Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām šoruden turpināja galvaspilsētā veidot pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes, kas bagātina pilsētvidi un palīdz saglabāt augu sugas.

Oktobrī un novembrī kopā ar iedzīvotājiem izveidotas desmit jaunas pilsētas pļavas:

  • Ķengaraga promenādē;
  • Čiekurkalnā;
  • Dreiliņkalna pakājē;
  • Kurzemes prospektā zālājā pie Imantas tirgus;
  • Dzirciema ielā pretim Stomatoloģijas institūtam;
  • Jūrmalas gatvē pie LU Botāniskā dārza;
  • Ezermalas ielā pie Ķīšezera;
  • Ēbelmuižas parkā;
  • Uzvaras parka daļās;
  • Akmens tilta nogāzēs 11. novembra krastmalā.

Visu pilsētas pļavu atrašanās vietas atrodamas kartē: https://bit.ly/pilsetas_plavas_karte.

Kopumā pļavu ierīkošanā šogad piedalījušies teju 100 iedzīvotāji – pārstāvji no apkaimju biedrībām, apvienības “Apeirons”, biedrības “Pilsēta cilvēkiem”, ģimenes ar bērniem, seniori un daudzi citi.

Talku laikā nolīdzināta augsne, noņemtas liekās zāles velēnas un pēc tam iesēts katrai vietai īpaši sagatavots Latvijas savvaļas augu sēklu maisījums. Savvaļas augu sēklu maisījumu nodrošināja Latvijas Dabas fonda akcijas “Seniori Latvijas pļavu nākotnei” dalībnieki. Seniori no dažādām Latvijas vietām ievāca vairāk nekā 50 dažādu savvaļas augu sugu sēklas, piemēram, gaiļbiksītes, tīruma pēterenes, dzeltenās ilzītes, raudenes, vītolu vējmietiņus, u.c. sugas. Tāpat pļavu ierīkošanai izmantots arī Latvijas dabiskajās pļavās mehāniski ievākts sēklu maisījums, kas nāk no dabas saimniecības “Bekas” Valkas novadā.

Papildus sēklu sēšanai, stādīti arī pļavas augu stādiņi – parastās sveķenes, dzeltenās ilzītes, parastie vizuļi, pļavas vilkmēles, ārstniecības sārmenes un citas sugas, kas no dabā iegūta sēklu materiāla vienu sezonu audzēti podiņos.

Pērn, projekta pirmajā gadā, tika izveidotas 20 pilsētas pļavas. Tajās labi attīstījās zvaguļi, pīpenes, savvaļas burkāni, raspodiņi, pļavas bitenes, un citi augi. Tā kā krietni liela daļa pļavu augu ir daudzgadīgi, to attīstība notiek ļoti lēni, tāpēc šogad tiem attīstījās tikai lapas, bet ne ziedi. Vietās, kur atklātas augsnes bija vairāk – Brasas pļavā, Liedes ielas un Rīgas Zoodārza pļavā, sadīga daudz nezāļu – ganu plikstiņi, balandas, jo nezāles ir pirmās, kas atklātā augsnē izaug un to sēklas dabā ir visur. Taču pamazām pilsētas pļavās veidosies noturīgāka velēna, sētie pļavu augi kļūs spēcīgāki un nezāļu īpatsvars mazināsies.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, pilsētas pļavu apsaimniekošanu nodrošināja SIA “Rīgas meži”.

Šī gada nogalē Rīgas un Latvijas Dabas fonds kopā ar Tartu (Igaunija) un Orhūsu (Dānija) sāka EK finansētu LIFE programmas projektu urbanLIFEcircles. Šī projekta gaitā plānoti dažādi pasākumi, lai veicinātu dabas daudzveidības klātbūtni pilsētvidē, tostarp paplašināt pilsētas pļavu tīklu. Tāpēc pilsētas pļavu veidošana Rīgā turpināsies arī nākamajos gados.

Pilsētas pļavu izveidi 2022. gadā finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds un projekts GrassLIFE kura mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu.

