Arhīvs birkai: Integrācija

Šā gada oktobrī Rīgas pašvaldības delegācija apmeklēja Helsingborgu, Zviedrijā, lai piedalītos pieredzes apmaiņas programmā, kas veltīta pilsētas pārvaldības un iedzīvotāju iesaistes jautājumiem. Vizīte noritēja divu dienu garumā, un tās laikā tika apspriesti vairāki būtiski temati, tostarp iedzīvotāju iesaiste pilsētplānošanā, vienlīdzīgu iespēju veicināšana un apkaimju attīstības iniciatīvas. Katrs vizītes posms deva ieskatu dažādās pārvaldības metodēs un pieejās, ko Helsingborga ir ieviesusi, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu pilsētas attīstību.

Iedzīvotāju iesaiste pilsētplānošanā un attīstībā

Vizītes pirmajā dienā Rīgas delegācija tika iepazīstināta ar Helsingborgas pieeju iedzīvotāju iesaistes procesiem pilsētplānošanā. Pilsētā darbojas kļūmju paziņošanas un atgriezeniskās saites sistēma “Labāka Helsingborga”, kas ļauj iedzīvotājiem ziņot par problēmām pilsētā, piemēram, ceļu stāvokli, tīrības jautājumiem vai bojājumiem infrastruktūrā. Šī sistēma nodrošina, ka iedzīvotāji var tiešā veidā informēt pašvaldību par problēmām, kas tieši ietekmē viņu ikdienu, un saņemt atbildes uz saviem ziņojumiem. Tā veicina ciešāku sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldību, ļaujot sabiedrībai aktīvi piedalīties pilsētas uzlabošanā.
Turklāt vizītes laikā tika apspriesta arī iedzīvotāju līdzdalība publisko telpu, piemēram, rotaļu laukumu, dizainā un drošības uzlabošanā, ko īsteno, sadarbojoties ar sabiedrību. Šie dialogi ar iedzīvotājiem palīdz pašvaldībai izprast iedzīvotāju vajadzības un uzlabot sabiedriskās vietas, padarot tās drošākas un funkcionālākas visām vecuma grupām.

Vienas pieturas aģentūras modelis – iedzīvotāju apkalpošana

Pirmajā vizītes dienā delegācija apmeklēja arī Helsingborgas Kontaktcentru, kas darbojas kā vienas pieturas aģentūra. Šī sistēma nodrošina, ka iedzīvotāji var saņemt visus pašvaldības pakalpojumus vienuviet. Tas palīdz atvieglot piekļuvi dažādiem pakalpojumiem un nodrošina ātrāku jautājumu risināšanu. Šis centrs darbojas analoģiski Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs. Vizītes laikā tika prezentēta arī Vision Fund iniciatīva, kas ļauj iedzīvotājiem iesniegt savus projektus un idejas pilsētas attīstībai, kas vēl vairāk veicina sabiedrības līdzdalību pilsētas pārvaldībā.

Iedzīvotāju iesaiste un vienlīdzīgas iespējas

Vizītes otrajā dienā Rīgas delegācija tika iepazīstināta ar Helsinborgas vienlīdzības plānu, kas vērsts uz anti-diskriminācijas pasākumiem un sociālās ilgtspējas nodrošināšanu. Šis plāns ietver dažādus pasākumus, kas paredzēti, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi darbam, izglītībai, veselības aprūpei un citiem resursiem. Pašvaldība aktīvi strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai veselības stāvokļa, varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Helsingborga īpašu uzmanību pievērš arī cilvēktiesību ievērošanai un sociālās ilgtspējas veicināšanai, kas ietver dažādus projektus un iniciatīvas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem, nodrošinot taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas.

Apkaimes attīstība un integrācija – Drottninghög projekts

Vēl viens būtisks vizītes punkts bija Drottninghög rajona apmeklējums, kur tika prezentēta pašvaldības sabiedriskās mājokļu kompānijas Helsingborgshem īstenotā integrācijas iniciatīva “Sällbo”. Šis projekts ir vērsts uz integrācijas veicināšanu, piedāvājot dzīvesvietas dažādu paaudžu un kultūru cilvēkiem. Sällbo ir inovatīvs kopienas mājoklis, kas veicina sociālo mijiedarbību un palīdz mazināt sociālo izolāciju, radot vidi, kurā cilvēki dzīvo ciešā sadarbībā un atbalsta viens otru.

