Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) ir apkopojis nacionālā interešu objekta (turpmāk – NIO) Rail Baltica projekta un publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojuma izstrādē 2020. gada sabiedrības līdzdalības pasākumos izskanējušos viedokļus, priekšlikumus, komentārus, jautājumus un sniegtās atbildes. Apkopojumā ietverti arī viedokļi, kas saņemti pirms un divu nedēļu laikā pēc pasākumiem e-pastos.

Apkopojums publicēts Departamenta tīmekļa vietnē: https://www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/viedoklu-apkopojums/

Ņemot vērā, ka teritorijas plānošanas process noris paralēli projektēšanas procesam, sabiedrības iesaiste abos procesos notiek vienlaicīgi.

Līdzdalības pasākumos saņemtie viedokļi attiecas gan uz lokālplānojumu, gan nacionālo interešu objektaietekmēto teritoriju. Turpmākā plānošanas un projektēšanas procesā tiks veikts viedokļu izvērtējums un nodrošināta veiktā izvērtējuma pieejamība.

Rezumējot interešu tēmas, sabiedrībai ir svarīgi, lai, integrējot Rail Baltica projektu pilsētvidē, tiktu respektētas apkaimju esošās kvalitātes, kā kultūrvēsturiskais mantojums, publiskā ārtelpa, dabas un apstādījumu teritorijas, īpaši akcentējot vides saudzēšanu un saglabāšanu. Aktuāli, lai dzelzceļa šķērsojumi gan velo un gājējiem, gan autotransportam tiktu veidoti ērti, droši, mūsdienīgi un apkaimju savienojoši, plānošanas procesā aicinot pievērst īpašu uzmanību satiksmes organizācijai gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Sabiedrību interesē arī Rail Baltica projekta un lokālplānojuma virzība un citi jautājumi.

Līdzšinējā sabiedrības līdzdalība katrā trases posmā atbilstoši plānošanas stadijai ir tikusi organizēta pēc Rīgas pašvaldības, Satiksmes ministrijas un projekta ieviesēju iniciatīvas. Tā notikusi dažādos veidos: konsultācijas darba grupās, publiskās diskusijas, teritoriju apsekošana, individuālās tikšanās.

Vairāk informācijas par notikušajiem un plānotajiem pasākumiem, kā arī slaidrādes, diskusiju video ieraksti un citi materiāli pieejami: https://www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/laika-skala/

Ņemot vērā Rail Baltica projekta nozīmi Rīgas attīstībā un tā ievērojamo ietekmi uz pilsētas teritorijām un iedzīvotāju ikdienu, paradumiem un mobilitātes iespējām, Rīgas pašvaldība un nevalstiskās organizācijas parakstījušas sadarbības memorandu, kura mērķis ir sekmēt informētību, nodrošināt iesaisti, sniegt informāciju, uzklausīt viedokļus, apspriest risinājumus. Atsevišķi ir noslēgts Rail Baltica sadarbības memorands starp SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, Satiksmes ministriju, Baltijas valstu kopuzņēmumu RB RAIL AS un nevalstiskajām organizācijām.
Sadarbības memorandi ir atvērti parakstīšanai citām nevalstiskajām organizācijām, kas atbalsta memorandu mērķus un vērtības.

Noslēgumam tuvojas Rīgas attīstības programmas 2021.−2027. gadam (turpmāk – Attīstības programma) 1. redakcijas izstrāde. Šajās nedēļās Stratēģiskās vadības pārvalde par paveikto informēs Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteju, kā arī komisijas un darba grupu deputātus, iepazīstinot ar pilsētas attīstības prioritātēm, uzdevumiem, kā arī rīcībām un investīciju projektiem nākamajā plānošanas periodā. Savukārt maija otrajā pusē Attīstības programmas 1. redakciju plānots nodot publiskai apspriešanai.

Izstrādājot jauno programmu, kā prioritārie galvaspilsētas attīstības virzieni ir noteikti:

• Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā.
• Dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide.
• Laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai.
• Kvalitatīva un pieejama izglītība.
• Daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamība.
• Mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība.
• Veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta.
• Konkurētspējīga pilsēta ar inovatīvu ekonomiku.
• Daudzveidīga un autentiska kultūrvide.