Pērn pļavas tika ierīkotas:

  • Liedes ielā 26B;
  • Starp Tēriņu ielu un Ārlavas ielu;
  • A. Deglava ielā starp G. Astras un Ilūkstes ielu;
  • Skvērā starp Kr. Valdemāra ielu un Šarlotes ielu;
  • Skvērā pie Miera ielas un Klusās ielas;
  • Garajā ielā 18;
  • Cementa ielā;
  • Pie Eksporta ielas, posmā no Vašingtona laukuma līdz iebrauktuvei uz Andrejostu;
  • Pie autobusu galapunkta Kundziņsalā;
  • Pie Rīgas 45. vidusskolas;
  • Pie Čiekurkalna 1. šķērslīnijas 16;
  • Starp Elvīras ielu un Georga ielu;
  • Gar Juglas promenādi;
  • Skvērā pie Dzirciema ielas un Buļļu ielas satiksmes rotācijas apļa;
  • Zāģeru ielas skvērā;
  • Starp Lielupes ielu un Lemešu ielu;
  • Vašingtona laukumā;
  • Biedrības “Free Riga” teritorijā pie Viskaļu ielas;
  • Rīgas Zoodārzā;
  • Botāniskajā dārzā.

Ceturtdien, 10. novembrī, no plkst. 10.30 līdz 12.30 notiks seminārs – diskusija “Vides pieejamība Rīgā – mīti un realitāte” par problēmsituācijām pilsētā un kā tās būtu iespējams uzlabot, lai Rīga kļūtu pieejama visiem. Diskusijā piedalīsies Invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons” kopā ar Rīgas domes deputātiem un atbildīgajām personām. Diskusija notiks tiešsaistē un to būs iespējams skatīties tiešraidē Facebook platformā.

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” ietvaros 20 brīvprātīgie kopā ar “Apeirons” komandu no augusta līdz oktobrim apzināja pieejamas vietas Rīgā, lai apkopotu tās www.mapeirons.lv vietnē. Invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons” šo mēnešu laikā uzskaitīja un vāca informāciju par šī brīža situāciju pilsētā un vēlas kopā ar Rīgas domi izveidot pilsētas stratēģiju, lai Rīga kļūtu pieejamāka ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī jaunajām māmiņām un senioriem.

No plkst.10.30 līdz 11.30 Jurģis Briedis, “Apeirons” vides pieejamības eksperts, izstāstīs, kas ir universālais dizains pilsētvidē un kā tas palīdz pilsētai kļūt pieejamākai. “Apeirons” brīvprātīgie – Voldemārs, Agnese, Baiba, Gunārs, Daniēls un Regīna – dalīsies par redzēto savos apsekojumos. Piedzīvota gan negatīva attieksme un līdzcilvēku neizpratne, kāpēc cilvēks ratiņkrēslā nevar pārvarēt slieksni, gan labie piemēri, kad uzņēmēji un pašvaldība domā par vides pieejamību visiem.

No plkst.11.30 līdz 12.30 Ivars Balodis, “Apeirons” valdes priekšsēdētājs, aicinās  uz kopīgu diskusiju un ieteikumu apmaiņu, lai Rīgu kopīgiem spēkiem padarītu pieejamāku visiem.

“Vides pieejamība Rīgā līdz šim vienmēr ir bijis gan karsts kartupelis, gan gluži vai neatminams galvas mežģis. Lai to atrisinātu ir nepieciešama gan politiskā griba, gan sadarbība starp pašvaldību un nevalstisko sektoru. Šobrīd NVO ir ieguldījuši lielas pūles un resursus vides pieejamības izpētē, arī Rīga veic savus mājas darbus, kas pārredzamā nākotnē noteikti nesīs labumu visiem Rīgas iedzīvotājiem,” saka Viesturs Kleinbergs Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs (Progresīvie).

Projekta ietvaros vietnē www.mapeirons.lv pievienotas vairāk nekā 200 pieejamas (vai daļēji pieejamas) vietas Rīgā. Trīs mēnešu laikā “Apeirona” brīvprātīgie apsekoja 2000 vietas, kas nozīmē, ka ir 1 pieejama ēka pret 10 nepieejamām.

