Diagnoze nav šķērslis profesionalitātei: kā atpazīt un novērst diskrimināciju darba vidē
Sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” juristi diskutēja par to, ka daudzi cilvēki savu medicīnisko diagnozi spēj apvienot ar darbu un karjeru, bet viņu sekmes un darba vidi spēj ietekmēt citu kolēģu vai vadītāju attieksme. Tāpēc ir nozīmīgi sabiedrībā un darba vidē veidot iekļaujošu vidi.
Neredzama slimība vai neiroloģisks traucējums darba vidē ne vienmēr paliek tikai privāta lieta – nezināšana, aizspriedumi un stereotipi var kļūt par iemeslu diskriminējošai attieksmei, ierobežot cilvēka profesionālās iespējas un ietekmēt viņa pašsajūtu darbā. Kā atpazīt šādas situācijas, kādas ir darbinieka tiesības un ko praktiski var darīt gan pats darbinieks, gan darba devējs?
Par to sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” diskutēja biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis un juriste, “Santas Survilas konsultāciju biroja” dibinātāja Santa Survila. Sarunā, balstoties arī uz reāliem pieredzes stāstiem, eksperti pievērsās diskriminācijai darba vidē, emocionālajam mobingam, saprātīgam darba vides pielāgojumam un iespējām juridiski aizstāvēt savas tiesības.
Saskaroties ar hroniskām saslimšanām cilvēki darba vidē joprojām bieži piedzīvo gan tiešu atstumšanu, gan netiešu mobingu un pārmērīgu aizbildniecību, kas grauj viņu pašcieņu un traucē profesionālajai izaugsmei. Juristu sarunā tiek uzsvērts, ka informācijas trūkums un aizspriedumi rada neiecietību pret lietām, kas no malas bieži paliek neredzamas. Pieredzes stāsti liecina, ka darbinieki ar medicīniski kontrolētām diagnozēm (piemēram, epilepsiju) sastopas ar nepamatotiem karjeras ierobežojumiem.
Diskusijā tika iztirzātas reālas situācijas no projekta aptaujas, kurā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki. Analizējot situāciju, kurā darbiniecei ar epilepsiju tika liegta paaugstināšana amatā un piemēroti nepamatoti ierobežojumi, tika uzsvērts, ka tā ir tieša diskriminācija, jo lēmums pieņemts diagnozes, nevis profesionālās kompetences dēļ.
Kā galvenais risinājums tiesību aizsardzībai darbiniekiem tiek ieteikts dokumentēt un krāt pierādījumus (epastus, vēstules, piezīmes), jo darba strīdos pastāv apgrieztais pierādīšanas pienākums – ja darbinieks uzrāda pierādījumus par diskrimināciju, darba devējam būs pienākums pierādīt pretējo. Tāpat risinājums ietver situācijas risināšanu vispirms uzņēmuma iekšienē, un, ja tas nepalīdz, vēršanos Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai tiesā.
Vides un darba apstākļu uzlabošanas risinājumi bieži vien neprasa lielus finanšu ieguldījumus — darba devējam ir jānodrošina tā saucamais “saprātīgais pielāgojums”, kas var būt piemērots apgaismojums, klusāka darba vieta, skaņu fokusējošas ierīces vai maza uzbrauktuve (panduss), krietni atvieglojot darbinieka ikdienu.
Būtiska nozīme ir arī atklātai komunikācijai, kur darba devējs, saskaņojot ar darbinieku, iepriekš informē kolektīvu, tādējādi novēršot nezināšanas izraisītas bailes vai stereotipus.
“Galvenais ir sapratne, cieņa un situācijas izrunāšana. Ja darbinieks jūt diskriminējošu attieksmi, nevajag klusēt un paciest. Vispirms situācija jārisina uzņēmuma iekšienē, bet nepieciešamības gadījumā jāvēršas atbildīgajās iestādēs. Savukārt darba devējiem jāsaprot, ka diagnoze nav šķērslis profesionalitātei,”
skaidro Santa Survila.
Šo iniciatīvu un sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.
Epizodi “Nepateikts nav neesošs” darba vide un emocionālais mobings klausieties:
- www.saknes.lv
- YouTube – šeit
- Spotify – šeit
Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Papildu informācijai un saziņai:
