Sabiedrībā augstu vērtētas personas sniedz liecības par pasaku nozīmību

Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” šo darbības gadu veltījis informatīvo un izglītojošo materiālu apkopošanai un veidošanai par pasaku tematiku. Tā ietvaros daudzi sabiedrībā atzīti cilvēki dalījušies ar savām atziņām par pasaku vērtību. Pasakas tiek dēvētas par tautu sapņiem, dziedināšanas instrumentu, kā arī formu izpratnes veidošanai par pasauli un lietu kārtību tajā. Līdz šim publicēta aptuveni puse no plānotajiem materiāliem – dokumentālās filmas, audio sarunas, rakstiskas intervijas ar speciālistiem un pierādījumos balstīti izglītojoši raksti. Izsludināts arī pasaku rakstīšanas konkurss jaunajiem rakstniekiem.

Sērijas “Pasakas” mērķis ir atspoguļot pasaku būtiskumu no dažādiem rakursiem, atklājot to lomu cilvēka vērtību sistēmas un morāles veidošanā, un ne tikai. Lai sabiedrībai sniegtu iespējami plašu redzējumu, iniciatīvā iesaistīti dažādu jomu profesionāļi – vēsturnieki, pētnieki, folkloristi, stāstnieki, psihologi, psihoterapijas speciālisti, arī aktieri, mūsdienu pasaku autori un citi.

Līdz šim savu perspektīvu ļāvušas fiksēt tādas personības kā folkloras pētnieks Dr.philol. Guntis Pakalns, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste un psiholoģe Iveta Gēbele, rakstniece Laura Vinogradova, psihoterapijas speciāliste un Junga analītiķe Ginta Ratniece, aktrise Vita Baļčunaite, Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna un citi.

Gaidāmo video materiālu sarakstā ir intervijas ar psiholoģi ar doktora grādu Junga un arhetipu psiholoģijā Eviju Volfu, aktrisi Ditu Lūriņu-Eigleinu, stāstnieci Inin Nini, rakstnieci Inesi Valteri, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociēto profesori un vadošo pētnieci latviešu folkloristikā Dr.philol. Angeliku Juško Štekeli un citiem.

Tāpat ir publicēts 100 pasaku saraksts – iedvesma vecākiem un avots, kurā smelties idejas vakara kopā lasīšanas stundām. Nupat noslēgusies iniciatīva, kurā projekta “Bibliotēka” sekotāji kopīgi, Tēvu dienas ietvaros, uzrakstīja “Pasaku par tēti”. Arī projekta “Bibliotēka” Jauno rakstnieku konkurss 2022 šogad izsludināts pasaku tēmas noskaņās – jaunie rakstnieki tiek aicināti pieteikt dalību līdz 1.oktobrim un iesniegt konkursam pasaku līdz 1. decembrim (laureāta darbs tiks izdots).

Ar visiem sērijā “Pasakas” publicētajiem materiāliem vienkopus iespējams iepazīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā.

“Mēs pieaugušie par maz novērtējam pasaku kā instrumentu,” saka projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore Jekaterina Belokoņa. “Pasaka dara daudz vairāk darbu, nekā mēs ikdienā pamanām: tā saliedē ģimenes kopā lasīšanas brīžos, izglīto par cilvēces pamatvērtībām, attiecību sistēmām, uzvedības un morāles normām sabiedrībā, izkopj spēju izteikties un arī trenē atmiņu, kad pārstāstām pasaku otram mutvārdos. Tomēr visbūtiskākā pasakas funkcija, manuprāt, ir spēja dziedināt. Caur pasakām mēs atgriežamies pie sava iekšējā bērna; tajās tēlu valodā ir parādīts, kā cilvēks var palīdzēt sev pārvarēt dzīves grūtības, bagātināties un nostiprināt sevis paša izjūtu. Pēc gudra padoma nav tālu jāmeklē – dažkārt atliek paņemt rokās pasaku grāmatu un risinājums atrodas pats. Galu galā – šķietami vienkāršās lietās ir daudz patiesības.” Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022. gadā. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Papildu informācija: Daiga Katrīna Bitēna Projekta “Bibliotēka” satura veidotāja un koordinatore, daiga.bitena@gmail.com, +(371) 25629847.