Katram no stratēģiskajiem virzieniem sagatavoti nepieciešamo rīcību un investīciju plāni.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls:

“Noslēgumam tuvojas nozīmīgs un apjomīgs process Rīgas attīstības plānošanā. Izstrādājot galvaspilsētas jauno attīstības programmu, esam konsultējušies un procesā aktīvi iesaistījuši pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora ekspertus. Jau drīz jaunā attīstības programmas izstrādātā redakcija tiks nodota apspriešanai vēl plašākam interesentu lokam, lai rezultātā attīstības programmā plānotās prioritātes, uzdevumi, rīcības un investīciju projekti tiktu plaši izdiskutēti un pilnveidoti. Iecerēts, ka to apstiprināšanai Rīgas domē varēsim virzīt vasaras otrajā pusē.”

Attīstības programma ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, kas noteiks galvaspilsētā prioritāri risināmos jautājumus turpmākajos septiņos gados, kā arī koordinēs pašvaldības iestāžu darbu stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Darbs pie Attīstības programmas sākās 2018. gadā. Šajā laikā izvērtētas pilsētas attīstības tendences un novērtēta līdzšinējā politika, apzināti un analizēti starptautiskie un nacionālie plānošanas dokumenti, veiktas plašas konsultācijas ar pašvaldības iestādēm, kā arī apzināts nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu viedoklis. 2019. gada nogalē definētas deviņas attīstības prioritātes, un kopš tā laika darba grupas strādājušas pie to satura detalizēšanas, kā arī rīcību un investīciju projektu apzināšanas un vērtēšanas.

Līdz jaunās Attīstības programmas apstiprināšanai ir spēkā Rīgas attīstības programma 2014.−2020. gadam.

Vai apkaimēs ir iespējams plašāks kultūras piedāvājums?

Jā, ir! Telpas var atrast it visur, arī ar piedāvājumu nebūtu problēmu un vienmēr atradīsies aktīvi cilvēki, kam patīk organizēt vai atbalstīt foršas ieceres. Ar šo aptauju mēs vēlamies noskaidrot – kam tieši būtu pieprasījums apkaimēs?

Vai Tev atradīsies brīvs laiks un ir reāla vēlēšanās:

– apmeklēt savā apkaimē kultūras pasākumus;

– iesaistīties kādā interešu pulciņā un apgūt jaunas iemaņas;

– realizēt sapņus un savu radošo potenciālu;

– praktizēt veselīgāku dzīves veidu;

– turpināt attīstīt to, kas Tevi interesē vēl bez tā, ar ko jau nodarbojies?

Ja jā, uzdāvini sev dažas minūtes un aizpildi anketu, lai mēs kopīgi varētu ieviest jaunas kultūras aktivitātes Tavā apkaimē atbilstoši Tavām interesēm. Daudz ko vari darīt arī jau tagad, ievērojot Covid-19 piesardzību – iesaistoties attālināti.

Anketu atradīsi jaunajā vietnē internetā www.kulturaskalendars.lv, ko mēs izveidojām ar Rīgas domes atbalstu, lai par kultūras piedāvājumu apkaimēs varētu uzzināt ikviens interesents.

Tos, kas vēlas ievietot informāciju par savu kultūras piedāvājumu jaunizveidotajā kalendārā jau tagad, aicinām rakstīt mums uz admin@kulturaskalendars.lv

Ja anketā uz jautājumu “Vai Tu vēlies iesaistīties vienas vai vairāku aktivitāšu nodrošināšanā individuāli vai komandā, vai citādā veidā palīdzēt, lai tās notiktu?” atbildēsi jā, mēs aicināsim Tevi piedalīties iedzīvotāju forumā, kurā iepazīstināsim ar mūsu piedāvāto metodi, kā sasniegt jebkuru aktivitāti.

Īpašais piedāvājums JAUNIEŠIEM – ja Tev ir mazāk par 30 gadiem, anketā vari pieteikties arī kultūras vietas veidošanas apmācībām, ko veiks nevalstisko kultūras vietu izveidotāji no Rīgas (Free Riga), Briseles (Comuna), Ķīles (ALTE MU) un Ārhusas (Institutefor[X]).

Anketa būs pieejama līdz 16. Maijam.

Biedrības FREE RIGA topošā “Dzīves kvalitātes dizaina institūta” komanda sadarbībā ar Rīgas Apkaimju aliansi un Apkaimes.lv

Turpinot Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanu, noslēdzies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) informatīvo pasākumu cikls par jaunā plānojuma izstrādāto redakciju, tā risinājumiem galvaspilsētas apkaimēs un iepriekšējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem.

