dalīties ar pieredzi un lepoties ar sasniegto.

Konkursa balvu fonds ir 5000 euro. Trīs finālisti katrā no 5 nominācijām cīnīsies par savas nominācijas galveno balvu (balva – 700 euro katras nominācijas uzvarētājam) un viens no finālistiem pretendēs uz galveno balvu 1500 euro prēmiju.

“Gada balva 2025” tiek balstīta uz skaidri definētiem kritērijiem. Objektu novērtēšanā piedalīsies 11 nozaru profesionāļi – būvniecības (ainavu arhitekti un pilsētplānotāji) nozares, sabiedrisko organizāciju, pašvaldību un citu jomu profesionāļi, kas iesaistās projektā sabiedriskā kārtā.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

Dalība konkursā ir bezmaksas. “Gada balvas 2025” pieteikumu iesniegšana noslēgsies 31. jūlijā, kad saskaņā ar konkursa nolikumu, žūrija uzsāks vērtēšanu.

Gada balvas nominācijas:

 Gada balva “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025” tiek piešķirta vienam no nomināciju uzvarētājiem par izcilu sniegumu.

Rīgas daudzdzīvokļu pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms Rīgas administratīvajā teritorijā.

Sakoptākais valstspilsētas pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms jebkurā citā Latvijas valstspilsētā, izņemot Rīgu.

Sakoptākais novada pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms novada pilsētā, mazpilsētā, pagastā vai ciemā.

Sakoptākais daudzdzīvokļu mājas jaunais projekts ar labiekārtotu pagalmu.

Speciālās balvas:

Skatītāju simpātijas balva (saskaņā ar balsojumu Asociācijas sociālajos tīklos).

Žūrijas veicināšanas balva par īpašiem centieniem, kas pelnījuši atzinību.

Konkursa uzvarētāji visās nominācijās tiks godināti konferences “Mājoklis 2025” laikā, kas notiks 2025. gada 24. oktobrī, Rīgā, ATTA centrā.

Jāatzīmē, ka 2024. gadā Gada balvu ieguva ieguva Skrundas, Sporta ielas 2a mājas kopība.

Konkursa laureāti konferences “Mājoklis 2024” apbalvošanas ceremonijā atzīmēja, ka visa pamatā ir tieši kopības attieksme pret savu māju un vidi. Vēlme dzīvot sakārtotā un estētiskā vidē veicina dzīvokļu īpašnieku sadarbību dažādās paaudzēs.

  • Vairāk par konkursu un pieteikšanās – ŠEIT.
  • Par 2024. gada konkursu  – ŠEIT.

Īsumā par “Gada balvas” rīkotājiem

Konkursa rīkotājs ir Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis”, kas dibināta 2022.gada augustā, un šobrīd ir lielākā mājokļus pārstāvošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas pārstāv dzīvokļu īpašnieku biedrības, dzīvokļu īpašniekus, komersantus, nozares speciālistus un kvalificētu nekustamā īpašuma pārvaldītāju sagatavojošas izglītības iestādes.

Asociācijas misija ir atbalstīt mājokļu attīstību, kopienu saliedēšanu un stiprināšanu, īstenojot uz zināšanām balstītas aktivitātes. Asociācija aktīvi iesaistās mājokļu politikas jautājumos, likumprojektu sabiedriskajā apspriešanā, ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs. Apvienojot biedrus no visiem Latvijas reģioniem, Asociācija sniedz informatīvo, juridisko un metodisko atbalstu nozares jautājumos saviem biedriem un sadarbojas ar Igaunijas dzīvokļu īpašnieku biedrību savienību EKYL (https://ekyl.ee/).

