Jaņa Rozentāla Mākslas skolas 80. gadskārtā 4. kursa studenti 2025. gada pavasarī iesāka īstenot sienas gleznojumu “Putnu dārzs” pie rotaļu laukuma Zasulaukā, Kurpnieku ielā 2. Šogad projekts ir papildināts ar jauniem gleznojumiem, kā arī audio stāstiem, kas iepazīstina ar attēloto putnu raksturīgo dzīves telpu un uzvedību.

Ceturtdien, 22. oktobrī, atklāta sienas gleznojuma otrā – noslēdzošā – kārta.

Sienas gleznojuma idejas koncepta autore ir 4. kursa audzēkne Kate Minkeviča, kura pārraudzīja projekta realizāciju.

“Žoga dizainā apvienoju dažādus stilizētus, Latvijā sastopamus putnus un to dzīves vietas, lai iepazīstinātu bērnus ar Latvijas dabu. Izvēlēta toņu gamma, kas pelēkajās dienās ieviestu krāsu rotaļu laukumā,”

saka Kate Minkeviča.

Piesaistītie pedagogi Vita Jurjāne un Vladislavs Rublis priecājas par studentu atsaucību, veidojot sienas gleznojumu neierasti lielā izmērā un sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperti ir izveidojuši aprakstus par attēlotajiem putniem, kas ir ieskaņoti audio stāstos un būs turpmāk nolasāmi ar QR koda palīdzību.

Sienas gleznojums tapis sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldi un ir aizsākums jaunai platformai, kas sniedz iespēju jaunajiem māksliniekiem radoši izpausties pilsētvidē.


📸 FOTO


 

Skolas 80. gadskārtas ietvaros Jaņa Rozentāla Mākslas skolas 4. kursa studenti 2025. gada pavasarī iesāka īstenot sienas gleznojumu “Putnu dārzs” pie rotaļu laukuma Zasulaukā, Kurpnieku ielā 2. Šogad projekts ir papildināts ar jauniem gleznojumiem, kā arī audio stāstiem, kas iepazīstina ar attēloto putnu raksturīgo dzīves telpu un uzvedību.

22.oktobrī

14.00 tiks atklāta sienas gleznojuma otrā – noslēdzošā kārta.

Sienas gleznojuma idejas koncepta autore ir 4.kursa audzēkne Kate Minkeviča, kura pārraudzīja projekta realizāciju.

“Žoga dizainā apvienoju dažādus stilizētus, Latvijā sastopamus putnus un to dzīves vietas, lai iepazīstinātu bērnus ar Latvijas dabu. Izvēlēta toņu gamma, kas pēlēkajās dienās ieviestu krāsu rotaļu laukumā”.

Piesaistītie pedagogi – Vita Jurjāne un Vladislavs Rublis priecājas par studentu atsaucību, veidojot sienas gleznojumu neierasti lielā izmērā un sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperti ir izveidojuši aprakstus par attēlotajiem putniem, kas ir ieskaņoti audio stāstos un būs turpmāk nolasāmi ar QR koda plīdzību.

Sienas gleznojums tapis sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Izglītības, Kultūras un Sporta departamenta Kultūras pārvaldi un ir aizsākums jaunai platformai, kas sniedz iespēju jaunajiem māksliniekiem radoši izpausties pilsētvidē.

 

Turpinot mobilitātes punktu tīkla attīstību Rīgā, līdz 2029. gada beigām plānots izveidot vēl desmit jaunus mobilitātes punktus pie dzelzceļa stacijām un nozīmīgiem sabiedriskā transporta mezgliem. Rīgas dome trešdien, 23. septembrī, sēdē izskatīja un atbalstīja desmit jauno mobilitātes punktu projektu īstenošanu, kuru kopējās plānotās izmaksas ir līdz 26,63 miljoniem eiro.

Jaunie mobilitātes punkti papildinās jau izbūvēto 15 mobilitātes punktu tīklu pie Rīgas dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem. Tos paredzēts attīstīt pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu puses un Rīgas starptautiskās autoostas, kā arī pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Daugmale”, “Depo”, “Āgenskalns”, “Jāņavārti”, “Imanta”, “Jugla”, “Torņakalns” un “Zasulauks”.

