Jau otro gadu Accenture Baltics pievienojas globālajai iniciatīvai #PositivelyPurple, no 2. līdz 7. decembrim rītos no 6.00 līdz 9.00 un vakaros no 16.00 līdz 23.00 izgaismojot savu biroja ēku Rīgā, Brīvības gatvē 214, par godu Starptautiskajai dienai cilvēkiem ar invaliditāti. Šis simboliskais žests atspoguļo uzņēmuma apņemšanos veidot iekļaujošu un pieejamu darba vidi.

Starptautiskās organizācijas PurpleSpace vadītā iniciatīva #PositivelyPurple ir globāla kampaņa, kas uzsver cilvēku ar invaliditāti ekonomisko ieguldījumu visā pasaulē. Šī kampaņa tiek īstenota Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti, kuru ik gadu atzīmē 3. decembrī, un tās mērķis ir pārvarēt fiziskās un sociālās barjeras, lai veicinātu vienlīdzību darba vidē. Šogad vairāk nekā 100 Accenture biroji visā pasaulē piedalās #PositivelyPurple aktivitātēs.

Vēsturiska ēka, mūsdienīga apņemšanās

“Mūsu VEF biroja ēka tika uzcelta pirms 120 gadiem, laikā, kad pieejamība nebija sabiedrības dienaskārtībā,” saka Inga Zvaigzne, Accenture Baltics darba vides vadītāja. “Pielāgot vēsturiskas ēkas mūsdienu pieejamības standartiem ir izaicinājums, taču ar stingru apņemšanos tas ir pilnīgi iespējams. Mēs vēlamies nodrošināt, ka ikviens darbinieks šeit jūtas gaidīts un atbalstīts.”

Uzņēmums veido iekļaujošu vidi, veicot fiziskās pieejamības uzlabojumus, piemēram, nodrošinot pacēlāju cilvēkiem ar kustību traucējumiem, regulējamos galdus, ergonomiskas biroja mēbeles, pieejamas labierīcības un sensoro atpūtas telpu. Darbiniekiem ir iespēja izmantot arī tehnoloģiskos rīkus, tādus kā Microsoft pieejamības pārbaudītājs, Teams subtitri un tiešsaistes pieejamības centrs, kurā apkopoti pieejamie resursi, mācību materiāli un jaunumi.

Sadarbībā ar NVO Apeirons šī gada pavasarī Accenture Baltics veica pieejamības auditu un plāno ieviest jaunus risinājumus, tostarp automātiskās durvis, indukcijas cilpas sistēmu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem biroja vestibilā un sanāksmju telpās un citus uzlabojumus, lai padarītu vēsturisko ēku pieejamāku.

Kāpēc invaliditātes iekļaušana ir svarīga?

Pasaulē vairāk nekā 1 miljards cilvēku jeb 16 % no pasaules iedzīvotājiem dzīvo ar invaliditāti. Iekļaušana nav tikai morāls pienākums – tā ir būtiska inovāciju un uzņēmējdarbības panākumu sastāvdaļa. Kad cilvēki var būt viņi paši un pilnvērtīgi iesaistīties darbā sabiedriskajā dzīvē, no tā iegūst visi.
“Mēs ceram, ka mūsu rīcība iedvesmos vairāk sarunu un iniciatīvu par invaliditātes iekļaušanu gan darba vidē, gan sabiedrībā kopumā,” piebilst Inga Zvaigzne. “Kopā mēs varam veidot nākotni, kur pieejamība un iekļaušana ir norma, nevis izņēmums.”


Accenture ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums, viens no lielākajiem IT uzņēmumiem Baltijā un pasaulē. Accenture Latvijā ir pārstāvēts kopš 2002. gada. Pirms trim gadiem uzņēmums paplašināja darbību Baltijas valstīs un atvēra jaunu tehnoloģiju centru Viļņā, Lietuvā.


 

Pirmajā Adventē Rīgas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs Rīgas jaukto koru koncerts “Miers. Svētki. Ziema.”

Svētdien, 1. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā Rīgas jaukto koru grupa diriģenta Ginta Ceplenieka vadībā aicina uz Pirmās Adventes noskaņās piesātinātu koncertu “Miers. Svētki. Ziema.”

Koncertā kori izpildīs Diatonisko kantāti (Jāņa Lūsēna mūzika un Leonīda Breikša dzeja), kuru papildinās solistu – Patrīcijas Katrīnas Ceplenieces (soprāns), Loretas Ievas Dārznieces (alts) un Egīla Niklāva Siliņa (tenors) skanīgās balsis, kā arī Agneses Kanniņas (vijole) un Aijas Ziņģītes (ērģeles) meistarīgais, niansētais un izsmalcinātais instrumentālais pavadījums.

Bagātinot koncertprogrammu ar dažādiem latviešu un cittautu komponistu skaņdarbiem koncertā piedalīsies: jauktais koris “Norise”, Rīgas Juglas vidusskolas jauktais koris “Kvēle”, Latvijas izdevniecību jauktais koris “Burtnieks”, Centrālās statistikas pārvaldes jauktais koris “Mediāna”, jauktais koris “Saulgrieži”, Praktiskās Estētikas skolas jauktais koris “Anima Mea”, Ogres Skolotāju kamerkoris, Rīgas Tehniskās universitātes jauktais koris “Vivere”. Koncertu vadīs Dzidra Ikauniece.

Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Ropažu ielā 120, Rīgā.

Aicinām ikvienu svinēt ziemu, baudīt mieru un gaidīt svētkus kopā!

Ieeja koncertā bez maksas.

Vairāk par Adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas pašvaldība jau sesto gadu aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās vairāk nekā 29 tūkstoši iedzīvotāju, izraugoties septiņas idejas, kuras tuvāko gadu laikā īstenos pašvaldība.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro apmērā, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 100 000 eiro.

Balsošana par 22 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos. Katrs iedzīvotājs varēja nobalsot tikai vienu reizi un atbalstīt vienu projektu. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

No 22 balsošanai izvirzītajiem projektiem 29 396 iedzīvotāji savas balsis atdeva par  sekojošām iecerēm: 

  • Rotaļu un sporta laukums Purvciemā, Stirnu ielā (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 3023 balsis;
  • Pļavnieku parka sporta zona (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2847 balsis;
  • Teikas un Čiekurkalna velotrasei būt! (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 2702 balsis;
  • Pastaigu takas Saules dārzā Mežaparkā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2659 balsis;
  • Laukums atpūtai un sportam Vecāķu apkaimē (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2643 balsis;
  • Bolderājas skeitparks “JUMIS” (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2601 balsis;
  • Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2483 balsis.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 11. marta līdz 31. maijam. Iedzīvotājiem jau trešo gadu bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Atbalstu projektu skiču sagatavošanā sniedza arī RTU Arhitektūras fakultātes studenti.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad jau sesto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai piecos konkursa gados nodoti 46 projekti. No tiem 26 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.

 

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim. Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi sadalīti trīs etapos un katrā no etapiem satiksmes dalībniekiem tiks nodrošinātas divas braukšanas joslas katrā virzienā, šādi satiksmes ierobežojumi pirmajā etapā saglabāsies orientējoši līdz pat nākamā gada 6.maijam. Par papildus satiksmes ierobežojumiem Jorģa Zemitāna tiltam piegulošajā teritorijā, kā arī Pērnavas ielas un Aleksandra Čaka ielas krustojumā, veicot komunikāciju tīklu pārbūvi, informācija tiks sniegta pirms šo darbu uzsākšanas.

Pārbūves laikā tiltam tiks saglabāti esošie balsti un laidums, bet pilnībā tiks pārbūvēta brauktuve, izveidojot trīs joslas, no kurām viena būs sabiedriskā transporta josla, kā arī paredzēti divvirzienu veloceliņi un gājēju ietve katrā pārvada pusē. Tāpat uz tilta tiks saglabāta sabiedriskā transporta pieturvieta.