Asociācija lepojas ar 2023., 2024. gadā rīkotajām mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltītām konferencēm, kas daudzus nozares jautājumus pacēla citā kvalitātē un pulcēja vairākus tūkstošus apmeklētāju klātienē un tiešsaistē! Galvenie ieguvumi – atziņas un inovatīvi risinājumi ēku drošības un energoefektivitātes jautājumos, pašvaldības lomas nozīme ēku atjaunošanā, Igaunijas likumdošanas ietekme uz ēku renovācijas tempu valstī.. Praktiskas rekomendācijas, noderīgas konsultācijas, iedvesmojoši pieredzes stāsti, jēgpilnas debates, semināru sekcijas, un vēl un vēl – tas viss konferences padarīja īpašas. Skat. https://majoklis.lv/konference2024/

Asociācija kā eksperts darbojas Eiropas Mājokļu vienlīdzības kopienā (European Community for Housing Equality), un kopīgi ar 27 ES dalībvalstu ekspertiem piedalās pētījumā, kas vērsts uz atbalstu kvalitatīvu mājokļu nodrošināšanai un atjaunošanai, lai caur profesionālu un atjauninātu datu analīzi ietekmētu Latvijas un ES Parlamenta un Komisijas politikas darba kārtību mājokļu politikas jautājumos.

 

Izmaiņas būvniecības “zaļā koridora” principa piemērošanā

Informē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvniecības ieceru izvērtēšanu un saprastu kā projektētie objekti iekļausies esošajā pilsētvidē, kā arī sabiedrības informēšanas nolūkos varētu papildināt pašvaldības ģeoportālā “GeoRīga” esošo informāciju par jaunbūvēm Rīgā, ir ieviests papildu nosacījums ieceres virzībai būvniecības “zaļajā koridorā” – ēkas jaunbūves gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā būvprojektā minimālā sastāvā jāietver arhitektūras daļas un teritorijas daļas (ja tāds izstrādāts) būves informācijas modelis .ifc formātā.

Tas nozīmē, ka turpmāk visām no jauna iesniegtajām iecerēm, lai pretendētu uz “zaļo koridoru”, būs jāizstrādā minētais modelis, jāaugšupielādē Būvniecības informācijas sistēmā un jāļauj to pārpublicēt ģeoportālā, tādējādi veicinot kvalitatīvu datu apmaiņu.

Ja departaments konstatēs modeļa neesību, “zaļā koridora” principa piemērošana tiks pārtraukta.

Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2025. gada 2. uzsaukuma rezultāti

,

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludināja projektu konkursu apkaimju iniciatīvu un piederības sajūtas veicināšanai ar mērķi aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Pašvaldība vēlas aktivizēt apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursa 2. uzsaukumā tika iesniegti 23 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto summu 83 981,28 EUR.

Konkursa rezultātā finansiāls atbalsts piešķirts 12 projektiem par kopējo summu 41 338,72EUR.

Konkursā iesniegtajos projektos ietverti forumi un apmācības par sabiedrības līdzdalības veicināšanu, iedzīvotāju līdzdalības un savstarpējās uzticēšanās veicināšanas aktivitātes, apkaimes svētki, valsts svētki un Ziemassvētku pasākumi, fotoorientēšanās apkaimēs, velodarbnīca, radošās aktivitātes un pasākumi aprites ekonomikas principu iedzīvināšanai.

 Atbalstīto saraksts – ŠEIT.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

 

“Zero Waste Latvija” aicina uz meistarklasēm Rīgas apkaimēs

Lai veicinātu jaunu un noderīgu prasmju apgūšanu, veicinātu kopienas dzīvi apkaimēs un mazinātu atkritumu apjomu Rīgā, biedrība “Zero Waste Latvija” uzsāk bezmaksas meistarklašu sēriju aprites ekonomikas praktisko prasmju apguvei.

Dalībniekiem pieredzējušu lektoru vadībā būs iespēja veicināt savu izpratni par aprites ekonomiku, atkritumu samazināšanu, un apgūt prasmes, kas palīdzēs ietaupīt arī pašu līdzekļus. Kopā astoņās meistarklasēs neformālā vidē un radošā atmosfērā interesenti varēs apgūt, kā paildzināt lietu dzīvi, kā veicināt apriti mājās un pašiem radīt lietas no videi un veselībai draudzīgiem materiāliem vai izejvielām.

Meistarklases sāksies jūlijā, ilgs līdz oktobra beigām un notiks dažādās Rīgas apkaimēs. Visi nepieciešamie materiāli, inventārs un instrumenti tiks nodrošināti.

