Arhīvs birkai: Rīgas domē

Apstiprināts Rīgas 2026. gada budžets: uzsvars uz drošu, veselīgu un gudru galvaspilsētu

Trešdien, 21. janvārī, Rīgas domes deputāti apstiprināja galvaspilsētas budžetu 2026. gadam, kur galvenās prioritātes ir ģimenes, izglītība, drošība, ekonomikas izaugsme un infrastruktūras attīstība.

“Jau vasarā, saņemot pirmos budžeta aprēķinus, apzinājāmies, ka pašvaldībai naudas būs tikpat vai pat mazāk nekā pērn, kamēr Rīgas vajadzības turpina augt. Mūsu uzdevums bija ar esošajiem līdzekļiem šīs vajadzības nosegt gudrāk un atbildīgāk. Tāpēc šis nav ekstravagantu solījumu budžets, bet reāls, cilvēcīgs budžets salīdzinoši sarežģītos apstākļos. Kā trīs bērnu tēvam man svarīgākais ir, lai Rīga kļūst drošāka un cilvēcīgāka pilsēta, kur ģimenes izvēlas dzīvot, palikt un atgriezties,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

“Satiksmes jomā mūsu prioritātes ir skaidras – salaboti tilti un drošas ielas. Esam parakstījuši līgumu par Vanšu tilta pārbūvi, šogad atklāsim atjaunoto Zemitāna tiltu un pabeigsim Kundziņsalas pārvadu. Vienlaikus budžetā esam paredzējuši projektēšanu arī citiem tiltiem, lai nākotnes darbus sāktu laicīgi un kvalitatīvi. Taču visam pārējam nav nozīmes, ja mums nav drošas satiksmes, tāpēc šis budžets paredz jaunas gājēju pārejas, apgaismotas ielas un mierinātu satiksmi skolu zonās. Tā ir viena no būtiskākajām šī budžeta izvēlēm. Šis budžets ir par pilsētu, kur cilvēki jūtas droši, pārliecināti un gaidīti.”

Nodarbinātības sektora spiediens uz atalgojumu ir samazinājies un valsts pārvalde kopumā virzās uz efektivitātes palielināšanu, atalgojums ir viens no atslēgas jautājumiem budžeta plānošanā. Nodokļu reformas negatīvā ietekme uz pašvaldību budžetiem no Finanšu ministrijas puses ir atbilstoši novērtēta un iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) izpildes dati ir stabili, kas dod iespēju plānot finanses ilgtermiņā un piesardzīgi attīstīt jaunus pakalpojumus. Aizdevumu procentu likmes pēdējā gada laikā ir stabilizējušās, izvairoties no bīstamām svārstībām un dod iespēju optimistiski raudzīties uz saistību izdevumiem, ņemot vērā pilsētas ambīcijas infrastruktūras attīstībā, secina pašvaldības finanšu eksperti.

Budžeta ieņēmumi

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā ieplānojusi 1,5 miljardu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 37,6 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā tika plānots. Ieņēmumu palielinājumu nosaka, galvenokārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums, pamatojoties uz Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm.

Budžeta izdevumi

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,7 miljardu eiro apmērā, kas ir tikai par nieka 8,3 miljoniem vairāk nekā pērn. Izdevumu stabilizācija saistīta ar pauzi starp lielo infrastruktūras projektu realizāciju Kundziņsalas pārvads tiks pabeigts pavasarī, bet Vanšu tilta atjaunošanas projekts ir tikai sākotnējās stadijās un šo projektu izbūvei, saskaņojot ar valdību tiek plānots aizņēmums. Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2026. gadā nedaudz samazināsies un veidos 137,3 miljonus eiro.

Atalgojums

Atalgojuma palielinājums pašvaldības iestādēs var tikt saistīts tikai kopā ar strukturālām reformām, amata vietu pārskatīšanu un efektivitātes uzlabošanu. Rīgas domes priekšsēdētāja, viņa vietnieku, domes komiteju priekšsēdētāju un viņu vietnieku, kā arī domes deputātu mēnešalgas likmes 2026. gadā netiks mainītas un atalgojums tiks saglabāts 2023. gada līmenī.

Būtiski atlīdzības ierobežojumi 2026. gadā noteikti saistībā ar piemaksām, naudas balvām, prēmijām un virsstundu darba apmaksu.