Kopumā pārbūves laikā tilts iegūs mūsdienīgu dizainu, pilnībā tiks demontētas un no jauna izbūvētas kāpnes, ierīkotas taktilās joslas, lifts, eskalators uz tilta un atjaunoti mobilitātes punkti, tādā veidā būtiski uzlabojot velo un gājēju infrastruktūru. Tostarp tilta pārbūves laikā tiks atjaunotas arī tiltam piegulošās teritorijas pie tirdzniecības centra “Domina”, kā arī Pērnavas un Čaka ielas krustojums.

Plānots, ka kopumā tilta pārbūve izmaksās līdz 24,2 miljoniem eiro, no pašvaldības budžeta tam piešķirot līdz 3,6 miljoniem eiro un 20,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

 

Jau sešpadsmito gadu pēc kārtas labdarības organizācija „Palīdzēsim.lv” no 7. līdz 13. oktobrim rīko akciju „Labo darbu nedēļa”.

Rīgas jauniešu centrs KAŅIERIS sadarbībā ar biedrību “Tavi Draugi” un jauniešu studiju BaMbuss aicina tajā piedalīties arī jauniešus un rīko ziedojumu vākšanas akciju, lai atbalstītu Ukrainas karavīrus un iedzīvotājus.

Ko iespējams ziedot?

  • Trauki
  • Grāmatas (izdotas pēc 2000. gada) latviešu vai angļu valodā
  • Saldumi un tēja
  • Konservēta gaļa un ātri pagatavojamās nūdeles
  • Vīriešu higiēnas preces
  • Mitrās salvetes
  • Vīriešu garās SPORTA zeķes un apakšveļa.

Ziedojumus lūgums nogādāt vienā no lokācijām:

Jauniešu centrs KAŅIERIS (Kaņiera iela 15, Ķengarags, 1. stāvā) – katru dienu no 7. līdz 11.oktobrim, laikā no pl.10:00 līdz 19:00
Jauniešu studija BaMbuss (Brīvības iela 204, pie VEF tilta, 2. stāvā) – katru dienu no 8. līdz 11.oktobrim, laikā no pl.13:00 līdz 17:00

Katrs ziedojums ir svarīgs! Paldies jums!

Sīkāka informācija, rakstot uz kanieris@riga.lv.

 

Rīgas Sociālā dienesta reorganizācijas rezultātā izveidoti divi Ģimenes atbalsta centri. Viens no tiem – Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centrs – pakalpojumus jau sniedz Vidrižu ielā 1A. Otrs – Latgales rajona Ģimenes atbalsta centrs Avotu ielā 31/2 – darbu sāks 1. oktobrī.

Lēmums par Ģimenes atbalsta centru izveidi tika pieņemts pēc izmēģinājuma projekta, kas ilga no pagājušā gada 2. oktobra līdz šī gada 31. jūlijam. Tā mērķis bija veidot sociālā darba modeli un ieviest jaunu darba struktūru, lai celtu sociālā darba kvalitāti darbā ar ģimenēm un pilngadīgam personām, nodrošinot sociālā darba pakalpojumu atbilstoši klientu individuālajām vajadzībām.

Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centrā pakalpojumus var saņemt tie rīdzinieki, kuri iepriekš apkalpoti Ziemeļu rajona teritoriālajā centrā “Ziemeļi” Hanzas ielā 7, teritoriālajā centrā “Purvciems” Ieriķu ielā 2b un teritoriālajā centrā “Vidzeme” Vidrižu ielā 1A.

Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centrā strādā sociālie darbinieki, kuri sniedz atbalstu ģimenēm un bērniem un pilngadīgām personām, kas nonākuši krīzes situācijā vai kurām nepieciešams sociālais atbalsts problēmsituāciju risināšanā.

Apmeklētāju darba laiki

Darbinieki pieņem pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot uz tālruni 67105227.

Pieņemšana notiek arī klātienē:

  • pirmdienās no plkst. 13.00 līdz 18.00;
  • ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 15.00.