“Ir divi veidi, kā var pārbaudīt vides pieejamību. Viens ir veikt pētījumus, Labklājības ministrija ir veikusi pētījumu – tikai 7% no publiskās vides Latvijā pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Otrs veids ir mūsu ikdiena. Tā parāda, ka cilvēki bieži vien daudz kur nevar doties. Tā ir tā bēdīgā situācija, ka tu nevari izvēlēties, pie kura ģimenes ārsta iet, medicīnas iestādi, sociālu iestādi, jo tur ir pārāk šauras durvis, vairāki pakāpieni vai nav aprīkots tā, lai cilvēki ar redzes vai dzirdes traucējumiem varētu izmantot. Vides pieejamība nav viena vai divu cilvēku ar invaliditāti iegriba. Tā ir normāla sabiedrības vajadzība. Valstī nav skaidra plāna, kur mēs virzāmies, ko gribam darīt. Vietnes www.mapeirons.lv izveide un tikšanās ar Rīgas pilsētplānotājiem ir ļoti svarīgs solis, lai veicinātu sabiedrības izpratni, atvieglotu līdzcilvēku ikdienu un veidotu kopīgu stratēģiju par pieejamu pilsētu visiem,” uzsver Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju, piedāvājot sistematizētu un pārbaudītu informāciju par pieejamas vides objektiem. Visas kultūras, ēdināšanas, atpūtas un tūrisma vietas Rīgas teritorijā publicētas vietnē www.mapeirons.lv, lai cilvēki ar kustību traucējumiem, seniori, jaunie vecāki varētu uzzināt par vides pieejamību un viegli saplānotu savu ikdienu vai atpūtu. Šobrīd interneta vietnē www.mapeirons.lv jau apkopotas pieejamās vietas citviet Latvijā, Somijā un Igaunijā.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir nevalstiskā organizācija ar vairāk kā 25 gadu pieredzi cilvēku ar invaliditāti integrācijas jautājumos, kas rūpējas arī par pieejamas vides apzināšanu Latvijā. Viņi ir apkopojuši pieejamas vietas un noderīgu informāciju mapeirons.eu un http://www.videspieejamiba.lv/ vietnēs. Ikdienā sniedz konsultācijas, auditu un monitoringu par vides pieejamību un sadarbojas ar citām organizācijām kā biedrību “Babyroom”, lai aktualizētu šo tēmu sabiedrībā. Projekts “Uz pieejamu nākotni!” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Lai motivētu pasažierus sabiedrisko transportu izmantot regulāri, no 31. decembra būtiski tiks samazinātas mēneša biļešu cenas.

  • Turpmāk mēneša biļete visiem sabiedriskā transporta veidiem maksās 30 eiro, līdzšinējo 50 eiro vietā.
  • Tāpat no 31. decembra tiks ieviests jauns biļetes veids – 90 minūšu biļete, kuras cena visiem pasažieriem būs 1.50 eiro un tā aizstās līdzšinējās viena brauciena un vienas stundas biļetes.
  • Plānotās izmaiņas paredz arī vienkāršot braukšanas biļešu klāstu.

Pasažieriem, kuri sabiedriskajā transportā brauc bez maksas, nekādas izmaiņas nebūs arī pēc 31. decembra.

  • Pasažieriem, kuriem ir Rīgas domes piešķirtā daļējā (piemēram, studenti, pedagogi u.c.) atlaide, no 31. decembra mēneša biļeti visiem transporta veidiem varēs iegādāties ar 50% atlaidi, proti, par 15 eiro, līdzšinējo 16 eiro vietā.
  • Strādājošie vecuma pensionāri no 31. decembra Rīgas sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Mēneša biļetes

No 31. decembra būtiski tiek samazināta mēneša biļetes cena visiem transporta veidiem, visām mēneša dienām, kuras cena būs 30 eiro, līdzšinējo 50 eiro vietā. Mēneša biļetes darba dienām par 40 eiro, viena autobusa, trolejbusa vai tramvaja maršruta mēneša biļete visām dienām par 35 un darba dienām par 30 eiro tirdzniecībā vairs nebūs pieejamas.