Papildus Sällbo projektam Drottninghög rajonā tiek īstenoti ilgtermiņa attīstības plāni, kas vērsti uz integrācijas veicināšanu un sabiedrības saliedētību. Pašvaldība sadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem, lai plānotu un īstenotu projektus, kas uzlabo dzīves kvalitāti rajonā, kā arī veicina iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Ar ko dalījās Rīga?

Rīgas pašvaldības delegācija vizītes laikā iepazīstināja ar vairākām iniciatīvām, kas veicina iedzīvotāju iesaisti un vietējās kopienas attīstību. Tika prezentēts līdzdalības budžeta modelis, kas ļauj rīdziniekiem iesniegt savas idejas un balsot par projektiem, kurus pašvaldība pēc tam īsteno. Tika stāstīts, kā pašvaldība strādā ar sabiedrības integrācijas jautājumiem un tika izcelts NVO nams, kas kalpo par sadarbības platformu nevalstiskajām organizācijām un veicina aktīvu iesaisti un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Rīgas pārstāvji iepazīstināja arī ar GeoRiga – digitālo kartēšanas rīku, kas palīdz iedzīvotājiem piekļūt informācijai par pilsētas teritoriju attīstību un infrastruktūras projektiem. Tāpat tika apspriesta Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra loma, kas nodrošina ciešāku saikni starp apkaimēm un pašvaldību, veicinot iedzīvotāju aktīvu iesaisti vietējās kopienas dzīvē un problēmu risināšanā.

Secinājumi par vizīti Helsingborgā

Vizīte Helsingborgā deva plašu ieskatu dažādās pārvaldības pieejās, kas veicina iedzīvotāju līdzdalību, vienlīdzību un ilgtspējīgu rajonu attīstību. No iedzīvotāju iesaistes pilsētplānošanā līdz integrācijas iniciatīvām rajonos – Helsingborga piedāvā vairākus inovatīvus risinājumus, kas varētu kalpot par iedvesmu citiem.
Šāda pieredzes apmaiņa sniedz ne tikai zināšanas, bet arī iespēju redzēt, kā dažādas pilsētas attīstības stratēģijas var veicināt sociālo saliedētību un iedzīvotāju iesaisti vietējās pārvaldības procesos.


Pieredzes apmaiņas vizīte finansēta ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Igaunijā atbalstu, izmantojot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu “Valsts administrācija”

 

Oktobra “NVO nama ziņu” numurā iepazīstinām ar biedrību “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), kas apvieno dažādas senioru kopienas Latvijas reģionos un kopumā tajā ir vairāk nekā 3000 biedru un sadarbības partneru.

Biedrības mērķis ir pārstāvēt senioru kopienu un to sadarbības partneru tiesības un intereses pašvaldību, valsts un starptautiskajā līmenī, uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļus un veicināt socializāciju. Biedrība ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu un aktīvi nodarbojas ar labdarību. Par LSKA darbu stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, savukārt par Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi Latvijā informē projekta vadītāja Agita Pleiko un projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, kā arī NVO jaunumus.

Ziņās publicēts arī aicinājums uz NVO un pašvaldības darbinieku tīklošanās pasākumu “Vairojam un stiprinām brīvprātības spēku Rīgā”. kas norisināsies 31. oktobrī NVO namā. Pasākumā aicināti piedalīties gan Rīgas pašvaldības darbiniekus, gan nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus, kuru darbs jau ir saistīts ar brīvprātīgā darba jomu, gan tos, kuri vēlētos to uzsākt, kā arī ikvienu interesentu.

NVO nama oktobra numurs – ŠEIT

 

Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina SIA “Kantar Latvia” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Galvenie iemesli, kas veido piederību galvaspilsētai, rīdzinieku vidū ir Latvijas galvaspilsēta kā dzīvesvieta sev un ģimenei, uzaugšana pilsētā kopš piedzimšanas, kā arī darbavietas atrašanās Rīgā.

