Rīgas pašvaldība turpina piešķirt ikgadējo atbalstu izglītības ieguvei. Jūnijā un jūlijā palīdzība sniegta 222 Latvijas iedzīvotāju ģimenēm un 67 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim, bet pašvaldība aicina to izdarīt savlaicīgi, lai pēdējā brīdī nerodas grūtības ar nepieciešamo dokumentu iesniegšanu.

 Pabalsta apmērs ir 50 eiro katram skolēnam ģimenē.

Pabalsts izglītības ieguvei tiek piešķirts:

  • tikai ģimenēm, kurām ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss,
  • mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā,
  • pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un skolēnam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz:

  • iesniegums, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod Rīgas Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem;
  • ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti par sevi un ģimenes locekļiem;
  • kā arī iesniegumu valsts valodā un citus dokumentus var iesniegt ar drošu elektronisku parakstu vai iesūtot pa pastu (iesniegumam jābūt pašrocīgi parakstītam).

 Pabalstu piešķir, izvērtējot ģimenes vai personas ienākumus un mantisko stāvokli. Rīgas Sociālais dienests pieņem lēmumu mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas — vai nu piešķirt pabalstu, vai atteikt. Par šo lēmumu informē cilvēku, kurš pabalstu pieprasījis. Tāpēc ir svarīgi pabalstu pieprasīt laikus, jo dokumentu sagatavošana un lēmuma pieņemšana nenotiek uzreiz. Pabalsts tiek izmaksāts, pārskaitot to uz norādīto norēķinu kontu.

Sākot no šā gada 1. janvāra, trūcīgas personas ienākumu slieksnis ir līdz 377 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 264 eiro pārējām personām. Maznodrošinātas personas ienākumu slieksnis Rīgā ir līdz 604 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 423 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Šogad Rīgas pašvaldība šim atbalstam ieplānojusi līdzekļus 154 350 eiro apmērā. Pašlaik izlietoti 10 400 eiro.

Jautājumu gadījumā lūdzam zvanīt uz vienoto bezmaksas informatīvo tālruni +37180001201.

Atgādinām, ka Sabiedrības integrācijas fonds aicina trūcīgas, maznodrošinātas un krīzes situācijā esošas ģimenes ar bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem saņemt skolas piederumu komplektus Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām izdales vietās. Skolas piederumu komplektos ietilpst burtnīcas, klades, zīmēšanas papīrs, vāciņi, mapes, rakstāmpiederumi, akvareļu un guaša krāsas u.c. mācību procesā nepieciešamas preces.

Lai saņemtu skolas piederumu komplektu, jāuzrāda sociālā dienesta izsniegta izziņa, kas apliecina, ka statuss ģimenei piešķirts šajā gadā. Katram bērnam kalendārajā gadā pienākas viens skolas piederumu komplekts.

 

Balstoties uz iepriekšējo gadu veiksmīgo pieredzi, arī šogad, EuroBasket laikā, Rīgas pašvaldība atļaus uzņēmējiem izvietot āra kafejnīcās ekrānus un pārvietojamās dzērienu iekārtas jeb rolbārus.

Lielu sporta un kultūras pasākumu laikā televīzijas ekrānu un dzērienu iekārtu izvietošana vasaras terasēs ļauj kafejnīcu un restorānu īpašniekiem veiksmīgāk uzrunāt apmeklētājus. Tādā veidā arī rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja kopīgi pulcēties un just līdzi sporta sacensību tiešraidēs.

Šā gada Eiropas čempionāts basketbolā norisināsies no 27. augusta līdz 14. septembrim. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju kopīgi baudīt sporta sacensību norisi, pašvaldība neiebilst TV ekrānu un rolbāru izvietošanai āra kafejnīcās čempionāta laikā.