 

Turpinot veloinfrastruktūras uzlabošanu Rīgā, plānots velojoslas ierīkot arī Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai.

“Jebkura jauna satiksmes infrastruktūras objekta izbūvē pats svarīgākais ir visu satiksmes dalībnieku drošība, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un ceļu satiksmes noteikumiem atbilstoši risinājumi. Rīgas pašvaldībā patlaban notiek darbs pie Biķernieku ielas velojoslu ieceres sagatavošanas. Šis process ir komplicēts un prasa laiku, jo nepietiek tikai uzzīmēt joslas atdalošās līnijas, bet arī jāatrod labākie risinājumi krustojumu drošai šķērsošanai,”

uzsver Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka patvaļīgu un nesaskaņotu ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšana var apdraudēt satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību, tāpēc aicina pilsētvides aktīvistus nedaudz paciesties un sagaidīt visām drošības prasībām atbilstošu risinājumu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība regulāri veic dažādus uzlabojumus galvaspilsētas veloinfrastruktūrā. Viens no ātrākajiem veidiem, kā pilnveidot apkaimju savienojumus ar pilsētas centru un starpapkaimju savienojumus, ir velojoslu ierīkošana ar satiksmes organizācijas līdzekļiem. Ieviešot šīs velojoslas, vērā tiek ņemta jau esošais veloinfrastruktūras tīkls, lai jaunie veloceļi veidotu ērtu un loģisku savienojumu.

Šogad veloinfrastruktūra, veidojot apkaimju savienojumus, ierīkota Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē – Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai, Mežciema apkaimē – visā Gaiļezera ielas garumā, kā arī Čiekurkalna un Mežaparka savienojums izveidots, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā.

Pērnā gada rudenī apkaimju savienojums ar pilsētas centru izveidots Skanstē – Vesetas ielas posmā no Zirņu ielas līdz Mālpils ielai un Zirņu ielas posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, un Grīziņkalnā – Jāņa Asara ielas posmā no Lienes ielas līdz Augšielai.

Paralēli vienkāršiem risinājumiem, norit darbs arī pie veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādes un realizācijas. Piemēram, šajā rudenī sāks veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Tāpat šobrīd ir izsludināts iepirkums būvprojekta realizācijai veloceļam “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam” izbūvei, kā arī norisinās sarunu procedūra par velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” “projektē un būvē” iepirkumu.

Paralēli norit darbs pie vairāku būvprojektu izstrādes. Šobrīd tiek izstrādāti trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras projekti: 1) maršrutā Rīga – Ulbroka (izstrādā SIA “Vertex projekti”); 2) maršrutā Rīga – Ķekava (izstrādā SIA “Firma L4”); maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi (izstrādā SIA “Firma L4”). Izstrādes stadijā ir ari projekts “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai” (izstrādā – SIA “Projekts 3”) un būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde projektam “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Granīta ielas posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai” (izstrādā SIA “Projekts EAE”).

Savukārt būvprojekta minimālā sastāvā velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai izstrāde ir noslēgusies.

Veloinfrastruktūras nodaļa strādā arī pie tā, lai drīzumā varētu izsludināts atkārtotus iepirkums sekojošu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādei – Dzirciema ielā un Buļļu ielā, Nīcgales ielā un Pildas ielā, Ilūkstes ielā, Andreja Saharova ielā un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, kā arī diviem veloinfrastruktūras projektiem gar dzelzceļu – “Maģistrālas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Vecāķi – Carnikava”.

 

No 12. septembra līdz 15. septembrim Rīgā norisināsies skatītāju iemīļotais teātra festivāls “Rīga spēlē teātri”. Festivāla laikā skatītājiem būs iespēja bez maksas baudīt desmit izrādes VEF Kultūras pilī.

VEF Kultūras pils apmeklētājus gaidīs ar plašu izrāžu klāstu.