Pētījums “Sabiedrības integrācija Rīgā” mērķis ir noskaidrot pilsētas iedzīvotāju attieksmi un priekšstatus par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem Rīgā, lai izvērtētu iedzīvotāju līdzdalības iespējas, kā arī sabiedrības integrācijas problēmas Rīgas iedzīvotājiem un salīdzināt iegūtos datus ar 2017. un 2021. gadā veiktajiem pētījumiem.

Kopš 2017. gada ir būtiski samazinājies to rīdzinieku īpatsvars, kuri uzskata, ka integrācija Latvijā notiek pati par sevi, un tai nav nepieciešama īpaša vadība no valsts vai pašvaldību puses (no 37% 2017. gadā uz 32% 2024. gadā). Turpretim būtiski pieaudzis to rīdzinieku
īpatsvars, kuri uzskata, ka sabiedrības integrāciju ir nepieciešams vadīt un kontrolēt no valsts/
pašvaldību puses (no 60% 2017. gadā uz 66% 2024. gadā).

Rīdzinieku viedoklis par pasākumiem, kas būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju Rīgā, kopš 2021. gada nav būtiski mainījies. Tāpat kā 2021. gadā, arī 2024. gadā kopīgi pasākumi dažādām tautībām (23%) ir visbiežāk nosauktais pasākumu veids. Arī valodu kursi (18%) un kultūras pasākumi (17%) tiek nosaukti bieži. Salīdzinoši lielai daļai, 20% rīdzinieku, nav konkrēta viedokļa par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju pilsētā.

Ar pozitīvu tendenci vērojama latviešu valodas lietošana un zināšanas aptaujāto vidū. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, par 5% vairāk aptaujāto (17%) atzīst, ka viņu latviešu valodas prasmes ir ievērojami uzlabojušās un 31% zināšanas ir uzlabojušās. Respondenti atzīst, ka valodas zināšanas ir uzlabojušās pateicoties tam, ka viņi ikdienā biežāk izmanto latviešu valodu.

Vērtējot pašvaldībā pieejamos pakalpojumus, aptaujas dalībnieki pozitīvi atzīmē bibliotēku (99%), bērnudārzu (91%), kultūras centru (96%), interešu izglītības (94%), Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra (80%) un sociālā dienesta (84%) veikto darbu.

Aptaujas dalībnieku iesaiste brīvprātīgajā darbā ir neliela – vien 19% aptaujāto pēdējo trīs gadu laikā vairāk kā vienu reizi ir darbojušies kā brīvprātīgie. Tāpat vien 8% ir ņēmuši dalību līdzdalības budžeta projektu konkursā.

74% aptaujāto pozitīvi vērtē apkaimju biedrību darbību, 72% atzīmējot, ka jūtas lepni, ka ir savas apkaimes iedzīvotāji.

Galvenie secinājumi pētījumā iezīmē nepieciešamību turpināt sabiedrības informēšanu un izglītošanu par integrācijas jomu, tās būtību un lomu spēcīgas, vienotas un iekļaujošas sabiedrības nodrošināšanā. Ir jāveicina rīdzinieku iesaiste līdzdalības budžeta projektos, uzsverot to kā veidu ietekmēt vidi, infrastruktūru pilsētā un tuvākajā apkaimē. Tāpat arī jāturpina attīstīt un stiprināt Rīgas apkaimju koncepts, jo bieži vien rīdzinieki piederību pilsētai sajūt tieši caur piederību savai tuvākajai apkaimei.

Ar aptaujas rezultātiem iespējams iepazītiesŠEIT. Savukārt, ar citām integrācijas jomas aktualitātēm var iepazīties tīmekļvietnes www.apkaimes.lv Integrācijas apakšadaļā “Svarīgi”ŠEIT.

