Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.


Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietāmšeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem, populārākajās ziemas peldētāju vietās – Lucavsalas līcī, Ķīpsalā, Vakarbuļļos, Vecāķos un Bābelītī – ūdens kvalitāte ir laba un peldēties atļauts.

Nedaudz sliktāka ūdens kvalitāte ir Daugavas peldvietā “Rumbula”, kur patlaban peldēties nav ieteicams. Atkārtotas ūdens analīzes šajā peldvietā veiks nākamnedēļ.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Oktobra sākumā veiktās analīzes liecina, ka visās šajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte.

Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.


Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

Vairāk par Rīgas un citām Latvijas pludmalēm- šeit.


 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, 17. septembrī Vecmīlgrāvja apkaimē tika aizvadīts piektais seminārs, kurā iedzīvotāji varēja papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos. Nākamie divi semināri šoruden notiks Imantas un Latgales apkaimēs.

“Darbs pie patvertņu tīkla attīstības turpinās – ir piesaistīts arī ERAF un Rīgas domes finansējums. Tomēr drošība nav tikai infrastruktūra, civilā aizsardzība lielā mērā ir pašu cilvēku rokās, uzņemoties atbildību ne vien par sevi, bet arī cilvēkiem sev apkārt, veidojot savu atbalsta tīklu un atbalstot vienam otru. Svarīga loma šajā procesā ir apkaimju kustībām, un Rīgas pašvaldība kopā ar Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi turpinās stiprināt sadarbību ar apkaimēm un apkaimju aktīvistiem, lai ikviena krīzes situācija mūs atrastu sagatavotus un vienotus,”

uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš

Semināru, kas bija paredzēts Jaunciema, Mangaļsalas, Sužu, Trīsciema, Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Vecāķu apkaimju iedzīvotājiem, apmeklēja aptuveni 50 interesenti. Seminārs būs skatāms arī ierakstā mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība” un Vecmīlgrāvja punkta Facebook grupā.

Semināru atklāja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš, bet moderēja Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Vecmīlgrāvja punkta apkaimju koordinators Jānis Tirziņš.

Tika apskatītas piecas tēmas:

  • pretošanās rokasgrāmata;
  • Vecmīlgrāvja punkta apkaimes no dažādiem civilās aizsardzības skatu punktiem;
  • finanšu pakalpojumu pieejamība krīzes situācijā;
  • psiholoģiskā pašpalīdzība;
  • rīcība X stundā un 72 stundu soma, tās saturs.

Semināra beigās iedzīvotajiem tika sniegta iespēja uzdot jautājumus un saņemt ekspertu atbildes, kā arī bija iespēja izpētīt nokomplektētu 72 stundu somu un tās saturu.

Vislielāko interesi radīja tēmas par patvertnēm, to ierīkošanu, evakuācijas ceļiem no apkaimēm – dzelzceļa šķērsošana, trauksmes apziņošana un informācijas aprite, kā arī aizsardzība ķīmisku avāriju gadījumā ostas teritorijās.


Šogad semināri visa gada garumā notiek septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti pieci semināri – Teikā, Āgenskalnā, Centrā, Bolderājā un Vecmīlgrāvī. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit:

Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks 17. septembrī, no plkst. 18.00 līdz 20.00 Vecmīlgrāvja apkaimē, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Kamerzālē. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.


Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikuma formu – ŠEIT.

Šis seminārs paredzēts iedzīvotājiem no šādām apkaimēm: Jaunciems, Mangaļsala, Suži, Trīsciems, Vecdaugava, Vecmīlgrāvis, Vecāķi, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Vecmīlgrāvja punktā.

Semināra sākumā klātesošos informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem. Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes eksperti analizēs aktuālo situāciju Vecmīlgrāvja apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām, par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, kā arī par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.


Semināri tiek organizēti Rīgas apkaimju punktos visa gada garumā. Šobrīd aizvadīti četri semināri – Teikā, Āgenskalnā, Centrā un Bolderājā. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.


Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Satiksmes mierināšanas nolūkos, līdz oktobra beigām Rīgā izbūvēs vēl 61 jaunu ceļa ātrumvalni. Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs. Šobrīd darbi norit piecās apkaimēs – Āgenskalnā, Iļģuciemā, Pleskodāle, Torņakalnā un Zasulaukā.

