Arhīvs birkai: Rīgas domē

Rīgas pašvaldība plāno kompensēt dzīvojamo māju attīstītājiem ieguldījumus publiskās infrastruktūras attīstībā

Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi jaunu saistošo noteikumu projektu, kas paredzēs kompensācijas uzņēmējiem, ja vienlaikus ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību tie veiks arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Saistošo noteikumu projekts “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” izstrādāts ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzīvokļu māju būvniecību, Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN). Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

“Ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem vēlamies sasniegt vairākus prioritārus mērķus vienā solī – stimulēt mājokļu būvniecību Rīgā, sakārtot publisko infrastruktūru un izdarām to operatīvi. Rīgai ir atbildība ieklausīties uzņēmējos, kuri investē pilsētas attīstībā, tāpat pilsētai ir pienākums radīt visiem uzņēmējiem vienādus un godīgus spēles noteikumus. Sākotnēji plānots, ka jaunie saistošie noteikumi darbosies, attīstot mājokļu tirgu, bet nākotnē šādu mehānismu varētu ieviest arī sadarbībā ar tiem investoriem, kuri iegulda biroju un ražošanas ēku būvniecībā.”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Noteikumu projekts paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā investīcijām jābūt vismaz 3 miljonu eiro apmērā, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras tās izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

Saistošo noteikumu projektu sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Rīgas pašvaldība šonedēļ publicēs tīmekļvietnē www.riga.lv un ikviens varēs izteikt savu viedokli vai priekšlikumus.

Saistošo noteikumu projekts vēl būs jāapstiprina Rīgas domei.

 

Rīgas domē pašvaldību vadītāji ar ekspertiem diskutē par iekšējās drošības uzlabošanu kara draudu gadījumā

Lai veicinātu pašvaldību, valsts un privātā sektora sadarbību iekšējās drošības uzlabošanai iedzīvotājiem kara draudu gadījumā, Rīgas rātsnamā piektdien, 28. februārī, notika slēgts seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem. Pasākumu organizēja Rīgas dome, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF).

“Ir sācies ceturtais gads, kad Krievija turpina pilna mēroga karu Ukrainā un ģeopolitiskā situācija skaidrāka nekļūst. Latvija ir NATO valsts un Latvija ir droša valsts, bet mēs dzīvojam līdzās agresorvalstij, tāpēc mums vienlaikus ir jādara savi mājasdarbi un jāgādā par savu drošību, mācoties no labākās pieredzes, tai skaitā no Somijas, protams, arī no Ukrainas. Laiks ir saspringts, tādēļ aicinu visus koncentrēties uz jau padarīto, jo tā mēs būsim stiprāki darīt nākamos neatliekamos darbus. Uzskatu, ka Krīzes vadības centra izveide Ministru prezidenta padotībā ir svarīgs solis, lai mēs efektīvi nodrošinātu Latvijas cilvēku aizsardzību jebkuras krīzes apstākļos. Tāpat esam apzinājuši Latvijā esošās patvertnes un patvērumam drošas vietas, kas ir pieejamas jau tagad, un panākuši vairāk nekā 22 miljonu eiro finansējumu no ES fondiem patvertņu sakārtošanai visā Latvijā. Mūsu mērķis ir nodrošināt patvēruma vietas pēc iespējas lielākam skaitam Latvijas cilvēku,”

uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Esmu gandarīts, ka Latvijā civilās aizsardzības jautājumiem beidzot esam pieķērušies pa īstam – ir darbi, kas darāmi nacionālā un valstiskā līmenī, tāpat savi uzdevumi ir katrai pašvaldībai. Izaicinājumu ir daudz, pierobežas pašvaldībām jo īpaši, savukārt citviet, toskait Rīgā, par ikdienu kļuvuši kiberuzbrukumi, sabotāžas akti. Mēs bijām un esam tam gatavi, bet drošībā ieguldīt ir mūsu visu pienākums, tādēļ, ja pašlaik 2% no Rīgas budžeta ir paredzēti mūsu cilvēku aizsardzībai, tad jau no nākamā gada pilsētas budžetā esmu uzdevis plānot šai jomai izdevumus 5% apjomā,”

norādīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Šis pasākums ir vērtīgs ieguldījums kopējas izpratnes veicināšanai par drošības politiku un krīzes vadību visos līmeņos. Pirms trīs gadiem akcentējām, ka krīzes vadībai vajadzīgs restarts, nepieciešama vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms, jāuzlabo komunikācija un datu apmaiņu, jābūt skaidrai finanšu un materiālo resursu piesaistei. Esam aktualizējuši un pārskatījuši civilās aizsardzības plānus, izstrādājuši to militārās sadaļas pielikumus, piedalījušies dažādās mācībās. Taču gatavība krīzēm, īpaši militārajam apdraudējumam, nepārtraukti jāuzlabo un jātestē. Gatavība krīzēm papīra formātā ir uzlabojusies, taču praktiskajā gatavībā joprojām jāturpina kopīgs darbs. Šodien pasākumā uzklausījām Ukrainas pieredzi, izskatījām tādus būtiskus jautājumus kā bumbu patvertņu veidošana, pieejamie finanšu un cilvēku resursi militārā apdraudējuma gadījumā un materiālās rezerves, kā arī izvērtējām notikušās valsts aizsardzības mācības,”

sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis

“Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju, līdz ar to uz mūsu pašvaldības pleciem gulstas īpaši liela atbildība. Rīgas pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 200 par derīgām atzītas droša patvēruma vietas, no kurām šogad esam iecerējuši izremontēt un labiekārtot 30. Svarīgi, ka esam no Iekšlietu ministrijas saņēmuši pozitīvas ziņas par iespēju piesaistīt būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu droša patvēruma vietu izveidei. Ja turpināsim tikpat mērķtiecīgi strādāt, tas mums tuvākajos gados ļaus izveidot vērā ņemamu bumbu patvertņu tīklu galvaspilsētā un ievērojami paaugstināt mūsu iedzīvotāju drošību militāra apdraudējuma gadījumā,”

pauda Rīgas vicemēre Linda Ozola

”Drošība” ir darbības vārds, tāpēc esam šeit pulcējušies, lai runātu par reāliem darbiem civilās aizsardzības uzlabošanā, kas balstīsies gan uz pašu, gan citu pieredzi, gan NATO uzstādījumiem. Ir nepieciešami gan normatīvie akti, gan attiecīgs finansējums, tāpat ir savlaicīgi jārunā ar drošības industriju, kas būvēs patvertnes, nodrošinās sakarus un veiks nepieciešamo apgādi. Krīzes situācijās ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot savus resursus pašvaldību un valsts vajadzībām. Tādēļ jānodrošina, ka vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti drošās piegādes ķēdēs pašvaldībās,”

uzsvēra DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele

Semināra gaitā tā dalībnieki izvērtēja valsts atbildīgo dienestu un pašvaldību spēju plānot, paredzēt finanšu un cilvēku resursus militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī novērtēt īstenoto mācību efektivitāti. Tāpat notika paneļdiskusijas par pašlaik aktuālajām un kopīgi risināmajām tēmām, sniedzot priekšlikumus un definējot konkrētas rīcības nepieciešamā rezultāta nodrošināšanai. Šis Rīgas domē bija jau otrais civilās aizsardzības seminārs pašvaldībām, valsts un privātajam sektoram, kas rīkots pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas, LPS un DAIF iniciatīvas.

Viena no diskusijām bija veltīta tematikai par bumbu patvertnēm un to pieejamību. Tāpat norisinājās saruna par pieejamiem finanšu un cilvēkresursiem, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu militārā apdraudējuma gadījumā. Savukārt noslēdzošā diskusija tika atvēlēta visaptverošas valsts aizsardzības mācību Namejs 2024 izvērtējumam.

Seminārā piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas vicemēre Linda Ozola, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja  Elīna Egle-Ločmele, Ukrainas pilsētas Hersonas vicemērs Vitālijs Bielobrovs, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, novadu un lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kā arī dažādu jomu eksperti.

Pasākuma laikā Rīgas domes foajē ikvienam bija skatāma unikāla 15 dažādu drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu izveidota ekspozīcija ar reāliem, taustāmiem piemēriem un praktisku informāciju.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī notika līdzīgs slēgtais seminārs par pašvaldību gatavību rīkoties un nodrošināt to kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās un militāra apdraudējuma gadījumā.

