Rīga gatava uzņemt Dziesmu un deju svētku dalībniekus un pilsētas viesus

Nedēļas nogalē Rīga viesmīlīgi uzņems vairāk nekā 40 000 XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku dalībniekus, no kuriem gandrīz 12 000 būs no galvaspilsētas kolektīviem. Pilsēta rūpēsies, lai katrs viesis un rīdzinieks izjustu svētku gaisotni, organizējot gan lielkoncertu skatīšanās tiešraides, gan rotājot pilsētu īpašā svētku noformējumā.

“Rīga cieši sadarbojas ar Dziesmu un deju svētku rīkotājiem ikdienā, domājot, lai svētku dalībnieki justos gaidīti pilsētā, lai pilsētas parki un laukumi būtu skaisti, lai ikviens klātesošais – gan pilsētas iedzīvotājs, gan pilsētas viesis baudītu patiesu svētku gaisotni. Domājām arī par ērtāku pārvietošanos Rīgā, par īpašo svētku biļeti skatītājiem un pilsētas viesiem, gan arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem. Dziesmu un deju svētki nav tikai pasākumi norises vietās, bet arī svētku sajūta apkārtesošajos cilvēkos, notikumos, kopā būšanā. Tāpēc sveicam ikvienu svētku dalībnieku un pilsētas viesi un novēlam, lai skaisti, jaudīgi Dziesmu un deju svētki! Lai arī kur jūs dotos, vēlamies, lai jūs sagaida un pavada atmiņā paliekoša, brīnišķīga svētku sajūta,”

stāsta Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča.

Rīga svētku dalībniekus izmitinās 49 pašvaldības skolās, kuras izraudzītas, turpinot ilggadējās sadarbības un tradīcijas, kā arī citās iestādēs, kas nav pašvaldības padotībā. Ērtākai nokļūšanai svētku norises vietās, lielākā daļa dalībnieku izmitināšanas vietas atrodas Daugavas labajā krastā.

Svētku laikā dalībniekiem tiks nodrošināta bezmaksas pārvietošanās ar Rīgas sabiedrisko transportu un pilsētā tiks izveidotas īpašas stāvvietas dalībnieku autobusiem. Svētku dalībniekiem un skatītājiem būs izsludināti arī papildu sabiedriskā transporta reisi nokļūšanai uz un no pasākuma norises vietām. Mājaslapā riga.lv/satiksme-vasara ir apkopotas visas aktivitātes par satiksmi svētku laikā.

Pilsētas viesiem un svētku skatītājiem no 1. līdz 10. jūlijam pieejama īpaša svētku biļete Rīgas sabiedriskajā transportā, aicinot tam dot priekšroku un izmantot mikromobilitātes iespējas, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu.

Domājot par klimatam draudzīgākiem svētkiem, dalībniekiem un viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā.

Gaidot svētkus, pilsēta rotājas īpašā noformējumā “Sveicam Rīgā”, kur pilsētvides stendos dalībniekus un viesus sagaida jautri dejotāji. Apgaismes stabus rotā dekoratīvas norādes, kas viesus ved uz svētku norišu punktiem. Svētku laikā būs arī dažādi objekti pilsētvidē, lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis var iemūžināt sevi galvaspilsētā šajā nedēļā. Karogu mastos pilsētā plīvos valsts karogi.

Domājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespēja vērot svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība 8. un 9. jūlijā organizēs deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publisku skatīšanos astoņās pilsētas apkaimēs:

• Strazdumuižas parkā;
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• Arkādijas parkā;
• Kultūras un atpūtas centra “Imanta” teritorijā;
• Pļavnieku birzī;
• Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā;
• Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā .

Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam Dziesmu un deju svētku dalībniekus un viesus priecēs svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna. No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Doma laukumā tiks uzstādīts LED kubs uz kura tiks demonstrētas tiešraides jau no svētku sākuma.

Apstiprina izglītības iestāžu labiekārtošanas, mācību centru un sporta infrastruktūras izveides projektus

Rīgas dome 28, jūnijā apstiprināja vairākus projektus dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveidei izglītības iestādēs, teritoriju labiekārtošanai un sporta infrastruktūras izveidei.

Finansējums apstiprināts projektam “Jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centru izveide izglītības iestādēs” trīs skolās:
• Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā;
• Rīgas Juglas vidusskolā;
• Rīgas 64. vidusskolā.