Projektu mērķis ir turpināt multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstību Rīgā, stiprinot dzelzceļa lomu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu un uzlabojot tā sasaisti ar pilsētas sabiedrisko transportu, gājēju, velosatiksmes un mikromobilitātes infrastruktūru.

Projektu ietvaros paredzēts izbūvēt un uzlabot gājēju un veloinfrastruktūru, izbūvēt velonovietnes un īslaicīgās stāvvietas, gājēju pārejas un uzlabot satiksmes organizāciju. Tāpat paredzēta apgaismojuma, lietusūdens kanalizācijas un citu nepieciešamo inženierkomunikāciju pārbūve un izbūve, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtošana un apzaļumošana.

Desmit jauno mobilitātes punktu projektu kopējās plānotās izmaksas ir līdz 26,63 miljoniem eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums paredzēts līdz 14,99 miljoniem eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums līdz 11,64 miljoniem eiro.

Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu puses un Rīgas starptautiskās autoostas integrēšanai pilsētvidē kopumā paredzēti līdz 11,90 miljoniem eiro. Savukārt astoņu pārējo dzelzceļa staciju un pieturas punktu mobilitātes punktu attīstībai paredzēti līdz 14,73 miljoniem eiro.

 

Naktī no 5. uz 6. septembri Rīgas centrā un apkaimēs norisināsies mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, kas ir kļuvis par iecienītu Rīgas kultūras dzīves notikumu un jau 21. reizi septembra pirmajās brīvdienās pulcinās Rīgas iedzīvotājus un viesus uz plašu, bezmaksas kultūras un mākslas programmu.

“Baltās nakts” laikā norisināsies 30 kultūras notikumi Vecrīgā, pilsētas centrā un tās apkaimēs: Āgenskalnā, Zasulaukā, Dzirciemā, Brasā, Skanstē, Grīziņkalnā, Teikā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā.

Šī gada “Baltās nakts” pasākumi norisināsies tādās vietās kā LU Botāniskais dārzs, SunsStudio, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa un Rātslaukums, Neatkarības laukums, Bastejkalna parks, Rīgas Kongresu nams, Vērmanes dārzs, Latvijas Leļļu teātra pagalms, Francijas institūts Latvijā, Radošais kvartāls “Veldze”, K. K. fon Stricka villas pagalms, LKA Nacionālā filmu skola, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Ghetto Games amfiteātris, VEF Kultūras pils, Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parks un citās vietās.

Apmeklētāji varēs doties uz jau ierastiem un iemīlētiem “Baltās nakts” programmas notikumiem – ikgadējo eksperimentālās mūzikas festivālu “Skaņu mežs”, projektu “Videogrāfija” un “Satori” dzejas diskotēku. “Baltā nakts” šogad aicinās iepazīt ielu mākslu kopā ar mākslinieku Daini Rudeni Sarkandaugavā, doties uz Antonijas ielas svētkiem, līdzdarboties Bastejkalnā interaktīvajā vides instalācijā “Elpa / Relaxation field”, izbaudīt, kā Antonio Vivaldi slavenie “Četri gadalaiki” vēsturiskā atskaņojumā satiekas ar elektronisko mūziku Grīziņkalnā vai kopā ar starptautiskiem māksliniekiem diskutēt par gaļas patēriņa ietekmi uz vidi, sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību festivālā “Māksla par gaļas nodokli” radošajā kvartālā “Veldze”.

Vairāki mākslinieki un mākslinieku apvienības, piemēram, Voldemārs Johansons, Krista Vindberga-Auzniece, Oto Holgers Ozoliņš, Those Guys Lighting, Līga Spunde, Hanele Zane Putniņa un Ieva Putniņa īpaši “Baltajai naktij” veidos vides instalācijas dažādās Rīgas vietās. Bet virkne mākslas un kultūras festivālu – Dzejas dienas, laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”, īsfilmu festivāls “2ANNAS”, nakts galeriju programma “Riga Last Thursday” – piedāvās savas “Baltās nakts” programmas.