No 2026. gada 1. janvāra atbilstoši izmaiņām Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” pašvaldība ir paredzējusi 2,7 miljonus eiro, lai darbiniekiem palielinātu mēnešalgu no 740 eiro līdz 780 eiro. Minimālās algas izmaiņas pašvaldībā ietekmē aptuveni 4700 darbiniekus. Vislielākais šajās amatu grupās nodarbināto īpatsvars ir izglītības sektorā. Savukārt neapliekamais minimums palielināts no 510 eiro līdz 550 eiro mēnesī.

Šajā gadā paredzēts atalgojuma palielinājums Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem, kuri nodrošina pamatfunkcijas, Rīgas pašvaldības bāriņtiesas darbiniekiem, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrā un Rīgas sociālajā dienestā no 5 % līdz 10 %.

Investīcijas un satiksme

Rīgas pašvaldība 2026. gadā plāno vairāk nekā 200 miljonu eiro investīcijas izglītībā, transporta nozarē un pilsētvides attīstībā. No šī apjoma 78 miljoni eiro paredzēti nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai, tostarp Vanšu, Jorģa Zemitāna un Gaisa tilta atjaunošanai, kā arī Kundziņsalas pārvada un Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecībai. Savukārt 5,3 miljoni eiro tiks novirzīti pilsētvides labiekārtošanai un gājēju drošības uzlabošanai — paredzēts ierīkot 20 jaunas gājēju pārejas, uzlabot 40 esošās, izveidot piecas drošas skolas zonas un attīstīt jaunu veloinfrastruktūru.

Drošība – papildus 2 miljoni eiro policijas atalgojumam

“Viena no manām prioritātēm būs drošības stiprināšana Rīgā. Šogad palielināsim Rīgas pašvaldības policistu atalgojumu par diviem miljoniem eiro, par 16% palielinot kārtībniekiem, par 8% – 10% inspektoriem. 2026. gada sākumā tiks pabeigts investīciju projekts policijas vienotā vadības un videonovērošanas centra izveidei Lēdurgas ielā 26, lai nodrošinātu augstākas reaģēšanas spējas krīzēs. Savukārt civilās aizsardzības jomā paredzēts kopā ar valsts finansējumu attīstīsim un labiekārtosim 146 pašvaldības patvertnes, kā arī uzsāksim līdzfinansējuma programmu daudzdzīvokļu ēku pagrabu sakārtošanā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas pašvaldība turpinās finansēt Ukraiņu atbalsta centra darbību.

Ratnieks informē, ka arī šogad plānotas būtiskas investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūrā. Tiks turpināti Mežaparka sākumskolas būvniecības darbi (15,3 miljoni eiro), kā arī tiks pabeigta piecu izglītības iestāžu āra stadionu atjaunošana – Rīgas Dārzciema vidusskolā (Vietlavas ielā), Rīgas Jaunciema pamatskolā, 45.vidusskolā, Rīgas Anniņmuižas vidusskolā, Rīgas Ziepniekkalna vidusskolā. Papildus ar fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” finansiālu atbalstu tiks atjaunota āra sporta infrastruktūra un labiekārtota teritorija Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolā.

“2026. gada Rīgas pilsētas budžets, manā ieskatā, ir iepriekš uzsākto satiksmes infrastruktūras objektu pabeigšanas un sabiedrības vienotības budžets. Līdzās jau uzsāktajiem un galvaspilsētai vitāli svarīgiem lielajiem satiksmes plūsmu sakārtošanas darbiem, šī Rīgas domes sasaukuma nozīmīgākais uzdevums ir pilnvērtīgi un jēgpilni ieviest Vienotās skolas principus, jo tikai tā mēs Rīgā un Latvijā kļūsim par saliedētu sabiedrību. Jaunievedums šajā mācību gadā būs pilotprojekts, kurā skolām būs iespēja sākumskolas vecuma bērniem organizēt izglītojošas un sportiskas nodarbības arī pēc mācību gada beigām līdz Jāņiem – primāri tas būs viens no instrumentiem skolas direktoru rīcībā, lai sekmētu Vienotās skolas ieviešanu, protams, vienlaikus tas būs arī praktisks atspaids ģimenēm, kurām nereti sagādā grūtības saplānot bērna nodarbināšanu vasaras brīvlaikā,” uzsver Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis. “Sociālajā jomā šajā gadā nozīmīgs darbs būs Rīgas Sociālā dienesta reforma, kas ies roku rokā ar atalgojuma un darba vides uzlabošanu sociālajiem darbiniekiem. Savukārt kultūrā gada centrālais notikums būs Rīgas 825. dzimšanas dienas svinības, ko plānojam par vērienīgu un krāšņu pasākumu mēneša garumā, radot notikumus, kas piesaistīs vismaz 300 tūkstošus apmeklētāju,”