Projektu kopējais finansējums plānots 2 250 000 eiro apmērā (no tiem valsts aizdevuma apmērs – 2 025 000 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 225 000 eiro). Projektu plānots realizēt 2023. gadā.

• Apstiprināts finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas Zolitūdes ģimnāzijai. Plānotais finansējums ir 2 810 000 eiro (valsts aizdevums – 2 529 000 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 281 000 eiro). Darbus plānots pabeigt 2024. gadā.

Tāpat, kā ik gadu, apstiprināts finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanas darbiem:
• Rīgas Ziepniekkalna pirmsskolā;
• 216. pirmsskolas izglītības iestādē;
• 21. pirmsskolas izglītības iestādē “Laimiņa”;
• pirmsskolas izglītības iestādē “Mežaparks”;
• Rīgas 169. pirmsskolas izglītības iestādē.

Teritorijas labiekārtošanas darbi ieplānoti:
• Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Pūcīte”;
• 221. pirmsskolas izglītības iestādē;
• 241. pirmsskolas izglītības iestādē. Darbus plānots pabeigt 2023. gadā.

Pieņemtie lēmumi nepieciešami, lai iesniegtu projekta pieteikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā.

Minētie projekti ir daļa no Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam un Investīciju plāna 2023. – 2025. gadam izvirzītajām prioritātēm.

Iesniedz savu “blokmājas” stāstu

Rīdzinieki ir aicināti iesaistīties digitālā arhīva “I Grew Up in the Blockhouse” (“Es uzaugu blokmājā”) veidošanā, daloties savos pieredzes stāstos.

“I Grew Up in the Blockhouse” ir interaktīvs arhīvs, kas apkopo personīgās pieredzes stāstus par dzīvošanu blokmājās. Arhīva nolūks ir izcelt šīs dzīvojamo ēku tipoloģijas nospiedumu daudzu iedzīvotāju dzīvēs, tā radot kopīgu pamatu vienotai sabiedrībai.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzstāvu ēkās, no kurām procentuāli lielākā daļa ir padomju “blokmājas” – tas šobrīd ir augstākais dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju rādītājs Eiropā. Šajos namos gadu desmitiem līdzās ir dzīvojuši gan latviski, gan krieviski runājošie.

Pašas ēkas tika pozicionētas kā instruments sociālisma kultivēšanai. No 1950. līdz 1980. gadam blokmājas visā PSRS tika būvētas pēc līdzīgām arhitektūras vadlīnijām, kas ietekmēja dzīvokļa plānojumu, to publisko telpu un infrastruktūru. Cilvēki visā Padomju Savienībā neatkarīgi no viņu tautības vai atrašanās vietas tika pakļauti vienveidīgiem dzīves apstākļiem, kas lielā mērā saglabājušies līdz mūsdienām.

Līdz ar to, pat, ja tā ir bijusi īslaicīga pieredze, iedzīvotājiem bieži vien ir līdzīgas atmiņas par lietām, kas definē šīs telpas, piemēram, kaimiņu mūzikas gaumes apzināšana, vakariņu un odekolona smaržu sajaukums kāpņu telpā, vai draudzēšanās ar pagalma bērniem. Līdz šai dienai mēs joprojām esam spējīgi dzīvot blakus viens otram, taču esam aizmirsuši šīs vienkāršās lietas, kas mūs saista. Tāpēc šis arhīvs darbojas kā instruments, kas palīdz uzlabot dažādu postpadomju sociālo grupu komunikācijas modeli un kopīgi veidot labāku nākotni.

Arhīva autore aicina dalīties ar autentiskām pieredzēm, neizslēdzot ikdienas rutīnu vai bērnības blēņas, iespējams, kas tāds ar ko nav sanācis dalīties, bet kas spilgti iesēdies atmiņā. Daži piemēri no arhīva:

“Kad biju maza, man vienmēr bija bail, ka neatradīšu mājas. Bieži sajaucu poģikus, kad mājās gāju. Tad skatījos uz augšu pie mājas un mēģināju savu logu ieraudzīt. Un vēl, ja paveicas dzīvot augstākos stāvos, var redzēt tālu pāri rajonam. Esot Imantā, es vēl joprojām baidos apmaldīties. Skats uz augšu pret debesīm palīdz pret klaustrofobiju tajā skudrupūznī. “

Dalās Ieva.

