Līdz pat 25. februārim Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē skatāma izstāde “Mailīšu ģimenes domu zīmes”, kas vienlaikus ir arī mākslinieka Ivara Mailīša vizualizēts stāsts par ģimenes sadarbību, veidojot mākslas projektus. Ģimenes profesionālajā darbībā ir radīti darbi, kuri ir redzami Latvijā un pasaulē, šajos darbos savienojas laikmetīgā māksla, scenogrāfija, dizains un arhitektūra.

Radošā ģimenē ir sarežģīti novilkt stingras robežas starp autoru ierosmēm, idejām, jo bieži vien darbi tiek radīti kā kopdarbi, kuros katrs iegulda savu īpašo kompetenci. Bieži vien tie ir liela apjoma darbi, kuri izstrādāti un realizēti vairāku gadu, vairāku gadu desmitu laika posmā.

Izstādē ir redzami darbi, kuru pirmsākumi meklējami astoņdesmitajos gados. Šajā laikā Mailīšu ģimene veidoja performances un instalācijas – savas lomas šeit bija arī Mailīšiem junioriem. Tēmu raksturu izsaka darbu nosaukumi: “Noncomformist Art from the Soviet Union”, “Mausoleum of the Soviet Empire” (EXPO’ 92), “Riga – Lettische Avantgarde”, “Robežu pārkāpēji” u.c.

Deviņdesmitajos gados sākās darbs Dziesmusvētku galveno mākslinieku statusā. Šajā darbā bija nepieciešamas gan mākslas, gan mūzikas prasmes, kuras tika iegūtas jau Mākslas akadēmijā, izveidojot studentu kamerkori “Senais kalns”. Kora radošajās izpausmēs izauga Mailīšu ģimene un ierosme darboties Dziesmusvētku kustībā. Dziesmusvētku vizuālās kultūras radīšana ir daudzu prasmju apvienojums, un šajā jaunrades procesā veiksmīgi iesaistījās mākslas un arhitektūras studenti Austris un Matīss Mailīši. Šajā laikā tika izstrādātas idejas, koncepcijas un lielformāta scenogrāfijas projekti, kuri attīstījās, piedaloties jaunajiem arhitektiem, un realizējās gan Dziesmusvētkos, gan plašākā procesā, kuram Mailīšu ģimene deva nosaukumu “Dziesmusvētku telpa”. Šajā telpā auga un izauga arī “Sidraba birzs dziesmu kalnā”.

“Izstāde ir vizuāls pieskāriens rietumu un austrumu kultūru saskarsmei. Viens no austrumu arhitektūras filozofijas izpratnes stūrakmeņiem ir ,,Japāņu dārzs”, ,,Dzīves dārzs”. ,,Cilvēki ir dabas daļa un daba ir cilvēku daļa”, uzskata Japāņu arhitekts Kengo Kuma, kurš pārstāv pasaulē apbrīnotu arhitektūras skolu. Dabas un cilvēka harmonija ir šīs filozofijas pamats. Izstādē tiek iezīmētas “Japāņu dārza” un “Latvju dainu”, “Latvju rakstu” un mūsu Dziesmusvētku kultūras kopsakarības, kuras spilgti izpaudās Dziesmusvētku kulminācijā, jaunajā estrādē, Sidraba birzī. Sidraba birzs Latvijā un pasaulē ir ieguvusi spilgtu novērtējumu, Latvijas arhitektūras gada balvu. Žurnāls “Latvijas arhitektūra” un arhitekts Jānis Dripe to dēvē par “Nācijas koda telpisko interpretāciju”. 2023. gada pasaules arhitektūras konkursā iegūts vērtējums “Labākā publiskā telpa”,

tā par izstādi stāsta mākslinieks Ivars Mailītis.

📌 N.B. Izstāde BEZ MAKSAS apskatāma Mežaparka Lielajā estrādē (Ostas prospekts 11) katru dienu no plkst. 08.00 līdz plkst. 20.00.

Vairāk informācijas: Kate Zaltāne, Ziemeļrīgas kultūras apvienības Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste. E-pasts: [email protected]