saka V. Ķirsis

Izglītība

Lai sekmētu latviešu valodas apguvi un lietošanu Rīgas skolās un skolēnu vidū, atbalsta pasākumiem mācību procesam valsts valodā pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās piešķirti papildus 3,9 miljoni eiro.

Rīga palielinās līdzfinansējumu vecākiem, kuru bērni mācās privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs: līdz četru gadu vecumam no 450,12 eiro uz 501,91 eiro, obligātās sagatavošanas vecumā no 297,63 eiro uz 351,98 eiro.

Sociālā joma

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 16,2 miljoni eiro, līdz ar to kopumā Rīgas pilsētas budžetā ģimeņu un sociālajai politikai atvēlēti 158,2 miljoni eiro.

Būtiski paplašināts atbalsts ģimenēm un bērniem, nodrošinot 1,3 miljonu finansējumu vēl 2025. gada domes lēmumam par jaundzimušo pabalsta palielinājumu. Tāpat pašvaldība paplašina pakalpojumu loku ģimenēm ar bērniem.

Reaģējot uz Rīgas sabiedrības novecošanas tendencēm 2026. gadā papildus finansējums tiks nodrošināts aprūpei mājās un sociālās aprūpes centru pakalpojumiem, lai nodrošinātu iespējami ātru pieeju šim pakalpojumam. Plānoti būtiski ieguldījumi pašvaldības sociālās aprūpes centru atjaunošanā.

Kultūra, sports un jaunatne

Rīgas 2026.gada atslēgas notikumi kultūrā tiks pavadīti Rīgas 825 dzimšanas gadadienas gaisotnē, kam piešķirts atbilstošs finansējums.

Infrastruktūra un ekonomikas izaugsme

“Satiksmes organizācijas un infrastruktūras ilgtspējas nodrošināšanai plānots attīstīt sabiedrisko transportu transporta mezglos un dzelzceļa tuvumā, kā arī atbalstīt investīcijas mobilitātes (pārsēšanās) punktu izveidē un jaunu autostāvvietu izbūvē. Rīgas pašvaldība turpinās arī mērķtiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu ūdensmalu atvēršanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem,”

stāsta Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks

2026. gadā tiks īstenotas reformas uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un investīciju piesaistei, sagatavoti arī grozījumi Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, lai paātrinātu attīstības ieceru īstenošanu un samazinātu administratīvo slogu attīstītājiem un uzņēmējiem, kā arī izmainīti saistošie noteikumi par terasēm, skatlogiem un nomas maksu par ceļa elementu lietošanu.

Vienlaikus šogad tiks pārskatītas Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta funkcijas, lai mazinātu administratīvo slogu Būvvaldē un departamentā.

123456

 

Rīga iegūst starptautisko “Angels Region” statusu – tiks godināti insulta aprūpes profesionāļi

Rīgas domē 19. janvārī plkst. 13.00 norisināsies apbalvošanas ceremonija par godu Rīgai kā pirmajai galvaspilsētai pasaulē, kas iegūst “Angels Region” statusu. Pasākums notiks sadarbībā ar “Angels Initiatives”, un tajā tiks godināti veselības aprūpes, neatliekamās medicīniskās palīdzības un izglītības jomas partneri, izceļot viņu ieguldījumu insulta pacientu aprūpes sistēmas attīstībā un sabiedrības izglītošanā.

Ceremonija notiks Rīgas domes Sēžu zālē, Rātslaukums 1.