“Lietus laikā ar brāli gājām pagalmā peldbiksēs bradāt pa industriālajiem ezeriem un stāvējām zem noteku urbānajiem ūdenskritumiem.”

Dalās Mārtiņš.

“Māmiņdienas rītā noplūcu kaimiņu audzētās tulpes zem loga un tiku pieķerta.”

Dalās Alīna.

• Iepazīties ar projektu un iesniegt savu stāstu digitālajā arhīvā var šeit: https://www.blockhouse.community/lv

Paralēli aktivitātēm arhīvā, Rīgas vasaras publiskās programmas ietvaros Blockhouse Community rīkos “Mikrorajonu vasaras” aktivitātes blokmāju iedzīvotājiem, kas sastāvēs no dažādām tematiskām ekskursijām, interaktīviem plakātiem un vides objekta atklāšanas. Programma ilgs sešu nedēļu garumā no 17. jūlija līdz 27.augustam.

• Projekta jaunumiem var sekot arī Instagram kontā .

Arhīvs atzinīgi novērtēts Latvijas Dizaina Gada balvas 2023 nomināciju kategorijā “Komunikācija” .
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī stimulēt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību.

“I Grew Up in the Blockhouse” arhīvs ir Ievas Jakušas pašiniaciatīva, radīts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Nīderlandes Radošo industriju fonda un Rīgas Apkaimju Iedzīvotāju centra informatīvo atbalstu.

Blockhouse Community ir Ievas Jakušas, Tīnas Pētersones, arhitektu apvienības SIJA un Elīzas Māras kopprojekts.

Rīdzinieki aktīvi iesaistās veselību veicinošās aktivitātēs

Latvijas galvaspilsētā jau sesto gadu darbojas Rīgas domes Labklājības departamenta realizēts Eiropas Savienības fonda projekts “Mēs par veselīgu Rīgu!”, kura laikā dažādos veselību veicinošos un izglītojošos pasākumos piedalījušies desmitiem tūkstošu rīdzinieku.

““Veselīgas Rīgas” aktivitātes šo gadu laikā ir kļuvušas rīdzinieku iecienītas un gaidītas. Grupas vienmēr ir piepildītas un to dalībnieku atsauksmes liecina, ka šī nu ir tā reize, kad pilsētas iedzīvotāji ir apmierināti un priecīgi par notiekošo pilsētā. Īpaši gandarīts esmu par senioriem, kuri raduši kustību prieku un lielos ieguvumus, kurus sniedz aktīvais dzīvesveids. Paldies pilsētas iedzīvotājiem, kuri iesaistās un kolēģiem no Labklājības departamenta, kuri pārrauga un īsteno šo apjomīgo projektu. Šobrīd struktūrfondu finansējumā ir pārrāvums, tāpēc esam raduši iespēju šīs aktivitātes atbalstīt no pašvaldības līdzekļiem, jo ieguldījums cilvēku veselības veicināšanā ir investīcija, no kuras ieguvēji ir visi,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Projekta gaitā izveidota plaši apmeklēta mājaslapa veseligsridzinieks.lv, kur pieejama informācija par dažādām aktivitātēm, savukārt ar plānotajiem pasākumiem var iepazīties Facebook lapā “Veselīga Rīga”. Aktivitātes tiek organizētas tā, lai tās būtu interesantas iedzīvotājiem, ērti sasniedzamas, pēc iespējas tuvāk Rīgas apkaimēm, kā arī izmantojot pašvaldības pieejamo infrastruktūru – bibliotēkas, dienas centrus, pilsētas dārzus un parkus. Tādējādi, piedaloties šajos pasākumos, tiek veicināta ne tikai paradumu maiņa, bet arī iedzīvotāju socializēšanās un apkaimju iepazīšana.

Projekta pirmajā kārtā, no 2017. gada līdz 2019. gadam, veselības veicināšanas aktivitātēs piedalījušies 37 139 iedzīvotāji, bet slimību profilakses aktivitātēs 8811 iedzīvotāji, kas ir vairāk, nekā plānots.

Savukārt projekta otrajā kārtā minimālais aktivitāšu skaits Rīgai bija 12 751, bet tika sasniegts vairāk kā 18 643 aktivitāšu. Tās bija vismaz 30 dažāda veida, vidēji mēnesī notiekot 500 līdz 800 reižu, un tajās bija vidēji 15 līdz 40 dalībnieku katrā aktivitātē.