Par aptauju:

🟩 Organizēja: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;
🟩 Aptauju veica: SIA “Kantar Latvia”;
🟩 Aptaujas veikšanas laiks: 2024. gadā no 2. jūnija līdz 17. jūnijam;
🟩 Aptauja piedalījās: 802 respondenti, Rīgas iedzīvotāji.

Pētījums notika jau piekto reizi (iepriekšējie pētījumi notika 2010., 2014., 2017. un 2021. gadā), un tā ietvaros mērītas gan iedzīvotāju attieksmju izmaiņas, gan tendences.

 

Pārdaugavas kultūras apvienība meklē un definē Pārdaugavas identitāti un aicina to darīt arī Pārdaugavas iedzīvotājus, viesus un dokumentētājus. Meklējot Pārdaugavas vizuālā tēla esenci un tās raksturīgākās iezīmes, 2024. gada aprīlī tika izsludināts fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu”.

Šobrīd noslēgušās divas konkursa kārtas, kurās darbus četrās kategorijās pieteikuši 88 autori. Pirmajās konkursa kārtās pieteiktas jau vairāk nekā 500 fotogrāfijas. Fotogrāfija iemieso sevī gan dokumentālu informāciju, gan ir neizsmeļams resurss radošiem eksperimentiem un mākslas formām. Noteikta vide, šajā gadījumā Pārdaugava, var ietekmēt fotogrāfijas estētiku, bet vēstījums ir pakļauts autora iecerei un redzējumam.

Konkursa noslēgumā iesniegtos darbus vērtēs profesionāla žūrija, kā arī norisināsies skatītāju balsojums. Izteiksmīgākie darbi tiks eksponēti ceļojošā fotoizstādē. Konkursam noteikts arī balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR.

Aicinām piedalīties fotokonkursa trešajā – noslēdzošajā kārtā, darbus iesūtot līdz 20. oktobrim! Dalieties ar saviem Pārdaugavas iespaidiem, asociācijām un redzējumiem, kas izteikti fotogrāfijas valodā. Fotogrāfijas aicināti uzņemt un iesniegt gan amatieri, gan profesionāļi, nenospraužot fotogrāfiju tapšanas laika robežas. Dalībnieki aicināti ļauties radošiem risinājumiem gan fotogrāfiju saturā, gan tehniskajā izpildījumā. Fotokonkursā darbi tiks vērtēti četrās kategorijās – pilsētvide, daba, cilvēki un notikums.

Fotogrāfijas jāiesniedz failus augšupielādējot failiem.lv, faila nosaukumā norādot autora vārdu un uzvārdu, kategoriju un darba nosaukumu. Saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu”, minot autora kontaktinformāciju un vietu, kur uzņemta fotogrāfija, kā arī gadu, kad tā tapusi.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties – ŠEIT

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Praktiskā pieredze projektu vadīšanā”. Tiešsaistes seminārs notiks trešdien, 2024. gada 23. oktobrī no plkst. 14.00 līdz 17.00, Zoom platformā.

Semināru vadīs Ilona Grodska – projektu vadītāja un konsultante, lektore ar 20 gadu pieredzi, sagatavojot un īstenojot projektus Eiropas Savienības un citās programmās, kā arī piedaloties projektu uzraudzībā.

Seminārā dalībniekiem būs iespēja uzzināt praktiskus ieteikumus projektu plānošanas un īstenošanas procesā.

Semināra programmā:

🟩 biežāk pieļautās kļūdas projekta pieteikuma sagatavošanā un īstenošanā;
🟩 riski nepārdomāta budžeta un naudas plūsmas plānošanā, kā tos novērst;
🟩 noderīgi informācijas avoti;
🟩 rīki projektu vadības un uzraudzības nodrošināšanai.

📌 Aicinām semināram reģistrēties, atverot saiti – ŠEIT 

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 22. oktobrim, iepriekš tiks nosūtīta saite uz semināru platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas NVO nama semināros, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Biedrība “Vecdaugavieši” aicina 27. oktobrī pulksten 13.00 Plekstes ielā 3 uz vecdaugaviešu daudzināšanu.

