Konsultācijas par ēku atjaunošanu sniegtas 335 Rīgas ēku īpašniekiem

Šogad Rīgas enerģētikas aģentūra sniegusi konsultācijas jau 335 daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem, informējot par iespējām un risinājumiem, kā atjaunot un paaugstināt ēku energoefektivitāti.

Vienlaikus strauji pieaug interese par līdzfinansējuma saņemšanu tehniskās dokumentācijas izstrādei. Līdz šim tehniskās dokumentācijas līdzfinansējuma saņemšanai tika pieteiktas 106 ēkas un 81 pieteikums iesniegts tieši 2025. gadā.

Iedzīvotāji un ēku pārvaldnieki aktīvi izmanto iespējas saņemt bez maksas profesionālu pašvaldības atbalstu, kopā izvērtējot ēku stāvokli, energoefektivitāti un piemērotākos atjaunošanas risinājumus. Konsultāciju un līdzfinansējuma pieprasījums uzskatāmi atspoguļo iedzīvotāju pieaugošo vēlmi atjaunot savus īpašumus un pašvaldības izstrādātās programmas “Rīga renovē” efektivitāti.

“Rīgā atrodas gandrīz trešdaļa no valstī esošā daudzdzīvokļu ēku fonda, no kura daļa ir tehniski novecojusi un to nepieciešams atjaunot. Ir svarīgi aktīvi turpināt programmas, lai veicinātu iedzīvotāju interesi par ēku atjaunošanu. Mēs esam novērojuši, ka pirmais solis māju īpašnieku jeb iedzīvotāju intereses veicināšanā ir pašvaldības atbalsts ēku atjaunošanas tehniskās dokumentācijas izstrādē – energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinumi un rasējumi. Tas iedrošina spert nākamos soļus,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas enerģētikas aģentūras projekta “Rīga renovē” vadītājs Arnis Lelītis norāda, ka programma ir nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem ceļā uz klimatneitralitāti un ēku ilgtspēju:

“Katru nedēļu mūsu speciālisti uzrauga un sniedz atbalstu desmitiem ēku īpašniekiem un redzam, ka interese aug – cilvēki novērtē iespēju profesionāli sagatavoties ēku atjaunošanai, izstrādājot tehnisko dokumentāciju, pieejamo līdzfinansējumu, un iespēju modernizēt savas ēkas ar minimālām izmaksām.”

Projekts “Rīga renovē” tiek īstenots ar Eiropas investīciju bankas “European Local ENergy Assistance” (ELENA-2018-198) programmas atbalstu, kas ir sākts 2024. gada septembrī.

Rīgas enerģētikas aģentūra piedāvā līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei, sedzot līdz pat 90% no izmaksām: ēkas energosertifikātam (līdz 1200 eiro), tehniskās apsekošanas atzinumam (līdz 1200 eiro), tehniskajam projektam (līdz 15 000 eiro).

Kopumā nepilna gada laikā līdzfinansējuma apjoms jau sasniedzis vairāk nekā 407 000 eiro, un astoņas ēkas, izmantojot izstrādāto dokumentāciju, jau ir pieteikušās būvniecības atbalstam ALTUM un saņēmušas pozitīvus atzinumus.

Informācija par programmu un atbalsta iespējām pieejama – ŠEIT.
Pieteikties bezmaksas konsultācijai var – ŠEIT.

Papildu informācija: Mārcis Saulītis, “Rīgas enerģētikas aģentūras” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs, e-pasts: marcis.saulitis@riga.lv

 

Rīgā notiks pasākums par viesģimeņu nozīmi

16. augustā Rīgā norisināsies sociālās kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” nākamais posms ar aicinājumu “Kļūsti par viesģimeni!”. Kampaņu rīko Labklājības ministrija sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un bāriņtiesām, lai veicinātu sabiedrības izpratni par viesģimenes lomu un nozīmību bērnu dzīvē.

Kampaņas mērķis ir skaidrot ārpusģimenes aprūpes iespējas, mazināt stereotipus par uzņemošajām ģimenēm un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī iedrošināt cilvēkus kļūt par viesģimenēm, audžuģimenēm vai aizbildņiem.