 

Norisināsies Rīgas domes konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos

Trešdien, 26. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rātsnama Zvanu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sēde sabiedrības integrācijas jautājumos.

Sēdes darba kārtība:

  1. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.
  2. Rīgas apkaimju attīstības komisijas darbība un aktivitātes Rīgas apkaimju attīstības veicināšanai.
    Ziņo: Rīgas apkaimju attīstības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Spunde.
  3. Par Rīgas apkaimju biedrību paveikto un iespējām iesaistīt dažādas sabiedrības grupas, stiprinot piederības sajūtu apkaimei un pilsētai, veicinot pašiniciatīvu un sadarbību ar pašvaldību.
    Ziņo:
    • biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons;
    • biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” valdes loceklis Miķeļis Cinis;
    • biedrības “Brasa” valdes priekšsēdētājs Raivis Dejus;
    • Pļavnieku apkaimes biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Radziņa.
  4. Dažādi jautājumi.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir vairāku Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 26.02.2025. – pa tālruni 67012614 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.

 

Pie Rīgas rātsnama svinīgi pacelts godalgā saņemtais karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā konkursā par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā šogad valstspilsētu kategorijā atzīta Rīga. Pie Rīgas rātsnama ceturtdien, 7. novembrī, tika svinīgi pacelta iegūtā balva – LTRK karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024”.

“Rīga ir paveikusi lielu darbu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi galvaspilsētā, tāpēc šodien un rītdien virs Rīgas domes plīvos Rīgas LTRK zelta godalgā saņemtais karogs “Uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta 2024″. Pēc tam nodosim šo karogu Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktam, lai to izkārtu pie savas ēkas un uzņēmējiem darītu zināmu to, ka Rīga ir vieta izaugsmei un uzņēmējdarbības attīstīšanai. Turpināsim darbu, lai arī uzņēmējdarbības vides jomā vēl daudz izaicinājumu un ir vieta izaugsmei,”

uzsvēra Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

“Lai gan kopumā salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzņēmēji ir bijuši kritiskāki par pašvaldību sniegumu, ir liels prieks, ka Rīgas dome kopsummā saņēma visaugstāko novērtējumu uzņēmējiem draudzīgākās valstspilsētas kategorijā. Var veidoties priekšstats, ka Rīgai ir visvairāk iespēju un resursu iegūt šādu balvu, bet tajā pašā laikā Rīgai ir visplašākais pārklājums, kas jānodrošina, lai sniegto pakalpojumu klāsts uzņēmumiem būtu apmierinošs un mijiedarbība ar uzņēmumiem veicinātu konkurētspēju un izaugsmi. LTRK mērķis ir ne tikai vērtēt, kā pašvaldībām veicas, bet arī sadarboties ikdienā, veidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspēju un eksportu. Nākamajā gadā LTRK aicina pašvaldības pievērst uzmanību birokrātijas mazināšanas jautājumam, pašvaldības attīstības stratēģijas vērtējumam, kā arī iesniegumu un dokumentu aprites ātrumam, jo mūsdienās sagaidām krietni ātrāku reakciju nekā normatīvajos aktos noteiktie termiņi,”

norādīja LTRK pakalpojumu padomes priekšsēdētājs Aldis Gulbis

📸 FOTO

Balvai par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību tās tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem:

  • pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā;
  • pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā;
  • pašvaldības pašvērtējuma;
  • uzņēmēju vērtējuma;
  • reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

Tostarp uzņēmumu vērtējuma kategorijā uzņēmēji aptaujāti par dažādiem uzņēmējdarbību ietekmējošiem faktoriem pašvaldībās, tostarp, kā uzņēmums vērtē pašreizējo pašvaldību atbalstu, vai uzņēmēji ir apmierināti ar infrastruktūru konkrētajā pašvaldībā un komunikāciju, kā arī citiem jautājumiem.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies gandrīz 6000 biedri, tostarp visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības. Biedrība pārstāv uzņēmēju intereses un tās galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja un eksports.