Uzņēmējiem, kas vēlas izvietot TV ekrānus un pārvietojamas dzērienu iekārtas čempionāta laikā, ir jāņem vērā šādi nosacījumi – komerciāla reklāma ir aizliegta, ir atļauta tikai tiešā translācija, pieslēgumam jābūt tehniski drošam, visi vadi un kabeļi ir nosegti ar nosegpaneļiem. Tāpat pēc uzbūves ir jāsaņem tehniskās apsekošanas atzinums, kas apliecina, ka paredzētā iekārta un konstrukcija ir droša lietošanai un tiek ievērotas ražotāja noteiktās prasības ekspluatācijas laikā.

Jāņem vērā, ka par izmantoto iekārtu un konstrukciju drošību uzbūves, demontāžas un ekspluatācijas laikā, kā arī ražotāja noteikto prasību ievērošanu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs. Svarīgi pēc pasākuma norises nodrošināt tūlītēju demontāžu. Savukārt dzērienu iekārtu izvietošanai vajadzīgs iesniegums pašvaldībā un rolbāra novietojums plānā.

Gadījumā, ja ir saskaņots terases projekts, tad komersantam ir jāraksta brīvas formas iesniegums, pielikumā obligāti pievienojot aktuālo/saskaņoto terases plānu ar norādītu ekrāna atrašanās vietu, televīzijas ekrāna parametrus (izmērs, modelis u.c.), kā arī vizualizācijas materiālus. Nepieciešamos dokumentus jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz aic@riga.lv.

 

Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) projekts LIFE Osmo Baltic arī šogad īsteno  programmu “No koka uz koku” ar mērķi veicināt vecu koku ilgtermiņa saglabāšanu, nodrošinot piemērotu dzīvotni daudzām sugām. Īpašnieki aicināti pieteikt savus kokus bezmaksas sakopšanai līdz 15. septembrim, aizpildot tiešsaistes veidlapu pārvaldes interneta vietnes www.daba.gov.lv sadaļā Programma “No koka uz koku”.

Dalībai programmā var pieteikt parasto ozolu, parasto liepu, parasto zirgkastaņu, parasto kļavu, parasto osi, parasto gobu un parasto vīksnu.

“Koki ir mājas dzīvajai dabai. Seno koku sakopšana ir atbalsts šīm dzīvotnēm, lai tās ilgstošāk spētu pildīt savas ekoloģiskās funkcijas. Sabiedrības izpratne par koku nozīmi dabā un piedalīšanās šādu vērtību saglabāšanā ir ļoti būtisks solis, lai ilgtermiņā veicinātu šādu dzīvotņu pastāvēšanu Latvijā,”

pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.

Programmā aicināti pieteikties īpašnieki (fiziskas, juridiskas personas, biedrības, pašvaldības u.c.), kuru īpašumā atrodas lielu dimensiju veci dobumaini lapu koki ar stumbra apkārtmēru vizmas 3 m (1,3m augstumā no zemes). Pārvaldes interneta vietnē arī skatāma plašāka informācija par programmu, tai skaitā programmas mērķa teritoriju karte un nolikums pieteikumu izvērtēšanai. No programmā pieteiktajiem kokiem tiks izvēlēti vismaz 200 koki, kam veiks koku stāvokļa novērtēšanu un sakopšanas darbus.

Iepriekšējā gadā dalībai programmā tika pieteikti teju 700 koki no visas Latvijas. Izvērtējot atbilstību, programmā uzņemti 197 koki, no kuriem 136 bija parastie ozoli. Šogad šiem kokiem jau uzsākti stāvokļa novērtēšanas darbi un rudenī, atbilstoši novērtēšanas rezultātiem, tiks veikta koku sakopšana.

Lieliem un veciem kokiem ir augsta kultūrvēstures un ainaviskā vērtība, un ar tiem saistītas dažādas dzīvnieku, augu un sēņu sugas. Visā Eiropā novērojama vecu koku skaita samazināšanās, kas negatīvi ietekmē ar šo dzīves vietu saistīto sugu pastāvēšanu nākotnē.