Rīgas pašvaldības bāriņtiesas apkopotā statistika skaidri parāda nepieciešamību pēc lielāka viesģimeņu skaita: ja 2018. gadā Rīgā bija 39 tādas ģimenes, tad 2023. gadā – tikai četras. Bet 2021. un 2022. gadā viesģimeņu bija divas reizes vairāk – astoņas.

Pērn Latvijā viesģimenes statuss piešķirts vien 15 jaunām ģimenēm. Vienlaikus vērojama tendence – pieaug cilvēku vecums, kuras iegūst uzņemošo ģimeņu statusu, bet samazinās gados jaunāku cilvēku skaits.

Atklājot kampaņu, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsvēra, ka ikvienam bērnam ir jāaug mīlošā, atbalstošā un ģimeniskā vidē. Viņš norādīja – lai palielinātu uzņemošo ģimeņu skaitu, nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver gan emocionālu atbalstu, gan praktisku informāciju, tostarp īstus ģimeņu pieredzes stāstus un skaidru pārskatu par valsts sniegto palīdzību. Dažiem viesģimenes forma ir vispiemērotākais veids, kā sniegt bērnam siltumu un drošību, savukārt citām ģimenēm tā var būt kā pirmais solis – iespēja iepazīt ārpusģimenes aprūpi tuvāk, pirms pieņemt lēmumu par audžuģimenes vai aizbildņa statusu.

Rīgas posma īpašais akcents ir vides objekts “Gaidīts”, kas līdz septembra beigām apskatāms Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. Mākslinieces Lauras Juhņevičas radītais darbs simboliski atgādina, ka katram bērnam ir tiesības uzaugt mīlošā ģimenē.

Pasākuma laikā Rīgā būs pieejama tematiskā kampaņas telts ar izglītojošām un interaktīvām aktivitātēm, konsultācijām, sarunu spēli “Mīti un patiesības par ārpusģimenes aprūpi”, radošajām darbnīcām bērniem un iespēju uzrakstīt vēlējumus esošajām un topošajām uzņemošajām ģimenēm “Vērtību mājā”.

Kas ir viesģimene un kā par tādu kļūt?

 Laulātie vai persona, kas vēlas sniegt atbalstu bērnam, kurš ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, pavadot laiku ar bērnu gan iestādē, gan ārpus tās.

Iesniegumu ar lūgumu piešķirt viesģimenes statusu jāiesniedz laulāto (personas) dzīvesvietas bāriņtiesā.

Bāriņtiesa izvērtē:

  • motivāciju kļūt par viesģimeni;
  • savstarpējās attiecības ģimenē;
  • spējas aprūpēt bērnu;
  • sadzīves un materiālos apstākļus;
  • veselības stāvokli;
  • informāciju no Sodu reģistra;
  • psihologa atzinumu.

Pēc statusa piešķiršanas informācija tiek atkārtoti izvērtēta ne retāk kā reizi gadā.

Pirms bērna uzņemšanas viesģimenē tiek noslēgta rakstveida vienošanās ar bērnu aprūpes iestādi.

Vairāk informācijas par to, kā kļūt par viesģimeni, audžuģimeni vai aizbildni, pieejama Labklājības ministrijas tīmekļvietnē – ŠEIT.

 

Rīgā sveiks Zelta kāzu jubilārus

Turpinot tradīciju, 15. augustā, plkst. 14.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Rīgas pašvaldība godinās un sveiks rīdzinieku ģimenes, kuras svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1975. gadā. Jau vairākus gadus pasākumā piedalās arī tie pāri, kas laulībā nodzīvojuši 60 un vairāk gadus.

Svinīgais pasākums notiks Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kuru ieskauj gleznainais parks. Šogad pasākums notiek jau divdesmit otro gadu un ir viens no svinīgākajiem un sirsnīgākajiem Rīgas dzimšanas dienas mēneša pasākumiem.

Svētkos muzikālo priekšnesumu sniegs Daumants Kalniņš ar pavadošo grupu. Pasākuma vadītāja būs Zane Vaļicka.

Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003. gadā.

Svinīgo sveikšanu organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu.

Rīgā peldēties droši – visās pludmalēs laba ūdens kvalitāte

Visās Rīgas astoņās oficiālajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte un pēdējās analīzes liecina, ka peldēties drīkst arī visās citās iedzīvotāju iecienītajās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments šogad turpina arī iepriekšējo gadu praksi – veikt peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Lai arī visās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba, tomēr pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit.

Rīgas pašvaldība pirmajā pusgadā sociālajos pabalstos izmaksājusi 16,5 miljonus eiro

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments ir apkopojis datus par sociālajiem pabalstiem, kas izlietoti šā gada pirmajā pusgadā: pabalsti izmaksāti kopumā 16,5 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13 miljoni piešķirti rīdziniekiem, bet 3,4 miljoni – Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kopumā dažāda veida pabalstus saņēmušas 19 474 personas, tostarp 3690 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Lielāko daļu – 74 % no visa izlietotā finansējuma – veido pamata sociālās palīdzības pabalsti, galvenokārt mājokļa pabalsts (10,5 miljoni eiro) un garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts (1,7 miljoni eiro).

Pirmajā pusgadā trūcīgas mājsaimniecības statusu vismaz uz vienu dienu saņēmušas 11 059 personas, kas ir par 10 % mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 8734 rīdziniekiem – arī par 10 % mazāk nekā gadu iepriekš. Trūcīgo un maznodrošināto personu skaita samazinājums par 10 % ir pozitīva tendence, kas var liecināt par uzlabojumiem iedzīvotāju labklājībā vai izmaiņām statusa piešķiršanas kritērijos. Tas labvēlīgi ietekmē arī sociālo budžetu, jo trūcīgas mājsaimniecības statuss iedzīvotājiem ļauj saņemt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90 % apmērā, Dienas centra pakalpojumu, siltu ēdienu, ēdināšanas pakalpojumu u.c.

No trūcīgajiem jūnijā 39 % bija pensijas vecuma iedzīvotāji, 23 % personas ar invaliditāti, 19 % darbspējīgas personas un 19 % bērni. Maznodrošināto vidū lielākā daļa – 83 % – bija pensijas vecuma personas, 7 % cilvēki ar invaliditāti, 5 % pilngadīgas darbspējīgas personas un tikpat daudz bērnu.

Salīdzinot datus ar 2024. gada jūniju, sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 9 % jeb par 1278 personām, bet izlietotais finansējums – par 3 % (65 606 eiro). Samazinājumu veicināja mazāks mājokļa pabalsta apjoms, bet GMI pabalstam izdevumi palielinājās par 13 %, kas saistīts ar garantētā minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanu no 137 eiro 2024. gadā līdz 166 eiro 2025. gadā.

Pēdējā mēneša salīdzinājums (jūnijs pret maiju) rāda, ka saņēmēju skaits samazinājies par 13 %, bet pabalstiem izlietotais finansējums – par 15 %. Samazinājumu lielā mērā ietekmēja maijā izmaksātais pabalsts politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Maijā, atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, šo pabalstu izmaksāja 1807 cilvēkiem, kopējā summa 271 200 eiro.

Kopumā 2025. gada pirmajā pusgadā sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies nedaudz – par 2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (456 personas), savukārt izlietotais finansējums – par 5 % (834 997 eiro). Tajā pašā laikā GMI pabalsta izdevumi palielinājušies par 10 %, bet mājokļa pabalstam samazinājušies par 12 %. Finansējuma samazinājums par 5 % ir būtisks budžeta kontekstā, īpaši ņemot vērā, ka lielāko daļu veido mājokļa pabalsts, kura apjoms samazinājies par 12 %.

Ukrainas civiliedzīvotāji veido ievērojamu daļu gan saņēmēju skaitā (3690 personas), gan finansējumā (3,4 miljoni eiro) un būtiski ietekmē kopējo palīdzības sistēmu un budžeta plānošanu.