Veselību veicinošie pasākumi bija sadalīti dažādos blokos:
• psihoemocionālās veselības veicināšana;
• aktīvs dzīvesveids;
• nodarbības skolēniem un pirmsskolēniem;
• nodarbības topošajiem un jaunajiem vecākiem;
• slimību profilakse.

Visbiežāk notikušas nūjošanas nodarbības – 3482 reizes , kurām seko nodarbības topošajiem un jaunajiem vecākiem, Cigun un Jogas nodarbības.

Projekta gaitā notikušas lekcijas par dažādām tēmām, organizētas sporta dienas, dažādas fiziskas aktivitātes, bezmaksas holesterīna un glikozes līmeņa noteikšana un desmitiem dažāda cita veida aktivitāšu.

Projekts turpināsies arī nākamos sešus gadus. Pirmo sešu gadu periodā finansējums bija nepilni seši miljoni eiro, kas tika pilnībā izmantots, bet nākamajā periodā veselību veicinošām aktivitātēm paredzēti aptuveni 4,8 miljoni eiro.

Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumi aptvers visu galvaspilsētu

Vērmanes dārzā, 12.jūnijā notika Rīgas vasaras kultūras programmas atklāšana. Visas vasaras garumā, sākot ar ielīgošanas pasākumiem un Līgo svētkiem, turpinot ar XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem un Rīgas dzimšanas dienu, gan tālākās gan tuvākās Rīgas apkaimēs, notiks apkaimju svētki, koncerti, radošas un sportiskas aktivitātes pilsētas parkos, kā arī daudzveidīgi laikmetīgās kultūras pasākumi.

“Rīgas vasaras pasākumi šogad būs vēl plašāki, ilgāki un vērienīgāki! Plašāki tāpēc, ka svētki notiks vēl vairāk apkaimēs. Ilgāki, jo Rīgas vasaras kultūras programma sākas jau no jūnija. Un vērienīgāki, jo šogad Rīgas vasaras pasākumos ietilpst arī ielīgošanas un Jāņu pasākumi, kā arī Dziesmu un Deju svētku programma. Un, protams, Rīgā notiks pirmais publiski izziņotais dronu šovs – neaizmirstams notikums gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas būs mūsu pilsētai unikāls notikums, sagaidot Rīgas 822. dzimšanas dienu!”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Ielīgošana un Jāņu svinības

22. jūnijā Rīgā norisināsies vairāki ielīgošanas pasākumi, kuros varēs vienoties kopīgās dziesmās un dejās dažādos koncertos, notiks arī Jāņu vainagu pīšanas darbnīcas, folkloras kopu sadziedāšanās, brīvdabas kino seanss ar kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kā arī varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs.

Vairāk par pasākumiem var skatīt šeit.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgā

Dziesmu un deju svētki ir notikums pilsētā, kuru krāšņu padara daudzi dalībnieki un viesi. Galvaspilsēta vēlas sveikt ikvienu, kas ierodas Rīgā, būt viesmīlīga, lai ikviens justos gaidīts, kā arī radīt svētku sajūtu visiem rīdziniekiem.

Lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem Dziesmu un deju svētku norise būtu pieejamāka, arī neesot uz vietas lielo svētku koncertu norises vietās, 8. un 9. jūlijā astoņās Rīgas apkaimēs (Strazdumuižas parkā, Nordeķu parkā, Latgales parkā, Arkādijas parkā, Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” teritorijā, Pļavnieku birzī, Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā) tiks organizēta deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publiskā skatīšanās. Savukārt Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam svētku dalībniekus un viesus priecēs Svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna.

Pašvaldība šogad domā arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem, tāpēc gan svētku dalībniekiem, gan viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā. Svētku laikā Rīga piedāvās arī īpašu sabiedriskā transporta īpašo biļeti 10 eiro vērtībā, aicinot priekšroku dot sabiedriskajam transportam, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu. Svētku dalībniekiem sabiedriskais transports būs bez maksas.

Svētki apkaimēs un prieka mirkļu parkos

Šogad apkaimju svētkus svinēsim vēl plašāk nekā pērn, svētku dziesmas skanēs un aktivitātes norisināsies vairākās apkaimēs:

  • Ķengaragā,
  • Čiekurkalnā,
  • Zolitūdē,
  • Dreiliņkalnā,
  • Ziepniekkalnā,
  • Juglā,
  • Torņakalnā,
  • Centrā,
  • Daugavgrīvā,
  • Bolderājas,
  • Brasā,
  • Vecāķos.