“Angels Region” statuss ir starptautiska atzinība reģioniem, kuros insulta pacientu aprūpe tiek nodrošināta augstā kvalitātē, uzlabojot visu “insulta ceļu” – sākot no sabiedrības informētības un simptomu atpazīšanas līdz neatliekamās palīdzības reaģēšanai un ārstniecības iestāžu gatavībai nodrošināt savlaicīgu un atbilstošu ārstēšanu. Šis statuss apliecina mērķtiecīgu, koordinētu un vienotu darbu starp institūcijām, kas iesaistītas dzīvību glābšanā un pacientu rehabilitācijas iespēju uzlabošanā.

Apbalvošanas ceremonijas laikā paredzētas uzrunas un informatīvas prezentācijas par insulta aprūpes attīstību un sadarbības nozīmi, kā arī sertifikātu pasniegšana un pateicības izteikšana organizācijām, kuras devušas būtisku ieguldījumu “Angels Region” statusa sasniegšanā. Programmā iekļauts ieskats sabiedrības izglītošanas iniciatīvās, tostarp skolēnu izglītības programmā “Ā.T.R.I. Varoņi”, kas veicina izpratni par insulta pazīmēm un savlaicīgas rīcības nepieciešamību. Izglītības programmu “Ā.T.R.I. Varoņi” pasākumā pārstāvēs Mežciema pamatskola, kas bijusi aktīvākā dalībniece Rīgas pašvaldībā. Tāpat tiks izcelta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra un ārstniecības iestāžu loma, nodrošinot iespējami ātru palīdzību un ārstēšanas uzsākšanu.

Rīgas pašvaldība uzsver, ka “Angels Region” statusa iegūšana ir nozīmīgs sasniegums gan veselības aprūpes sistēmas attīstībā, gan Rīgas iedzīvotāju drošībā un labbūtībā. Insults ir viena no biežākajām smagu veselības sarežģījumu un mirstības izraisītājām, tādēļ sabiedrības informētībai, savlaicīgai simptomu atpazīšanai un koordinētai rīcībai ir izšķiroša nozīme dzīvību glābšanā un dzīves kvalitātes saglabāšanā.

Mediju pārstāvji ir laipni aicināti piedalīties pasākumā un atspoguļot atzinību saņemšanu.

 

Notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde

4. decembrī plkst. 15.00 Rātsnama Portretu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde.

Sēdes darba kārtībā – latviešu valodas apguves pieejamība un kvalitāte, redzējums vienotas pieejas ieviešanai latviešu valodas kursu organizēšanā un pārvaldībā, pieejamie resursi un lietderīga to izmantošana.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 04.12.2025. – pa tālruni 67012614 vai e-pastā: dace.paegle@riga.lv

 

Rīgas domē atklās Latgales etnogrāfiskās vēstniecības izstādi “Mantojums”

Rīgas vicemēri Edvards Ratnieks un Māris Sprindžuks otrdien, 11. novembrī plkst.10.00 Rātsnama 1. stāva foajē atklās Latgales etnogrāfiskās vēstniecības izstādi “Mantojums”.

Izstāde “Mantojums” apvieno divus projektus – “Lobs ar lobu sasatyka” un tautastērpu fotoprojektu “Pēcgarša”. Tā veltīta Latvijas valsts svētku mēnesim un tautas mantojuma saglabāšanai caur tautastērpu, kas simbolizē piederību savai zemei, valstij un kultūrai.

Mazās tautumeitas no izstādes “Lobs ar lobu sasatyka” tika izgatavotas par godu Latgales kongresa 2022. gada gadadienai. To pamatā ir rūpnīcas “Straume” ražotā lelle “Baiba”, kas 1967. gadā pārstāvēja Latviju pasaules izstādē EXPO Monreālā. Lelles tērptas dažādu Latvijas novadu tautastērpos, un izstāde jau pabijusi vairāk nekā 80 vietās pasaulē – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dubaijā, Dublinā, Belostokā un citur, nesot latviešu tradīciju un stāstu pasaulē.

Fotoprojekts “Pēcgarša” tapis kā turpinājums šim darbam. Tajā fotogrāfes Sintijas Lazdiņas darbos mazās tautumeitas redzamas kopā ar tautastērpu nēsātājiem, radot simbolisku tiltu starp paaudzēm. Fotogrāfijas papildina Zviedrijā dzīvojošās mākslinieces Kristīnes Lagzda Haapanen akvareļu un līniju zīmējumi, kā arī multimākslinieces Evikas Muižnieces darbi, kuros atspoguļots cilvēka mūža ritējums, savijoties ar Baltu zīmēm.