Rīgas dome atbalsta pāreju uz centralizētu ietvju kopšanu ziemā

Rīgas domes sēdē 21. septembrī atbalstīti grozījumi saistošajos noteikumos, kas paredz galvaspilsētā trīs gadu laikā pakāpeniski pāriet uz ietvju centralizētu kopšanu ziemā, tādējādi mazinot iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā.

Pakāpeniska pāreja uz pie ielām esošo ietvju centralizētu kopšanu sāksies 2022./2023. gada ziemas sezonā, kad paredzēts veikt centralizētus ietvju kopšanas darbus Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsargjoslas teritorijā. Šī teritorija kā pirmā izvēlēta, jo pilsētas centrā atrodas liels skaits kultūras un izglītības iestāžu, valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ietvju centralizēta kopšana RVC un tā aizsargsjoslā  2022. gadā izmaksās 150 000 eiro. Daļu ietvju tīrīs Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kurai šo darbu veikšanai pieejamas 9 tehnikas vienības. Pārējās RVC un tā aizsargjoslas ietves tīrīs iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.

Paredzēts, ka 2023./2024. gada ziemā papildus RVC un tā aizsargjoslas ietvēm notiks 1. un 2. kategorijas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana. Savukārt 2024./2025. gada ziemā pašvaldības ielām piegulošajā teritorijā esošās ietves tiks centralizēti tīrītas visā pilsētā. Paredzams, ka visu pilsētas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana ziemā pašvaldībai gadā izmaksās aptuveni 3,2 miljonus eiro.

Ietvju centralizēta kopšana ziemas sezonā nozīmēs ietvju attīrīšanu no sniega, ietvju kaisīšanu ar smilts un sāls maisījumu, kā arī kaisāmā materiāla savākšanu no ietvēm pēc ziemas sezonas beigām. Tāpat kā līdz šim par pagalmu, kāpņu, ieeju, iebraucamo ceļu u.tml. tīrīšanu un kaisīšanu ziemā būs jārūpējas īpašniekiem vai namu apsaimniekotājiem.

Tāpat īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem arī turpmāk būs jāveic namu jumtu tīrīšanas rezultātā uz brauktuves un ietves sabirušā sniega savākšana. Pārējā laikā teritoriju, kurām piegulst ietves, īpašniekiem ietvju tīrība būs jānodrošina tāpat kā līdz šim, tai skaitā, veicot lapu un atkritumu savākšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, runājot par ieguvumiem no ietvju centralizētas kopšanas ziemā, uzsver: “Pirmkārt, ietvju kopšanu varēsim veikt ātrāk – strādājot jau naktīs. Lai, kad cilvēki dosies uz skolu un darbu, viņi jau staigātu pa sakoptām ietvēm. Otrkārt, ilgtermiņā ietvju kopšanu arī varēsim sinhronizēt ar ceļu tīrīšanu, lai darbi notiktu saskaņoti un savstarpēji netraucēti. Un trešais – mēs noteikti šo pakalpojumu attīstīsim tā, lai tehnikas vienības būtu aprīkotas ar GPS un citiem rīkiem, kas ļaus pārliecināties par to, ka darbi tiek veikti kvalitatīvi.” Reizē ar pāreju uz centralizētu ietvju kopšanu ziemas sezonā dome apstiprināja arī grozījumus, kas nosaka, ka dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus jeb atkala, nav spēkā ierobežojums izmantot tīru sāls tehniskā kaisāmo materiālu slīdamības mazināšanai. Tāpat precizēts, kāda veida sīkšķembiņas var izmantot ietvju kaisīšanai. Līdz šim noteikumi ļāva izmantot tikai magmatisko iežu sīkšķembiņas, taču no šīs ziemas nekustamo īpašumu uzturētāji varēs izmantot arī Latvijas izcelsmes iežu, piemēram, dolomīta, drupinātas grants sīkšķembiņas.

Pasākums “DIVAS VALODAS – VIENA SIRDS”

29. septembrī plkst.17.30 Rīgas 45. vidusskolas Čiekurkalna filiālē (Gaujas ielā 23) notiks pasākums latviešu un ukraiņu kultūras iepazīšanai “Divas valodas – viena sirds”, ko organizē Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB), Čiekurkalna attīstības biedrība (ČAB), Čiekurkalna kultūras biedrība “Jugoli” un Ukrainas atbalsta biedrība/Товариство підтримки України. Pasākuma mērķis ir Ukrainas civiliedzīvotāju, kas raduši patvērumu Latvijā (Rīgā, Čiekurkalnā), iekļaušanās vietējā kopienā.

Programmā – RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas un RCB Bērnu literatūras nodaļas (BLN) stāstījumi par ukraiņu un latviešu kultūru, kā arī ukraiņu rakstnieces Halinas Vdovičenko grāmatas “36 un 6 kaķi” fragmenta lasījums latviešu un ukraiņu valodā. Publiku dziesmās un dejās iekustinās ukraiņu dziedātājas, mūziķes un aktrises Darjas Leleko uzstāšanās, spēlējot ukraiņu nacionālo mūzikas instrumentu – bandūru. Kopā ar dziedātāju Toniju Dombrovsku notiks latviešu un ukraiņu rotaļas bērniem, kā arī sadziedāšanās, iepazīstot abu tautu iemīļotas dziesmas. Uzstāsies Latvijā tapusī ukraiņu folkloras kopa “Naš hor” ar populārākajām ukraiņu tautas dziesmām. Vakara noslēgumā būs iespējams nogaršot latviešu un ukraiņu tradicionālos ēdienus.

Pasākuma laikā būs apskatāma RCB BLN sagatavotā izstāde par ukraiņu kultūru, kā arī sadarbībā ar Ukrainas atbalsta biedrību/Товариство підтримки України veidotā ukraiņu rokdarbu izstāde.

Tiks vākti ziedojumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, aicinām līdzi nest siltas zeķes Ukrainas cilvēkiem, un pret ziedojumiem būs pieejami arī Čiekurkalna attīstības biedrības radītie suvenīri.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Fotogrāfija no Shutterstock.com

Pasākums notiek Rīgas Centrālās bibliotēkas sabiedrības integrācijas projekta “Iekļaujošā bibliotēka” aktivitāšu ietvaros.Informāciju sagatavoja: Santa Mūrniece, Rīgas Centrālās bibliotēkas Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

“Rīgas Meži” vērtīgajās teritorijās koksni iegūst tikai pēc rūpīgas izpētes; sagatavoti jau 16 ainavu dizaina plāni

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 20. septembrī, uzklausīja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Meži” informatīvo ziņojumu par šogad veiktajiem mežizstrādes darbiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas paveikts, nodrošinot dabas un rekreācijas vērtību saglabāšanu.

Ņemot vērā pērn septembrī komitejā atbalstītos grozījumus “Rīgas Mežu” izstrādātajā meža apsaimniekošanas plānā līdz 2026.gadam, šogad uzņēmuma plānotais iegūstamās koksnes apjoms ir 150 000 m3, kas ir par gandrīz 20 % mazāks nekā sākotnēji bija paredzēts plānā.

Saimnieciskajos mežos koksnes ieguves apjoms šogad plānots 111 000 m3,  savukārt teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kas atbilstoši pagājušā gadā veiktajam izvērtējumam ir 48% no kopējās mežu zemes platības, koksnes ieguves apjoms tiek samazināts līdz 39 000 m3. Ja saimnieciskajos mežos šā gada plāns ir izpildīts par 75% procentiem, tad vērtīgajās – dabas un rekreācijas teritorijās – tikai 15% no plānotā.

“Teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju mežizstrādes mērķis vairs nav maksimāla koksnes kubikmetru ieguve, bet gan nodrošināt tajās esošo vērtību uzturēšanu. Koksnes ieguve te ir tikai blakus process. Šajās vietās ainavu dizaina plānošana un veidošana uzņēmumam ir jauna prakse mežsaimniecības jomā. Mēs Latvijā esam šīs pieejas praktiskas īstenošanas “celmlauži”! Tāpēc jo sevišķi pirmo plānu izstrāde, pieredzes gūšana, ideju radīšana, metodisko materiālu izstrāde, savu un sadarbības partneru apmācības, respektējot mežā notiekošos procesus un šo teritoriju apmeklētāju intereses un vajadzības, neļauj uzņēmumam sasteigt mežsaimnieciskos darbus,” uzsvēra uzņēmuma Meža apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītājs Juris Zariņš.

“Rīgas Mežu” speciālisti šogad ir sagatavojuši jau 16 ainavu dizaina plānus vērtīgajām mežu teritorijām. Par sāktajiem un tuvākajā laikā īstenot paredzētajiem plāniem jau sniegta informācija sabiedrībai, pašvaldībām, bet par Rīgas teritorijā esošo Juglas mežu ir veikta sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja. Mežizstrādes darbi, atbilstoši ainavu dizaina plāniem, ir sākti piecos objektos: Juglas, Priedkalnes, Bukultu, Makstenieku un Ezerdruvu mežos. Daļā šo objektu  mežizstrāde ir pabeigta, bet visās piecās vietās notiek meža sakārtošana – zaru savākšana, šķeldošana, ciršanas atlieku novākšana, celiņu sakopšana, barjeru un soliņu, ja tas plānots, uzstādīšana.

“Patlaban mēs gūstam neatsveramu pieredzi, kā atbilstošāk iepazīstināt sabiedrību ar meža kopšanas mērķiem un paņēmieniem un kā pilnveidot sadarbību ar ārpakalpojumu partneriem. Pakāpeniski vairojam savu kompetenci un sadarbības partneru izpratni par saudzējošo mežizstrādi. Svarīgi, ka esam jau saņēmuši  atzinīgus novērtējumus no starptautisko meža sertifikācijas standartu auditoriem,” norādīja J. Zariņš.

Komitejas iepriekš atbalstītās  izmaiņas meža apsaimniekošanas plānā paredz, ka jau no 2022.gada tiek būtiski samazināti koksnes ieguves apjomi Rīgas un Pierīgas mežos, pilnībā  atsakoties no mežizstrādes Dabas aizsardzības pārvaldes projektā “Dabas skaitīšana” nokartēto meža biotopu teritorijās. Tāpat grozījumi nosaka samazināt / ierobežot koksnes ieguvi dabas un rekreācijas teritorijās. Tā rezultātā, šogad koksnes ieguves apjoms samazināts par 20%, bet 2023. gadā tiks samazināts par 27%.

Grozījumi “Mežu apsaimniekošanas plānā” tika veikti nolūkā paaugstināt dabas un rekreācijas vērtību aizsardzību, saglabāšanu un attīstību pašvaldībai piederošajos un uzņēmuma “Rīgas meži” apsaimniekotajos mežos, izvēloties katrai vietai atbilstošāko mežsaimniecisko praksi. Lai izstrādātu plāna grozījumus, tiek identificētas meža teritorijas ar dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kur mežizstrādi neveic vai arī tā tiek veikta ar ļoti būtiskiem ierobežojumiem. Šajā procesā tiek noteiktas bioloģiski vērtīgās un rekreācijas mežaudzes, kurās jāveic padziļināta izpēte ar nolūku noteikt, vai tajās ir daļēji vai pilnībā jāierobežo saimnieciskā darbība. Visbeidzot ir definēti nogabali, kur koksnes ieguve notiek kā plānots.

Paskaties uz Universitāti un Rīgu no cita skatu punkta – LU Akadēmiskais centrs atver durvis ikvienam interesentam

Atver Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra durvis pats un uzzini, kas lācītim vēderā! LU Akadēmiskais centrs aicina ikvienu interesentu izpētīt, kā izskatās Zinātņu un Dabas mājas no iekšpuses, kāds skats paveras uz Rīgu no šo māju jumtiem un kas galu galā dzīvo šajās ēkās, kam ikdienā tik bieži braucam garām.