Programmā būs arī izstādes, dārza svētki, kultūras programmas un diskusijas.

Pilnu programmu aicinām apskatīt un saplānot savu maršrutu www.baltanakts.lv.

2026. gada mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts” aicina paraudzīties uz pilsētu kā dzīvu, daudzslāņainu ekosistēmu, kurā līdzās cilvēkam pastāv arī augi, dzīvnieki, kukaiņi un citas dzīvās būtnes. Sauklis “Pilsēta atplaukst tur, kur esam mēs” atgādina, ka pilsētas vitalitāti un identitāti neveido tikai ēkas, ielas un infrastruktūra, bet arī attiecības starp cilvēkiem, dabu un apkārtējo vidi. Tēmas centrā ir līdzdalība, koprade, atbildība un spēja ieraudzīt to, kas ikdienas steigā bieži paliek nepamanīts. Tas ir stāsts par visiem, kuri veido pilsētas dzīvo audumu – dzīvniekiem, augiem un neredzamajiem procesiem, kas uztur pilsētu dzīvu. Tikai apzinoties šo daudzveidību un savstarpējo saistību ar pilsētas iedzīvotājiem, iespējams radīt vidi, kurā pilsēta patiesi var atplaukt.

Šī gada mūsdienu kultūras foruma vizuālo tēlu veidojusi viena no spilgtākajām savas paaudzes Latvijas māksliniecēm Ieva Putniņa. Vizuālās identitātes pamatā ir trīs jaunradītas mākslinieces gleznas, kurās pilsētā sastopamie dzīvnieki savā starpā mijiedarbojas visdažādākajās kombinācijās.

Foruma idejas pamatā ir pilsētas atvēršana laikmetīgās mākslas aktivitātēm vienas nakts garumā, piedāvājot plašu un daudzveidīgu kultūras programmu. “Baltās nakts” tradīcija aizsākās Parīzē 2002. gadā. Vēlāk Parīzei pievienojās Brisele, Madride, Rīga un Roma, izveidojot kopīgu sadarbības tīklu “Eiropas Baltās naktis” (Nuits Blanches Europe). “Baltās nakts” tradīciju turpina pilsētas ne tikai Eiropā, bet arī Kanādā, ASV, Japānā un citviet. Rīgā projekts ar nosaukumu Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts” tiek īstenots kopš 2006. gada. Tā mērķis ir motivēt sabiedrību atklāt mūsdienu kultūras daudzveidību un raisīt plašāku interesi par kultūras notikumiem, izpausmēm un pārmaiņām. “Baltā nakts” notiek gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs, atklājot pilsētu, kas atvērta dažāda vecuma, tautību un sociālās piederības grupu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. “Baltās nakts” pasākumi tradicionāli notiek ne vien kultūrai un mākslai ierastās vietās, bet arī neierastā vidē, veicinot kultūras jēdziena uztveres robežu paplašināšanu.

Visi “Baltās nakts” pasākumi ir bez maksas.

Pasākuma organizators informē, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai. Pasākuma organizators neuzņemas atbildību par trešo personu veiktu foto un/vai video uzņemšanu un to izmantošanu.

Plašāka informācija: www.baltanakts.lv, www.liveriga.com; sociālajos tīklos Instagram, Facebook un TikTok @baltanakts

Informācijai: Linda Vītola| lv@bernay.agency , mediji@riga.lv

Vērojot sabiedrības novecošanās tendences ne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī Eiropā, Rīgas pašvaldības Labklājības departaments 2025. gadā ir sācis izstrādāt rīcības plānu personu ar demenci aprūpes risinājumiem. Tā mērķis ir nodrošināt arvien kvalitatīvāku, pieejamāku, cieņpilnāku un mūsdienīgāku atbalstu cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem un viņu tuviniekiem.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, Rīgas sociālās aprūpes centros ir izveidotas un pielāgotas īpašas telpas cilvēkiem ar demenci. Tās iekārtotas atbilstoši šo klientu vajadzībām un uztveres īpatnībām, vienlaikus radīti apstākļi, lai veicinātu cilvēku neatkarību un pašaprūpes spēju saglabāšanu. Nozīmīgs solis ir arī sensorās vides attīstība. Sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” izveidota mūsdienīga sensorā telpa, kas piedāvā līdzsvarotu vidi miera, drošības un maņu stimulācijas pieredzei un palīdz uzlabot cilvēku emocionālo labsajūtu un kognitīvās funkcijas.

Rīgā personas ar demenci vai viegliem un mēreniem kognitīviem traucējumiem darba dienās var saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus. Tie ietver sociālo prasmju saglabāšanu un attīstīšanu, izglītošanu, lietderīga brīvā laika pavadīšanu, kā arī psihosociālu atbalstu gan pašām personām, gan viņu tuviniekiem. Dienas aprūpes centri sniedz arī sociālā darba, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, piedāvājot alternatīvu institucionālajai aprūpei, piemēram, pansionātiem.

Dienas aprūpes centri Rīgā personām ar demenci:

“Ozolaine” Zandartu iela 2A, tālruņi +37126039913, +37167202113;

“Duntes Ozoli”, Pededzes iela 4, tālrunis +37167304532;

“Oāze” Biešu iela 6-49, tālrunis +37127788147;

“Liepa” Valentīna iela 16, tālruņi +37120589730, +37129180464;

“Agate” Bruņinieku iela 8, telpa 5A, tālrunis +37129240963;

“Žubītes” Katoļu iela 22/24, tālrunis +37128356548.

Papildinot pieejamo atbalsta klāstu, Rīgā darbojas arī konsultatīvais centrs personu ar demenci atbalstam. Tas piedāvā bezmaksas informatīvu un praktisku atbalstu ģimenēm, kurās ir cilvēks ar demenci vai novērojamas tās pazīmes. Centra darbību nodrošina SIA “Aprūpes centrs “Agate””, piedāvājot vienotu saziņas tālruni +371 61111161. Centrs atrodas Ģertrūdes ielā 12, un tas ir pieejams darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.30, savukārt telefoniskās konsultācijas iespējams saņemt līdz plkst. 19.00. Plašāka informācija mājaslapā www.infodemence.lv.

Konsultatīvā centra mērķis ir atbalstīt gan personas ar demenci, gan viņu tuviniekus, piedāvājot:

  • informāciju par demences problemātiku un slimības norisi;
  • konsultācijas par medicīniskiem, sociāliem un praktiskiem jautājumiem;
  • seminārus tuviniekiem un aprūpētājiem;
  • atbalsta grupu tīkla veidošanu dienas aprūpes centros;
  • tematiski izglītojošus pasākumus.

Šāds atbalsta mehānisms būtiski papildina Rīgā pieejamos sociālos pakalpojumus, veicinot savlaicīgu palīdzības sniegšanu, izpratni par demenci un uzlabojot dzīves kvalitāti gan cilvēkiem, kuri sirgst ar šo slimību, gan viņu ģimenēm.


Lai sniegtu iedzīvotājiem plašāku informāciju un praktisku atbalstu, Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv pieejami informatīvie materiāli par dienas aprūpes centriem cilvēkiem ar demenci, kā arī resursi par demences pazīmēm un palīdzības iespējām – šeit.

Savukārt vietnē veseligsridzinieks.lv publicēta informācija par vecuma demences izpausmēm un tās variantiem – skatīt šeit.


 

20. maijā Imantā norisinājās NVO nama sezonas noslēguma pikniks un diskusija “Sienas gleznojumi Tavā apkaimē – kultūras daudzveidība vai strīdus ābols?”, pulcējot māksliniekus, apkaimju aktīvistus, pašvaldības pārstāvjus un citus interesentus sarunai par ielu mākslas lomu pilsētvidē.

Šoreiz tikāmies neierastā vidē – pasākums notika nevis NVO nama iekštelpās, bet ārtelpā, kas lieliski sasaucās ar vakara tēmu. Atvērtā vide un svaigais gaiss radīja patīkamu gaisotni sarunām, diskusijām un ideju apmaiņai.

