Pasākums “DIVAS VALODAS – VIENA SIRDS”

29. septembrī plkst.17.30 Rīgas 45. vidusskolas Čiekurkalna filiālē (Gaujas ielā 23) notiks pasākums latviešu un ukraiņu kultūras iepazīšanai “Divas valodas – viena sirds”, ko organizē Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB), Čiekurkalna attīstības biedrība (ČAB), Čiekurkalna kultūras biedrība “Jugoli” un Ukrainas atbalsta biedrība/Товариство підтримки України. Pasākuma mērķis ir Ukrainas civiliedzīvotāju, kas raduši patvērumu Latvijā (Rīgā, Čiekurkalnā), iekļaušanās vietējā kopienā.

Programmā – RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas un RCB Bērnu literatūras nodaļas (BLN) stāstījumi par ukraiņu un latviešu kultūru, kā arī ukraiņu rakstnieces Halinas Vdovičenko grāmatas “36 un 6 kaķi” fragmenta lasījums latviešu un ukraiņu valodā. Publiku dziesmās un dejās iekustinās ukraiņu dziedātājas, mūziķes un aktrises Darjas Leleko uzstāšanās, spēlējot ukraiņu nacionālo mūzikas instrumentu – bandūru. Kopā ar dziedātāju Toniju Dombrovsku notiks latviešu un ukraiņu rotaļas bērniem, kā arī sadziedāšanās, iepazīstot abu tautu iemīļotas dziesmas. Uzstāsies Latvijā tapusī ukraiņu folkloras kopa “Naš hor” ar populārākajām ukraiņu tautas dziesmām. Vakara noslēgumā būs iespējams nogaršot latviešu un ukraiņu tradicionālos ēdienus.

Pasākuma laikā būs apskatāma RCB BLN sagatavotā izstāde par ukraiņu kultūru, kā arī sadarbībā ar Ukrainas atbalsta biedrību/Товариство підтримки України veidotā ukraiņu rokdarbu izstāde.

Tiks vākti ziedojumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, aicinām līdzi nest siltas zeķes Ukrainas cilvēkiem, un pret ziedojumiem būs pieejami arī Čiekurkalna attīstības biedrības radītie suvenīri.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Fotogrāfija no Shutterstock.com

Pasākums notiek Rīgas Centrālās bibliotēkas sabiedrības integrācijas projekta “Iekļaujošā bibliotēka” aktivitāšu ietvaros.Informāciju sagatavoja: Santa Mūrniece, Rīgas Centrālās bibliotēkas Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

“Rīgas Meži” vērtīgajās teritorijās koksni iegūst tikai pēc rūpīgas izpētes; sagatavoti jau 16 ainavu dizaina plāni

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 20. septembrī, uzklausīja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Meži” informatīvo ziņojumu par šogad veiktajiem mežizstrādes darbiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas paveikts, nodrošinot dabas un rekreācijas vērtību saglabāšanu.

Ņemot vērā pērn septembrī komitejā atbalstītos grozījumus “Rīgas Mežu” izstrādātajā meža apsaimniekošanas plānā līdz 2026.gadam, šogad uzņēmuma plānotais iegūstamās koksnes apjoms ir 150 000 m3, kas ir par gandrīz 20 % mazāks nekā sākotnēji bija paredzēts plānā.

Saimnieciskajos mežos koksnes ieguves apjoms šogad plānots 111 000 m3,  savukārt teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kas atbilstoši pagājušā gadā veiktajam izvērtējumam ir 48% no kopējās mežu zemes platības, koksnes ieguves apjoms tiek samazināts līdz 39 000 m3. Ja saimnieciskajos mežos šā gada plāns ir izpildīts par 75% procentiem, tad vērtīgajās – dabas un rekreācijas teritorijās – tikai 15% no plānotā.

“Teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju mežizstrādes mērķis vairs nav maksimāla koksnes kubikmetru ieguve, bet gan nodrošināt tajās esošo vērtību uzturēšanu. Koksnes ieguve te ir tikai blakus process. Šajās vietās ainavu dizaina plānošana un veidošana uzņēmumam ir jauna prakse mežsaimniecības jomā. Mēs Latvijā esam šīs pieejas praktiskas īstenošanas “celmlauži”! Tāpēc jo sevišķi pirmo plānu izstrāde, pieredzes gūšana, ideju radīšana, metodisko materiālu izstrāde, savu un sadarbības partneru apmācības, respektējot mežā notiekošos procesus un šo teritoriju apmeklētāju intereses un vajadzības, neļauj uzņēmumam sasteigt mežsaimnieciskos darbus,” uzsvēra uzņēmuma Meža apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītājs Juris Zariņš.

“Rīgas Mežu” speciālisti šogad ir sagatavojuši jau 16 ainavu dizaina plānus vērtīgajām mežu teritorijām. Par sāktajiem un tuvākajā laikā īstenot paredzētajiem plāniem jau sniegta informācija sabiedrībai, pašvaldībām, bet par Rīgas teritorijā esošo Juglas mežu ir veikta sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja. Mežizstrādes darbi, atbilstoši ainavu dizaina plāniem, ir sākti piecos objektos: Juglas, Priedkalnes, Bukultu, Makstenieku un Ezerdruvu mežos. Daļā šo objektu  mežizstrāde ir pabeigta, bet visās piecās vietās notiek meža sakārtošana – zaru savākšana, šķeldošana, ciršanas atlieku novākšana, celiņu sakopšana, barjeru un soliņu, ja tas plānots, uzstādīšana.

“Patlaban mēs gūstam neatsveramu pieredzi, kā atbilstošāk iepazīstināt sabiedrību ar meža kopšanas mērķiem un paņēmieniem un kā pilnveidot sadarbību ar ārpakalpojumu partneriem. Pakāpeniski vairojam savu kompetenci un sadarbības partneru izpratni par saudzējošo mežizstrādi. Svarīgi, ka esam jau saņēmuši  atzinīgus novērtējumus no starptautisko meža sertifikācijas standartu auditoriem,” norādīja J. Zariņš.

Komitejas iepriekš atbalstītās  izmaiņas meža apsaimniekošanas plānā paredz, ka jau no 2022.gada tiek būtiski samazināti koksnes ieguves apjomi Rīgas un Pierīgas mežos, pilnībā  atsakoties no mežizstrādes Dabas aizsardzības pārvaldes projektā “Dabas skaitīšana” nokartēto meža biotopu teritorijās. Tāpat grozījumi nosaka samazināt / ierobežot koksnes ieguvi dabas un rekreācijas teritorijās. Tā rezultātā, šogad koksnes ieguves apjoms samazināts par 20%, bet 2023. gadā tiks samazināts par 27%.

Grozījumi “Mežu apsaimniekošanas plānā” tika veikti nolūkā paaugstināt dabas un rekreācijas vērtību aizsardzību, saglabāšanu un attīstību pašvaldībai piederošajos un uzņēmuma “Rīgas meži” apsaimniekotajos mežos, izvēloties katrai vietai atbilstošāko mežsaimniecisko praksi. Lai izstrādātu plāna grozījumus, tiek identificētas meža teritorijas ar dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kur mežizstrādi neveic vai arī tā tiek veikta ar ļoti būtiskiem ierobežojumiem. Šajā procesā tiek noteiktas bioloģiski vērtīgās un rekreācijas mežaudzes, kurās jāveic padziļināta izpēte ar nolūku noteikt, vai tajās ir daļēji vai pilnībā jāierobežo saimnieciskā darbība. Visbeidzot ir definēti nogabali, kur koksnes ieguve notiek kā plānots.

Paskaties uz Universitāti un Rīgu no cita skatu punkta – LU Akadēmiskais centrs atver durvis ikvienam interesentam

Atver Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra durvis pats un uzzini, kas lācītim vēderā! LU Akadēmiskais centrs aicina ikvienu interesentu izpētīt, kā izskatās Zinātņu un Dabas mājas no iekšpuses, kāds skats paveras uz Rīgu no šo māju jumtiem un kas galu galā dzīvo šajās ēkās, kam ikdienā tik bieži braucam garām.