Izstāde jau bijusi skatāma lidostā “Rīga”, Cēsīs, Latgalē un pat Sicīlijā, bet tagad tā “piestājusi” Rīgā – kā iedvesmas un piederības apliecinājums.

“Izstāde “Mantojums” lai ir kā iedvesma – varbūt pat ceļam uz skatītāja tautastērpu! Mūsu moto ir: ‘Audzē sevī tautu meitu, audzē sevī tautu dēlu!’ Būsim stipri un patriotiski savas zemes, savas valsts un savas pilsētas dēli un meitas!”

uzsver Latgales etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja Iveta Seimanova

Izstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas domi un Rātsnamā būs skatāma līdz 19. novembrim.

 

Notiks Rīgas domes konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde

30. oktobrī plkst. 15.00 Rātsnama Portretu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde.

Sēdes darba kārtībā:

  1. Konsultatīvās padomes pārstāvju savstarpēja iepazīšanās un diskusija par sadarbības iespējām Konsultatīvās padomes ietvaros.
  2. Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vēlēšanas.
  3. Paveiktais sabiedrības integrācijas jomā Konsultatīvās padomes darbības laikā 2024.-2025. gadā.
  4. Citi jautājumi.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT. 

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 30.10.2025. – pa tālruni 67012614 vai e-pastā: dace.paegle@riga.lv.

 

Rīgas dome izveido jaunu Pretkorupcijas un labas pārvaldības komisiju caurspīdīguma veicināšanai pašvaldības darbā

Rīgas domes deputāti trešdien, 15. oktobrī, nolēma izveidot jaunu Rīgas pašvaldības Pretkorupcijas un labas pārvaldības komisiju un apstiprināja tās nolikumu. Šī institūcija turpinās iepriekšējās pretkorupcijas komisijas darbu, bet ar paplašinātu fokusu uz labas pārvaldības principu ieviešanu, tostarp iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, digitālo risinājumu attīstību un sabiedrības iesaisti korupcijas novēršanā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo modeli, kur uzsvars bija galvenokārt uz korupcijas risku pārvaldību, interešu konfliktu novēršanu un trauksmes celšanu, jaunā komisija iegūs plašākas pilnvaras labas pārvaldības veicināšanā. Tā ne tikai uzraudzīs pretkorupcijas stratēģijas īstenošanu, bet arī:

  • Izvērtēs iepirkumu sistēmu un pilnveidos atklātības mehānismus;
  • Sekmēs labas pārvaldības principu ieviešanu interešu pārstāvības procesos;
  • Izvērtēs un uzlabos pašvaldības digitālos risinājumus, lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu;
  • Veicinās ētiskuma un godprātības stiprināšanu administratīvajā darbā un autonomajās funkcijās;
  • Noskaidros sabiedrības viedokli un nodrošinās komunikāciju, iesaistot iedzīvotājus korupcijas risku mazināšanā.

Komisijas sastāvā iekļaus Rīgas domes deputātu frakciju vai bloku pārstāvjus, Rīgas pilsētas izpilddirektoru, kā arī pašvaldības Centrālās administrācijas Audita un revīzijas pārvaldes vadītāju, Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieku un Cilvēkresursu pārvaldes vadītāju. Deputāti, kas nav frakciju vai bloku sastāvā, var pievienoties komisijai, ja izteiks rakstisku vēlmi. Par komisijas sastāvu un vadību Rīgas dome vēl lems.

Komisija strādās kā konsultatīva un koordinējoša institūcija, pieņemot lēmumus vienprātīgi vai ar balsu vairākumu, ja nepieciešams. Sēdes būs atklātas, izņemot gadījumus ar ierobežotas pieejamības informāciju, un to materiāli tiks publicēti pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.

Šis solis ir daļa no Rīgas domes centieniem stiprināt pārvaldības kvalitāti, reaģējot uz sabiedrības prasībām pēc lielākas atklātības un efektivitātes.