Sociālos pabalstus 2025. gada pirmajā pusgadā saņēma:

  • GMI pabalstu 2303 rīdzinieki un 2648 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • mājokļa pabalstu 12 532 rīdzinieki un 2296 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu krīzes situācijā 49 rīdzinieki, 1297 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu veselības aprūpei 4962 rīdzinieki, 162 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu izglītības ieguves atbalstam 78 rīdzinieki, 3 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai 26 rīdzinieki,
  • pabalstu audžuģimenēm 376 rīdzinieki, 182 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu pilngadīgiem bāreņiem 504 rīdzinieki,
  • pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā 15 rīdzinieki,
  • pabalstu simts un vairāk gadus sasniegušiem 50 rīdzinieki,
  • pabalstu apbedīšanai 158 rīdzinieki, 5 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • bērna piedzimšanas pabalstu 1 757 rīdzinieki, 23 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu par aizbildņa pienākumu pildīšanu 376 rīdzinieki,
  • pabalstu par aizgādņa pienākumu pildīšanu 758 rīdzinieki, 2 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Šogad sociālajiem pabalstiem paredzēts izmantot 34,7 miljonus eiro, no kuriem 14,3 miljoni ir valsts finansējums. No kopējās summas 26,2 miljoni eiro paredzēti rīdziniekiem, bet 8,5 miljoni eiro – Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs un Latvijas Futbola federācija pārrunājuši futbola infrastruktūras attīstību galvaspilsētā

Trešdien, 6. augustā, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs tikās ar Latvijas Futbola federācijas prezidentu Vadimu Ļašenko, lai pārrunātu aktuālos futbola notikumus un infrastruktūras attīstības iespējas galvaspilsētā. Tikšanās laikā tika aplūkoti gaidāmie starptautiskie turnīri, nepieciešamie uzlabojumi treniņu un sacensību vietās.

Īpaša uzmanība tika veltīta drošības jautājumiem, kas saistīti ar līdzjutēju pulcēšanos pirms un pēc spēlēm. V. Kleinbergs dalījās ar priekšlikumiem, kā šo procesu organizēt, ņemot vērā Rīgas pieredzi iepriekšējos pasākumos, fanu pārvietošanās īpatnības un iespējamos riskus pilsētai.

Tika apspriesta arī stadiona izbūves iecere Rīgā.

“Piemērs no citām Eiropas pilsētām rāda, ka šāda mēroga infrastruktūra sniedz pienesumu pilsētas attīstībai, piesaista investīcijas un veicina tūrisma plūsmu, tāpēc svarīgi, ka atrodam labāko risinājumu, kas būs izdevīgākais Rīgai un tās iedzīvotājiem,”

uzsvēra V. Kleinbergs.

Latvijas Futbola federācijas prezidents V. Ļašenko uzsvēra Rīgas nozīmi Latvijas futbola attīstībā: “Rīgas pilsēta ir viens no mūsu galvenajiem partneriem un kopā esam īstenojuši dažāda līmeņa projektus. Ņemot vērā lielo futbolistu skaitu Rīgā un tās apkārtnē, galvaspilsētai ir būtiska loma futbola ekosistēmā. Lai spētu kvalitatīvi apkalpot šo apjomu, ir nepieciešama mūsdienīga un pietiekama infrastruktūra – gan treniņiem, gan sacensībām,”

norādīja Ļašenko.

Tāpat pārrunāta jaunu futbola laukumu izveide, treniņu iespēju pieejamība bērniem un jauniešiem, kā arī infrastruktūras izmantošanas nodrošināšana dažādām mērķa grupām, lai sportošana un treniņi būtu pieejami pēc iespējas lielākai daļai rīdzinieku.

 

Rīgas domes deputāti atzinīgi vērtē RNP progresu vairākās jomās; aicina nogaidīt ar jauna zīmola izstrādi

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas jaunievēlētie deputāti šonedēļ iepazinās ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) paveikto un nākotnes iecerēm, secinot, ka ir panākts būtisks progress vairākās jomās. Tomēr, ņemot vērā, ka vēl nav veikta pašvaldības turpmākās līdzdalības izvērtēšana šajā uzņēmumā, deputāti nolēma aicināt RNP valdi pagaidām vēl neslēgt līgumu par jauna zīmola izstrādi.