24. septembrī Akadēmiskajā centrā būs iespēja doties ekskursijās pa Zinātņu un Dabas mājām, apskatīt lielāko stikla mākslas objektu Latvijā, uzzināt, kā izskatās un kas ir daudz piesauktais “ātrijs”, iepazīties ar fakultātēm un institūtiem, kas atrodas Akadēmiskajā centrā, izstaigāt gaiteņus un auditorijas, kur ikdienā jaunas zinības apgūst LU studenti. Par možu garu rūpēsies LU Sporta centrs ar dažādām aktivitātēm lieliem un maziem. Pasākumā būs dažādas aizraujošas, radošas un sportiskas aktivitātes, kas ieinteresēs gan lielus, gan mazus.​

​Īpaši aicinātie tie, kam patīk pilsētu vērot no augšas, jo ekskursiju laikā būs iespēja nokļūt uz ēku jumtiem, lai vērotu gan Pārdaugavu, gan Vecrīgu, gan jaunās Rakstu mājas būvniecības vietu.

“Universitāte nav slēgta kopiena, kas dzīvo savu dzīvi. Universitāte ir sabiedrības daļa, kas apvieno tos, kuri mācās, tos, kuri māca, un tos, kuri meklē veidus, kā mācīties un visiem kopā attīstīties. Mūsu ģimenes, bērni, draugi, sadarbības partneri, apkaimju iedzīvotāji un pat parasti garāmgājēji – visi mijiedarbojas ar Universitāti un iespaido tās izaugsmes plānus,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. “Aicinot ciemos uz Akadēmisko centru ikvienu interesentu, mēs gribam iepazīstināt ar jauno, rosināt pārdomas par pieredzēto, idejas par nākotni. Kopā veidot nākotnes Universitāti.”

Interesenti Zinātņu un Dabas mājās tiek gaidīti 24. septembrī no plkst. 11.00 līdz 14.00. Ekskursijām un citām aktivitātēm varēs pieteikties uz vietas, iepriekšēja reģistrēšanās nav nepieciešama.

LU Akadēmiskais centrs atrodas Torņakalnā, Jelgavas ielā 1. Vairāk informācija par Akadēmisko centru: https://www.akademiskaiscentrs.lu.lv/

Rīgā uzbūvēts jauns daudzfunkcionāls sporta laukums

Foto: Rīgas dome

https://flic.kr/s/aHBqjA6ehq

Lai veicinātu jaunās paaudzes fizisko attīstību un uzlabotu brīvā laika pavadīšanas iespējas, pašvaldība Rīgas 75. vidusskolai pieguļošajā teritorijā uzbūvējusi daudzfunkcionālu sporta laukumu. Šis sporta laukums paver daudzveidīgas iespējas sporta nodarbību norisei, lai motivētu pēc iespējas vairāk jauniešu iesaistīties dažādās sporta aktivitātēs.

Vērienīgā projekta gaitā izbūvēts Latvijas Futbola federācijas standartiem atbilstošs futbola laukums (72x110m), tostarp tribīnes, vārti, prožektori un tīkls.

Izveidoti multifunkcionālie sporta laukumi (32×19 M), uzstādītajiem basketbola groziem ir FIBA sertifikāts. Uzstādīts arī volejbola tīkls, tenisa statīvi un tīkls, florbola vārti un tā tīkls, rokasbumbas vārti un tīkls.

Projekta gaitā izveidots un iekārtots arī ielas basketbola laukums (136m2), skrejceļš (798m2), tāllēkšanas sektors (22.4m2), vingrošanas laukums (252m2).Sportistu ērtībai ir izveidotas ģērbtuves.

Lai apmeklētājiem būtu ērti pārvietoties, stadionā, uzbūvēti  bruģakmens seguma celiņi, kā arī, domājot par transportlīdzekļu ērtāku piekļuvi,  izveidoti jauni asfaltbetona seguma celiņi un brauktuves.

