Rīgas pašvaldība 28. martā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm par apkaimju  un līdzdalības tematiku. Tā bija otrā tikšanās reize pasākumu cikla jauniebraucējiem ietvaros. Par pasākuma norises vietu bija izraudzīta Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) kā nozīmīgs apkaimes socializācijas, informācijas sniegšanas, izglītības, kultūras un vietējās vēstures kopšanas centrs.

Pasākumā piedalījās apmēram piecpadsmit jauniebraucēji, divas trešdaļas dalībnieku bija Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Rīgā laikā no 2022. gada februāra līdz novembrim; pārējie dalībnieki bija jauniebraucēji no Indijas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV, kuri Rīgā dzīvo dažus vai jau desmit gadus.

Ievaddaļā klātesošie tika iepazīstināti ar RCB darbu un pakalpojumiem, kas pieejami bez maksas pieaugušajiem un bērniem. Pasākuma dalībnieki uzzināja, kurās apkaimēs darbojas 26 bibliotēkas filiāles, par iespēju vasarā apmeklēt pludmales lasītavu Lucavsalā, kā arī to, ka, reģistrējoties vienā RCB bibliotēkas filiālē, iespējams apmeklēt visas.

Pasākumā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru vadībā tika veikta izpēte par Rīgas apkaimēm – to kā pašvaldība organizē darbu tās 58 apkaimēs. Jauniebraucēji meklēja un atzīmēja savu apkaimi īpaši sagatavotā Rīgas apkaimju kartē. Klātesošie uzzināja, tika iepazīstināti ar AIC galvenajām funkcijām: klientu apkalpošanas punktiem un pašvaldības informatīvo bezmaksas telefonu, dzīvesvietas deklarāciju, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanu, sabiedrības integrācijas un līdzdalības veicināšanu, kā arī Rīgā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu.

Īpaši būtiska loma pašvaldības komunikācijā ar iedzīvotājiem  ir  septiņiem AIC koordinatoriem, no kuriem katrs sadarbojas ar 6-8 pilsētas apkaimju iedzīvotājiem, identificē iedzīvotāju vajadzības, kā arī virza un reklamē līdzdalības budžeta konkursu, iniciē projektu idejas, nepieciešamības gadījumā palīdz projektu gatavošanā un darbojas kā starpnieki, palīdzot problēmsituācijās un sniedzot aktuālo informāciju. Jauniebraucēji tika aicināti kontaktēties ar apkaimju koordinatoriem jautājumu gadījumā un pievienoties apkaimju grupām sociālajā tīklā Facebook.

Klātesošie tika iepazīstināti ar AIC tīmekļvietni www.apkaimes.lv, kurā  pieejama informācija par visām Rīgas apkaimēm un aktualitātēm tajās, pašvaldības integrācijas projektu konkursiem, latviešu valodas kursiem, Nevalstisko organizāciju (NVO) namu, kā arī apkaimju biedrību kontakti. Jauniebraucēji uzzināja par Rīgas apkaimju biedrībām un citām nevalstiskajām organizācijām, kā arī guva ieskatu līdzdalības aktivitātēs savās apkaimēs. Apkaimju koordinatori aicināja jauniebraucējus būt aktīviem un izmantot iespēju pievienoties apkaimju biedrībām, lai, līdzdarbojoties to aktivitātēs, varētu iepazīt savas apkaimes iedzīvotājus un labāk integrēties Rīgā.

Pasākumā ar saviem pieredzes stāstiem par iedzīvotāju iesaistīšanos un paveikto dalījās divas apkaimju biedrības: Juglas attīstības biedrība un Āgenskalna apkaimes biedrība. Jauniebraucēji tika aptaujāti par līdzīgu biedrību esamību viņu mītnes zemēs un noskaidrojās, ka tādas darbojas gan Ukrainā, gan Anglijā u.c. valstīs. Gan Juglas attīstības biedrība, kas pārstāv Rīgas iedzīvotājus, kuri dzīvo ap Juglas ezeru, gan Āgenskalna apkaimes biedrība iepazīstināja ar savu tapšanas vēsturi, kurā lielu lomu spēlējusi vēlme uzlabot apkaimes teritoriju, veicināt tās attīstību un dzīves apstākļus, kā arī aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Šo apkaimju iedzīvotāji apvienojušies, lai uz izaicinājumiem paskatītos kā attīstības iespējām; lai iedzīvotāju balss, apvienota kopienā, izskanētu daudz spēcīgāk un izdotos panākt pozitīvas pārmaiņas. Klātesošie uzzināja par šo biedrību būtiskākajām aktivitātēm, ja paveiktajiem un vēl procesā esošajiem projektiem, kā arī aicināja jauniebraucējus kļūt par apkaimju biedrību biedriem.

Pēc iepazīšanās ar apkaimju biedrībām un to īstenotajām aktivitātēm pasākuma dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem, dalīties savās pārdomās un pieredzē, kā arī pārrunāt aktuālos jautājumus.  Diskusijas gaitā tika izteikti arī vairāki ierosinājumi, tostarp ierosinājums uzlabot Rīgas sabiedriskā transporta grafika saprotamību, kā arī ierosinājums rīkot vairāk iekļaujošu aktivitāšu.

Tikšanās noslēgumā interesentiem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa bibliotēku divās grupās, kā arī reģistrēties kā bibliotēkas lietotājiem.

Tikšanās tiek rīkotas pašvaldības īstenotā projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros.

Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Šī projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.