Veco lapu koku dobumos mīt īpaši aizsargājama un reta kukaiņu suga – lapkoku praulgrauzis. Vabole savas dzīves laikā spējīga pārvietoties vien dažus kilometrus, tāpēc piemērotu dzīves vietu savienojamība ir ļoti būtiska šīs un daudzu citu sugu pastāvēšanai ilgtermiņā. Lapkoku praulgrauzis ir lietussargsuga un sugas aizsardzības pasākumi sniedz lielu ieguldījumu daudzu citu aizsargājamo sugu saglabāšanā.

Pārvaldes projekta LIFE Osmo Baltic (LIFE22 NAT/LT/101113698) galvenais mērķis ir nodrošināt lapkoku praulgrauža aizsardzību, izveidojot pārrobežu ekoloģisko tīklu, kas savieno šīs sugas Lietuvas un Latvijas populācijas.  Projektu finansē Eiropas Savienības Vides un klimata rīcības programma (LIFE), Lietuvas Republikas Vides ministrija un Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Plašāka informācija pieejama vietnē www.daba.gov.lv, jautājumus varat uzdot projekta komandai, sūtot e-pastu uz adresi koki@daba.gov.lv vai pa tālr. 25656314 (darbdienās plkst. 9-17).

Papildus informācija:
Zanda Segliņa,
Dabas aizsardzības pārvaldes
projekta LIFE Osmo Baltic koordinatora asistente
Tālr. 28387179; e-pasts:  zanda.seglina@daba.gov.lv
www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv

 

Šonedēļ oficiāli tika atklāts “Venture Catalysts” 3.cēliens. “Venture Catalysts” ir apmācību programma, kas radīta zinātnē balstītas uzņēmējdarbības attīstībai. Vairāk nekā 70 pētnieki, uzņēmēji un deep tech interesenti ir pieteikušies šim intensīvajam piecu nedēļu piedzīvojumam, kas vērsts uz komercializāciju, jaunuzņēmumu veidošanu un līderības prasmju attīstīšanu.

Programmas pirmajā dienā dalībnieki piedalījās iepazīšanās aktivitātēs un pirmajā tematiskajā sesijā: “Inovācija un komercializācija kā galvenie virzītājspēki uzņēmējdarbībā”. Sesijā piedalījās eksperti Andris Baumanis (UniLab), Ella Kalniņa (UniLab) un Agnese Oļševska (LIAA), apspriežot galvenos aspektus, kas saistīti ar zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošanu – no stratēģiskas pieejas komercializācijai līdz plašākai inovāciju ekosistēmas izpratnei Latvijā un ārpus tās.

“Latvijā ir daudz talantīgu pētnieku un izgudrotāju, kuru potenciāls vēl nav pilnībā atklāts. Ar ‘Venture Catalysts’ palīdzību mēs sniedzam iespēju viņiem spert nākamo soli – pārvērst savas idejas reālos komerciālos projektos. Šī programma iedrošina un sniedz nepieciešamās zināšanas, lai zinātniskās idejas kalpotu mūsu ekonomikas attīstībai,”

tā komentē LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktora vietniece Agnese Oļševska.

Programmu organizē UniLab sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu, RISEBA un LIAA, un tā tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem. Venture Catalysts mērķis ir sniegt praktiskus rīkus, kas nepieciešami pētniecībā balstītu inovāciju komercializācijai. Desmit pieredzējušu ekspertu vadītas darbnīcas aptver tādas tēmas kā jaunuzņēmuma attīstības stratēģija, līderība, investoru piesaiste un intelektuālā īpašuma aizsardzība, palīdzot dalībniekiem apgūt nepieciešamās prasmes un pārliecību, lai uzsāktu deep tech uzņēmējdarbību.