Projekta realizācijas laikā veikti arī vērienīgi teritorijas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbi: uzstādīti karogu masti,  novietoti soliņi un atkritumu urnas,  izveidotas velonovietnes. Papildus šiem darbiem notika arī elektrotīklu projektēšana un izbūve, tai skaitā apgaismojuma izbūve, nomainītas teritorijas norobežojošās konstrukcijas un vārti.

Sportistu un apmeklētāju drošībai visā stadiona teritorijā uzstādīta videonovērošanas sistēma.

Mācību laikā daudzfunkcionālo sporta laukumu pārsvarā izmantos Rīgas 75. vidusskolas audzēkņi. Pēc skolas nodarbībām neiežogoto izbūvētās infrastruktūras daļu varēs izmantot arī tuvāko apkaimju iedzīvotāji.

Projekta kopējās izmaksas ir divi miljoni eiro.

Rīgā izveidota Latvijā pirmā sensorā sporta zāle bērniem ar uzvedības problēmām

Foto: Rīgas dome

https://flic.kr/s/aHBqjA7gar

Turpinot pērn sākto projektu, Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) Pārdaugavā izveidojis sporta zāli “Sensorais Džims” bērniem ar uzvedības problēmām – pirmo šāda veida pakalpojumu Latvijā, kur, iedarbojoties uz dažādām maņām, palīdz bērniem justies mierīgākiem, koncentrētākiem, mazināt dusmu lēkmes un stresu.

Jau vēstīts, ka pirms gada LBAF multifunkcionālajā centrā “Domino” Cementa ielā 12 tika atklātas jaunās telpas, kurās sniedz sociālās rehabilitācijas programmu bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem „Ceļš pie sevis”, ko finansē Rīgas domes Labklājības departaments.

Tagad realizēta projekta otrā kārta, kurā atvērti papildu kabineti sociālo pakalpojumu nodrošināšanai un “Sensorais Džims” jeb īpašā sporta zāle bērniem ar uzvedības problēmām.

“Rīgas lielais ieguvums ir mērķtiecīgi un neatlaidīgi partneri, kas apzinās mūsdienīgu, uz visu ģimeni vērstu sociālo pakalpojumu nozīmi. Pieprasījums pēc pakalpojumiem, kuros agrīni veikts darbs ar cēloņiem ir liels, tāpēc strādājam, lai tie būtu pieejami. Pateicoties šādām sadarbībām Rīga kļūst par sociālo pakalpojumu inovāciju galvaspilsētu,” tā piektdien, 16. septembrī, jaunās zāles atklāšanā uzsvēra Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Sensorā Džima” izveide ir ieguldījums LBAF pakalpojuma attīstībā un vienlaikus pirmais solis ceļā uz darbības paplašināšanu, lai nākotnē arī Latvijas reģionos varētu piedāvāt psihosociālu atbalstu bērniem ar uzvedības problēmām un viņu ģimenēm.

Patlaban ar Rīgas domes budžeta finansējumu šajā programmā  pakalpojumu var saņemt 48 bērni gadā. Atbilstoši budžeta iespējām bērnu skaitu, kas izmanto šo programmu, iecerēts palielināt līdz 60 bērniem gadā.

“Ceļš pie sevis” ir sociāls rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, ar mērķi nodrošināt bērniem ar saskarsmes un uzvedības traucējumiem un viņu ģimenēm psihosociālu atbalstu, lai mazinātu iekļaušanās un saskarsmes grūtības bērnudārzā un sākumskolā, veicinātu ģimenes izpratni par bērna vajadzībām, tādējādi uzlabojot saskarsmi ģimenē un mazinot konflikta situācijas bērnudārzā, skolā un ģimenē.