Apkaimju svētki notiks no 22. jūlija līdz pat 26. augustam un to programmās tiks īpaši izcelta katras apkaimes kultūrvēsturiskā nozīmība. 

11. jūlijā tiks atklāta Rīgas vasaras muzikālā un mākslinieciskā Prieka mirkļu parku programma. Šogad līdz pat 1. septembrim dažādi pasākumi norisināsies Nordeķu parkā Iļģuciemā, kur fokusā būs apkaimes iedzīvotāji. Savukārt Vērmanes dārza estrāde sākot no 13. jūlija ikkatru ceturtdienu astoņos koncertos tiks piepildīta ar mūziku, skatītāju ovācijām, līdzdziedāšanu un dejām. Programmā paredzēti krāšņi koncerti dažādos žanros – rokmūzika, hiphops, akadēmiskā mūzika, operete, džezs, tautas mūzika un dziesmas no animācijas filmām bērniem.

Laikmetīgās mākslas programma un kultūrtelpas “Stropi”

Jau jūnijā savu vasaras kultūras programmu atsāk septiņas kultūrvietas “Stropi”, kas atradīsies:

  • Pļavnieku Zaļajā birzī,
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas Lucavsalas pludmales lasītavā,
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā,
  • Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas estrādē Āgenskalnā,
  • Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas dārzā,
  • Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā,
  • Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas parkā Sarkandaugavā.

Skanēs dažādi koncerti, notiks lekcijas un darbnīcas visas vasaras garumā.

Rīgas vasaras kultūras programmu papildinās arī laikmetīgās kultūras pasākumi, kurus organizē Rīgas nevalstiskās organizācijas. Šos pasākumus varēs apmeklēt no 10. jūlija līdz 31. augustam visā Rīgā. Savukārt 13. jūlijā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Brīvības bulvāra liepu alejā tiks atklāts laikmetīgās mākslas projekts “Drošā telpa Brīvības alejā”. Visos pasākumos ieeja būs bez maksas. 

Rīgas dzimšanas diena

Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā šogad norisināsies 19. augustā. Plānots, ka svētkus 18. augusta vakarā ieskandinās dronu šovs Lucavsalā, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents. Savukārt svētku dienā būs daudzveidīga un laikmetīga kultūras programma visā Vecrīgā. Programmā gaidāma pašmāju un ārvalstu mākslinieku uzstāšanās, darbnīcas bērniem un ģimenēm. Svētku noskaņu radīt palīdzēs laikmetīgi scenogrāfiski risinājumi, piknika zonas, bet svētku noslēgumā izskanēs jaunradīta muzikāla programma veltīta Rīgas Drosmes un prieka vasaras galvenajam vadmotīvam “Prieks un drosme dzimst, kur satiekamies!”.

Visa informācija par pasākumu programmu pieejama īpaši šiem svētkiem izveidotā mājaslapā – vasara.riga.lv, kā arī pasākumu programmai iespējams sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”. Savukārt Rīgas domes mājaslapā būs izveidota atsevišķa sadaļa par satiksmi vasarā, kurā varēs atrast informāciju par satiksmes ierobežojumiem.

Rīgā uzstāda jaunus brīvkrānus – iedzīvotāji karstajā laikā aicināti veldzēties arī pludmalēs un pie strūklakām

Trešdien, 21. jūnijā, Grīziņkalna parkā pie bērnu rotaļu laukumiem atklāts pirmais no šā gada jaunajiem pilsētas brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes punktiem jeb tā dēvētajiem brīvkrāniem. Jau tuvākajās dienās iedzīvotāju lietošanai tiks atvērtas arī jaunās dzeramā ūdens uzpildes vietas Brasas skvērā, pie Vecāķu pludmales Kāpu prospekta un Pludmales ielu stūrī un pie bērnu laukuma parkā Pļavniekos, Andreja Saharova ielā.