Pasažieriem, kuri izmanto Rīgas domes piešķirtās daļējās atlaides – Rīgas medicīnas iestāžu darbinieki, studenti, pedagogi, sociālie darbinieki, daudzbērnu ģimeņu vecāki un strādājošie izdienas pensionāri mēneša biļeti visiem transporta veidiem visām mēneša dienām varēs iegādāties ar 50% atlaidi, proti, par 15 eiro.

Laika biļetes

Līdz ar biļešu klāsta izmaiņām no 31. decembra visiem pasažieriem būs pieejamas 90 minūšu biļetes, kuras cena būs 1.50 eiro. 90 minūšu biļetes cena būs vienāda gan Rīdzinieka karšu lietotājiem, gan pasažieriem, kuriem šādas kartes nav.

Arī turpmāk pasažieriem būs pieejama 24 stundu biļete, kuras cena tāpat kā līdz šim būs 5 eiro. Tirdzniecībā būs pieejama arī biļete trim dienām, kas maksās 8 eiro, kā arī 5 dienu biļete par 10 eiro.

Brauciena biļetes

Brauciena biļetes būs pieejamas tikai 22. maršruta autobusā pie vadītāja un, tāpat kā līdz šim, autobusā biļetes varēs iegādāties, norēķinoties ar bankas karti. Brauciena biļete būs vienas brauciena pašizmaksas cenā – 2 eiro.

Pārejas periods

Visas biļetes, kas iegādātas līdz 31. decembrim varēs izmantot 60 dienas. Neizmantotās biļetes varēs atgriezt “Rīgas satiksmei” 12 mēnešu laikā no iegādes brīža, saņemot naudu 100% apmērā par neiztērēto periodu.

Patlaban sistēmā ir 135 dažādi biļešu veidi un daudzus no tiem izmanto neliels pasažieru skaits, piemēram,  5 biļetes 24 stundām visos maršrutos, izmantojamas 15 dienu laikā, kuras cena ir 25 eiro iegādājas vien 0.01% no visiem pasažieriem, savukārt šāda biļešu klāsta administrēšana ir ļoti sarežģīta un prasa lielus finanšu resursus.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt interneta mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “twitter”, “facebook”.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās 42 852 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 12 projekti.

Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var piedalīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji,  iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli  pieejami 70 000 eiro. Balsošana par visām 30 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemta 121  balss. Katrs iedzīvotājs, atbalstot vienu projektu, varēja nobalsot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Konkursa rezultātus 8. novembrī apstiprināja Rīgas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa komisija. Visvairāk iedzīvotāju balsu 2022. gada konkursā  ieguvuši un tiks īstenoti šādi projekti:

  • Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtais projekts “Dārziņu mežs – priekam un atpūtai”, kas paredz pastaigu taku labiekārtošanu Dārziņu mežā. Projektam paredzētais finansējums ir 70 000 eiro
  • Latvijas Skeitbordistu kolektīva iesniegtais projekts “Skeitparku kultūras telpa”, tas paredz izveidot urbāno sporta veidu laukumu Gustava Zemgala Gatves tilta posmā starp Sarkandaugavu un Mežaparku. Projektam paredzētās izmaksas ir 62 000 eiro.
  • Bieriņu apkaimes attīstības biedrības iesniegtais projekts “Bērnu laukumam Bieriņos būt”, tā ietvaros paredzēts izveidot bērnu rotaļu laukumu Ozolplacī, Bieriņos. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts “Juglas ezera pastaigu taka “Sajūti Juglu””, kas paredz izveidot pastaigu takas gar Juglas ezeru. Projekta izmaksas ir 50 000 eiro.
  • Čiekurkalna attīstības biedrības iesniegtais projekts “Ķīšezera piknika pļava Čiekurkalnā”, kura rezultātā taps atpūtas vieta pie Ķīšezera. Projekta izmaksas 70 000 eiro.
  • Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības projekts “Zunds un Nameja krastmala dzīvo”, kas paredz Nameja krastmalas labiekārtošanu pie Zunda kanāla. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Leldes Jevstigņejevas iesniegtais projekts “Suņu laukums aktīvai un drošai atpūtai parkā”, kura rezultātā tiks izveidots suņu pastaigu laukums Nordeķu parkā. Projekta izmaksas ir 21 000 eiro.
  • Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrības iesniegtais projekts “Vecmīlgrāvja skeitparks”, kas paredz izveidot jaunu skeitparku līdzās kultūras pilij “Ziemeļblāzma”. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Ziepniekkalna apkaimes biedrības projekts “Bērnu rotaļu laukums Ziepniekkalna kāpās”, kas paredz ierīkot bērnu rotaļu laukumu Ziepniekkalna kāpas teritorijā Staburaga ielā 14. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Aijas Šauriņas iesniegtais projekts “Rotaļu laukums Mīlgrāvī”, kas paredz izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu pie Lādes un Lēdurgas ielas. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Karīnas Hļiboiko iesniegtais projekts “Vingrošanas un sportiskais centrs bērniem”, kura rezultātā tiktu izveidots rotaļu un sporta laukums Maskavas ielā 250. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Konkursa komisija lēma lūgt piešķirt papildus finansējumu šī projekta īstenošanai.