 

Rīga un Kobe atzīmē draudzības 50. gadadienu

Par godu Rīgas un Japānas pilsēta Kobes sadraudzības piecdesmitajai gadadienai, 3. jūnijā, abu pilsētu pārstāvji tikās Rātsnamā un svinīgi atklāja īpašu izstādi ’’Riga – Kobe 50’’, kā arī iestādīja sakuras dižstādu Uzvaras parkā.

Kobes delegāciju vicemēra Kazunori Ohara vadībā uzņēma Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un citi pašvaldības pārstāvji.

’’Draudzība un uzticēšanās iet roku rokā, ciešā draudzībā balstīta sadarbība nes augļus ilglaicīgi, tāpēc man ir liels prieks šodien Rīgā sveikt Japānas pilsētas Kobes delegāciju, lai kopā atzīmētu abu pilsētu pamatīgi būvētās un uzturētās sadraudzības saites. Mūs vieno kopīgas vērtības – demokrātija, drošība un savas kultūras godāšana, un tam ir neatsverama nozīme, attīstot arī ekonomisko sadarbību, lai vairotu mūsu pilsētu labklājību. Lai ilgs mūžs Rīgā dzimušajai un Kobē dzīvojošajai zilonītei Zuzei un lai šodien iestādītais sakuras koks kupli zeļ par godu pilsētu draudzības jubilejai,’’

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

 

’’Esam daudz mācījušies no Rīgas un plānojam to darīt arī turpmāk. Tuvāko dienu laikā apmeklēsim vairākus uzņēmumus, kas, mūsuprāt, ir vieni no spēcīgākajiem šajā pilsētā. Priecājos, ka varam gūt savstarpēju pieredzi un mūsu sadarbība plešas’’,

norāda Kobes vicemērs Kazunori Ohara.

Tūlīt pēc tikšanās atklāta izstāde ’’Riga – Kobe 50’’, kas atspoguļo skaistākos, interesantākos un nozīmīgākos momentus pilsētu sadarbībā. Izstāde būs skatāma līdz 28. jūnijam Rātsnama vestibilā.

  • Foto ieskats izstādes atklāšanā – ŠEIT

Turpinot 2012. gadā aizsākto tradīciju, Uzvaras parkā iedēstīts sakuras dižstāds, kas papildinās Rīgai savulaik dāvātos 114 šīs šķirnes kokus.

  • Foto sakuras stādīšanas brīžos – ŠEIT

Nākamajās dienās Kobes delegācijas pārstāvji viesosies vairākos uzņēmumos Rīgā, kā arī apmeklēs Rīgas Tehniskās universitātes Zinātņu un inovāciju centru.

Par abu pilsētu savstarpējo draudzību rīdziniekiem atgādina Kobes dārzs Āgenskalna apkaimē, kas veidots atbilstoši japāņu stila dārziem, kā arī 1993. gadā uz Kr. Valdemāra un Kalpaka bulvāra stūra novietotais pulkstenis, kas divās ciparnīcās rāda Rīgas un Kobes laiku. Otrs tāds pats pulkstenis atrodas Kobē.

Šajos sadraudzības gados arī Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam ir izveidojusies cieša sadarbība ar Kobes zooloģisko dārzu. Kobē gandrīz katrs zina, ka visu iemīļotā zilonīte Zuze pirms gadiem viņu pilsētā ieradās tieši no Rīgas. Kobes delegācijas pārstāvji atzīst, ka Zuze ir bijusi viens no prieka elementiem laikā, kad pilsētu skāra vērienīga zemestrīce. No mūsu zoodārza uz Kobi ir devušies arī lūšu pāris Hercogs un Lūsija, bet Kobe pretī atsūtījusi Japānas dzērves, makakus, sarkanās aras un sarkanos ibisus. Sadarbību starp Rīgas un Kobes zoodārziem plānots uzturēt arī turpmāk.

Sadraudzība aizsākās 1974. gada 18. jūnijā un kopš tā laika ir augusi, attīstījusies un stiprinājusies, aptverot dažādas abām pilsētām svarīgas jomas.

 

No 1. septembra Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentam pievienos Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi

Rīgas pašvaldības iestāžu reorganizācijas gaitā Ārtelpas un mobilitātes departamentu (ĀMD) jau šoruden, no 1. septembra, apvienos ar Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi (TLP).