Pakalpojuma dalībniekiem organizētās nodarbības un konsultācijas vada profesionālu speciālistu komanda: sociālais darbinieks, ģimenes atbalsta persona, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, klīniskais psihologs, psihoterapeits, ABA terapija, skaņu terapeits un citi speciālisti pēc nepieciešamības.

https://flic.kr/s/aHBqjA7gar

Lielajos kapos norisinās Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācija un rekonstrukcija

Foto: Rīgas dome https://flic.kr/s/aHBqjA71ZH

Rīgas pieminekļu aģentūras uzdevumā Lielajos kapos sākta Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācija un rekonstrukcija. Darbus atbilstoši publiskā iepirkuma nosacījumiem un restaurācijas noteikumiem veic SIA “Koka ēka”

“Rīgas mecenātu Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas atdzimšana Lielajos kapos kalpo trijiem uzdevumiem. Pirmkārt, mēs atdodam parādu cilvēkiem, kas mīlējuši mūsu pilsētu un ziedojuši tai paliekošas vērtības, starp kurām ir rīdzinieku iemīļotais Vērmaņdārzs. Otrkārt – mums būs autentiski restaurēts unikāls objekts – 19. gadsimta sākuma Rīgas patriciešu kapa vieta visā tās krāšņumā. Un beidzot – mēs sagaidīsim Lielo kapu 250. gadu jubileju ar vēl vienu skaistu restaurētu pērli,” uzsver Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

“Divu Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācijas un rekonstrukcijas darbu sākotnējā posmā tika veikta pieminekļu virsmu attīrīšana no sadzīves netīrumiem un bioloģiskā apauguma – sūnām, ķērpjiem un aļģēm. Tālāk plānots novērst pieminekļu pamatu svēršanos un nodrošināt to stabilitāti. Atsedzot pieminekļu pamatnes, tika konstatēts, ka ir saglabājušies oriģinālā perimetriālā nožogojuma sētiņas pamati. Paralēli, tiek meklēti arhitektoniski kompozicionāli risinājumi, lai pieminekļus varētu eksponēt saskaņā ar apkārtējo ainavu un pielāgot to ikdienišķām pilsētnieku vajadzībām,” skaidro Rīgas pieminekļu aģentūras galvenā speciāliste Guna Vainovska.

Līdz restaurācijas sezonas noslēgumam oktobra beigās plānots veikt abu pieminekļu konservāciju un sagatavošanu turpmākajiem restaurācijas un rekonstrukcijas posmiem, kas plānoti nākamgad. Ziemas periodā darbi tiks turpināti restauratoru darbnīcās, kur rekonstruēs būtiskākos vēsturisko pieminekļu zudušos elementus. Paredzēta arī no Rindu kapliču portālu sienas izņemto Vērmaņu dzimtas pieminekļu elementu kompleksā restaurācija un zudušo detaļu rekonstrukcija. Darbi notiek saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un tiek saskaņoti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē.

Par Vērmaņu dzimtu

Mecenātu Vērmaņu dzimtas vārds ir cieši saistīts ar Rīgas vēsturi. Lībekas tirgotājs Kristiāns Heinrihs Vērmanis 1763. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par tirdzniecības partneri uzņēmumā Krupp & Wöhrmann un Wöhrmann & Detenhoff. K.H.Vērmanis bija Rīgas Melngalvju biedrības vecākais un Rīgas Lielās ģildes loceklis. 1772. gadā tirgotājs aprecējās ar Annu Ģertrūdi Ēbeli. Pēc 1812. gada ugunsgrēka, kad visvairāk cieta Centra rajons (bijusī Pēterburgas priekšpilsēta), bija nepieciešams uzlabot pilsētnieku dzīves kvalitāti. Jaunieceltais Rīgas ģenerālgubernators, marķīzs Filips Pauluči cietokšņa esplanādes teritorijā piedāvāja izveidot publiskos apstādījumus. Finansējums šim projektam pilsētai nebija, tāpēc ģenerālgubernators vērsās pie pilsētniekiem ar aicinājumu ziedot.