Šajā vasarā 11 Rīgas apkaimēs Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvējis 59 jaunus ātrumvaļņus un iesākto ir plānots turpināt, līdz oktobrim izbūvējot vēl 61 jaunu ātrumvalni.

Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Beberbeķos, Čiekurkalnā, Dārzciemā, Dzirciemā, Iļģuciemā, Imantā, Jaunciemā, Juglā, Latgalē, Mežciemā, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Zasulaukā un Zolitūdē. Tāpat līdz rudenim Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, paredzēts izbūvēt divus ātrumvaļņus par kuriem pašvaldība informēja pasvasarī.

Šobrīd ātrumvaļnus izbūvē Āgenskalnā – Zvanu ielā Nr.6, Torņkalnā – Telts ielā Nr.2A, Zasulaukā – Kūdras ielā Nr.6 un Kūdras ielā Nr.8A.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

Pilns ielu saraksts, kurās līdz oktobra beigām izbūvēs ātrumvaļņus, apskatāms pievienotajā sarakstā, kurā ar zaļu krāsu atzīmētas vietas, kurās darbi jau ir noslēgušies – ŠEIT.

 

Stipra vēja un intensīvu viļņu ietekmē Rīgas līcī, tieši pie krasta var veidoties pārrāvuma straumes – spēcīgas zemūdens straumes, kas veidojas, viļņu enerģijai atgriežoties jūrā, un var ātri aiznest peldētājus prom no krasta, izraisīt paniku un apdraudēt dzīvību. Tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās uzstādījis īpašas brīdinājuma zīmes, aicinot peldētājus uzmanīties gan pašiem, gan neatstāt bērnus bez uzraudzības.

Kas ir pārrāvumu straume?

Prom no krasta vērsta spēcīga straume, kas var izveidoties stirpa jūras puses vēja laikā;

Straumes izveidošanās vietu, tās spēku un pastāvēšanas ilgumu nav iespējams droši paredzēt;

Var parādīties ļoti ātri, pēkšņi uzrodoties vietās, kur tās tikko vēl nemaz nebija;

Straume parasti veidojas tieši tādā dziļumā, kur cilvēki peldas, respektīvi sākot no 0,5 m līdz 0,8 m dziļumā;

Pie pašas ūdens malas straume parasti ir paralēla krastam un tādu nozīmīgu spēku sasniedz tikai vietās, kur ir stāva nogāze;

Var būt pamanāma kā tumšāka josla starp viļņiem, kur ūdens virsa šķiet mierīgāka, zona ūdenī ar manāmi atšķirīgu ūdens krāsu, putaina līnija ar ūdenszālēm un smilti, kas virzās prom no krasta.

Kā rīkoties, ja ir sanācis iekļūt pārrāvuma straumē?

Jāsaglabā miers;

Jācenšas noturēties virs ūdens;

Jāpeld paralēli krastam;

Kad esat izkļuvuši no straumes vai tā kļuvusi vājāka, jāpeld uz krastu.

Jāatceras:

Nepeldēt pret straumi – uz krastu;

Straumes ātrums var būt lielāks par jūsu peldēšanas ātrumu;

Peldot pret straumi – zaudēsiet spēku;

Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112.

Ģeoloģijas doktors, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents Jānis Lapinskis norāda, ka Rīgas līcī pārrāvuma straumes (rip current) parādība ir novērojama ļoti reti un īpašos apstākļos. Lai izveidotos pārrāvuma straumes, ir jābūt pietiekami intensīviem viļņiem, un tiem krastā jāpienāk vairāk vai mazāk perpendikulāri. Tad katrs vilnis, kas pietuvojas krastam, pienes ūdeni seklūdens daļai, un tam kaut kā ir jātiek prom. Prom ūdens aizplūst nevis vienmērīgi visā krasta posmā, bet veidojas tādas kā koncentrācijas zonas, kurās ūdens tek projām. Tās ir vietas, kur patiešām var izveidoties nopietna atstraume samērā platā joslā, kuras robežas nemaz nebūs tik izteikti redzamas. Ja cilvēks pazīst jūru, šīs vietas, kur notiek ūdens aizplūšana, ir ar aci redzamas – viļņi šajās vietās ir tādi kā pieplacināti, tiem nav balto galotņu.