24. septembrī Akadēmiskajā centrā būs iespēja doties ekskursijās pa Zinātņu un Dabas mājām, apskatīt lielāko stikla mākslas objektu Latvijā, uzzināt, kā izskatās un kas ir daudz piesauktais “ātrijs”, iepazīties ar fakultātēm un institūtiem, kas atrodas Akadēmiskajā centrā, izstaigāt gaiteņus un auditorijas, kur ikdienā jaunas zinības apgūst LU studenti. Par možu garu rūpēsies LU Sporta centrs ar dažādām aktivitātēm lieliem un maziem. Pasākumā būs dažādas aizraujošas, radošas un sportiskas aktivitātes, kas ieinteresēs gan lielus, gan mazus.​

​Īpaši aicinātie tie, kam patīk pilsētu vērot no augšas, jo ekskursiju laikā būs iespēja nokļūt uz ēku jumtiem, lai vērotu gan Pārdaugavu, gan Vecrīgu, gan jaunās Rakstu mājas būvniecības vietu.

“Universitāte nav slēgta kopiena, kas dzīvo savu dzīvi. Universitāte ir sabiedrības daļa, kas apvieno tos, kuri mācās, tos, kuri māca, un tos, kuri meklē veidus, kā mācīties un visiem kopā attīstīties. Mūsu ģimenes, bērni, draugi, sadarbības partneri, apkaimju iedzīvotāji un pat parasti garāmgājēji – visi mijiedarbojas ar Universitāti un iespaido tās izaugsmes plānus,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. “Aicinot ciemos uz Akadēmisko centru ikvienu interesentu, mēs gribam iepazīstināt ar jauno, rosināt pārdomas par pieredzēto, idejas par nākotni. Kopā veidot nākotnes Universitāti.”

Interesenti Zinātņu un Dabas mājās tiek gaidīti 24. septembrī no plkst. 11.00 līdz 14.00. Ekskursijām un citām aktivitātēm varēs pieteikties uz vietas, iepriekšēja reģistrēšanās nav nepieciešama.

LU Akadēmiskais centrs atrodas Torņakalnā, Jelgavas ielā 1. Vairāk informācija par Akadēmisko centru: https://www.akademiskaiscentrs.lu.lv/

Rīgā uzbūvēts jauns daudzfunkcionāls sporta laukums

Foto: Rīgas dome

https://flic.kr/s/aHBqjA6ehq

Lai veicinātu jaunās paaudzes fizisko attīstību un uzlabotu brīvā laika pavadīšanas iespējas, pašvaldība Rīgas 75. vidusskolai pieguļošajā teritorijā uzbūvējusi daudzfunkcionālu sporta laukumu. Šis sporta laukums paver daudzveidīgas iespējas sporta nodarbību norisei, lai motivētu pēc iespējas vairāk jauniešu iesaistīties dažādās sporta aktivitātēs.

Vērienīgā projekta gaitā izbūvēts Latvijas Futbola federācijas standartiem atbilstošs futbola laukums (72x110m), tostarp tribīnes, vārti, prožektori un tīkls.

Izveidoti multifunkcionālie sporta laukumi (32×19 M), uzstādītajiem basketbola groziem ir FIBA sertifikāts. Uzstādīts arī volejbola tīkls, tenisa statīvi un tīkls, florbola vārti un tā tīkls, rokasbumbas vārti un tīkls.

Projekta gaitā izveidots un iekārtots arī ielas basketbola laukums (136m2), skrejceļš (798m2), tāllēkšanas sektors (22.4m2), vingrošanas laukums (252m2).Sportistu ērtībai ir izveidotas ģērbtuves.

Lai apmeklētājiem būtu ērti pārvietoties, stadionā, uzbūvēti  bruģakmens seguma celiņi, kā arī, domājot par transportlīdzekļu ērtāku piekļuvi,  izveidoti jauni asfaltbetona seguma celiņi un brauktuves.

Projekta realizācijas laikā veikti arī vērienīgi teritorijas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbi: uzstādīti karogu masti,  novietoti soliņi un atkritumu urnas,  izveidotas velonovietnes. Papildus šiem darbiem notika arī elektrotīklu projektēšana un izbūve, tai skaitā apgaismojuma izbūve, nomainītas teritorijas norobežojošās konstrukcijas un vārti.