Vakara īpašais viesis, mākslinieks Dainis Rudens, stāstīja par savu ceļu no grafiti zīmētāja līdz ielu māksliniekam, atklājot, kā laika gaitā mainījusies viņa pieeja mākslai un attiecības ar pilsētvidi. Viņš dalījās pieredzē par sienu gleznojumu tapšanu dažādās Rīgas apkaimēs un uzsvēra, cik būtiska šajos procesos ir sadarbība ar vietējām kopienām, kuru viedokļi mēdz būt “raibi kā dzeņa vēders” – ļoti dažādi un ne vienmēr viegli savienojami ar mākslinieka iecerēm.

Diskusijā piedalījās arī Linda Veisa no Sarkandaugavas attīstības biedrības, Ruta Beināre no biedrības “Zasulaukam un Šampēterim”, kā arī Vaiva Gavare no Rīgas Pilsētas attīstības departamenta, savukārt sarunu moderēja pētnieks un kurators Valts Valters Kronbergs. Sarunās tika skarti gan praktiski jautājumi par sienu gleznojumu tapšanu un saskaņošanu, gan plašāki jautājumi par ielu mākslas nozīmi apkaimju identitātes veidošanā.


Vakara gaitā izskanēja doma, ka, lai gan sabiedrībai bieži vien visvieglāk pieņemami ir dekoratīvi un vizuāli simpātiski motīvi, ilgtermiņā mākslai pilsētvidē būtu jāspēj nest arī dziļākus vēstījumus – rosināt domāt, uzdot jautājumus un bagātināt publisko telpu ne tikai vizuāli, bet arī saturiski. Vienlaikus tika atzīts, ka vietējo kopienu gaidas vai institucionālie nosacījumi reizēm mākslinieku var arī “sastindzināt”, liekot meklēt līdzsvaru starp radošo ieceri un apkārtējās vides prasībām.


Sirsnīgs paldies Dainim Rudenim, Lindai Veisai, Rutai Beinārei, Vaivai Gavarei un Valtam Valteram Kronbergam par vērtīgajām sarunām un pieredzes stāstiem, kā arī visiem pasākuma apmeklētājiem par klātbūtni, iesaisti un kopīgi veidoto radošo noskaņu.

Pasākumu organizēja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

Pirmo reizi šajā apkaimē 16. un 17. maijā dzelzceļa stacijā “Zasulauks” apkārtnes iedzīvotāji un stacijas viesi varēs novērtēt savu gatavību krīzes situācijām.

Izstāde būs bez maksas un apmeklētāji varēs praktiski saprast, kas nepieciešams 72 stundu somā un kā sagatavoties situācijām, kad palīdzība var kavēties.

Otra izstādes daļa aicina ielūkoties Zasulauka un Šampētera kaimiņu “somās” jeb tajā, kas izpaliek ārpus oficiālajām vadlīnijām, tomēr cilvēki paši uzskata par svarīgu krīzes gadījumā. Tieši šī izstādes daļa, kas tapusi, intervējot tuvējās apkārtnes iedzīvotājus, aicina apmeklētājiem izprast savu personīgo gatavību neplānotām situācijām un, iespējams, atbildēt uz jautājumiem, kas atlikti.

18. maijā ikviens ir aicināts pieteikties uz klātienes diskusiju Kalnciema studijā (Kalnciema iela 48), kurā kopā ar apkaimes biedrību “Zasulaukam un Šampēterim”, Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekspertiem atbildēs uz izstādē iesniegtajiem jautājumiem, kā arī skaidros, kā tieši mūsu apkaimē sagatavoties krīzes situācijām.

 Dalība diskusijā tikai ar iepriekšēju pieteikšanos – ŠEIT.

Pasākumam tiks nodrošināta tiešraide biedrības Facebook lapā.

Projektu īsteno biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Zasulauka manufaktūras parks pie dzelzceļa stacijas “Zasulauks” šoruden ieguvis jaunu vizuālo akcentu – izkrāsots sienas fragments, kurā attēlotas Šampētera un Zasulauka vietzīmes un iedzīvotāju ierosinātās idejas.