Vienmēr jāuzmanās vietās, kur upes ietek Rīgas līcī:

Daugavas ietekas abās malās – Mangaļsalas pludmalē un Daugavgrīvas pludmalē, pieejā no Flotes ielas puses, tuvāk Daugavas akvatorijam, molam.

Lielupes ietekas malā, Buļļu salas pludmalē.


Vairāk par pašvaldības pludmalēm – ŠEIT.


 

Lai uzlabotu vides pieejamību un sniegtu iespēju pilnā apmērā izmantot peldvietas iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” tagad nodrošina iespēju izmantot īpašus peldēšanās ratiņkrēslus.

“Katram cilvēkam ir jābūt iespējai izbaudīt jūru, smiltis un vasaru. Mēs turpinām darbu, lai Rīgas peldvietas būtu pieejamas ikvienam, un pakāpeniski ieviesīsim jaunus uzlabojumus,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Katrā no minētajām peldvietām ir pieejami divi pārvietojami peldēšanās ratiņkrēsli, kas paredzēti drošai peldēšanās nodrošināšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, asistenta pavadībā.

Šim ratiņkrēslam ir laba peldspēja, uzstādīšanai nav nepieciešami papildu instrumenti, tas ir viegli salokāms, pārvietojams un stabils. Krēsls balstās uz trīs platiem pumpējamiem riteņiem, kas papildus ūdenī nodrošina pludiņu funkciju, kā arī ir aprīkots ar roku balstiem, regulējams trīs dažādās sēžam pozīcijās, aprīkots ar drošības jostām.

Peldēšanās ratiņkrēsli peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” ir pieejami publiskai lietošanai bez maksas. Personu pavadošie asistenti ratiņkrēslus var saņemt peldvietu glābšanas stacijās pie glābējiem.

Katrā peldvietas pieejā ir izvietotas informācijas zīmes par peldēšanās ratiņkrēslu saņemšanas iespēju un norādīts glābšanas dienesta darbinieku tālruņa numurs.

 

Rīgas pašvaldība maijā plāno sākt vēl astoņu mobilitātes punktu būvniecību pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet maijā būvdarbus plānots sākt vēl astoņās vietās.

“Jo pasažieriem ērtāks būs sabiedriskais transports un dažādu sabiedriskā transporta veidu savienojumi, jo vairāk tas tiks izmantots ikdienā, un pilnvērtīgai Rīgas sabiedriskā transporta sistēmai tajā ir jāintegrē pasažieru vilciens. Ikvienā Eiropas lielpilsētā vilciens ir neatņemama sabiedriskā transporta sistēmas sastāvdaļa, uz to mērķtiecīgi ejam arī Rīgā. Transporta mijas punkti, ko izbūvējam, piesaistot ievērojamus ES fondu līdzekļus, ir obligāts priekšnoteikums ērtiem dažādu transporta veidu savienojumiem un tie ļaus nodrošināt, ka pilsētas sabiedriskais transports ir pastāvīgā un pasažieriem draudzīgā mijiedarbībā ar pasažieru vilcieniem,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu.

Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks veidota ērta un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Būvdarbu vietās izveidos drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabos satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, atvērtas un segtas velonovietnes, novietnes kravas velosipēdiem, laukumus elektroskūteru novietošanai. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai.
Ņemot vērā jauno infrastruktūru un ierobežoto pašvaldības teritoriju, mobilitātes punktu būvdarbu zonās paredzēts veikt arī atsevišķu koku ciršanu, savukārt, lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijā iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, mobilitātes punktu būvniecības laikā pie dzelzceļa pieturas punktiem pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Būvdarbus veiks SIA “Baltijas būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” izbūves projekts tiek īstenots ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 2.3.1. “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidīgu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk kā 10 miljoni eiro, no tiem 2,27 miljoni eiro ir pašvaldības finansējums.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Pilsētas attīstības departamentu.