✅ Pirmdien, 3. jūnijā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti atbalstīja izmaiņas ĀMD nolikumā, kas paredz līdz šā gada 1.septembrim TLP pievienot ĀMD.

Tāpat komiteja atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu apmēram 155 000 eiro apjomā ĀMD kapacitātes stiprināšanai un darba vietu iekārtošanai reorganizācijas procesā.

Reorganizācija ļaus ietvju un ielu uzturēšanu veikt efektīvāk, kā arī būs vieglāk koordinēt darba uzdevumus un resursus, mazinot sadrumstalotību.

Viens no mērķiem būs stiprināt kapacitāti, virzoties uz to, ka 80% no darbiem veic ārpakalpojums, bet 20% paliek ĀMD pārziņā. Tas nozīmē, ka būs iespēja paātrināt reaģēšanas laiku avārijas situāciju likvidēšanā, steidzamu izsaukumu apkalpošanā un citos gadījumos. Kā arī visi speciālisti strādās vienuviet, kas uzlabos darbu kapacitāti.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.

Jau ziņots, ka reorganizācija sākta 2023. gada martā, izveidojot jaunu pašvaldības iestādi – ĀMD, kurā tiek apvienotas vairākas līdzšinējās pašvaldības iestādes. Rīgas dome arī lēmusi, ka reorganizācija tiek veikta pakāpeniski.

Informēs par Rīgas domes aktualitātēm

Trešdien, 27. martā, plkst. 11.00 Rīgas rātsnamā notiks preses konference/tiešraide, kurā pašvaldības vadība informēs par kārtējās Rīgas domes sēdes jautājumiem un citām aktualitātēm, tostarp par privatizācijas procesa tiesiskuma pārbaudi pašvaldībā saistībā ar zemesgabaliem pie lidostas “Rīga”.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Māris Mičerevskis, Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova.

✅ Domes sēdē, kas sāksies plkst.12.00, deputāti spriedīs par Rīgas teritorijas civilās aizsardzības plāna apstiprināšanu, lems par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajiem noteikumiem, kā arī lems par citiem būtiskiem jautājumiem.

● Visu sēdes darba kārtību skatīt – ŠEIT

Preses konferencē tiks sniegta arī informācija par iekšējās izmeklēšanas gaitā veikto tiesiskuma pārbaudi saistībā ar privatizētajiem zemesgabaliem pie lidostas “Rīga,” ko domes priekšsēdētājs bija uzdevis veikt pilsētas izpilddirektoram.

Pasākums norisināsies rātsnama Sēžu zālē un tiks pārraidīts Rīgas domes mājas lapā, kā arī pašvaldības Facebook kontā.

✅ Preses konferencei varēs pievienoties arī attālināti, izmantojot šo saiti 

Tiešraidei tiks nodrošināts surdotulks.

Norisināsies Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde

Memoranda padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību.

🟩 Ceturtdien, 21. martā laikā no plkst. 9 līdz plkst. 11.00, Rātsnama Portretu zālē norisināsies Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

🟩 Sēdes darba kārtība:

1. Civilās aizsardzības pasākumu plāns.

Ziņotājs: Gints Reinsons, Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs.

2. Diskusija par plānotā Rīgas domes un nevalstisko organizāciju foruma tēmu un saturu.
3. Citi jautājumi.

🟩 Sēdes tiešraidi var vērot  – ŠEIT

 

Rīgas pašvaldība saņem starptautisko ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu

Rīgas pašvaldības Centrālā administrācija piektdien, 1. martā, saņēma starptautisko ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu, kas apliecina, ka iestādē ir ieviesta šī standarta prasībām atbilstoša pārvaldība.

“Šis sertifikāts kā atzinība no trešās puses apliecina, ka esam Rīgas pašvaldībā izstrādājuši kvalitatīvus vadības procesus un augstas prasības pašvaldības darba nepārtrauktības nodrošināšanai. Noteikti pie sasniegtā neapstāsimies un turpināsim darbu kvalitātes paaugstināšanai,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

ISO 9001 ir starptautisks kvalitātes vadības standarts, ka veicina procesa pieejas piemērošanu kvalitātes pārvaldības sistēmas izstrādē, ieviešanā un efektivitātes uzlabošanā, lai veicinātu klientu apmierinātību ar klientu prasību izpildi.