Kopumā kopš šī gada 12. februāra aizvadīti 20 pasākumi, kuros pārrunāti Rīgas teritorijas plānojuma risinājumi 28 Rīgas apkaimēs ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas: Bišumuižas, Dzirciema, Iļģuciema, Salas, Čiekurkalna, Imantas, Zolitūdes, Āgenskalna, Zasulauka, Šampētera, Torņakalna, Rumbulas, Bolderājas, Daugavgrīvas, Vecdaugavas, Buļļu, Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas, Ziepniekkalna, Jaunciema, Trīsciema, Teikas un Berģu, Dārzciema, Šķirotavas, Ķengaraga apkaimēs. Atsevišķa tikšanās organizēta ar Rīgas aktīvo senioru aliansi.

Sarunu ciklā piedalījušās 26 apkaimju iedzīvotājus pārstāvošās biedrības un deviņu piesaistīto organizāciju un institūciju pārstāvji, kā arī Rīgas domes deputāti.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes eksperti pasākumos informējuši par plānojuma izstrādes risinājumiem konkrētajā apkaimē, kā arī 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemto priekšlikumu vērtēšanu un statusu. Tāpat sniegtas atbildes citiem interesējošie jautājumiem.

Departamenta speciālisti saņēmuši vairāk nekā simts priekšlikumus.

“Ir aizvadīts nozīmīgs un arī apjomīgs Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas etaps. Sabiedrības informēšana un iesaiste arī šajā posmā ir nozīmīga, jo apkaimju organizāciju kustība strauji ir attīstījusies tikai pēdējos gados un daļa biedrību nav iesaistījušās iepriekšējās publiskās apspriešanas posmā 2019. gadā.  Tāpēc mēs izvēlējāmies šo etapu aizvadīt, izmantojot teritoriālo principu un skaidrot, informēt, izmantojot apkaimju organizācijas,” pauda Departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

“Aizvadīto sarunu ciklu novērtējušas arī apkaimju organizācijas, atzīstot to gan saturiski, gan tehniski labi un apmierinoši organizētu. Tāpat liela daļa organizāciju plāno vai jau informējuši apkaimes iedzīvotājus par sarunās pārrunāto.”

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti turpmāk:

• turpinās izvērtēt Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
• pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
• ņemot vērā sarunu laikā izskanējušos argumentus un to atbilstību Rīgas teritorijas plānojuma konceptuālajam pamatam, pārskatīs saņemtos priekšlikumus.

Ja epidemioloģiskā situācija un spēkā esošie tiesību akti atļaus, iecerēts, ka jaunā Rīgas teritorijas plānojuma gala redakciju publiskai apspriešanai nodos gada otrajā pusē. Pēc tam plānojumu virzīs apstiprināšanai Rīgas domei.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, kā arī tajā laikā saņemtie priekšlikumi un to izvērtējums pieejams šeit: https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Pirmdien, 15. martā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēma nodot pilnveidošanai Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu.

Lokālplānojumā lielākā daļa teritorijas ir noteikta kā jauktas centru apbūves funkcionālā zona, paredzot plašākas teritorijas izmantošanas iespējas, nekā pašlaik Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijas plānojumā atļautajām, piemēram, papildu publiskajai un daudzdzīvokļu māju apbūvei atļauta vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve darbībām, kam nav nepieciešams saņemt atļauju piesārņojošās darbības veikšanai un nav nepieciešama C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija. Atļauts būvēt un ierīkot arī transporta apkalpojošo infrastruktūru, tostarp, ro-ro kuģu un pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) termināļus un piestātnes.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas pārvaldes sāktā infrastruktūras attīstības projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķus, mazinātu ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinātu Eksportostas teritorijā esošās infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, t.sk. pasažieru kuģu un ro-ro kuģu piestātņu ierīkošanu.

Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu ir izstrādāts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas vienlaicīgi ar lokālplānojuma redakciju tiks nodots publiskajai apspriešanai. Lokālplānojuma izstrādes laikā ir veikta kultūrvēsturiskā izpēte un ietekmes uz Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu novērtējums. Lokālplānojuma sastāvā ir izstrādāta arī transporta plūsmu izpēte, ietverot modelēšanu un priekšlikumus satiksmes infrastruktūras pārkārtojumiem.