Ceturtdien, 12. septembrī, plkst. 19.00 Lielajā zālē (ar skatītāju vietām uz skatuves) tiks izrādīta Anšlava Eglīša vecmodīga komēdija “Māris un Baiba”.(*) Izrādes režisore ir Ināra Čakste un izrādi uzvedīs
Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Iļģuciems” amatierteātris “Rampa”.

Piektdien, 13. septembrī, plkst. 19.00 Lielajā zālē (ar skatītāju vietām uz skatuves) būs skatāmi “Četri stāsti par vienkāršiem cilvēkiem”,(*) kur būs vērojamas mazliet neticamas ainas pēc O. Henrija darbu motīviem. Tās izrādīs Pārdaugavas kultūras apvienības “Iļģuciems” amatierteātris “Piektais tramvajs” ar režisori Ligitu Zaulu.

Sestdien, 14. septembrī

Plkst. 13.00 Lielajā zālē (ar skatītāju vietām uz skatuves) spēlēs Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Vecpilsētas teātris ar režisori Edīti Neimani. Vecpilsētas teātris uzvedīs “Vēstules kā vārdu karnevāls”.(*) Tie būs romantiski dialogi pēc Džeroma Kiltija lugas “Mīļais melis” motīviem.

Pkst. 15.00 Kamerzālē būs skatāma autobiogrāfiska drāma pēc Aleksandra Čaka daiļrades motīviem “Sirds uz trotuāra”. Izrādi režisores Ludmilas Stančikas vadībā rādīs Rīgas Tehniskās universitātes studentu teātris “Kamertonis”. Šī izrāde būs krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Plkst.16.30 Lielajā zālē (ar skatītāju vietām uz skatuves) uzstāsies Latvijas Universitātes Studentu teātris (režisors Visvaldis Klintsons) ar Stefana Caneva drāmu “Sokrāta pēdējā nakts”.(*)

Plkst. 18.00 Kamerzālē būs baudāma fantāziju drāma pēc Luidži Pirandello lugas “Seši tēli meklē autoru” motīviem. Rīgas Tehniskās universitātes studentu teātris “Spēle” režisores Raimondas Vazdikas vadībā izrādīs drāmu “Īstā dzīve”.

Plkst. 19.30 Lielajā zālē (ar skatītāju vietām uz skatuves) izrādīs krāpnieku komēdiju “Burvīgie blēži”.(*). Komēdija būs baudāma Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” teātra studijas “Haritas” izpildījumā, režisore – Dace Liepeniece.

Svētdien, 15. septembrī

Plkst. 12.00 Lielajā zālē būs skatāma Viljama Šekspīra komēdija “Sapnis vasaras naktī”. To uzvedīs Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “ Mazā ģilde” bērnu un jauniešu teātra studija “Vinnijs”, režisoru Karīnas Šišlo un Ingunas Gremzes vadībā.

Plkst. 14.00 Kamerzālē notiks deju izrāde “Atrasties”, kuru izpildīs bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Kustību teātris (režisore Elvita Maskalāne);
Plkst. 15.00 Lielajā zālē būs vērojama Andra Apiņa un “Rīgas pantomīmas” izrāde – “Zvaigznes, kas prot smieties”.

📌 Izrādēm, kuras norisināsies ar skatītāju vietām uz Lielās zāles skatuves, bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 1. septembra VEF Kultūras pils kasē.

Papildu informācija: Kristīne Šuļžanoka, Ziemeļrīgas kultūras apvienības Starptautisko projektu mākslinieciskā vadītāja; tālrunis: 26596971; e-pasts: kristine.sulzanoka@riga.lv

 

Pirmdien, 22. jūlijā, atklāta labiekārtota ēka Ūnijas ielā 49, kas paredzēta to Ukrainas civiliedzīvotāju ilgtermiņa izmitināšanai, kas ieradušies Rīgā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Mājokļu un vides departaments 2023. gadā nodrošināja remontdarbu veikšanu dzīvojamajās telpās ēkas Ūnijas ielā 49 otrajā un trešajā stāvā. Veikta inženierkomunikāciju nomaiņa, videonovērošanas uzstādīšana un koplietošanas telpu aprīkošana. Pēc veiktā ēkas remonta telpas aprīkotas arī ar dzīvošanai nepieciešamo inventāru – mēbelēm, virtuves tehniku un citiem sadzīves priekšmetiem.