“Venture Catalysts ir vieta, kur es varu dalīties savā aizrautībā ar ‘deep-tech’ tehnoloģijām, uzņēmējdarbību un reālas ietekmes radīšanu. Es esmu šeit, lai atbalstītu pētniekus un uzņēmējus, kuri vēlas savienot zinātni un uzņēmējdarbību un veidot jaunuzņēmumus, kas patiešām rada pārmaiņas,”

dalās Ella Kalniņa, Venture Catalysts mentore.

Papildus nodarbībām, dalībniekiem ir pieejama mentorēšana, praktiskas atziņas no pieredzējušiem uzņēmējiem, kā arī iespēja izmantot potenciālo līdzdibinātāju datu bāzi, kurā apkopoti profesionāļi ar komerciālu vai zinātnisku pieredzi. Programma turpināsies līdz 28. augustam, veidojot kopienu, kas gatava attīstīt Latvijas inovāciju nākotni.


Par Venture Catalysts

Venture Catalysts ir valsts mēroga apmācību iniciatīva, kas atbalsta zinātnē balstītu jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā. Tā ir kopīga LIAA, UniLab, RTU Rīgas Biznesa skolas un RISEBA iniciatīva, ko finansē ERAF projekts “Inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība mazajos un vidējos uzņēmumos” (1.2.3.1/1/23/I/001). Programmas mērķis ir paātrināt deep tech inovāciju komercializāciju un veicināt dinamisku, konkurētspējīgu jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā.

 

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada maijā Rīgu apmeklēja 117 916 ārvalstu viesi, kas ir par 13% vairāk nekā 2024. gadā attiecīgajā periodā.

Arī pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 15%, sasniedzot 214 692 naktis. Šie rādītāji apliecina stabilu izaugsmi un Rīgas kā tūrisma galamērķa popularitātes pieaugumu starptautiskā mērogā. Kopumā pirmajos piecos gada mēnešos apmeklētāju skaita pieaugums, salīdzinot ar 2024. gadu, sasniedz 15%.

Maijā fiksēts būtisks pieaugums no vairākām Eiropas valstīm.

No Apvienotās Karalistes pieaudzis par vairāk nekā 35%;

Vācijas – par 11%;

Zviedrijas – par 15%;

Norvēģijas – par 22%;

Itālijas – par 17%;

Francijas – par 23%;

Polijas – par 12%.

Šie rezultāti skaidri apliecina, ka Rīgas mērķtiecīgā komunikācija ar Eiropas tirgiem, kā arī sadarbība ar aviokompānijām un ceļojumu organizatoriem nes redzamus panākumus. Šovasar īstenotā tematiskā tūrisma kampaņa “No heatwaves, just sea waves” (Nekādi karstuma viļņi, tikai jūras viļņi) veiksmīgi uzrunāja ceļotājus, kuri savu galamērķi izvēlas, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi.

Vienlaikus Eiropas tūristu aktivitāti turpina veicināt gan lielie notikumi, gan daudzveidīgs kultūras piedāvājums, kā arī pilsētas kompaktais, ērti izbaudāmais raksturs, kas īpaši piemērots īsākiem ceļojumiem.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus vasaras karstajā laikā veldzēties peldvietās vai pie strūklakām, kā arī izmantot iespēju iegūt tīru dzeramo ūdeni brīvpieejas uzpildes vietās jeb tā dēvētajos brīvkrānos.

Peldvietas

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, kur izvietoti glābšanas posteņi, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Pēdējās veiktās analīzes liecina par labu ūdens kvalitāti visās peldvietās.

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka Rīgas jūras līča peldvietās norit darbi vēja postījumu novēršanā un var nebūt izmantojama daļa infrastruktūras.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.


Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejamaŠEIT.