Septembrī biedrība “Zasulaukam un Šampēterim” aicināja iedzīvotājus aptaujā dalīties ar savām pārdomām, ko iedzīvotājiem nozīmē šī apkaime. Oktobrī ikviens varēja arī praktiski piedalīties – izmēģināt ielu mākslas tehnikas un papildināt sienu ar saviem zīmējumiem.

Apvienojot iedzīvotāju gleznojumus un aptaujas rezultātus, mākslinieki izveidojuši vienotu sienas gleznojumu, kurā iestrādātas atpazīstamas apkaimes vietas un simboli. Tajā redzama LU Botāniskā dārza teritorija ar Taureņu māju, Zasulauka stacija un pat garāmbraucošs vilciens. Attēlā atrodama arī vietējo iecienīts ziemas galamērķis – kāpa, bērnu un jauniešu grāmatu namiņš, kafejnīcas, mežs, basketbola laukums un bieži sastopamie eži. Zinošākie pamanīs arī norādes uz kosmonautikas pionieri Frīdrihu Canderu, kura vārdā nosaukta tuvējā iela un kurā viņš ir dzīvojis bērnībā.

Zasulauka manufaktūras parks pēdējo gadu laikā piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – no mazapmeklētas teritorijas tas kļuvis par iedzīvotāju iecienītu vietu sportošanai, pastaigām un atpūtai. Drīzumā parkā plānots īstenot nākamo attīstības soli – uzstādīt apgaismojumu.

Projektu īsteno biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk par biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” aktualitātēm var uzzināt un sekot līdzi biedrības Facebook lapā – ŠEIT.


 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais, sestais, seminārs notiks 22. oktobrī, no plkst. 18.00 līdz 20.00 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta telpās, Slokas ielā 161. Rīgas pašvaldība aicina Imantas un tai blakus esošo apkaimju iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.


Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikuma formu. Tāpat iespējams pieteikties klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punktā Slokas ielā 161.


Šis seminārs paredzēts iedzīvotājiem no šādām apkaimēm: Beberbeķi, Dzirciems, Iļģuciems, Imanta, Mūkupurvs, Pleskodāle, Šampēteris, Zasulauks un Zolitūde, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punktā.

Semināra sākumā klātesošos informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem. Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes eksperti analizēs aktuālo situāciju Imantas apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām, par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, kā arī par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiek septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti pieci semināri – Teikā, Āgenskalnā, Centrā, Bolderājā un Vecmīlgrāvī. Pēdējais, septītais seminārs notiks novembrī Latgales apkaimē. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit.

Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Satiksmes mierināšanas nolūkos, līdz oktobra beigām Rīgā izbūvēs vēl 61 jaunu ceļa ātrumvalni. Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs. Šobrīd darbi norit piecās apkaimēs – Āgenskalnā, Iļģuciemā, Pleskodāle, Torņakalnā un Zasulaukā.

Šajā vasarā 11 Rīgas apkaimēs Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvējis 59 jaunus ātrumvaļņus un iesākto ir plānots turpināt, līdz oktobrim izbūvējot vēl 61 jaunu ātrumvalni.

Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Beberbeķos, Čiekurkalnā, Dārzciemā, Dzirciemā, Iļģuciemā, Imantā, Jaunciemā, Juglā, Latgalē, Mežciemā, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Zasulaukā un Zolitūdē. Tāpat līdz rudenim Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, paredzēts izbūvēt divus ātrumvaļņus par kuriem pašvaldība informēja pasvasarī.

Šobrīd ātrumvaļnus izbūvē Āgenskalnā – Zvanu ielā Nr.6, Torņkalnā – Telts ielā Nr.2A, Zasulaukā – Kūdras ielā Nr.6 un Kūdras ielā Nr.8A.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

Pilns ielu saraksts, kurās līdz oktobra beigām izbūvēs ātrumvaļņus, apskatāms pievienotajā sarakstā, kurā ar zaļu krāsu atzīmētas vietas, kurās darbi jau ir noslēgušies – ŠEIT.