“Pēdējo gadu laikā RNP ir būtiski uzlabojis klientu apkalpošanu un komunikāciju, tāpat aktīvi darbojas finansējuma piesaistīšanā ēku siltināšanā. Tomēr mums vēl nav pilnīgas skaidrības par uzņēmuma nākotni, jo līdz gada beigām tiks veikts izvērtējums, vai un kā pašvaldībai jāsaglabā līdzdalība RNP un kādus stratēģiskos mērķus kapitālsabiedrībām izvirzīt. Ņemot vērā, ka var tikt pieņemts lēmums gan par pašvaldības līdzdalības saglabāšanu uzņēmumā, gan tās mazināšanu, vai arī, piemēram, par uzņēmuma sadalīšanu, jauna zīmola risinājums RNP var nebūt vairs aktuāls. Tāpēc nolēmām aicināt uzņēmuma valdi pagaidām nesākt līguma slēgšanas procesu,” uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“RNP ir milzīgs attīstības potenciāls, tādēļ mums kā pašvaldībai jāsaprot, kādus stratēģiskos mērķus uzņēmumam noteikt. Mums ir vienlaikus jāsabalansē uzņēmuma kapitāla vērtības pieaugums un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana iedzīvotājiem, kā arī jāņem vērā, lai RNP izaugsme nekropļotu konkurenci ēku apsaimniekošanas tirgū. Pašvaldības līdzdalības izvērtējums uzņēmumā sniegs iespēju skaidri noteikt, kāds RNP attīstības modelis būs piemērotākais,” norādīja E. Treija.

Pašvaldības tiešās līdzdalības RNP pārvērtēšanas procesu plānots pabeigt līdz rudenim un tad rezultātus vērtēt komitejas sēdē, bet gada nogalē pieņemt domes lēmumu par tālāko rīcību.

Komitejas sēdē deputāti minēja, ka uzņēmums kļuvis iedzīvotājiem draudzīgāks un saprotamāks, augusi klientu apkalpošanas kvalitāte un izveidots ērts pašapkalpošanās portāls. Tāpat RNP ir izdevies Rīgu izvirzīt ēku renovācijas projektu līderos, šogad ALTUM programmā piesakot lielu skaitu māju. Panākts arī būtisks uzlabojums darbā ar parādniekiem – uzņēmums seko līdzi, lai neveidotos nekontrolēti parādi un aktīvi kārto vēsturisko parādu bāzi. Izveidotās mobilās uzkopšanas komandas uzlabojusi māju un to teritoriju uzkopšanas kvalitāti. Deputāti arī norādīja atsevišķām nepilnībām RNP darbā, ko uzņēmuma vadība solīja iespēju robežās novērst.

RNP šogad sācis izstrādāt jaunu zīmola identitāti, par ko tika izsludināts konkurss. RNP vēlas veicināt atpazīstamību, taču vienlaikus veidot to tādu, lai veicinātu uzņēmuma vērtības paaugstināšanu. Jaunā identitāte palīdzētu attīstīties vairākos virzienos, piemēram, sākot darbību arī reģionos, tāpat attīstīt citu biznesa potenciālu – gan īres namu būvniecību un uzturēšanu, gan viedo un zaļo tehnoloģiju ieviešanu.

Rīgā rindas uz pansionātu kļūst pārskatāmākas un prognozējamas

Rīgā šogad ieviestā elektroniski pārvaldītā rindu sistēma pansionāta pakalpojuma saņemšanai ļauj iedzīvotājiem sekot līdzi rindas virzībai. Tas padara pakalpojuma saņemšanu saprotamāku un pārskatāmāku. Būtiski arī samazinājies to cilvēku skaits, kuri līdz šim gaidīja uz vietu sociālās aprūpes iestādēs.