 

Rīgas domes deputāti atzinīgi vērtē RNP progresu vairākās jomās; aicina nogaidīt ar jauna zīmola izstrādi

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas jaunievēlētie deputāti šonedēļ iepazinās ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) paveikto un nākotnes iecerēm, secinot, ka ir panākts būtisks progress vairākās jomās. Tomēr, ņemot vērā, ka vēl nav veikta pašvaldības turpmākās līdzdalības izvērtēšana šajā uzņēmumā, deputāti nolēma aicināt RNP valdi pagaidām vēl neslēgt līgumu par jauna zīmola izstrādi.

“Pēdējo gadu laikā RNP ir būtiski uzlabojis klientu apkalpošanu un komunikāciju, tāpat aktīvi darbojas finansējuma piesaistīšanā ēku siltināšanā. Tomēr mums vēl nav pilnīgas skaidrības par uzņēmuma nākotni, jo līdz gada beigām tiks veikts izvērtējums, vai un kā pašvaldībai jāsaglabā līdzdalība RNP un kādus stratēģiskos mērķus kapitālsabiedrībām izvirzīt. Ņemot vērā, ka var tikt pieņemts lēmums gan par pašvaldības līdzdalības saglabāšanu uzņēmumā, gan tās mazināšanu, vai arī, piemēram, par uzņēmuma sadalīšanu, jauna zīmola risinājums RNP var nebūt vairs aktuāls. Tāpēc nolēmām aicināt uzņēmuma valdi pagaidām nesākt līguma slēgšanas procesu,” uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“RNP ir milzīgs attīstības potenciāls, tādēļ mums kā pašvaldībai jāsaprot, kādus stratēģiskos mērķus uzņēmumam noteikt. Mums ir vienlaikus jāsabalansē uzņēmuma kapitāla vērtības pieaugums un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana iedzīvotājiem, kā arī jāņem vērā, lai RNP izaugsme nekropļotu konkurenci ēku apsaimniekošanas tirgū. Pašvaldības līdzdalības izvērtējums uzņēmumā sniegs iespēju skaidri noteikt, kāds RNP attīstības modelis būs piemērotākais,” norādīja E. Treija.

Pašvaldības tiešās līdzdalības RNP pārvērtēšanas procesu plānots pabeigt līdz rudenim un tad rezultātus vērtēt komitejas sēdē, bet gada nogalē pieņemt domes lēmumu par tālāko rīcību.

Komitejas sēdē deputāti minēja, ka uzņēmums kļuvis iedzīvotājiem draudzīgāks un saprotamāks, augusi klientu apkalpošanas kvalitāte un izveidots ērts pašapkalpošanās portāls. Tāpat RNP ir izdevies Rīgu izvirzīt ēku renovācijas projektu līderos, šogad ALTUM programmā piesakot lielu skaitu māju. Panākts arī būtisks uzlabojums darbā ar parādniekiem – uzņēmums seko līdzi, lai neveidotos nekontrolēti parādi un aktīvi kārto vēsturisko parādu bāzi. Izveidotās mobilās uzkopšanas komandas uzlabojusi māju un to teritoriju uzkopšanas kvalitāti. Deputāti arī norādīja atsevišķām nepilnībām RNP darbā, ko uzņēmuma vadība solīja iespēju robežās novērst.

RNP šogad sācis izstrādāt jaunu zīmola identitāti, par ko tika izsludināts konkurss. RNP vēlas veicināt atpazīstamību, taču vienlaikus veidot to tādu, lai veicinātu uzņēmuma vērtības paaugstināšanu. Jaunā identitāte palīdzētu attīstīties vairākos virzienos, piemēram, sākot darbību arī reģionos, tāpat attīstīt citu biznesa potenciālu – gan īres namu būvniecību un uzturēšanu, gan viedo un zaļo tehnoloģiju ieviešanu.

Rīgas pašvaldība plāno kompensēt dzīvojamo māju attīstītājiem ieguldījumus publiskās infrastruktūras attīstībā

Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu, kas paredzēs kompensācijas uzņēmējiem, ja vienlaikus ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību tie veiks arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Saistošo noteikumu projekts “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” izstrādāts ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzīvokļu māju būvniecību, Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN). Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

“Ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem vēlamies sasniegt vairākus prioritārus mērķus vienā solī – stimulēt mājokļu būvniecību Rīgā, sakārtot publisko infrastruktūru un izdarām to operatīvi. Rīgai ir atbildība ieklausīties uzņēmējos, kuri investē pilsētas attīstībā, tāpat pilsētai ir pienākums radīt visiem uzņēmējiem vienādus un godīgus spēles noteikumus. Sākotnēji plānots, ka jaunie saistošie noteikumi darbosies, attīstot mājokļu tirgu, bet nākotnē šādu mehānismu varētu ieviest arī sadarbībā ar tiem investoriem, kuri iegulda biroju un ražošanas ēku būvniecībā.”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projekts paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā investīcijām jābūt vismaz 3 miljonu eiro apmērā, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras tās izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

Saistošo noteikumu projektu sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Rīgas pašvaldība šonedēļ publicēs tīmekļvietnē www.riga.lv un ikviens varēs izteikt savu viedokli vai priekšlikumus.

Saistošo noteikumu projekts vēl būs jāapstiprina Rīgas domei.

 

Rīgas domē pašvaldību vadītāji ar ekspertiem diskutē par iekšējās drošības uzlabošanu kara draudu gadījumā

Lai veicinātu pašvaldību, valsts un privātā sektora sadarbību iekšējās drošības uzlabošanai iedzīvotājiem kara draudu gadījumā, Rīgas rātsnamā piektdien, 28. februārī, notika slēgts seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem. Pasākumu organizēja Rīgas dome, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF).

“Ir sācies ceturtais gads, kad Krievija turpina pilna mēroga karu Ukrainā un ģeopolitiskā situācija skaidrāka nekļūst. Latvija ir NATO valsts un Latvija ir droša valsts, bet mēs dzīvojam līdzās agresorvalstij, tāpēc mums vienlaikus ir jādara savi mājasdarbi un jāgādā par savu drošību, mācoties no labākās pieredzes, tai skaitā no Somijas, protams, arī no Ukrainas. Laiks ir saspringts, tādēļ aicinu visus koncentrēties uz jau padarīto, jo tā mēs būsim stiprāki darīt nākamos neatliekamos darbus. Uzskatu, ka Krīzes vadības centra izveide Ministru prezidenta padotībā ir svarīgs solis, lai mēs efektīvi nodrošinātu Latvijas cilvēku aizsardzību jebkuras krīzes apstākļos. Tāpat esam apzinājuši Latvijā esošās patvertnes un patvērumam drošas vietas, kas ir pieejamas jau tagad, un panākuši vairāk nekā 22 miljonu eiro finansējumu no ES fondiem patvertņu sakārtošanai visā Latvijā. Mūsu mērķis ir nodrošināt patvēruma vietas pēc iespējas lielākam skaitam Latvijas cilvēku,”

uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Esmu gandarīts, ka Latvijā civilās aizsardzības jautājumiem beidzot esam pieķērušies pa īstam – ir darbi, kas darāmi nacionālā un valstiskā līmenī, tāpat savi uzdevumi ir katrai pašvaldībai. Izaicinājumu ir daudz, pierobežas pašvaldībām jo īpaši, savukārt citviet, toskait Rīgā, par ikdienu kļuvuši kiberuzbrukumi, sabotāžas akti. Mēs bijām un esam tam gatavi, bet drošībā ieguldīt ir mūsu visu pienākums, tādēļ, ja pašlaik 2% no Rīgas budžeta ir paredzēti mūsu cilvēku aizsardzībai, tad jau no nākamā gada pilsētas budžetā esmu uzdevis plānot šai jomai izdevumus 5% apjomā,”

norādīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Šis pasākums ir vērtīgs ieguldījums kopējas izpratnes veicināšanai par drošības politiku un krīzes vadību visos līmeņos. Pirms trīs gadiem akcentējām, ka krīzes vadībai vajadzīgs restarts, nepieciešama vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms, jāuzlabo komunikācija un datu apmaiņu, jābūt skaidrai finanšu un materiālo resursu piesaistei. Esam aktualizējuši un pārskatījuši civilās aizsardzības plānus, izstrādājuši to militārās sadaļas pielikumus, piedalījušies dažādās mācībās. Taču gatavība krīzēm, īpaši militārajam apdraudējumam, nepārtraukti jāuzlabo un jātestē. Gatavība krīzēm papīra formātā ir uzlabojusies, taču praktiskajā gatavībā joprojām jāturpina kopīgs darbs. Šodien pasākumā uzklausījām Ukrainas pieredzi, izskatījām tādus būtiskus jautājumus kā bumbu patvertņu veidošana, pieejamie finanšu un cilvēku resursi militārā apdraudējuma gadījumā un materiālās rezerves, kā arī izvērtējām notikušās valsts aizsardzības mācības,”

sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis

“Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju, līdz ar to uz mūsu pašvaldības pleciem gulstas īpaši liela atbildība. Rīgas pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 200 par derīgām atzītas droša patvēruma vietas, no kurām šogad esam iecerējuši izremontēt un labiekārtot 30. Svarīgi, ka esam no Iekšlietu ministrijas saņēmuši pozitīvas ziņas par iespēju piesaistīt būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu droša patvēruma vietu izveidei. Ja turpināsim tikpat mērķtiecīgi strādāt, tas mums tuvākajos gados ļaus izveidot vērā ņemamu bumbu patvertņu tīklu galvaspilsētā un ievērojami paaugstināt mūsu iedzīvotāju drošību militāra apdraudējuma gadījumā,”

pauda Rīgas vicemēre Linda Ozola

”Drošība” ir darbības vārds, tāpēc esam šeit pulcējušies, lai runātu par reāliem darbiem civilās aizsardzības uzlabošanā, kas balstīsies gan uz pašu, gan citu pieredzi, gan NATO uzstādījumiem. Ir nepieciešami gan normatīvie akti, gan attiecīgs finansējums, tāpat ir savlaicīgi jārunā ar drošības industriju, kas būvēs patvertnes, nodrošinās sakarus un veiks nepieciešamo apgādi. Krīzes situācijās ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot savus resursus pašvaldību un valsts vajadzībām. Tādēļ jānodrošina, ka vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti drošās piegādes ķēdēs pašvaldībās,”

uzsvēra DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele

Semināra gaitā tā dalībnieki izvērtēja valsts atbildīgo dienestu un pašvaldību spēju plānot, paredzēt finanšu un cilvēku resursus militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī novērtēt īstenoto mācību efektivitāti. Tāpat notika paneļdiskusijas par pašlaik aktuālajām un kopīgi risināmajām tēmām, sniedzot priekšlikumus un definējot konkrētas rīcības nepieciešamā rezultāta nodrošināšanai. Šis Rīgas domē bija jau otrais civilās aizsardzības seminārs pašvaldībām, valsts un privātajam sektoram, kas rīkots pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas, LPS un DAIF iniciatīvas.

Viena no diskusijām bija veltīta tematikai par bumbu patvertnēm un to pieejamību. Tāpat norisinājās saruna par pieejamiem finanšu un cilvēkresursiem, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu militārā apdraudējuma gadījumā. Savukārt noslēdzošā diskusija tika atvēlēta visaptverošas valsts aizsardzības mācību Namejs 2024 izvērtējumam.

Seminārā piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas vicemēre Linda Ozola, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele, Ukrainas pilsētas Hersonas vicemērs Vitālijs Bielobrovs, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, novadu un lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kā arī dažādu jomu eksperti.

Pasākuma laikā Rīgas domes foajē ikvienam bija skatāma unikāla 15 dažādu drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu izveidota ekspozīcija ar reāliem, taustāmiem piemēriem un praktisku informāciju.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī notika līdzīgs slēgtais seminārs par pašvaldību gatavību rīkoties un nodrošināt to kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās un militāra apdraudējuma gadījumā.

 

Norisināsies Rīgas domes konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos

Trešdien, 26. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rātsnama Zvanu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos.

Sēdes darba kārtība:

  1. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.
  2. Rīgas apkaimju attīstības komisijas darbība un aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas apkaimju attīstības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Spunde.
  3. Par Rīgas apkaimju biedrību paveikto un iespējām iesaistīt dažādas sabiedrības grupas, stiprinot piederības sajūtu apkaimei un pilsētai, veicinot pašiniciatīvu un sadarbību ar pašvaldību.
    Ziņo:
    • biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons;
    • biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” valdes loceklis Miķeļis Cinis;
    • biedrības “Brasa” valdes priekšsēdētājs Raivis Dejus;
    • Pļavnieku apkaimes biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Radziņa.
  4. Dažādi jautājumi.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir vairāku Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 26.02.2025. – pa tālruni 67012614 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.