Viena no pirmajām aicinājumam atsaucās A.Ģ.Vērmane, kura dāvināja 10 tūkst. rubļu eksotisko koku un krūmu stādījumiem. Jaunizveidotā pilsētas apstādījumu komiteja parkam ierādīja pārpurvotu zemesgabalu aiz pilsētas vaļņiem – esplanādi. Tika izveidoti apstādījumi 0,8 ha platībā, kas publikai tikai atvērti 1817. gada 8. jūnijā. A.Ģ.Vērmane pilsētai arī uzdāvināja vērtspapīrus 2  tūkst. sudraba rubļu vērtībā, no kuru procentiem vajadzēja segt parka uzturēšanas un labiekārtošanas darbus. Mecenātes dēls Johans Kristofs Vērmanis, kurš bija arī viens no Rīgas biržas komitejas dibinātājiem 1816. gadā, turpināja mātes iesākto darbu dārza pilnveidošanā un paplašināšanā. Arī A.Ģ.Vērmanes mazdēls Kristians Heinrihs Vērmanis 19. gs. 60. gados bija Prūsijas ģenerālkonsuls, turpināja ģimenes iesāktās tradīcijas un pēc viņa iniciatīvas Pārdaugavā tika uzsākta Arkādijas parka veidošana. Vērmaņu dzimtas piederīgie pēc 1920. gada zemes reformas zaudēja lielāko daļu īpašumu un līdz 1939. gada beigām atstāja Latviju un Igauniju.

Par Lielajiem kapiem

Valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis Dārzu un parku ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālām celtnēm aizņem 36,7 hektārus. Tas ietver Pokrova vai pareizticīgo nodalījumu, Jēkaba baznīcas luterāņu daļu un t.s. saukto Lielo kapu daļu, kas ietvēra pārējās pilsētās luterāņu baznīcu draudžu kapsētas. Šodien pilsētas pašvaldības pārziņā ir 27,8 ha no vēsturiskās teritorijas. Kapos atrodas vairāk nekā 400 pieminekļu, kas veltīti dažādām rīdzinieku dzimtām vai personām. Piemēram, jaunlatviešiem – Krišjānim Baronam, Krišjānim Valdemāram, Andrejam Pumpuram un Fricim Brīvzemniekam. Lielajos kapos Piemiņas vietas izveidotas arī kādreizējam Rīgas pilsētas mēram Džordžam Armitstedam un mākslas vēsturniekam Vilhelmam Neimanim u. c. pilsoņiem. Saglabājušās vairākas kapavietas orģinālā stāvoklī. Piemēram, Erhardu dzimtai, kuras viens no pārstāvjiem līdz lielinieku ienākšanai 1919. gadā Rīgā pildīja pilsētas galvas pienākumus. Tāpat arī gleznotājam Voldemāram Zeltiņam, tēlniekam Augustam Folcam un citiem kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.

Izsludināts finansēšanas konkurss Ziemas saulgriežu, Adventa un Ziemassvētku pasākumu organizēšanai Rīgā

Lai atbalstītu kultūras kalendāra pasākumu – Ziemas saulgriežu, Adventa un Ziemassvētku programmas – norisi no 27. novembra līdz 31. decembrim, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) izsludinājis finansēšanas konkursu.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt Rīgas kultūras kalendārā iekļauto privātpersonu organizēto pasākumu īstenošanu galvaspilsētā.
 
Projektu pieteicēji ir aicināti iesniegt Ziemas saulgriežu, Adventa un Ziemassvētku programmai tematiski un saturiski atbilstošus, daudzveidīgi un mākslinieciski kvalitatīvus kultūras pasākumus plašai mērķauditorijai, t.sk. ģimenēm, dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, kas īstenojami publiskajā ārtelpā – publiskiem pasākumiem atbilstošas norises vietās pilsētas centrālajā daļā un apkaimēs.

Programmas norises laiks ir no 27. novembra līdz 31. decembrim. Visi pasākumi ir jānodrošina bez ieejas maksas.

Pieteikumus konkursam var iesniegt  līdz 3. oktobra plkst. 12.00. Piedalīties un uz līdzfinansējuma saņemšanu var pretendēt 12 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas reģistrēts komersants, biedrība vai nodibinājums.

Konkursa vadlīnijas, nolikums un citi ar to saistītie dokumenti  pieejami šeit.

Kā iedzīvotājiem rīkoties radiācijas avārijas gadījumā?

Rīgas pašvaldība 15. septembrī plkst. 18.00 tiešsaistē organizē semināru rīdziniekiem “Kā iedzīvotājiem rīkoties radiācijas avārijas gadījumā”

Seminārā par aktuālajiem kodoldrošības jautājumiem stāstīs Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Seminārs būs skatāms pašvaldības mājaslapā riga.lv un Rīgas lapā “Facebook”.