Plānots, ka jūlijā tiks atklāti vēl seši brīvkrāni:
• Ziemeļblāzmas parkā;
• Ēbelmuižas parkā;
• Ķengaraga promenādē;
• Zemitāna laukumā;
• pie pludmales takas Daugavgrīvā;
• Imantas vidusskolas sporta laukumā.
Šīs vietas izvēlētas, apkopojot pērn Apkaimju iedzīvotāju centra veiktās aptaujas datus. Savukārt SIA “Rīgas ūdens” plāno vēl šomēnes atjaunot vēsturiskā ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību. Pavisam nesen ierīkots brīvkrāns arī Dailes teātra skvērā.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas domes plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā ar uzņēmumu “Rīgas ūdens”, lai rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem varētu nodrošināt brīvi pieejamu kvalitatīvu dzeramo ūdeni no pilsētas ūdensvada. Tādējādi gan aicinām veldzēties ar Rīgas dzeramo ūdeni, gan samazināt plastmasas patēriņu. Pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs. Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums svarīgas ir arī strūklakas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā, kad tika atklāti jauni brīvkrāni:
• Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
• Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
• Ziedoņdārzā;
• Dzegužkalna parkā;
• Mežaparkā pie ieejas zoodārzā;
• Krišjāņa Barona ielas bērnu laukumā;
• Āgenskalna tirgus priekšlaukumā.

Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Joprojām turpina darboties arī iepriekš uzstādītie brīvkrāni:

  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā;
  • Jūrmalas gatvē 133;
  • pie Voleru ielas 65;
  • pie Mazās Vējzaķsalas 17;
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6.

Brīvkrānu atrašanās vietas var ērti atrast kartē – https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku laikā pilsētvidē plānots izvietot vēl astoņas mobilās dzeramā ūdens stacijas, katru ar astoņām ūdens uzpildes vietām.

Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties arī kādā no astoņām oficiālajām galvaspilsētas peldvietām, kur pēdējās pārbaudes laikā konstatēta laba peldūdens kvalitāte – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-pilsetas-peldvietas

Tāpat ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs un viesis var veldzēties pie Rīgas strūklakām Vērmanes dārzā, Esplanādē, pie Kongresu nama, skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, Bastejkalnā, Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā un Viesturdārzā.

Līdzdalības budžeta projektu konkursa otrajai kārtai izvirzīti 38 projekti

Līdzdalības budžeta ideju konkursa vērtēšanas komisija ir izvērtējusi 48 iesniegto projektu atbilstību konkursa nolikumam un 38 no tiem izvirzīti konkursa 2. kārtai.

Astoņus projektus vērtēšanas komisija noraidīja, bet divus projekta pieteikumus atsauca paši iesniedzēji.

Otrajā kārtā projektu pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas domes un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs uz iedzīvotāju balsojumu tos, kurus būs iespējams īstenot. Oktobrī iedzīvotāji varēs balsot par projektiem vietnē balso.riga.lv.

  • Šī gada kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, viena projekta īstenošanai paredzēti līdz 70 000 eiro.

Saņemtas idejas no 32 Rīgas apkaimēm. Savos ideju pieteikumos iedzīvotāji un apkaimju biedrības īpašu uzmanību pievērsa rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai savās apkaimēs, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Vairāki projekti, kuri iepriekšējos gados neguva atbalstu iedzīvotāju balsojumā, šogad iesniegti atkārtoti. Kā arī vairākiem iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītiem projektiem iesniegtas idejas to turpināšanai un attīstībai.
Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem  www.balso.riga.lv un www.riga.lv.

Tikšanās ar jauniebraucējiem par uzņēmējdabības iespējām Rīgā

Rīgas pašvaldība 14. jūnijā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm par uzņēmējdarbības iespējām un atbalsta programmām Rīgā.

Pasākums noritēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūrā (RITA), kas rūpējas par ilgtspējīgas vides nodrošināšanu uzņēmējdarbības attīstībai Rīgā. Ievaddaļā klātesošos iepazīstināja ar trim RITA darbības virzieniem, kas skar investīcijas un to piesaisti Rīgai: Rīgas tēla popularizēšana, tūrisma attīstība un jaunu atbalsta programmu izveide biznesa attīstībai. Prioritārie biznesa sektori ir starptautiskie biznesa finanšu centri, biomedicīna, jaunuzņēmumi, kā arī filmu industrija. Aģentūras 2022. gada sasniegums ir izveidotā platforma “Work in Riga”, kurā iespējams atrast nepieciešamo informāciju par darbu, relokāciju un dzīvošanu Rīgā, tā ir ļoti noderīga gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Papildus RITA prezentēja uzņēmumiem piedāvāto Augsti kvalificētu speciālistu relokācijas atbalsta programmu, kas savas darbības nodrošināšanai ieinteresēti pieņemt darbā augsti kvalificētus ārvalstu speciālistus. RITA plāno izveidot Migrācijas aģentūru, kas iecerēta kā vienas pieturas aģentūra jautājumu risināšanai ārzemniekiem, kuri ir izlēmuši strādāt Rīgā.