Strūklakas

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Visas strūklakas, kas atrodas “Rīgas mežu” apsaimniekošanā, šobrīd darbojas, un karstākajās dienās to stāvoklis tiek uzraudzīts pastiprināti. Katru dienu tiek veikts vizuāls strūklaku un baseinu ūdens kvalitātes novērtējums, savukārt piesārņojuma mērījumi tiek veikti vismaz reizi nedēļā.

Sezonas laikā strūklakas, kas izvietotas slēgtos jeb tā dēvētajos bradājamajos baseinos, tiek regulāri tīrītas. Tāpat uzņēmuma darbinieki operatīvi reaģē uz iedzīvotāju sniegto informāciju par iespējamu piesārņojumu kādā no objektiem. Šobrīd īpaši aktīva ir kļavu un liepu augļkopu krišana, kas var radīt iespaidu par baseinu piesārņojumu. Taču tas ir dabisks un īslaicīgs process, kas nerada apdraudējumu veselībai.

“Rīgas meži” aicina iedzīvotājus – īpaši ģimenes ar bērniem – atbildīgi izturēties pret strūklakām un bradājamajiem baseiniem. Lūgums nemest ūdenī svešķermeņus, piemēram, smiltis, un neļaut bērniem rotaļāties tajās ūdenstilpnēs, kurās redzams piesārņojums.

Līvu laukumā ir iedarbināti ūdens smidzinātāji. Tās ir nelielas strūklakas, kas paredzētas, lai ikviens varētu uz brīdi atvēsināties, ejot cauri Vecrīgai. Šādas pat strūklakas, ja būs nepieciešams, nākamnedēļ tiks uzstādītas arī Mežaparkā pie Dziesmusvētku estrādes.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Strūklaku klāstu plānots papildināt, pakāpeniski atjaunojot ar Kronvalda parkā esošo strūklaku “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” un Viesturdārza strūklaku.

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Rīgā patlaban ir gandrīz 40 dzeramā ūdens uzpildes vietas. Šogad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā. Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.


Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapāŠEIT.


 

 

Pašvaldībai ir pienākums palīdzēt cilvēkiem, kuriem vajadzīga sociālā palīdzība – piemēram, aprūpe, atbalsts ikdienā vai rehabilitācija. Lai to izdarītu, pašvaldībai vispirms jāzina, ka kādam ir grūtības.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka pašvaldības pienākumus sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanā. Pašvaldība, kuras teritorijā ir iedzīvotāja deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido vidi, kurā cilvēks var saņemt nepieciešamos sociālos pakalpojumus un palīdzību.

Svarīgi zināt, ka likums paredz: ja pašvaldība saņem informāciju no fiziskām personām vai institūcijām par cilvēku, kuram varētu būt nepieciešama sociālā aprūpe, rehabilitācija vai cita palīdzība, tai ir pienākums pārbaudīt šo informāciju, izvērtēt personas vajadzības un informēt par iespējām saņemt atbalstu.

Rīgas Sociālais dienests reaģē nekavējoties – dodas pie cilvēka, lai noskaidrotu, vai nepieciešama palīdzība un kāda tieši.

Ja redzat cilvēku, kuram, iespējams, vajadzīga palīdzība – viņš ilgi neiziet no mājām, ir nespēcīgs, izskatās nepaēdis, nav, kas palīdz ikdienā – lūdzam zvanīt uz Rīgas vienoto informatīvo tālruņa numuru 80001201 un informēt par situāciju. Jūsu zvans var palīdzēt cilvēkam saņemt nepieciešamo atbalstu!

 

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls GEO RĪGA (georiga.lv) ir ieguvis starptautisku atzinību, saņemot pasaulē vadošā ĢIS programmatūras izstrādātāja Esri apbalvojumu par īpašiem sasniegumiem ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) jomā. Tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko piešķir ĢIS jomā pasaulē.