“Apeirons” apsekos un vērtēs vides pieejamību Rīgas teritorijā

,

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” ietvaros invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”  veicinās izpratni par vides pieejamību Latvijā un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Otrdien, 16. augustā, notiks pirmās apmācības par vides pieejamību, lai brīvprātīgie kopā ar “Apeirons” komandu no augusta līdz oktobrim apsekotu pieejamās vietas Rīgā un publicētu tās mapeirons.eu vietnē.

Noteikti ikviens ikdienā ir pamanījis, ka ērtāk ir izmantot pandusus jeb uzbrauktuves, nevis kāpnes, lai apmeklētu kādu iestādi vai veikalu. Ir liela sabiedrības daļa, kura nevar izvēlēties un kurai vienīgais variants ir izmantot uzbrauktuves, lai iekļūtu kādā ēkā. Tāpat vēl ir daudz citu aspektu, kurus vērts ņemt vērā, lai atvieglotu cilvēku ar invaliditāti ikdienu un pilnvērtīgu iesaisti sabiedrībā. Nedrīkst aizmirst arī vecākus ar bērniem un seniorus, kuriem vides pieejamība ir tikpat svarīga.

“Pēc Labklājības ministrijas pēdējā veiktā pētījuma Latvijā no sabiedriskajām telpām ir pieejami tikai 7 % ēku, kas nozīmē, ka 93 % vietu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un senioriem nav pieejamas. Šī sabiedrības daļa nevar iekļūt ēdināšanas vietās, nokļūt kultūras pasākumos, apmeklēt izglītības iestādes. Projekts “Uz pieejamu nākotni” un vietne mapeirons.eu ir ļoti svarīgs solis, lai atvieglotu cilvēku ar invaliditāti, jauno vecāku un senioru ikdienu, jo projekta noslēgumā vietnē mapeirons.eu tiks apkopotas pieejamās vietas Rīgā, kurās var ērti un patstāvīgi iekļūt ikviens,” uzsver Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju, piedāvājot sistematizētu un pārbaudītu informāciju par pieejamas vides objektiem Rīgā un tās apkaimēs. Visas kultūras, ēdināšanas, atpūtas un tūrisma vietas Rīgas teritorijā būs publicētas vietnē mapeirons.eu, lai cilvēki ar kustību traucējumiem, seniori, jaunie vecāki varētu uzzināt par vides pieejamību un viegli saplānotu savu ikdienu vai atpūtu. Šobrīd tīmekļa vietnē  mapeirons.eu jau apkopotas pieejamās vietas citviet Latvijā, Somijā un Igaunijā. Projekta noslēgumā “Apeirons” prezentēs secinājumus par vides pieejamību Rīgā, par izplatītākajām kļūdām vides pieejamības nodrošināšanā un iespējamiem risinājumiem no lietotāju viedokļa.

Ikviens interesents aicināts līdz 15. augustam pieteikties uz bezmaksas apmācībām, kuras notiks 16. augustā no plkst. 10.00 līdz 15.00 “Apeirons” telpās, kurās vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis iepazīstinās ne tikai ar teoriju, kas ir vides pieejamība un kā to novērtēt, bet arī dosies uz tuvējiem objektiem, lai praktiski ar konkrētiem kritērijiem novērtētu vides pieejamību. Ja apmeklētā vieta atbilst vides prasībām, tad “Apeirona” brīvprātīgie vietai piešķirs uzlīmi, kas apliecina, ka tā ir pieejama visiem.