Atcerēsimies, ko galdā cēla mūsu priekšteči, tādēļ ikviens aicināts dalīties ar senām receptēm. Tomēr iepriecināsim ne tikai garšas kārpiņas, bet dziedāsim jau iemācītās senās dziesmas, apgūsim piemirstus deju soļus un rotaļas…

Jāpiebilst, ka pavisam senās receptes nāksies lasīt vecajā drukā, un pēc tam baudīsim siltu zupu.

Katrā ziņā rīmju lasīšana senajā drukā būs kā teatrāls lasījums, jo atsvaidzināsim atmiņā arī pērn izrādīto lugu “Ilgviļņi”, kas ir oriģināldarbs un radīta pēc mangaļsalieša Jāņa Labera stāsta motīviem (publicēts 1938. gadā). Ja viencēlienā atspoguļota sadzīve pagājušā gadsimta 30. gados tuvākajās apkaimēs, tad vecdaugaviešu daudzināšana iestiepsies vēl senākā laika joslā.

Projekts “Vecdaugavas daudzināšana” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

NVO nams aicina Rīgas NVO pārstāvjus aktīvi piedalīties četros semināros, kas norisināsies šā gada oktobrī. Apmācības vadīs pieredzējuši lektori no dažādām jomām un sniegs ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskus padomus un piemērus no savas profesionālās darbības.

Ieskatieties NVO nama oktobra semināru piedāvājumā un reģistrējieties:

🟪  9. oktobris plkst. 14.00 – 17.00 – “NVO dibināšanas, reģistrēšanas un darbības dokumenti”, lektore Kitija Bite.

Aicinām reģistrētiesŠEIT.

🟪  16. oktobris plkst. 14.00 – 17.00 – “Ziedojumu piesaiste, dokumentu noformēšana un grāmatvedības uzskaite biedrībās”, lektore Ingrīda Lejniece.

Aicinām reģistrētiesŠEIT.

🟪  23. oktobris plkst. 14.00 – 17.00 – “Praktiskā pieredze projektu vadīšanā”, lektore Ilona Grodska.

Aicinām reģistrētiesŠEIT.

🟪  30. oktobris plkst. 14.00 – 17.00 – “Projektu publicitātes iespējas”, lektore Kristīne Tjarve.

Aicinām reģistrētiesŠEIT.

Visi semināri notiks tiešsaistē. Semināri ir bez maksas.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas NVO nama semināros, tiks veikti semināru ieraksti. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties seminārus sev vēlamā laikā un saņemt ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.
NVO nama semināri ir lieliska iespēja biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ne tikai iegūt jaunas prasmes, bet arī veidot kontaktus un dalīties pieredzē ar citām NVO.

Lai NVO nama semināri – ceļš uz priekšu un augšup!

 

Līdz 31. oktobrim rīdzinieki aicināti aptaujā izteikt savu viedokli par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sniegtajiem pakalpojumiem.

Saņemtās atbildes Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs izmantos, lai uzlaboto sniegto pakalpojumu kvalitāti un izprastu klientu apmierinātību. Dalība aptaujā ir brīvprātīga un anonīma. Pēc aptaujas noslēguma tās rezultāti apkopotā veidā tiks publicēti riga.lv.

🔵 Aptaujas anketa pieejama – ŠEIT.

Vairāk informācijas par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sniegtajiem pakalpojumiem var saņemt pa tālruni 80000800 vai rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

 

Rīgas Purvciema vidusskola laikā no 2023. gada janvāra līdz 2024. gada septembrim piedalījās IAC (Izglītības attīstības centrs) īstenotajā projektā “Satikt”. Projekta mērķis bija stiprināt demokrātiju un pilsoniskās sabiedrības ilgtspēju, paaugstinot pedagogu un jauniešu izpratni par pilsonisko sabiedrību, prasmi īstenot iekļaujošas pilsoniskās līdzdalības aktivitātes un sociāli atbildīgi pārstāvēt vietējo kopienu cilvēku tiesību ievērošanu, apgūstot pilsoniskās kompetences programmu “3i: izprast, iesaistīties, iekļaut”.