“Mums nav tiesību nogurt no kara – tas Ukrainā turpinās, agresora nežēlībai robežu nav un ukraiņi arvien ir spiesti meklēt drošu patvērumu sev, saviem bērniem. Rīga kopš pirmās kara dienas ir devusi mājas tiem ukraiņiem, kuri raduši ceļu pie mums, turklāt ne tikai pajumti, bet arī iespēju darba biržās atrast Rīgā darbu, bezmaksas biļetes sabiedriskajā transportā un dažādu citu praktisku atbalstu. Dzīvojamās telpas ilgtermiņa pajumtei ir daļa no Rīgas domes tiešas palīdzības ukraiņiem, kuri bēg no kara,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Katrs agresorvalsts uzbrukums stiprina mūs palīdzēt Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Tāpēc pašvaldība ir sakārtojusi un pielāgojusi ēku Ūnijas ielā 49 Ukrainas iedzīvotājiem, kas ir nozīmīgs atbalsts tiem, kuriem nākas piedzīvot kara šausmas, sniedzot pagaidu mājvietu. Šajā pašā ēkā ukraiņi varēs saņemt daudzfunkcionālus sociālos pakalpojumu dienas centrā bērniem un pilngadīgām personām “Paaudzes”, kas ir īpaši būtiska, lai spētu atgūt spēkus pēc piedzīvotajām kara šausmām. Milzīgu paldies Mājokļu un vides departamentam par īstenoto projektu un ēkas labiekārtošana. Lai cik tas būtu smagi un ilgi, Rīga ir un būs kopā ar Ukrainu un to atbalstīs līdz uzvarai,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Rīga šobrīd izmitina 622 Ukrainas civiliedzīvotājus. Līdz šim tas tika realizēts izmantojot ārpakalpojumu (līgumi ar hosteļiem un viesnīcām). Ēkas Ūnijas ielā 49 sagatavošana izmitināšanai ir kārtējā iespēja palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Rīgā. Prieks, ka jau no kara sākuma pašvaldība nepagurstoši meklē arvien jaunus veidus kā palīdzēt Ukrainai un tās iedzīvotājiem,”

akcentē Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe.

“Vēlos teikt lielu paldies Mājokļu un vides departamenta kolēģiem un sadarbības iestādēm par paveikto darbu. Ar minimāliem resursiem ir paveikts patiesi daudz. Iepriekš šī ēka bija kopmītņu tipa dzīvojamā ēka, kādas Rīga vairs neatjauno, bet telpas pārbūvē par dzīvokļiem. Var teikt, ka šīs telpas ir atdzimušas no jauna Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, kur atgūt iekšējo mieru un sagatavoties nākamajiem dzīves soļiem,”

uzsver Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Telpu pielāgošanai izmantots VARAM sniegtais atbalsts 154 000 eiro apmērā un Rīgas pašvaldības sniegtais atbalsts 220 000 eiro apmērā, no kura 50 000 eiro atvēlēti remontdarbu veikšanai, savukārt 170 000 eiro telpu aprīkošanai ar dzīvošanai nepieciešamo inventāru.

Dzīvojamās mājas otrajā un trešajā stāvā ir 44 istabas. Vienas dzīvojamās istabas vidējā platība ir 12 m2. Tas ļaus operatīvi reaģēt uz faktisko izmitināšanas pieprasījumu. Atbilstoši veiktajiem remontdarbiem, ēkā kopumā varēs izmitināt līdz 125 Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Vienlaikus jāņem vērā nosacījums, ka ievērojot pasaulē vispārpieņemtās normas, vienā istabā nedrīkst izmitināt konfliktējošu reliģiju un reģionu pārstāvjus, nepilngadīgas, nepavadītas personas, dažādu dzimumu pārstāvjus, kas savstarpēji nav pazīstami.

Dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā atrodas daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu dienas centrs bērniem un pilngadīgām personām “Paaudzes”, kurā tiek sniegts atbalsts arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.

📸 Atklāšanas pasākuma foto – ŠEIT


Kopš 2022. gada 24. februāra Rīgā ieradušies 26 193 Ukrainas civiliedzīvotāju, meklējot patvērumu no kara. Šobrīd no tiem Rīgā dzīvo 18 886 cilvēki. No Rīgā patvērumu atradušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem 63% ir sievietes un 37% ir vīrieši.

Kopā kopš 2022.gada Rīgā īslaicīga izmitināšana nodrošināta 6391 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pašlaik pašvaldība nodrošina izmitināšanu 615 cilvēkiem.

Rīgas pašvaldība kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā, sniegusi nepārtrauktu un apjomīgu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem, kā arī turpina sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Rīgā, lai rastu patvērumu.

Attēls no RD Flickr.com konta

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma piešķirt aptuveni sešu miljonus eiro finansējumu dažādu teritoriju labiekārtošanai. Līdzekļi piešķirti vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Priekšlikumus iesniedza Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde un Mājokļu un vides departaments.

Ar 495 499 eiro finansējumu plānots veikt Čiekurkalna skvēra ierīkošanu, savukārt, ar finansējumu 609 473 eiro apmērā paredzēts labiekārtot publisko ārtelpu Vecrīgā, kas ietver labiekārtojumu ierīkošanu Doma laukumā, Reformācijas laukumā, Vaļņu ielā, Rātslaukumā, kā arī vairākos Kalēju ielas, Meistaru ielas, 11. novembra krastmalas posmos un Skārņu ielas posmā pie Sv. Pētera baznīcas. Labiekārtojumi paredz augu konteineru ierīkošanu, jaunu, dažāda veida solu, kā arī velo novietņu statīvu uzstādīšanu.

Ar vairāk nekā trīs miljonu finansējumu plānots izveidot desmit jaunus spēļu un rekreācijas laukumus apkaimēs, kas iekļauj iekšpagalma labiekārtošanu, apgaismojuma ierīkošanu, ietvju izbūvēšanu, spēļu un labiekārtojuma elementu uzstādīšanu un apstādījumu ierīkošanu.

Jauni spēļu laukumi gaidāmi:

• Centra apkaimē – Brīvības ielā 124;
• Imantas apkaimē – Progresa ielā un Zentenes ielā;
• Purvciema apkaimē – Nīcgales ielā starp ēkām Nr. 8, 12, 14 un 16; Varavīksnes gatvē;
• Pļavnieku apkaimē – Ilūkstes ielā 16a un pie Brāļu Kaudzīšu ielas ēkām Nr. 4 un 6;
• Teikas apkaimē – Ropažu ielā;
• Vecmīlgrāvja apkaimē – pie Vecmīlgrāvja 6. līnijas;
• Zolitūdes apkaimē – Priedaines ielā;
• Zasulauka apkaimē – Kurpnieku ielā;

Piešķirtais finansējums paredz atjaunot arī četrus jau esošus laukumus, nomainot vecās spēļu iekārtas pret jaunām un drošām bērniem, tajā skaitā, atjaunojot arī esošos laukumu segumus.

Atjaunoti spēļu laukumi gaidāmi:

• Juglas apkaimē – Malienas ielā 60;
• Imantas apkaimē – Dubultu ielā 5;
• Ķengaraga apkaimē – Kaņiera ielā 17a un aktīvās atpūtas zonā pie Daugavas promenādes.

Tāpat komitejas sēdē nolemts piešķirt vienu miljonu eiro infrastruktūras atjaunošanai Uzvaras parkā starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Projekta mērķis ir Uzvaras parka starp Bāriņu ielu, Raņķa dambi un Aleksandra Grīna bulvāri, ietvju asfaltbetona seguma atjaunošana. Darbu apjoms ir sadalīts trīs kārtās.