Pieteikties apmācībām šeit: https://www.apeirons.lv/apeirons-mekle-brivpratigos-projektam-uz-pieejamu-nakotni/

“Vides pieejamība ir viens no ANO konvencijas “Par personu ar inavliditāti tiesībām” pamatiem, tāpat Latvijā Būvniecības likumā vides pieejamība ir viens no principiem, ja tiek celtas jaunas būves, vai pārbūvētas jau esošās. Diemžēl šīm prasībām tiek atrasti dažādi apkārtceļi, vai tās vienkārši tiek ignorētas, tāpēc cilvēkam ar invaliditāti ikdienā, pārvietojoties pa pilsētu, tiek atņemta iespēja iekļūt publiski pieejamās ēkās,” stāsta Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir nevalstiskā organizācija ar vairāk kā 25 gadu pieredzi cilvēku ar invaliditāti integrācijas jautājumos, kas rūpējas arī par pieejamas vides apzināšanu Latvijā. Viņi ir apkopojuši pieejamas vietas un noderīgu informāciju mapeirons.eu un http://www.videspieejamiba.lv/ vietnēs. Ikdienā sniedz konsultācijas, auditu un monitoringu par vides pieejamību un sadarbojas ar citām organizācijām kā biedrību “Babyroom”, lai aktualizētu šo tēmu sabiedrībā.

Projekts “Uz pieejamu nākotni!” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2.uzsaukums 2022. gadam

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2.uzsaukumu 2022. gadam.

Konkursa mērķis ir sniegt līdzfinansējumu projektiem, kas aktualizē un veicina Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglīto un informē iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicina brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij, aktivizē apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Projekta pieteicējs var būt juridiska persona, kas savu darbību veic Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un vēlas līdzdarboties Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos.

Līdzfinansējums var tikt piešķirts Projektiem, kuri:

– tiešā veidā veicina iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības aktivizēšanu un piederības sajūtas veicināšanu;

– sekmē dažādu iedzīvotāju grupu un/ vai iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību;

–  plāno iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību visos vai vairākos projekta posmos.

Projektu īstenošana jāplāno laikā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada  31. martam. 

Vienam Projektam var piešķirt Līdzfinansējumu līdz 3500 euro, nepārsniedzot 95 % no Projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums vismaz 5% apmērā.

Ja projektā paredzēts īstenot apkaimju iedzīvotāju forumu bez citām papildus aktivitātēm, tad Projekta ietvaros šādai aktivitātei var saņemt atbalstu ne vairāk kā 1500 euro apmērā.

Kopējā summa, ko plānots piešķirt projektu konkursa ietvaros, ir līdz 50 000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 6.septembris plkst. 14.00.

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumu, tiks rīkots informatīvs seminārs par projektu konkursa nosacījumiem. Seminārs notiks 17.08.2022. plkst. 15.30 tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram lūdzam pieteikties, aizpildot anketu šeit – https://forms.gle/tS7EJiDXDbJrz28AA.

Projekta pieteikumi iesniedzami papīra formātā vai elektroniska dokumenta veidā, tos sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu:

– elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv, parakstītus ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, EDOC formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB;

– klātienē Centra Klientu apkalpošanas nodaļas punktos: Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A, Ieriķu ielā 43A vai Brīvības ielā 49/53, Rīgā.

Projekta pieteikumu iesniedz divos eksemplāros (viens oriģināls un viena kopija), pievienojot arī Projekta pieteikumu datu nesējā, uz kura norādīts projekta iesniedzējs un projekta nosaukums, vai nosūtot to uz e-pasta adresi integracija@riga.lv.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam obligāti iepazīties ar projektu konkursa nolikumu un tā pielikumiem.

Gatavojot projektu pieteikumus, aicinām sekot līdzi valdības lēmumiem un, plānojot aktivitātes, rēķināties ar iespējamiem ierobežojumiem un epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas potenciāli būs jāievēro, īstenojot projektus.

Papildu informācija pieejama pie Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītājas Sandras Kumačevaspa tālruni 67105354 vai e-pastu: sandra.kumaceva@riga.lv.

Saistošie dokumenti:

Saistosie_noteikumi_Nr.132Download
Nolikums_ApkaimesDownload
1._pielikums__Pieteikuma_veidlapa_ApkaimesDownload
2._pielikums__Projekta_izdevumu_tame_ApkaimesDownload
3._pielikums_Apliecinajums_ApkaimesDownload
4._pielikums__Liguma_paraugsDownload
Liguma_1._pielikums._Nosleguma_parskatas_ApkaimesDownload
Liguma_2.pielikums._PNA_ApkaimesDownload