Saņemtais apbalvojums ir īpašs starptautisks novērtējums, kas apliecina portāla GEO RĪGA kvalitāti, stratēģisko redzējumu un tehnoloģisko izcilību. Portāls georiga.lv izcelts par inovatīvu ĢIS risinājumu pielietojumu, īpaši izceļoties vizualizācijā, sabiedrības iesaistē, datu apstrādes procesos vai starpnozaru sadarbībā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe pauž gandarījumu par saņemto apbalvojumu:

“Saņemtais apbalvojums ir liels atzinības apliecinājums par nozīmīgu ieguldījumu ĢIS tehnoloģiju pielietošanā. Šī balva ir nozīmīgs panākums ne tikai Rīgas pilsētai un tās digitālajai pārvaldībai, bet arī Latvijai kopumā kā uz datiem balstītas pārvaldības piemēram globālā mērogā. Tā vienlaikus ir arī atzinība visai komandai, kas attīsta GEO RĪGA portālu un īsteno risinājumus, kas uzlabo informācijas pieejamību, caurskatāmību un lietotāju pieredzi.”

“Apbalvojums ir liels stimuls motivēt komandu un citus kolēģus turpināt darbu un pētīt dažādās iespējas datu uzturēšanai un apstrādei, ko piedāvā gan vienkārši rīki, gan mākslīgā intelekta rīki un 3D tehnoloģijas, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu datu pieejamību mūsu klientiem. Liels prieks, ka Rīgā ģeotelpisko datu sagatavošanā ir iesaistīti augsta līmeņa speciālisti un daudzas pašvaldības iestādes un ģeotelpiskie dati ir kļuvuši par uzticamu palīgu ikdienas darba uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanā,”

atzīmē Gunta Grūbe, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes Ģeotelpisko datu aprites nodaļas vadītāja.

Esri, pasaulē vadošais ĢIS programmatūras izstrādātājs, ik gadu piešķir prestižo “Special Achievement in GIS” balvu organizācijām, kas izceļas ar izciliem, inovatīviem un sabiedrībai nozīmīgiem ĢIS risinājumiem. Apbalvojumu, ko pasniedz Esri dibinātājs Džeks Dāngermaņs, saņem tikai aptuveni 1% no vairāk nekā 100 000 Esri klientu visā pasaulē.

Laureātu paziņošana un apbalvošana notiek pasaulē lielākajā ĢIS profesionāļu konferencē Esri User Conference 2025 ietvaros, kas šogad norisinās no 15. līdz 19. jūlijam San Diego, Kalifornijā (ASV). Konference pulcē vairāk nekā 15 000 dalībnieku no vairāk nekā 130 valstīm.

Papildu informācija par konferenci un laureātiem pieejamaŠEIT.

 

Lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju sekmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un stiprinātu savstarpēju sapratni un sadarbību ar uzņemošajām kopienām, biedrība “Sadarbības platforma” līdz 2025. gada decembrim īsteno projektu “Kopīgi Latvijā 2025”.

Projekta mērķis ir nodrošināt kultūrorientācijas kursus un pasākumus, kas veicina mijiedarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un vietējās sabiedrības pārstāvjiem. Aktivitātes norisināsies Rīgā, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, iesaistot dažādas kopienas.

Galvenās projekta aktivitātes:

 Kultūrorientācijas kursi;

Starpkultūru pasākumi;

Digitālās infrastruktūras rīki ikdienai un darbam;

Apmācības par karjeras apzinātību;

Psihoemocionālā atbalsta pasākumi.

Projekta rezultātā tiks sekmēta ciešāka sadarbība starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un uzņemošo kopienu, tādējādi veidojot iekļaujošāku un saprotošāku vidi Latvijas sabiedrībā. Nodrošinot patiesu un tiešu informāciju par notiekošo, tiks uzlabota sabiedrības izpratne un mazināti aizspriedumi.

Ukrainas civiliedzīvotājiem būs iespēja iepazīt Latvijas amatiermākslas, profesionālās un laikmetīgās mākslas, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma piedāvājumu. Šīs pieredzes palīdzēs uzlabot viņu psihoemocionālo stāvokli, mazināt kara radītās traumas un atvieglos pielāgošanos ikdienas dzīvei jaunā vidē.