Sportistu un apmeklētāju drošībai visā stadiona teritorijā uzstādīta videonovērošanas sistēma.

Mācību laikā daudzfunkcionālo sporta laukumu pārsvarā izmantos Rīgas 75. vidusskolas audzēkņi. Pēc skolas nodarbībām neiežogoto izbūvētās infrastruktūras daļu varēs izmantot arī tuvāko apkaimju iedzīvotāji.

Projekta kopējās izmaksas ir divi miljoni eiro.

Rīgā izveidota Latvijā pirmā sensorā sporta zāle bērniem ar uzvedības problēmām

Foto: Rīgas dome

https://flic.kr/s/aHBqjA7gar

Turpinot pērn sākto projektu, Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) Pārdaugavā izveidojis sporta zāli “Sensorais Džims” bērniem ar uzvedības problēmām – pirmo šāda veida pakalpojumu Latvijā, kur, iedarbojoties uz dažādām maņām, palīdz bērniem justies mierīgākiem, koncentrētākiem, mazināt dusmu lēkmes un stresu.

Jau vēstīts, ka pirms gada LBAF multifunkcionālajā centrā “Domino” Cementa ielā 12 tika atklātas jaunās telpas, kurās sniedz sociālās rehabilitācijas programmu bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem „Ceļš pie sevis”, ko finansē Rīgas domes Labklājības departaments.

Tagad realizēta projekta otrā kārta, kurā atvērti papildu kabineti sociālo pakalpojumu nodrošināšanai un “Sensorais Džims” jeb īpašā sporta zāle bērniem ar uzvedības problēmām.

“Rīgas lielais ieguvums ir mērķtiecīgi un neatlaidīgi partneri, kas apzinās mūsdienīgu, uz visu ģimeni vērstu sociālo pakalpojumu nozīmi. Pieprasījums pēc pakalpojumiem, kuros agrīni veikts darbs ar cēloņiem ir liels, tāpēc strādājam, lai tie būtu pieejami. Pateicoties šādām sadarbībām Rīga kļūst par sociālo pakalpojumu inovāciju galvaspilsētu,” tā piektdien, 16. septembrī, jaunās zāles atklāšanā uzsvēra Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Sensorā Džima” izveide ir ieguldījums LBAF pakalpojuma attīstībā un vienlaikus pirmais solis ceļā uz darbības paplašināšanu, lai nākotnē arī Latvijas reģionos varētu piedāvāt psihosociālu atbalstu bērniem ar uzvedības problēmām un viņu ģimenēm.

Patlaban ar Rīgas domes budžeta finansējumu šajā programmā  pakalpojumu var saņemt 48 bērni gadā. Atbilstoši budžeta iespējām bērnu skaitu, kas izmanto šo programmu, iecerēts palielināt līdz 60 bērniem gadā.

“Ceļš pie sevis” ir sociāls rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, ar mērķi nodrošināt bērniem ar saskarsmes un uzvedības traucējumiem un viņu ģimenēm psihosociālu atbalstu, lai mazinātu iekļaušanās un saskarsmes grūtības bērnudārzā un sākumskolā, veicinātu ģimenes izpratni par bērna vajadzībām, tādējādi uzlabojot saskarsmi ģimenē un mazinot konflikta situācijas bērnudārzā, skolā un ģimenē.

Pakalpojuma dalībniekiem organizētās nodarbības un konsultācijas vada profesionālu speciālistu komanda: sociālais darbinieks, ģimenes atbalsta persona, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, klīniskais psihologs, psihoterapeits, ABA terapija, skaņu terapeits un citi speciālisti pēc nepieciešamības.

https://flic.kr/s/aHBqjA7gar

Lielajos kapos norisinās Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācija un rekonstrukcija

Foto: Rīgas dome https://flic.kr/s/aHBqjA71ZH

Rīgas pieminekļu aģentūras uzdevumā Lielajos kapos sākta Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācija un rekonstrukcija. Darbus atbilstoši publiskā iepirkuma nosacījumiem un restaurācijas noteikumiem veic SIA “Koka ēka”