Lai gan aprites meistarklašu primārā mērķauditorija ir Ukrainas iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgā, un Rīgas iedzīvotāji, kuri ir pakļauti nabadzības un atstumtības riskiem, tajās laipni aicināts piedalīties ikviens.

“Jēgpilna resursu izmantošana nav nekas jauns, bet laikam ejot, prasmes un zināšanas ir zudušas vai aizmirsušās. Nākuši klāt arī jauni interesanti koncepti, kā, piemēram, fermentēšana vai kapsulas garderobe. Ar mūsu meistarklasēm ceram veicināt gan videi un veselībai draudzīgāku dzīvesveidu, gan dažādu iedzīvotāju kopdarbošanos un draudzēšanos apkaimēs. Nav noslēpums, ka gan senioriem, gan cilvēkiem ar mazāku rocību vai viesiem no Ukrainas var būt grūtāk atrast aktivitātes un hobijus, kuros arī rast jaunus draugus,”

saka Lana Zveineks, meistarklašu koordinatore.

Meistarklases nodrošinās biedrības “Zero Waste Latvija” lektori vai vieslektori.

Pirmā meistarklase “Veselīgas maltītes mazie soļi: fermentēšana” notika 8. jūlijā Mazjumpravas muižā (Rumbulas apkaimē) un to vadīja lektores Agnese Gaidelione un Daina Eglīte-Antona.

Informācija par nākamo meistarklašu norises vietu un laiku tiks izziņota pakāpeniski, īsi pirms nodarbībām. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, dalībai būs nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

NĀKAMĀS MEISTARKLASES: 

 

Jūlijā:

Dabīga kosmētika

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par iepakojuma ietekmi uz vidi un to, kā, paša spēkiem izgatavojot produktus, var mazināt nevajadzīgu resursu tērēšanu. Veikalā iegādājamā kosmētika un sadzīves ķīmija var atstāt sekas uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Dabisku sastāvdaļu izmantošana šīs ietekmes mazina. Praktiski iemācīsimies izgatavot lūpu balzāmu un barojošu ķermeņa krēmu, kā arī izveidosim universālo virsmu tīrīšanas līdzekli.

  Augustā:

Ilgtspējīgi dekori un floristika

Nodarbībā dalībnieki veidos dekorācijas un floristikas kompozīcijas no dabas un otrreizējiem materiāliem. Apgūs gan kompozīcijas pamatus, gan iespējas radoši eksperimentēt ar mājās pieejamiem materiāliem, tā aizstājot rūpnieciski ražotus dekorus un jaunu lietu iegādi.

 Septembrī:

Nolietota tekstila otrā dzīve un vaska drāniņu izgatavošana

Nodarbībā dalībnieki iemācīsies izveidot videi un veselībai draudzīgu ēdiena iesaiņošanas veidu un to, kā to pareizi kopt. Nodarbības otrajā daļā iemācīsies pārveidot nolietotu tekstilu sadzīvē noderīgās lietās – paliktņos, paklājiņos, kosmētikas noņemšanas drāniņās vai mājdzīvnieku guļvietās.

Dabai draudzīga mode un kapsulas garderobe

Nodarbībā dalībnieki uzzinās, kā veidot modernu, gaumīgu, bet atbildīgu garderobi, patērējot atbildīgi, nepērkot liekas lietas un, kā izveidot funkcionālu kapsulas garderobi.

Aprites ekonomikas pamati, šķiratlons un plastilīna izgatavošana bērniem

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par resursu apriti, to ierobežojumiem, pieejamību, pārstrādājamību un aizvietojamību. Turpinājumā praktiskā uzdevumā ar sacensības elementiem apgūs, kā pareizi šķirot atkritumus Rīgā.