🔎 Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi – ŠEIT.
🔎 Mobilitātes punktu vizualizācijas skatāmas – ŠEIT.

 

Zilais karogs šogad plīvos trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un otro gadu arī pie Bābelīša, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā piektdien, 16. maijā, Saulkrastos.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps uzsver: “Šogad Rīga ir saņēmusi trīs Zilos karogus – tas apliecina, ka mūsu pašvaldības peldvietas atbilst augstiem kvalitātes un drošības standartiem. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka. Pērn būtiski infrastruktūras uzlabojumi veikti pie Bābelīša ezera, bet šogad uzlabojumus turpināsim Vakarbuļļu pludmalē, kur plānots atjaunot dušu paviljonu un izbūvēt glābšanas dienesta staciju. Zilais karogs ir apliecinājums tam, ka peldvietā ir nodrošināta augstas kvalitātes ūdens, laba apsaimniekošana, drošība, kā arī pieejama informācija un iespējas vides izglītībai. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un aicinu rīdziniekus un pilsētas viesus izmantot Rīgas piedāvātās atpūtas iespējas.”

Vakarbuļļu pludmalē zilais karogs šogad tiks pacelts jau 18. reizi, Vecāķu pludmalē – 8. reizi, bet pie Bābelītes ezera peldvieta zilo karogu saņems jau otro reizi, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiks veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Pērn peldvietās pašvaldība ir veikusi dažādus nozīmīgus infrastruktūras atjaunošanas darbus. Peldvietā “Vakarbuļļi” atjaunotas koka seguma pastaigu laipas 181 m2 platībā, nodrošinot vides pieejamību, labiekārtota Bābelītes ezera teritorija – uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili, atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums. Peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi” tiks nodrošināti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī veikts bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonts aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un peldvietā “Ķīpsala”. 2025. gadā paredzēts turpināt dažādus uzlabojumus.


  Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.


 

Šodien, 19. maijā, Ķīpsalas peldvietā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) atklāja jauno peldēšanas sezonu visās galvaspilsētas peldvietās. Patlaban Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Par atpūtnieku drošību visās oficiālajās peldvietās un arī peldvietā Ķīšezerā, kas vēl nav ieguvusi oficiālās peldvietas statusu, šosezon rūpēsies aptuveni 60 pašvaldības policijas glābēju.

“Neraugoties uz lēnīgo pavasari, rīdzinieki beidzot var gludināt savus peldkostīmus, jo Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija Rīgas peldvietās sāk strādāt vasaras režīmā un galvaspilsētas pludmales ir sagatavotas peldēties gribētāju un saulē zvilnētāju uzņemšanai. Lai mums visiem šogad droša, veldzējoša un gara peldsezona,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Arī šogad Rīgā turpinām uzlabot pašvaldības peldvietas, lai nodrošinātu ērtu un drošu atpūtu rīdziniekiem un pilsētas viesiem pie ūdens. Pērn labiekārtojām Bābelīša ezera apkārtni, šogad – Vakarbuļļu pludmali, kur atjaunosim dušu paviljonu un būvēsim jaunu glābšanas staciju. Rīga arī šogad saņēmusi trīs Zilos karogus – apliecinājumu augstiem kvalitātes standartiem. Paldies Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu! Aicinu ikvienu izmantot Rīgas daudzveidīgās iespējas atpūtai pie ūdens,”

pauž Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kā ierasts, arī šogad glābēji drošību uz ūdens un peldvietās uzraudzīs katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt atsevišķās glābšanas stacijās, tomēr jāņem vērā, ka naktsmaiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā dienā.