Pasākuma turpinājumā biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” (LSUA) pastāstīja par sociālās uzņēmējdarbības būtību un principiem, iespējām tajā iesaistīties, kā arī par atbalsta iespējām un konsultācijām potenciālajiem sociālajiem uzņēmējiem. Šajā biedrībā var iesaistīties gan sociālie uzņēmumi, gan fiziskas personas. Klātesošie uzzināja, ka Latvijā iespējams darboties dažādos sociālās uzņēmējdarbības sektoros, – izglītībā, zinātnē, medicīnā u.c. – un iepazinās ar konkrētiem piemēriem. LSUA jau vairākus gadus rudenī aicina piedalīties arī sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā “Tam labam būs augt”, kurā iespējams saņemt divas 2000 eirovērtas balvas.

Biedrība “Make Room Europe” šajā tikšanās reizē pastāstīja par savu pieredzi uzņēmējdarbības veicināšanā – atbalsta sniegšanu ārvalstu studentiem un citiem jauniebraucējiem. Biedrība aicināja nebaidīties, ja potenciālajam uzņēmumam nav liela starta kapitāla, jo ir iespējami dažādi radoši risinājumi. Biedrības pārstāvji akcentēja, kas ārvalstu studentiem jāņem vērā, domājot par darba iespējām, tostarp uzturēšanās atļaujas, kā arī nosacījumi attiecībā uz atļauto darba stundu skaitu studiju laikā.

Savā pieredzē par uzņēmumu dibināšanu un darbību Rīgā dalījās jauniebraucējs, kurš ieradās studēt Latvijā pirms nepilniem astoņiem gadiem. Viņa pirmā uzņēmējdarbības ideja radās 2017. gadā, izveidojot uzņēmumu, kas sākotnēji nodarbojās ar ārvalstu jauniešu piesaistīšanu studijām Latvijā. Bija noslēgti līgumi ar lielāko daļu Latvijas universitāšu, kā arī ar Gruzijas un Armēnijas izglītības iestādēm. Saprotot, ka no Indijas ierodas daudz studentu un ka viņus interesē izklaide Rīgā, radās nākamā ideja – atvest uz Latviju, Igauniju un Lietuvu Indijas filmas. Piecu gadu laikā šī ideja izvērtusies par ļoti veiksmīgu biznesu – filmas tiek rādītas kinoteātros “Cinamon” un “Forum Cinemas”.

Noslēgumā sevi prezentēja organizācija “Reach for Change”, kas apvieno sociālos uzņēmējus un aicina attīstīt inovatīvus risinājumus, kas uzlabo bērnu un jauniešu dzīvi. Organizācija aktīvi strādā pie sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas radīšanas un īsteno programmas, kurās iesaista Latvijas, Skandināvijas, kā arī citu valstu partnerus, piemēram,  tīkls “Baltic Sea Impact Network”, kurā darbojas 30 sociālie uzņēmēji no Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Organizācija piedāvā arī rīku – atvērtu platformu, reģistrējoties tajā, bez maksas ir pieejami izglītojoši materiāli.

Pasākumu organizēja Rīgas pašvaldība, sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”, īstenojot Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projektu “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi”  (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE).

MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā. Nākamie projekta pasākumi plānoti šī gada rudenī.

Iznākusi jau ceturtā apvienības “Apeirons” raidījuma “Pāreja” epizode

Iznākusi jau ceturtā Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” raidījuma “Pāreja” epizode, kas aizraujošā un citādākā veidā parāda sabiedrības dažādību un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatu punkta. 

Katrā raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šoreiz kopā ar sociālo uzņēmumu “Visi Var” parādīsim mūsu valsts neizmantotā darba resursa spējas. Pirms pieciem gadiem uzņēmumu izveidoja biedrība “Cerību spārni”, vēloties veidot darba vietas cilvēkiem no dažādām riska grupām. Uzņēmumā šobrīd strādā piecpadsmit darbinieki, no kuriem astoņdesmit procenti ir cilvēki no mērķgrupas.