“Rīgas mecenātu Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas atdzimšana Lielajos kapos kalpo trijiem uzdevumiem. Pirmkārt, mēs atdodam parādu cilvēkiem, kas mīlējuši mūsu pilsētu un ziedojuši tai paliekošas vērtības, starp kurām ir rīdzinieku iemīļotais Vērmaņdārzs. Otrkārt – mums būs autentiski restaurēts unikāls objekts – 19. gadsimta sākuma Rīgas patriciešu kapa vieta visā tās krāšņumā. Un beidzot – mēs sagaidīsim Lielo kapu 250. gadu jubileju ar vēl vienu skaistu restaurētu pērli,” uzsver Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

“Divu Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācijas un rekonstrukcijas darbu sākotnējā posmā tika veikta pieminekļu virsmu attīrīšana no sadzīves netīrumiem un bioloģiskā apauguma – sūnām, ķērpjiem un aļģēm. Tālāk plānots novērst pieminekļu pamatu svēršanos un nodrošināt to stabilitāti. Atsedzot pieminekļu pamatnes, tika konstatēts, ka ir saglabājušies oriģinālā perimetriālā nožogojuma sētiņas pamati. Paralēli, tiek meklēti arhitektoniski kompozicionāli risinājumi, lai pieminekļus varētu eksponēt saskaņā ar apkārtējo ainavu un pielāgot to ikdienišķām pilsētnieku vajadzībām,” skaidro Rīgas pieminekļu aģentūras galvenā speciāliste Guna Vainovska.

Līdz restaurācijas sezonas noslēgumam oktobra beigās plānots veikt abu pieminekļu konservāciju un sagatavošanu turpmākajiem restaurācijas un rekonstrukcijas posmiem, kas plānoti nākamgad. Ziemas periodā darbi tiks turpināti restauratoru darbnīcās, kur rekonstruēs būtiskākos vēsturisko pieminekļu zudušos elementus. Paredzēta arī no Rindu kapliču portālu sienas izņemto Vērmaņu dzimtas pieminekļu elementu kompleksā restaurācija un zudušo detaļu rekonstrukcija. Darbi notiek saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un tiek saskaņoti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē.

Par Vērmaņu dzimtu

Mecenātu Vērmaņu dzimtas vārds ir cieši saistīts ar Rīgas vēsturi. Lībekas tirgotājs Kristiāns Heinrihs Vērmanis 1763. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par tirdzniecības partneri uzņēmumā Krupp & Wöhrmann un Wöhrmann & Detenhoff. K.H.Vērmanis bija Rīgas Melngalvju biedrības vecākais un Rīgas Lielās ģildes loceklis. 1772. gadā tirgotājs aprecējās ar Annu Ģertrūdi Ēbeli. Pēc 1812. gada ugunsgrēka, kad visvairāk cieta Centra rajons (bijusī Pēterburgas priekšpilsēta), bija nepieciešams uzlabot pilsētnieku dzīves kvalitāti. Jaunieceltais Rīgas ģenerālgubernators, marķīzs Filips Pauluči cietokšņa esplanādes teritorijā piedāvāja izveidot publiskos apstādījumus. Finansējums šim projektam pilsētai nebija, tāpēc ģenerālgubernators vērsās pie pilsētniekiem ar aicinājumu ziedot.