Apstiprinātos projektus divu gadu laikā īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 17. marta līdz 31. maijam. Pirmo gadu projektu iesniegšanas fāzē iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 30 no 36 iesniegtajiem projektiem.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Pēc izvērtēšanas un publiskas balsošanas īstenošanai līdz šim gadam ir nodoti 24 projekti, 7 no tiem jau ir īstenoti pilnībā.

Trešdien, 9. novembrī, plkst.13:00 Rīgas rātsnama Portretu zālē notiks preses konference, kurā pašvaldības vadība un amatpersonas informēs par plānotajām izmaiņām pilsētas sabiedriskā transporta biļešu klāstā un cenās.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks un pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties plašsaziņas līdzekļu pārstāvji!

Lai motivētu pasažierus sabiedrisko transportu izmantot regulāri, no šī gada 31. decembra plānots būtiski samazināt mēneša biļešu cenas. Par šīm un citām izmaiņām sabiedriskā transporta biļešu klāstā trešdien ārkārtas domes sēdē lems deputāti, sēdes sākums plānots ap Plkst.16:00.

Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts” (LJTI) aicina ikvienu interesentu uz Klēras Kaningemas publisko lekciju/performanci “4 Legs Good” 9. novembrī plkst. 18:00 Dirty Deal Teatro, Talsu ielā 1, kurā viņa aktualizē tēmu par invaliditātes atspoguļojumu uz skatuves. Pasākuma norises valoda – Angļu.

Klēra Kaningema Rīgā viesojas, lai vadītu trīs dienu meistarklasi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai veicinātu viņu iesaisti skatuves mākslā.

Meistarklašu noslēdzošajā dienā paredzēts publiskais pasākums, kuru var apmeklēt ikviens interesents. Tajā māksliniece iepazīstinās ar savu praksi, īpaši kruķu izpētē, un, kā tie veido viņas darbus. Viņa pēta, kā kruķi ir saistīti ar viņas ķermeni un plašāk – kā tie savieno viņu ar pasauli un citiem cilvēkiem.

Norises vieta ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tiks nodrošināts surdotulks latviešu valodā. Ieeja pasākumā ir bezmaksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūgums pieteikties, rakstot uz berzina.liba@gmail.com vai zvanot 28649014.

Vairāk par Klēru Kaningemu (Claire Cunningham): Izpildītāja un starpdisciplināru projektu radītāja, kas šobrīd sadarbojas ar tēlotājmākslas teātri “Tanzhaus NRW” Diseldorfā, kā arī Londonas laikmetīgās dejas centru “The Place”. K. Kaningema ir viena no starptautiski atzītākajām māksliniecēm ar invaliditāti. Viņas darbi pēta sava ķermeņa fiziskās spējas un potenciālu, atsakoties no tradicionālas dejas tehnikas. Mākslinieci interesē invaliditātes ietekme ne tikai attiecībā uz kultūras jomu, bet arī sabiedrības priekšstatiem par vērtībām, saikni un savstarpējo atkarību.