“Latvijā cilvēki ar invaliditāti vēl ir tāds nenovērtēts resurss. Mēs arī savā ikdienā esam daudz domājuši un strādājuši pie tā, kā palīdzēt cilvēkiem dzīves laikā. Mūsu mērķgrupas pamatā ir cilvēki ar invaliditāti un vecāki, kuriem ir bērni ar invaliditāti. Esam izveidojuši daudz dažādas specializētās darbnīcas, kurās tiek izgatavoti dažādi produkti. Ir keramikas, šūšanas, sveču darbnīcas, dažādu moderno tehnoloģiju darbnīcas. Mēs skatāmies un pielāgojam tos darbus katram cilvēkam, lai viņš atbilstoši savām spējām varētu būt iesaistīts un varētu ko darīt. Katrā mūsu darbnīcā ir savs darba vadītājs. Tas svarīgi, lai darba vidē ir šī atbalsta persona, kas var palīdzēt. Bieži vien darba devējs baidās, ka būs jāiegulda daudz savi resursi tajā, lai palīdzētu cilvēkiem uzsākt darbu, iekļauties tajā, bet, pareizi nodrošinot šo atbalstu, cilvēki noteikti pēc tam arī parādīs, novērtēs šo atbalstu un būs šī atdeve arī darba procesā”,

stāsta sociālā uzņēmuma “Visi Var” vadītāja Eva Viļkina.

Katrā raidījumā sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev. Šajā raidījumā kopā ar  Magnusu Eriņu uzzināsim, ar ko nodarbojas Servisa suņu biedrība “Teodors” un kāpēc ir suņi, kuriem atļauts doties iekšā slimnīcā, kino un citviet.

Tāpat kā katrā raidījumā, arī šajā noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz raidījumā intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu par iekļaujošu izglītību Latvijā.

4. epizode  – https://youtu.be/oDusIZEK2b4

Raidījumu ikviens interesents var noskatīties Apeirons sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram.Raidījuma epizodes iznāk katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes. 

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Aicina jauniešus pieteikties meistardarbnīcās par līdzdalības budžeta veidošanu

Rīgas pašvaldība aicina jauniešus no galvaspilsētas un pierīgas līdz 16. jūnijam pieteikt grupas bezmaksas meistardarbnīcām “Iniciatīvu un priekšlikumu izstrāde līdzdalības budžetu ietvaros”, kuras norisināsies augustā.

Meistardarnīcas tiek rīkotas starptautiskā Erasmus+ projekta “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)” ietvaros, kuru sadarbībā ar deviņiem ārzemju partneriem no 2022. līdz 2024. gadam īsteno Rīgas dome.

Tās iecerētas kā nākamais projekta posms, kura laikā jauniešu grupas kopā ar atbalsta personu un mentoriem:

  • apzinās jauniešu izaicinājumus un prioritātes vietējā kopienā (izmantojot projektā radīto tiešsaistes rīku “Jaunatnes līdzdalības budžeta platforma” jeb YUPAD kalkulatoru (yupad.net));
  • izstrādās projekta priekšlikumus šo problēmu risināšanai;
  • konsultēsies ar jomas ekspertiem, lai “testētu” iecerēto;
  • prezentēs savus priekšlikumus lēmumu pieņēmējiem un politikas veidotājiem;
  • realizēs iecerētās aktivitātes.
  • Paredzēts, ka no pašvaldības budžeta Rīgā tiks īstenoti divi darbnīcās radītie jauniešu projekti, katrs līdz 5000 eiro vērtībā, savukārt citās pašvaldībās priekšlikumu īstenošana atkarīga no vietējo amatpersonu lēmuma.

Meistardarbnīcas plānots īstenot laika posmā no šā gada 7. līdz 23. augustam, bet prezentācijas paredzētas līdz 25. augustam. Komandā jābūt vismaz pieciem jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem un atbalsta personai (skolotājs, organizācijas pārstāvis, konsultants u.c.).

Kopējais meistardarbnīcu ilgums vidēji būs 20 stundas, kas norisināsies viena mēneša laikā. Komandām būs pieejams mentora atbalsts, ko nodrošinās jaunatnes jomas un neformālās izglītības eksperts. Dalība darbnīcās ir bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots.

Vairāk informācija un ieteikuma veidlapa –  šeit.

Jautājumu gadījumā lūgums sazināties:  dace.ribena@riga.lv vai pa tālruni: +37126217160

*YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data