Pārtikas atkritumu mazināšana un DiskoZupa

Iesaistot dalībniekus kopīgā, dzīvespriecīgā ēdiena pagatavošanā no augļiem un dārzeņiem, kas vizuālu defektu dēļ, iespējams, tiktu izmesti, tiks aktualizēta pārtikas neizniekošanas tēma. Apgūsim praktiskus paņēmienus, kā ekonomiskāk apsaimniekot pārtikas produktus iepērkoties, tos uzglabājot un pagatavojot. Ēdiena gatavošana un nobaudīšana ir komunikāciju un sadarbību veicinošs process, kas mazina atstumtības sajūtu.

 Oktobrī:

Ievads kompostēšanā

Interaktīvā lekcijā un praktiskā uzdevumā dalībnieki apgūs prasmes ērti šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus un no tiem pašiem iegūt dabisku augsnes uzlabotāju – kompostu. Šīs iemaņas būtiskas, lai nodrošinātu mājsaimniecību ar veselīgu uzturu, to pašiem izaudzējot.

Projekta līguma nr.: RAIC-25-148-lī “Aprites ekonomikas risinājumi sabiedrības integrācijai un nabadzības mazināšanai”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Tas ir sociālās integrācijas un sabiedrības veselības veicināšanas projekts, kurā dalībnieki apgūs prasmes, kā mazināt atkritumus savā mājsaimniecībā.

Kontaktpersona: Lana Zveineks; info@zerowastelatvija.lv

Vairāk informācijas:

 

Dziesmu un deju svētku laikā aicina dalībniekus un pilsētas viesus izmantot brīvpieejas dzeramās ūdens vietas

XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, kas norisināsies no 5. līdz 13. jūlijam, svētku dalībnieki un apmeklētāji aicināti izmantot 36 brīvpieejas dzeramās ūdens vietas galvaspilsētā.

Svētku dalībnieki var droši izmantot arī savās izmitināšanās vietās esošo krāna ūdeni – gan pašvaldības izglītības iestādēs ierīkotajās dzeramā ūdens stacijās, kuru kopskaitā ir 19, gan arī citviet skolās no parastajiem dzeramā ūdens krāniem, jo Rīgā ūdens kvalitāte tiek rūpīgi uzmanīta un kontrolēta nepārtrauktā diennakts režīmā.

Dziesmu un deju svētkos to galvenajās norises vietās Mežaparka Lielajā estrādē un stadionā “Daugava” būs pieejamas arī astoņas “Rīgas ūdens” mobilās dzeramā ūdens stacijas.

Brīvpieejas dzeramā ūdens vietas apkalpo SIA “Rīgas ūdens” un ar tām var iepazīties – ŠEIT.

No 5. līdz 13. jūlijam XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pulcēs vairāk nekā 38 000 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 10 000 dalībniekus no Rīgas.

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties Zelta kāzu jubilārus

Rīgas dome aicina pieteikties apsveikuma saņemšanai tās rīdzinieku ģimenes, kuras šogad svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1975. gadā.

Pieteikumus Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pieņems pa tālruni +37167181261 darba dienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00 līdz 31.jūlijam.

Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003.gadā. Svinīgā sveikšana notiek augustā pilsētas svētku laikā.

Rīgas pašvaldības policija dziesmu un deju svētku laikā pastiprināti uzrauga satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību

Līdz 13. jūlijam Rīgā norisinās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot vairāk nekā 25 000 bērnu un jauniešu no visas Latvijas. Lai gādātu par drošu un patīkamu svētku norisi, Rīgas pašvaldības policija pastiprināti uzrauga satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību. Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un sniegt palīdzību bērniem, kas nokļuvuši kādā nepatīkamā situācijā.

Rīgas pašvaldība aicina autovadītājus svētku laikā būt īpaši uzmanīgiem, iecietīgiem un stingri ievērot Ceļu satiksmes noteikumus, lai nodrošinātu drošu vidi visiem, jo īpaši jaunajiem svētku dalībniekiem.

Tāpat pašvaldība aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem – ja gadās pamanīt apmaldījušos bērnu vai citu situāciju, kurā nepieciešama palīdzība, lūdzam nekavējoties ziņot policijai vai svētku organizatoriem.

Sākoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesti jauni satiksmes ierobežojumi, slēdzot vai manot esošo satiksmes organizāciju konkrētos ielu posmos. Tāpat daudzviet pilsētā ieviesti papildu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi.

Ņemot vērā ierobežojumu apjomu, pašvaldība ir izveidojusi digitālu karti, kurā atspoguļotas satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā svētku norises laikā. Informācija kartē tiek papildināta, atbilstoši svētku norisei. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem un izmaiņām, kā arī mikromobilitātes rīku ierobežojumiem.

 Satiksmes ierobežojumu karte.

Rīgas pašvaldība aicina svētku dalībniekus un viesus svētku norises laikā iespēju robežās vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Rīga īpaši atbalsta pārvietošanos ar kājām, braukšanu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, jo šie pārvietošanās veidi ir dabai un cilvēka veselībai draudzīgi, kā arī veicina pilsētas iepazīšanu.

 

Aptauja: gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētu stāvvietu maksu Vecrīgā

Gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētas maksas ieviešanu autostāvvietām Vecrīgā, savukārt 2/3 pilsētnieku neatbalsta stāvvietu maksas zonu paplašināšanu Rīgā, liecina pašvaldības pasūtītā SKDS aptauja par iespējamiem stāvvietu politikas uzlabojumiem galvaspilsētā.

42% aptaujāto respondentu iestājas par to, lai Rīgā nedeklarētām personām maksa par autostāvvietas izmantošanu Vecrīgā būtu augstāka nekā galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem. Patlaban esošie noteikumi neparedz šādu dalījumu. Vecpilsētā ir noteikta “R” zonas stāvvieta ar augstāko stundu tarifu Rīgā.

Aptauja arī liecina, ka lielākā daļa respondentu (66%) neatbalsta vispārēju pašvaldības maksas stāvvietu ieviešanu ielu malās ārpus Rīgas centra – apkaimēs, kur šobrīd automašīnas var novietot bez maksas. Savukārt atbalstu šādam risinājumam biežāk pauž jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, īpaši situācijās, kad maksas stāvvietas veidotu pie sabiedriski nozīmīgām vietām vai augstas satiksmes intensitātes zonās. To uzskata par veidu, kā atvieglot satiksmes plūsmu un mazināt ielu noslogojumu.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka pašvaldības ielu malās novietotajiem transportlīdzekļiem maksa par stāvvietu tiek piemērota darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. Stāvvietu izmantošana bez maksas ir atļauta svētdienās, valsts noteiktajās svētku dienās un Rīgas pilsētas svētku laikā.

Aptaujā piedalījās 800 Rīgā deklarēti iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 75 gadiem. Atlases parametriem tika izvirzīti sekojošie kritēriji: dzīvesvietas piederība administratīvajam dalījumam, dzimums, tautība, vecums, statuss, izglītība, pilsonība.

Ar sabiedriskās domas pētījumiem iespējams iepazīties – ŠEIT.

 

Rīga iesaistās Eiropas projektā, lai sekmīgāk risinātu bezpajumtniecības problēmu

Rīga piedalīsies starptautiskā projektā bezpajumtnieku apzināšanai, lai efektīvāk palīdzētu cilvēkiem bez mājokļa. Oktobrī vienu nakti notiks skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes — kur viņi uzturas, kāpēc nonākuši šādā situācijā un kā vislabāk viņiem palīdzēt.

Pašvaldības Labklājības departaments uzsācis dalību Eiropas projektā “European Homelessness Counts”, kura mērķis ir pēc vienotas metodoloģijas veikt bezpajumtnieku skaitīšanu, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, iemeslus, kāpēc viņi palikuši bez pajumtes, un kā palīdzēt.

Šī iniciatīva aptver 35 pilsētas Eiropā un plānots, ka skaitīšana vienlaikus notiks vienu nakti šī gada oktobrī. Tajā iesaistīsies Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, kā arī Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Rīga tiks sadalīta zonās, kuras apsekos brīvprātīgie kopā ar speciālistiem, lai anketētu bezpajumtniekus.