Klēras Kaningemas mājaslapa: https://www.clairecunningham.co.uk/

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Šogad biedrība “”DIA+LOGS”, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS”, uzsāka projektu par pieaugšanu, pieņemšanu, dažādību un ar to saistītiem izaicinājumiem –  “Es esmu Es!”

! Tā mērķis – Izveidot interaktīvu rīku – asociatīvās kārtis un nelielu pavadošo grāmatiņu (instrukciju to izmantošanai), kuras ir lielisks resurss dažādu sensitīvu un tabu jautājumu aktualizēšanai, diskusiju par iekļaušanos, par stereotipiem, par piederību un iederību rosināšanai, jaunu perspektīvu, skatupunktu meklēšanai, ar mērķi piedāvāt tās speciālistiem (sociālajiem pedagogiem, jaunatnes lietu speciālistiem, NVO pārstāvjiem utt.) savā ikdienas darbā, lai veicinātu iekļaujošāku un iecietīgāku vidi sabiedrībā kopumā.

Tagad notiks projekta noslēdzošā daļa – neklātienes informatīvais prezentācijas pasākums 09.11.2022. no plkst. 16.30-18.00, kurā var piedalīties visi interesenti, kas strādā gan ar jauniešiem, gan ar cilvēku grupām, kuri vienā vai otrā veidā tiek skatīti kā atšķirīgi no vairākuma, piemēram, cilvēki ar invaliditāti (gan fizisku, gan garīgu), HIV inficētie, citu etnosu, tautību pārstāvji utt.

Pasākuma laikā iepazīstināsim ar projekta laikā paveikto un gūto pieredzi, informēsim par asociatīvo kāršu “Dialogs par DAŽĀDĪBU” izmantošanas priekšrocībām un nozīmīgumu darbā ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Pieteikšanās: https://bit.ly/3zo53lf

Reģistrētajiem dalībniekiem īsi pirms pasākuma tiks nosūtīta piekļuves saite.

Jautājumu gadījumā rakstiet: dialogs.zinu.lapa@gmail.com

Nodarbības dalībniekiem būs iespēja iegūt asociatīvo kāršu komplektu “Dialogs par DAŽĀDĪBU” savā rīcībā.

Pasākums notiek projekta “Es esmu es!” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pašvaldība informē, ka atbilstoši lapu nodošanas punktu grafikam, no 5. novembra līdz 11. novembrim un no 19. novembra līdz  25. novembrim lapu nodošanas punkti nedarbosies.

Pilns lapu nodošanas punktu darba grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi un savā ikdienā seko līdzi vai pat piedalās vairāk nekā tikai vienas pilsētas vai novada dzīvē. Arī ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 500 000 latviešu, no kuriem liela daļa ir mobilie pilsoņi, kas regulāri ceļo un ar vienu kāju dzīvo Latvijā, ar otru strādā ārvalstīs.

Lai stiprinātu piederības sajūtu un demokrātisko kultūru Latvijā, biedrība Latviesi.com ar Sabiedrības Integrācijas fonda un Kultūras ministrijas atbalstu jau otro gadu palīdz sadarbības partneriem Latvijā uzrunāt un iesaistīt jaunu mērķauditoriju savu pilsētu vai novadu attīstībā – tautiešus, kuri uz noteiktu laiku fiziski neatrodas savos dzimtajos novados. 

“Sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām un reģionālajiem medijiem šī ir lieliska iespēja situācijās, kad tas tiešām ir nepieciešams, kā, piemēram, pilsētas svētki, virtuālas sabiedrības līdzdalības iespējas vai ar atgriešanos novadā saistīta informācija, sasniegt savus novadniekus arī pāri robežām, kuri, kā rāda mūsu pieredze – domās un darbos turpina būt piederīgi un meklēt veidus, kā piedalīties arī attālināti”,

stāsta Latviesi.com vadītājs Indulis Bērziņš.