Viena no pirmajām aicinājumam atsaucās A.Ģ.Vērmane, kura dāvināja 10 tūkst. rubļu eksotisko koku un krūmu stādījumiem. Jaunizveidotā pilsētas apstādījumu komiteja parkam ierādīja pārpurvotu zemesgabalu aiz pilsētas vaļņiem – esplanādi. Tika izveidoti apstādījumi 0,8 ha platībā, kas publikai tikai atvērti 1817. gada 8. jūnijā. A.Ģ.Vērmane pilsētai arī uzdāvināja vērtspapīrus 2  tūkst. sudraba rubļu vērtībā, no kuru procentiem vajadzēja segt parka uzturēšanas un labiekārtošanas darbus. Mecenātes dēls Johans Kristofs Vērmanis, kurš bija arī viens no Rīgas biržas komitejas dibinātājiem 1816. gadā, turpināja mātes iesākto darbu dārza pilnveidošanā un paplašināšanā. Arī A.Ģ.Vērmanes mazdēls Kristians Heinrihs Vērmanis 19. gs. 60. gados bija Prūsijas ģenerālkonsuls, turpināja ģimenes iesāktās tradīcijas un pēc viņa iniciatīvas Pārdaugavā tika uzsākta Arkādijas parka veidošana. Vērmaņu dzimtas piederīgie pēc 1920. gada zemes reformas zaudēja lielāko daļu īpašumu un līdz 1939. gada beigām atstāja Latviju un Igauniju.

Par Lielajiem kapiem

Valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis Dārzu un parku ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālām celtnēm aizņem 36,7 hektārus. Tas ietver Pokrova vai pareizticīgo nodalījumu, Jēkaba baznīcas luterāņu daļu un t.s. saukto Lielo kapu daļu, kas ietvēra pārējās pilsētās luterāņu baznīcu draudžu kapsētas. Šodien pilsētas pašvaldības pārziņā ir 27,8 ha no vēsturiskās teritorijas. Kapos atrodas vairāk nekā 400 pieminekļu, kas veltīti dažādām rīdzinieku dzimtām vai personām. Piemēram, jaunlatviešiem – Krišjānim Baronam, Krišjānim Valdemāram, Andrejam Pumpuram un Fricim Brīvzemniekam. Lielajos kapos Piemiņas vietas izveidotas arī kādreizējam Rīgas pilsētas mēram Džordžam Armitstedam un mākslas vēsturniekam Vilhelmam Neimanim u. c. pilsoņiem. Saglabājušās vairākas kapavietas orģinālā stāvoklī. Piemēram, Erhardu dzimtai, kuras viens no pārstāvjiem līdz lielinieku ienākšanai 1919. gadā Rīgā pildīja pilsētas galvas pienākumus. Tāpat arī gleznotājam Voldemāram Zeltiņam, tēlniekam Augustam Folcam un citiem kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.

Izsludināts finansēšanas konkurss Ziemas saulgriežu, Adventa un Ziemassvētku pasākumu organizēšanai Rīgā

Lai atbalstītu kultūras kalendāra pasākumu – Ziemas saulgriežu, Adventa un Ziemassvētku programmas – norisi no 27. novembra līdz 31. decembrim, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) izsludinājis finansēšanas konkursu.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt Rīgas kultūras kalendārā iekļauto privātpersonu organizēto pasākumu īstenošanu galvaspilsētā.
 
Projektu pieteicēji ir aicināti iesniegt Ziemas saulgriežu, Adventa un Ziemassvētku programmai tematiski un saturiski atbilstošus, daudzveidīgi un mākslinieciski kvalitatīvus kultūras pasākumus plašai mērķauditorijai, t.sk. ģimenēm, dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, kas īstenojami publiskajā ārtelpā – publiskiem pasākumiem atbilstošas norises vietās pilsētas centrālajā daļā un apkaimēs.

Programmas norises laiks ir no 27. novembra līdz 31. decembrim. Visi pasākumi ir jānodrošina bez ieejas maksas.

Pieteikumus konkursam var iesniegt  līdz 3. oktobra plkst. 12.00. Piedalīties un uz līdzfinansējuma saņemšanu var pretendēt 12 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas reģistrēts komersants, biedrība vai nodibinājums.

Konkursa vadlīnijas, nolikums un citi ar to saistītie dokumenti  pieejami šeit.

Kā iedzīvotājiem rīkoties radiācijas avārijas gadījumā?

Rīgas pašvaldība 15. septembrī plkst. 18.00 tiešsaistē organizē semināru rīdziniekiem “Kā iedzīvotājiem rīkoties radiācijas avārijas gadījumā”

Seminārā par aktuālajiem kodoldrošības jautājumiem stāstīs Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Seminārs būs skatāms pašvaldības mājaslapā riga.lv un Rīgas lapā “Facebook”.