Dzimtsarakstu sistēmai Latvijā – 105
Šogad Latvijas dzimtsarakstu sistēma atzīmē nozīmīgu jubileju — 105 gadus kopš tās izveides. Tas ir stāsts par valsts attīstību, tradīciju saglabāšanu, ģimenes vērtībām un cilvēku dzīves svarīgāko notikumu dokumentēšanu vairāk nekā gadsimta garumā.
Maijs arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra dzimtsarakstu nodaļām ir īpašs svētku mēnesis. Jubileja ir iespēja atskatīties uz paveikto, novērtēt sasniegto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajam darbam, turpinot nodrošināt profesionālu, atbildīgu un cilvēcīgu darbu sabiedrības labā.
Svētku noskaņā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadība apmeklēja Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas, lai sveiktu darbiniekus nozīmīgajā jubilejā, pateiktos par ieguldīto darbu un novēlētu veselību, izturību un neizsīkstošu enerģiju arī turpmāk šajā atbildīgajā un valstiski nozīmīgajā darbā.
Pirms 105 gadiem – 1921. gada 18. februārī Latvijas Satversmes sapulces III sesijā tika pieņemts likums “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”, ko izsludināja Valsts prezidents Jānis Čakste. Ar šo likumu civilstāvokļa aktu reģistrācija pirmo reizi tika nodota valsts pārziņā, izveidojot laicīgu un vienotu dzimtsarakstu sistēmu visā Latvijā.
Līdz 1921. gada februārim dzimšanas, laulības un miršanas faktus reģistrēja baznīcas, ierakstus veicot baznīcu grāmatās. Jaunais likums ieviesa būtiskas pārmaiņas — turpmāk šo pienākumu uzņēmās dzimtsarakstu nodaļas.
1921.gada 2. maijā darbu sāka pirmā dzimtsarakstu nodaļa Latvijā — Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa. Jau tā paša gada 1. jūlijā dzimtsarakstu nodaļas tika atvērtas arī Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Kandavā, Limbažos, Valmierā un citviet Latvijā. Kopumā tika izveidotas 378 nodaļas.
Dzimtsarakstu nodaļu tīkla attīstība turpinājās vēl 15 gadus un tika pilnībā pabeigta līdz 1937. gadam. Latvijas brīvvalsts laikā valstī darbojās jau 579 pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas. To darbību uzraudzīja vietējie miertiesneši, bet augstāko uzraudzību īstenoja tieslietu ministrs. Jau kopš sistēmas pirmsākumiem dzimtsarakstu nodaļas tika uzturētas no pašvaldību līdzekļiem, un šis princips saglabājies arī mūsdienās.
105 gadu laikā dzimtsarakstu nodaļās sastādīti vairāk nekā 10 miljoni reģistru ierakstu. Tie ir ne tikai juridiski dokumenti, bet arī unikāla kultūrvēsturiska liecība par Latvijas cilvēku dzīves svarīgākajiem notikumiem un valsts vēsturi.
