Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta (turpmāk – Departaments) un SIA “Civitta Latvija” noslēgto līgumu tiek veikta Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijas 2015.-2030. gadam aktualizācija (turpmāk – Velokoncepcija).

Velokoncepcijas aktualizācijas ietvaros 2022. gada 18. janvārī ir jau notikusi publiskā diskusija par Velokoncepcijas starpziņojumu, kurā varēja piedalīties jebkurš interesants. Tagad tiks organizēta atsevišķa tikšanās ar apkaimju biedrību biedriem.

Tikšanās ar apkaimēm ir plānota 2022. gada 24. janvārī plkst. 16:00.
Lai reģistrētos sēdei, ir nepieciešams aizpildīt reģistrēšanās anketu, tā ir pieejama šeit https://tinyurl.com/rigacitybike

Reģistrētajiem dalībniekiem tiešsaites pieslēgšanās saite tiks izsūtīta īsi pirms tikšanās.

Rīgas dome trešdien, 15. decembrī, apstiprināja vienu no nozīmīgākajiem galvaspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem – Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam. Izdots saistošo noteikumu formā, plānojums būs saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai no brīža, kuru noteiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

“Rīgas teritorijas plānojums ir izstrādāts, lai īstenotu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto, veicinot monocentrisku pilsētas attīstību un sekojot prognozētajām pilsētas izaugsmes tendencēm. Tāpēc ir samazināts apbūves augstums. Īpašu attieksmi plānojuma risinājumi paredz kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanai. Ieklausoties apkaimju biedrību teiktajā un iedzīvotājos, šī gada laikā daudzi uzlabojumi tika iestrādāti plānā, radot vairāk vietas zaļas publiskās telpas labiekārtojumiem nākotnē,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Sekmīgi ir noslēdzies vairāku gadu process, lai izstrādātu jaunu, uz nākotni vērstu Rīgas teritorijas plānojumu, kas nosaka skaidrus spēles noteikumus teritorijas izmantošanai un apbūvei. Lai nodrošinātu maksimālu plānošanas procesa caurskatāmību un skaidrotu Rīgas teritorijas plānojuma mērķus un uzdevumus, esam nodrošinājuši plašu sabiedrības iesaisti, organizējot pasākumus galvaspilsētas iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām, apkaimju biedrībām, uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldības institūciju pārstāvjiem. Kopumā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir izvērtēti vairāk kā 15 000 priekšlikumu un komentāru Rīgas attīstībai,”  skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas teritorijā. Plānojuma risinājumi attiecas uz galvaspilsētas teritoriju ārpus vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kuriem ir savi īpaši detalizēti noteikumi.

Rīgas teritorijas plānojumam veikts arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts vides pārskats, apzinot nelabvēlīgas ietekmes riskus un paredzot to novēršanas risinājumus.

Līdz šim spēkā bija Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Jauna teritorijas plānojuma izstrāde norisinās kopš 2012. gada. Galvaspilsētas teritorijas plānojuma risinājumu pamats ir 11 tematiskie plānojumi, kas apstiprināti 2017. gadā ar Rīgas domes lēmumiem un ir jāievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. 2020. gada decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, “Rail Baltica” projekta īstenošanu, kā arī pārvērtējot 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus.

Ar 2021. gadā pilnveidoto Rīgas teritorijas plānojuma redakciju un tā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma precizēto vides pārskatu sabiedrība šoruden tika iepazīstināt publiskajā apspriešanā. Tās laikā aizvadīta saruna Latvijas nekustamo īpašumu darījumu organizāciju pārstāvjiem, apspriede ar Rīgas apkaimju organizāciju pārstāvjiem, kā arī norisinājās apspriešanas sanāksme, kurā varēja piedalīties ikviens interesents. Papildu informācija par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas norisi pieejama šeit.

Galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. Pabalsts paredzēts biedrību attīstībai, kapacitātes stiprināšanai un sadarbības veicināšanai sabiedrības iesaistes jautājumos.

Tiesības pretendēt uz pašvaldības atbalstu ir Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām, kas atbilst šādiem kritērijiem:

• biedrības juridiskai adresei jābūt reģistrētai Rīgā;
• biedrībai jābūt oficiāli reģistrētai vismaz vienu gadu;
• pirmo reizi piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz desmit biedriem, savukārt katrā nākamajā reizē, piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz par pieciem biedriem vairāk nekā iepriekšējā reizē (minētais neattiecas uz biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri);
• biedrībai nav neizpildītu līgumsaistību pret pašvaldību, kā arī biedrībai nav pasludināts maksātnespējas process un nav sākta biedrības likvidācija.

2021. gadā biedrībām bija iespējams iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai līdz 25. augustam. Tika saņemti 19 biedrību  pieteikumi. Divas biedrības neatbilda atbalsta saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem.

Līgumu noslēdza un finansējumu saņēma 17 apkaimju biedrības:

• “Āgenskalna apkaimes biedrība”
• “Bišumuižas attīstības biedrība”
• “Brasa”
• “Cits Ķengarags”
• “Čiekurkalna attīstības biedrība”
• “Dārzciema apkaimes biedrība”
• “Kundziņsala”
• “Lucavsala”
• “Mežaparka Attīstības biedrība”
• “Mežciema attīstības biedrība”
• “Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība”
• “Rīgas Mazjumprava”
• “Rītabuļļi”
• “Teikas apkaimju biedrība”
• “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība”
• “Zasulaukam un Šampēterim”
• “Vecāķu biedrība”.

Biedrībām, kuras saņēmušas finansiālo atbalstu, ir pienākums nepieciešamības gadījumā sniegt detalizētu informāciju par izlietoto atbalstu un uzrādīt grāmatvedības pamatojuma dokumentus, kā arī atmaksāt saņemto atbalstu, ja tas izmaksāts, biedrībai sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju.

Rīgas dome trešdien, 1. decembrī, apstiprināja pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam ieviešanu no 2014. līdz 2020. gadam, kas sniedz iespēju iepazīties ar paveikto un novērtēt stratēģisko mērķu izpildes progresu galvaspilsētā.

“Pārskatā apkopota informācija no 29 Rīgas domes iestādēm un struktūrvienībām. Tāpat ņemti vērā ārējie datu avoti un statistiskā informācija. Esam apzinājuši iedzīvotāju viedokli par pašvaldības darbu un procesiem pilsētā, kā arī piesaistīti pieci nozaru eksperti, kas sniedza vērtējumu par rīcības virzienu izpildi. Pārskata informatīvais raksturs un vienkāršības princips ļauj jebkuram interesentam iepazīties ar paveikto Rīgā iepriekšējās septiņgades plānošanas periodā, kā arī redzēt stratēģisko mērķu izpildes progresu galvaspilsētā. Pārskatā apkopotā informācija bija nozīmīgs resurss, lai koriģētu pilsētas stratēģiskos uzsvarus jaunās attīstības programmas izstrādes procesā,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls.

Rīgas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai attīstības programmā līdz šim bija noteikti 19 rīcības virzieni, kas aptver visas pašvaldības pārziņā esošās jomas un nozares. Lai novērtētu 19 rīcības virzienu dinamiku, kopumā analizēts 191 rādītājs, un tiem noteikta tendence pret sākuma vērtību (pozitīva, negatīva vai bez būtiskām izmaiņām).  Jāņem vērā, ka rādītāju vērtības 2020. gadā būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, negatīvi iespaidojot 26% jeb 50 rādītājus. Visvairāk ietekmētas tādas nozares kā pasažieru pārvadājumi, tūrisma, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, sporta, mākslas un dažādas kultūras jomas, kā arī citas nozares, kas saistītas ar iedzīvotāju pulcēšanos un pārvietošanos. Tomēr jāizceļ, ka kopumā 60 rādītāji ir sasnieguši vai pārsnieguši 2020. gadā plānotās vērtības.

No 191 rādītāja par 36 rādītājiem savu vērtējumu sniedza Rīgas iedzīvotāji. Visvairāk pēdējā septiņgadē pieaudzis iedzīvotāju vērtējums par pašvaldības bērnudārzu pakalpojumu pieejamību (+35%), par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos bērniem (+15%), primārās veselības aprūpes kvalitāti (+11%) un sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti (+8%).

Rīcības virzienos noteikto uzdevumu izpildi pārskata periodā raksturo Rīgas pašvaldības iestāžu un struktūrvienību veiktās rīcības un projekti rīcības un investīciju plānos. Kopumā uzraudzības periodā no 112 uzdevumiem, darbības tika atzīmētas 106 jeb 94,6% uzdevumos. Starp nozīmīgākajiem izceļami tādi projekti kā Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija, izglītības iestāžu atjaunošana, infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra un citi projekti.

Kopš 2008. gada Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ik gadu sagatavoto pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Rīgas attīstības programmas ieviešanu. Pārskats par uzraudzības periodu no 2014. līdz 2020. gadam ir noslēdzošais izstrādātais pārskats, kas sagatavots par iepriekšējā plānošanas perioda Rīgas attīstības programmas īstenošanu. Tīmekļa vietnē www.sus.lv sadaļā “Stratēģija” vienkopus publicēti visi uzraudzības pārskati par stratēģijas un attīstības programmas ieviešanu, t.sk. rīcības un plānu izpilde.

Patlaban arī norit noslēdzošais darbs pie jaunās Rīgas attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes, savukārt oktobra sākumā noslēdzās dokumenta publiskā apspriešana. Plānots, ka jaunā Attīstības programma stāsies spēkā 2022. gada sākumā.