Saskaņā ar Rīgas domes Labklājības departamenta datiem pirmajā pusgadā pašvaldība nodrošinājusi 2338 sociālās aprūpes vietas, no kurām 600 – Rīgas sociālās aprūpes centros (RSAC), bet 1738 vietas – līgumorganizāciju sociālās aprūpes iestādēs.

Rindā uz vietu sociālās aprūpes centrā (pansionātā) šā gada 1. jūlijā bija reģistrēts 531 cilvēks, kas ir ievērojami mazāk nekā 651 persona 2024. gada jūlijā un 932 personas 2024. gada oktobrī. Šo samazinājumu sekmējis papildu finansējums līgumorganizācijām (2024. gada oktobrī – 390 vietām), kas palielināja pieejamo vietu skaitu līdz 1738, saglabājoties nemainīgam arī 2025. gadā. Šā gada pirmajā pusgadā līgumorganizāciju klientu skaits pieauga par 344 personām, sasniedzot 2002 unikālus klientus. Tendence ir pozitīva, un palīdz turpināt mazināt rindu.

Aptuveni 58 % no rindā esošajiem ir personas ar demenci, kam nepieciešami specializēti pakalpojumi. Līgumorganizācijās vietu var saņemt pat nepilna mēneša laikā, taču demences nodaļās gaidīšanas laiks ir ilgāks. Ņemot vērā, ka pašvaldības pansionātos palielinās ar demenci sirgstošo iedzīvotāju skaits, RSAC “Gaiļezers” un RSAC “Mežciems” 2025. gada martā atvēra ģimenes videi pietuvināta pakalpojuma nodaļas ar 59 vietām. Līdzīgas nodaļas tika izveidotas arī pērn ar 55 vietām. 2024. gadā 43,3 % RSAC klientu bija ar demenci.

No 2025. gada 18. februāra spēkā stājās grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos par sociālā pakalpojuma saņemšanu:

  • ir trīs atsevišķas rindas, atkarībā no izvēlētā pakalpojuma sniedzēja un finansēšanas modeļa: pašvaldības institūcijās, līgumorganizācijās, kas izraudzītas iepirkuma rezultātā, sadarbības līgumorganizācijās;
  • ieviests ierobežojums: pakalpojumu drīkst atlikt ne vairāk kā divas reizes, kopā ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, lai prioritāri palīdzētu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams;
  • rindā tiek uzņemti tie iedzīvotāji, kuru deklarētā dzīvesvieta Rīgā ir vismaz 12 mēneši;
  • pakalpojums pieejams no 25 aprūpes stundām (iepriekš – 35), lai pansionāta pakalpojumu varētu saņemt arī personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam aprūpe mājās nav pietiekama;
  • noteikta pārejas kārtība starp sociālās aprūpes institūciju veidiem.

Informācija par rindas numuru

  • Sociālais dienests, balstoties uz klienta izvēli, reģistrēs viņu attiecīgajā rindā. Ja cilvēks nolems mainīt pakalpojuma sniedzēju un pāriet uz citu rindu, reģistrācija tajā tiks veikta no jauna.
  • Katram klientam lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu tiek piešķirts individuāls identifikācijas numurs, kuru ievadot Labklājības departamenta mājaslapas sadaļā “Rindas numurs”, iespējams uzzināt savu vietu rindā.
  • Klientiem, kuri bija reģistrēti rindā pirms jaunās sistēmas ieviešanas, iespējams noskaidrot identifikācijas numuru, sazinoties ar Rīgas Sociālo dienestu.

Rīgas pašvaldība aicina jaunos pedagogus pieteikties atbalstam mājokļa īrei

Rīgā šovasar sākusi darboties īpaša īres programma jauno speciālistu – pedagogu piesaistīšanai galvaspilsētai. Pašvaldība aicina jaunos pedagogus izmatot šo iespēju un pieteikties atbalstam dzīvojamo telpu īres maksas un ar to lietošanu saistīto maksājumu segšanai.