Projektā piedalījās 9 izglītības iestāžu veidotas komandas no visas Latvijas — Aglonas vidusskola, Baltinavas vidusskola, Balvu Valsts ģimnāzija, Jaunogres vidusskola, Liepājas 8. vidusskola, Liepājas Liedaga vidusskola, Valmieras 5. vidusskola, Viļānu vidusskola, kā arī viena skola no Rīgas — Rīgas Purvciema vidusskola.

Projektā ir paveikts daudz, iesaistot vairākus skolas skolēnus un pedagogus, sadarbojoties un organizējot daudzveidīgas aktivitātes citām apkaimes skolām, kā arī tiekoties gan ar IAC komandu, gan projekta skolu komandām, mācoties un augot savā profesionalitātē, zināšanās un attieksmēs.

2024. gada februārī IAC projekta “Satikt” ietvaros Rīgas Purvciema vidusskolā tika organizēta metodiskā pēcpusdiena “Atbalsts dažādu mācību priekšmetu skolotājiem un klases audzinātājiem iekļaujošas pilsoniskās līdzdalības prakses īstenošanā vietējā kopienā”. Projekta aktivitāte — pāru mācības jeb projekta pieredzes/labās prakses popularizēšana savām sadarbības skolām — notika kopā ar piecpadsmit Rīgas 84. vidusskolas kolēģiem.

Martā norisinājās sadarbības pasākums starp Rīgas Strazdumuižas vidusskolu-attīstības centru un Rīgas Purvciema vidusskolu — “Satikt” citu skolēnu jeb “ēnu dienas”. Pasākuma mērķis bija attīstīt skolēnos pilsoniskās aktivitātes un sadarbības prasmes, veicināt interesi par dažādām izglītības pieredzēm un iespējām, būt sociāli atbildīgiem.

Par Rīgas Purvciema vidusskolas, kā arī citu projekta skolu pieredzi var lasīt projekta pieredzes izdevumā “Izprast, iesaistīties, iekļaut” https://www.iac.edu.lv/assets/Publications/Satikt-rokasgramata.pdf, kur sniegts pamatojums pilsoniskās kompetences aktualitātei jaunajā izglītības saturā, atspoguļota projekta skolu pieredze, piedāvātas aktivitāšu idejas darbam klasē un apkopoti projekta pieredzē balstīti ekspertu ieteikumi un secinājumi efektīvai pilsoniskās izglītības un pilsoniskās līdzdalības īstenošanai vietējās kopienās.

 

Projekta “Top kino!” komanda aicina uz šausmu komēdijas “Pēdējās vakariņas” pirmizrādi 11. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa muzejā.

Ir kāda veca muiža nekurienē, kurā saimnieko viena cienījama dāma. Svētku reizē pie viņas sabrauc radi. Un tad sākas tādi notikumi…

Projektā “Top kino!” Ukrainas un Latvijas jaunieši visas vasaras garumā strādāja pie filmas. Tas sākās ar aktiermeistarības nodarbībām, idejas radīšanu, turpinājās ar scenārija rakstīšanu un noslēdzās ar filmēšanu Ziemeru muižā Alūksnes novadā un filmas montāžu un pēcapstrādi.

Šajā laikā jaunieši iepazina viens otru un Latviju, veidoja kopīgu komandu un apguva latviešu valodu. Projekta laikā notika meistarklases, bet visspilgtākie iespaidi palikuši no piecu dienu filmēšanas Ziemeru muižā.

Mēs sakām paldies Rīgas Katoļu ģimnāzijai, īpaši Annai Jermakovičai, Ziemeru muižai, īpaši Egijai Silārei un Ditai Balčus, kafejnīcai “Ābols” Alūksnē un visiem mūsu draugiem, radiem un atbalstītājiem.

Šobrīd esam gatavi piedāvāt filmu plašākai publikai.

Filmas režisors: Kārlis Āboliņš-Ābols;
Operatori: Vilis Aleksandrs Kristlībs, Denys Tkach;
Producente:  Sintija Krastiņa;
Lomās – visa projekta komanda.

Projektu vada Indra Vaļeniece.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Uz tikšanos pirmizrādē!

Afiša