Biedrība Latviesi.com jau vairāk nekā 18 gadus veido šobrīd nu jau lielāko Latvijas diasporas mediju un vienīgo Latvijā, kas savos publicitātes kanālos sasniedz vairāk nekā 300 000 latviešu visā pasaulē, tostarp Latvijas iedzīvotājus un mobilos pilsoņus, kuriem interesē informācija, kas uzrunā latviešus pāri fiziskām dzimtenes un novadu robežām.

Latviesi.com komanda ikdienā seko līdzi informācijai ar līdzdalību pāri robežām un remigrāciju saistītos jautājumos, to apkopojot, kā arī nepieciešamības gadījumā pielāgojot vai papildinot un ar tiešām saitēm uz sadarbības partneru – NVO, pašvaldību vai reģionālo mediju mājaslapām – izziņojot sadaļā https://www.latviesi.com/regioni, vidžetos sadarbības partneru tīklā, kā arī Latviesi.com sociālo mediju tīklu kanālos, tādējādi stiprinot Latvijas iedzīvotāju, mobilo pilsoņu un latviešu visā pasaulē piederības sajūtu saviem novadiem un līdzdalību kopīgā darbā Latvijai!

Informācija pieejama šeit. 

No 1. novembra rīdzinieki var pieteikties kompensācijai par elektrības izmantošanu apkurē. Atbalstam var pieteikties gan attālināti, gan klātienē. Turpinās pieteikšanās arī pārējiem apkures atbalsta veidiem.

Ģimenei ir tiesības uz valsts atbalstu arī tad, ja mājokļa apkurei tiek izmantota elektroenerģija. Atbalsts tiek piešķirts elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī ieskaitot PVN, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas mēnesī, 50% apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kilovatstundu bez PVN, bet ne vairāk kā 0,100 eiro par kilovatstundu bez PVN.

Pieteikumus atbalstam pašvaldībā var iesniegt elektroniski portālā www.epakalpojumi.lv vai klātienē jebkurā no Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas vietām pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni 80000800:

  • Brīvības iela 49/53
  • Eduarda Smiļģa ielā 46; 
  • Daugavpils ielā 31;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Gobas ielā 6A. 

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojuma plašāku pieejamību, pieteikumus klātienē var iesniegt arī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” telpās Tilta ielā 11 k-1.

Pieteikties atbalstam var mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks, tiesiskais valdītājs vai īrnieks ne biežāk kā reizi mēnesī.

Pieteikumam nepieciešamā informācija: 

  • vārds, uzvārds;
  • personas kods;
  • kontaktinformācija un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta Nr., kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai;
  • papildus jāpievieno mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, ja attiecīgās informācijas nav Zemesgrāmatā, un maksājumu apliecinoši dokumenti (rēķins, maksājuma uzdevums), kā arī elektrības rēķins. 

Pieteikuma iesniedzējam ir jāapliecina, ka mājoklī ir attiecīgais apkures veids, kā arī tas, ka citi ģimenes locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.

Piesakoties atbalstam klātienē, iesniegums iepriekš nav jāsagatavo, tas tiks noformēts uz vietas! 

Lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts 30 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža. Labvēlīga lēmuma gadījumā atbalsts tiks ieskaitīts iesniegumā norādītajā maksājumu kontā.

Jāatgādina, ka novembrī Rīgas pašvaldība turpina pieņemt pieteikumus apkures izdevumu daļējai kompensēšanai ģimenēm, kas apkurei izmanto malku, koksnes granulas vai briketes. Vēl tikai novembrī ir iespēja pieteikties vienreizējam atbalstam par malku bez čeka 60 eiro apmērā. Ģimenēm, kas apkurē izmanto gāzi vai centralizēto apkuri, valsts atbalsts tiks piemērots automātiski saņemtajos rēķinos un nekur nav jāpiesakās. 

Aktuālā informācija par atbalsta piešķiršanas kārtību ir pieejama portālā www.riga.lv sadaļā “Atbalsts apkures sezonā”, kā arī zvanot uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80000800 darba dienās no plkst.8.00 līdz 18.00.