Skaitīšanas uzdevums nav vien statistikas vākšana, bet arī padziļināta izpratne par bezpajumtniecības būtību. Rīgas pašvaldības dalība šajā projektā sniegtu iespēju pēc vienotas metodoloģijas principiem uzskaitīt bezpajumtniekus, kuri saņem sociālos pakalpojumus institūcijās, kā arī uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Vienlaikus jāuzsver, ka precīzi dati ir nepieciešami, lai varētu spriest par bezpajumtniecības tendenci kopumā un lemtu par bezpajumtniekiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu attīstīšanu un organizēšanu.

Eiropā līdz šim nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei, tomēr ziemeļvalstīs, piemēram, Somijā, šāda skaitīšana notiek ik pēc diviem gadiem, iekļaujot arī personas, kas īslaicīgi mitinās pie draugiem vai radiem. Tas ļauj konstatēt, kur bezpajumtnieki dzīvo – ārā, dārza būdiņās, kāpņu telpās, patversmēs vai pie paziņām –, sniedzot plašāku priekšstatu par viņu situāciju. Ir svarīgi saprast, ka bezpajumtnieks ne vienmēr ir asociāls; cilvēks var zaudēt mājokli dažādu iemeslu dēļ un īslaicīgi mitināties hosteļos, pie draugiem vai radiniekiem.

Rīgas domes Labklājības departaments regulāri vāc un analizē datus par bezpajumtniecību Latvijas galvaspilsētā. 2024. gadā ziemas mēnešos patversmēs un naktspatversmēs bija pieejamas 617 vietas, kuras vidēji dienā izmantoja 565 personas. Tendence rāda, ka klientu skaits samazinās, taču problēmas ir daudz plašākas.

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ilgstoši paliek patversmēs, ir ilgstoša alkohola atkarība un veselības problēmas, kā arī zems pašvērtējums un motivācijas trūkums uzlabot savu dzīves situāciju. Alkohola atkarība pastiprina sociālo atstumtību – cilvēks pasliktina savu garīgo un fizisko veselību, zaudē darba spējas un sociālās prasmes, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Savukārt mājokļa problēmu risināšanu sarežģī arī tas, ka bezpajumtniekus ir grūti iesaistīt darba tirgū. Bez pastāvīgiem ienākumiem nav iespējams veikt pirmo iemaksu par īri, kā arī regulāri segt dzīvesvietas izdevumus. Daudzi pierod pie patversmes nodrošinātajām ērtībām un nevēlas aktīvi risināt dzīvesvietas jautājumu.

Dati liecina, ka Rīgā bezpajumtniecība visbiežāk skar cilvēkus vecumā no 51 līdz 61 gadiem – šajā grupā ietilpst 29 % patversmju klientu. 24 % cilvēku ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, bet 17 % ir vecumā gan no 31 līdz 40 gadiem, gan no 62 līdz 70 gadiem. Tikai 5 % personu ir vecumā virs 71 gada. Salīdzinot ar 2023./2024. gada datiem, skaits vecuma grupā no 51 līdz 61 gadiem pieaudzis par 2 %, grupā no 41 līdz 50 gadiem – par 1 %, bet no 62 līdz 70 gadiem samazinājies par 1 %. Vecuma grupās no 18 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 40 gadiem būtisku izmaiņu nav.

Skaitīšana sniegs datus par bezpajumtnieku pilsonību, ienākumu avotiem un sociālajiem apstākļiem, ģimenes statusu, cik ilgi ir bez pastāvīgas dzīvesvietas. Tiks mēģināts noskaidrot, kuriem cilvēkiem draud izlikšana no mājokļa un kā viņiem savlaicīgi palīdzēt. Lai arī iespējams, ka šoreiz neizdosies pilnībā apzināt personas, kas mitinās pie radiem vai draugiem, rezultāti būs nozīmīgs solis pretim izpratnei par bezpajumtniecības raksturu un apmēru Rīgā.

Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus. Piemēram, Rīgā joprojām pastāv liela rinda uz sociālajiem dzīvokļiem, un šī jautājuma risināšana uzlabotu daudzu cilvēku dzīves kvalitāti.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.