“Saskaroties ar pedagogu trūkumu, Rīga arī sniedz mērķtiecīgu atbalstu īres mājokļu izdevumu segšanai. Tas ir nozīmīgs atbalsts, lai veidotu pievilcīgu vidi pedagogiem, strādājot galvaspilsētā, kā arī nodrošinot praktisku palīdzību mājokļu jautājumos, īpaši tiem, kuri pārceļas uz dzīvi Rīgā no citas Latvijas pilsētas. Tāpat mēs strādājam, lai tuvākajos gados tiktu sniegts atbalsts jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm – skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām un citiem- ar jaunajiem mājokļiem, jo Rīgai ir vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Atbalsta saņemšanai var pieteikties, ja pedagogs ir darba tiesiskajās attiecībās ar pašvaldības izglītības iestādi pirmo reizi un tās sāktas ne agrāk par 2024. gada 1. augustu, pedagogs tiek nodarbināts ar ne mazāk kā ar 0,5 slodzi vienā vai vairākās izglītības iestādēs un ir beidzies nolīgtais pārbaudes laiks.

Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, pedagogam jāiesniedz Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā iesniegums reģistrācijai palīdzības saņemšanai un dzīvojamās telpas īres līgums (ja dzīvojamā telpa jau tiek īrēta).

Pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu pedagogs tiks uzaicināts noslēgt līgumu par pašvaldības atbalstu pedagogam. Līgums ar pedagogu tiks slēgts uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk par diviem gadiem. Atbalsta apmērs ir līdz 250 eiro mēnesī, bet ne vairāk kā faktiskie izdevumi.

Aktuālā informācija, tostarp iesnieguma veidlapa un līguma paraugs, ir publicēta departamenta mājaslapā https://mvd.riga.lv/par-mums/darbibas-jomas/dzivoklu-parvalde/pasvaldibas-atbalsts-kvalificetam-specialistam/ .

 

Arvien vairāk rīdzinieku pieprasa aprūpi mājās

Aprūpe mājās joprojām ir viens no visvairāk izmantotajiem sociālajiem pakalpojumiem Rīgā. Tā nodrošināšanai nepieciešami ievērojami finanšu resursi, un pieprasījums tikai aug – sabiedrība noveco, cilvēku ar invaliditāti kļūst vairāk, tāpēc arī vajadzība pēc šī pakalpojuma turpina palielināties.

Šā gada pirmajā pusē aprūpes mājās pakalpojumu saņēma jau 7424 cilvēki – no tiem 6763 bija pieaugušie un 661 bērns. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, tas ir pieaugums par 12 %. Arī individualizēto aprūpi bērniem saņēmušo skaits pieaudzis – 539 bērni, kas ir par 15 % vairāk nekā iepriekš.

Kopējais aprūpes stundu skaits ir pieaudzis par 10 %, sasniedzot 2,38 miljonus stundu (salīdzinājumā ar 2,15 miljoniem 2024. gada pirmajā pusgadā). Tas nozīmē, ka pieaug ne tikai to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe, bet arī katram sniegtās palīdzības apjoms.

Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta apkopotā informācija liecina, ka par 247 palielinājies arī to pieaugušo skaits, kuriem nepieciešama īpaši intensīva aprūpe. Tas skaidri parāda, ka klienti kļūst aprūpējamāki, kā arī kļūst vairāk cilvēku ar demences pazīmēm. Viņiem nepieciešama īpaša uzraudzība.

Lai nodrošinātu šo pakalpojumu, pirmajā pusgadā izlietoti 21,17 miljoni eiro – par 2,6 miljoniem vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā. No šīs summas:
• 17,59 miljoni eiro izlietoti pieaugušo aprūpei,
• 3,58 miljoni eiro – bērnu aprūpei, tai skaitā 1,81 miljons eiro individualizētajai aprūpei.

Rīgas pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar sešiem pieredzējušiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina aprūpi mājās. Lai saņemtu pakalpojumu, cilvēkam pašam ir iespēja izvēlēties kādu no šīm organizācijām: biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, biedrība “Svētā Jāņa palīdzība”, biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”, SIA “Pirmais patronāžas serviss”, SIA “Aprūpes birojs” un SIA “Senior Group Latvia”.