“Aptuveni 17% galvaspilsētas teritorijas klāj ūdens, turklāt esam apveltīti ar garu piekrastes ūdeņu zonu – gada siltajā sezonā šie faktori paredz pastiprinātu uzmanību iedzīvotāju drošībai uz ūdens un tā tuvumā. Lai to nodrošinātu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija savā darbā arī šosezon turpinās izmantot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, tostarp bezpilota lidaparātus. Ņemot vērā esošos izaicinājumus, mēs turpinām nemitīgi attīstīt pašvaldības policijas tehniskās un operacionālās spējas, lai jau tuvāko gadu laikā ieviestu arī automatizētus dronu lidojumus ar mākslīgā intelekta analītikas funkcijām,”

norāda Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

RVPP aicina atpūtniekus nebūt pārgalvīgiem, kā arī apdomīgi izvērtēt savas peldēšanas prasmes un apkārtējās vides riskus, jo tieši šie ir biežākie iemesli nelaimes gadījumiem uz ūdens un tā tuvumā. Vienlaikus ir būtiski vecākiem kopā ar atvasēm pārrunāt drošības noteikumus, kā arī rūpīgi sekot līdzi to uzvedībai pie ūdens un pašiem rādīt priekšzīmi jaunākajai paaudzei. Nereti pieaugušie ir tie, kuri jauniešiem rāda ne to labāko piemēru, piemēram, lēkšanu uz galvas vai peldēšanu aiz bojām un tālu no krasta.

Aizvadītajā sezonā pašvaldības policijas glābēji Rīgas oficiālajās peldvietās izglāba četras slīkstošas personas, 80 peldētājiem sniedza pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī atrada un vecākiem nogādāja 12 nomaldījušos bērnus. Tāpat 2024. gada peldsezonas laikā glābēji deviņas reizes veica meklēšanas darbus zem ūdens un pārbaudīja 455 kuģošanas līdzekļus.

Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šī gada peldsezonā (Vakarbuļļos 18. un Vecāķos 8. reizi) tiks pacelti Zilie karogi, kas apliecina vides izglītības un informācijas pieejamību, teicamu ūdens kvalitāti, apsaimniekošanas un servisa nodrošināšanu un drošību peldvietā. Otro reizi Zilais karogs tiks pacelts Bābelīša peldvietā.

Astoņās oficiālajās peldvietās un 19 aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs peldsezonas laikā reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu – peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām Mājokļu un vides departaments (MVD) ūdens monitoringu turpinās veikt arī sešās oficiālajās peldvietās.

Peldsezonā peldvietās un aktīvās atpūtas zonās būs izvietoti 72 sanitārie mezgli, no kuriem 22 paredzēti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Apkope sezonā tiks veikta katru dienu.

Sākot peldsezonu, Rīgas peldvietās jau būs pieejama uzlabota un atjaunota infrastruktūra:

  • Atjaunotas koka seguma pastaigu laipas 181 m2 platībā, nodrošinot vides pieejamību peldvietā “Vakarbuļļi”;
  • Labiekārtota Bābelītes ezera teritorija – uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili. Atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums;
  • Iegādāti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi”;
  • Veikti bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonta darbi aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un peldvietā “Ķīpsala”.

2025. gadā plānotie uzlabojumi:

  • Uzlabota un atjaunota infrastruktūra – pastaigu laipas, atpūtas soli, pārģērbšanās kabīnes, sauļošanās zviļņi, volejbola laukumi u.c.;
  • Pakāpeniski atjaunoti peldvietu informatīvie stendi Daugavgrīvas, Rumbulas, Ķīpsalas, Lucavsalas un Lucavsalas līča peldvietās;
  • Atjaunos smilts segumu peldvietās un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm – Lucavsalas peldvietā, Velnezerā, Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, Buļļupē pie Birzes ielas u.c.;
  • Renovēs Rumbulas peldvietas pieejas gājēju celiņu;
  • Notiks Vakarbuļļu peldvietas dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas remonta darbi;
  • Izbūvēta jauna koka seguma laipa Vecāķu peldvietas pieejā no Vēlavas ielas;
  • Uzsākta Vakarbuļļu peldvietas glābšanas dienesta stacijas būvniecība.

MVD peldsezonas laikā (vasaras sezonā) peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās nodrošina patstāvīgu teritoriju uzturēšanu – atkritumu savākšanu un izvešanu, zāliena pļaušanu, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšanu, apstādījumu kopšanu, labiekārtojuma elementu uzturēšanu, atjaunošanu, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.


  Vairāk par pašvaldības peldvietām Mājokļu un vides departamenta mājas lapāŠEIT.