Dalība visos projekta pasākumos – bez maksas!

Informējam, ka projekta pasākumu laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana. Foto un video materiāli tiks izmantoti publicēšanai biedrības “Sadarbības platforma” tīmekļvietnē, sociālo mediju kontos, kā arī projekta aktivitāšu publicitātes un sabiedrības informēšanas par biedrības darbību nolūkos. Publicētie dati būs publiski pieejami, t.sk. arī no ārvalstīm.

Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sadarbības platforma”.

#KulturaLVUKR2025

Papildu informācijai:
Lauma Celma, tālrunis: 29822258
E-pasts: celma.lauma@gmail.com
http://www.sadarbibasplatforma.lv/
https://www.facebook.com/sadarbibasplatforma/
https://twitter.com/sadarbibasplatf

 

Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri cieš no atkarību izraisošu vielu ietekmes un nesaņem pietiekamu medicīnisko aprūpi, no šā gada septembra tiks sākts jauns, valsts apmaksāts izmēģinājuma projekts. Tajā iesaistītas Rīgas pašvaldība un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Šī iniciatīva apvieno veselības un sociālos pakalpojumus, radot vienotu sistēmu nepilngadīgo ārstēšanai un rehabilitācijai.

Jaunā programma paredz koordinētu sadarbību starp ārstniecības personām un sociālās jomas profesionāļiem, ieviešot skaidri definētus sadarbības mehānismus. Tā paredz kompleksu pieeju bērniem un pusaudžiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, nodrošinot viņiem gan medicīnisko palīdzību, gan sociālo atbalstu.

Jaunā pieeja ļaus nodrošināt ārstēšanu arī gadījumos, kad nepilngadīgais vai viņa likumiskie pārstāvji sākotnēji no palīdzības atsakās. Būtiski, ka ārstēšana būs iespējama arī gadījumos, kad psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ bērniem un pusaudžiem rodas smagi psihiski traucējumi vai bīstama uzvedība, radot apdraudējumu gan pašam nepilngadīgajam, gan apkārtējiem.

Ārstniecības procesu papildinās Rīgas pašvaldības finansētie pakalpojumi, mentoru un sociālo darbinieku iesaiste. Ar Rīgas domes atbalstu tiks iesaistīts sociālais darbinieks un mentors. Jau šobrīd ir pieejami vairāki Rīgas pašvaldības apmaksāti pakalpojumi, kas ir piemēroti nepilngadīgajiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tiks nodrošināta ne vien neatliekamā palīdzība, bet arī padziļināts izvērtējums un motivējošs darbs ar pacientiem. Ambulatorā palīdzība tiks sniegta ar multidisciplināras narkoloģijas komandas iesaisti, savukārt nepieciešamības gadījumā ārstēšana tiks turpināta stacionārā arī ārpus Rīgas, piemēram, slimnīcā “Ģintermuiža”.

Situācijās, kad pastāv dzīvības vai veselības apdraudējums un likumiskie pārstāvji atsakās no ārstēšanas, ārstu konsīlijs var vērsties tiesā, lai nodrošinātu nepieciešamo palīdzību nepilngadīgajam. Tiesas lēmums tiks pieņemts ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Projekts tiks sākts ar Veselības ministrijas finansējumu 174 768 eiro apmērā. No 2026. gada plānots piesaistīt papildu līdzekļus, tostarp no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta, lai paplašinātu pakalpojumu pieejamību reģionos un attīstītu sociālās rehabilitācijas iespējas.

Papildus ārstniecībai tiks turpināti profilakses pasākumi bērniem un pusaudžiem, kuriem vēl nav izveidojušās smagas sekas psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, bet kuriem ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu problēmu attīstību nākotnē.