Šis standarts paredz pievērst uzmanību arī risku vadībai, un to ieviešot, organizācijai jāplāno un jāīsteno darbības, lai rīkotos ar riskiem un iespējām. Lai ieviestu šo standartu, pašvaldības Centrālajā administrācijā veikta procesu sistematizācija un izveidots procesu katalogs.

Sertifikāta saņemšana ir daļa no Rīgas pašvaldības kvalitātes politikas, kuras mērķis ir veicināt Centrālās administrācijas procesu briedumu, nemitīgu pilnveidi un nodrošināt to atbilstību labai pārvaldībai atbilstoši Centrālās administrācijas vērtībām, ārējo un iekšējo normatīvo aktu un ISO 9001:2015 standarta prasībām, ar savu darbību atbalstot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmā 2022.-2027.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu. Pastāvīga darbības kvalitātes paaugstināšana ir Centrālās administrācijas ilgtermiņa stratēģija.

Kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana Centrālajai administrācijai ir stratēģisks lēmums, kas var palīdzēt uzlabot tās sniegumu kopumā un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. ISO 9001 standarta prasības papildina ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteiktās prasības iestādes procesiem un to rezultātiem. Konsekventi izpildot šo abu prasības, tiek uzturēta virzība uz nemitīgu pilnveidi un nākotnes vajadzību nodrošināšanu.

Rīgas digitālā aģentūra kļūst par Eiropas Digitālo infrastruktūras konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatoru Latvijā

Eiropas Komisija 7. februārī oficiāli izsludināja Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC), lai īstenotu Eiropas Savienības iniciatīvu “Local Digital Twins & CitiVERSE” un veiktu dalībvalstu pilsētās izveidoto vietējo digitālo dvīņu savietošanu vienā. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atbalstījusi Rīgas digitālās aģentūras apņemšanos būt par šī konsorcija projekta koordinatoru Latvijā.

Iniciatīvas “Local Digital Twins & CitiVERSE” mērķis ir savienot esošos vietējos pilsētu digitālos dvīņus visā Eiropā, veidojot pamatu vienotam Eiropas Savienības pilsētu digitālajam dvīnim. Vietējie digitālie dvīņi ir pilsētu reālas sistēmas, piemēram, rūpnīcas, ēkas vai pilsētas virtuālais klons, kas izmanto datus, lai atspoguļotu vietas pašreizējo stāvokli. Digitālais dvīnis nav statisks, bet dinamisks modelis, kas, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, mainās līdz ar savu fizisko līdzinieku. Ar Eiropas Savienības atbalstu veidoto digitālo dvīni nākotnē paredzēts izmantot, lai risinātu tādas problēmas, kā mainīgo satiksmes apstākļu ietekmi uz gaisa kvalitāti, dekarbonizāciju un sastrēgumus. Konsorcija darba sākuma posmā ir iesaistījušās Latvija, Igaunija, Francija, Horvātija, Portugāle, Slovēnija un Spānija.

Rīgas digitālā aģentūra ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu ir uzņēmusies konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatora pienākumus Latvijā, lai, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, izveidotu reāllaika simulācijas modeļus pilsētas attīstībai. Plānots, ka iniciatīvas praktisko īstenošanu uzsāks 2024. gada vidū, iesaistot akadēmisko, valsts un privāto sektoru.

“Pateicoties Rīgas valstspilsētas iniciatīvām pilsētas digitālā dvīņa attīstīšanā, Latvija ir viena no dalībniecēm Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcijā, kas dos iespēju Rīgai kopā ar citām Eiropas pilsētām attīstīt jaunus tehnoloģiju risinājumus, kas integrēs gan pilsētas datus, gan mākslīgo intelektu ar mērķi nodrošināt efektīvāku pilsētas pārvaldību,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis norāda, ka pilsētas un kopienas tikai tagad sāk pilnībā izprast vietējo digitālo dvīņu daudzos iespējamos pielietojumus un atzīmē, ka lielākais izaicinājums ir uzticamība tehnoloģijām: “Tehnoloģijas ir gatavas, taču sākotnējie ieguldījumi ir lieli, un izmaksu un ieguvumu analīze ne vienmēr ir skaidra. Lielu daļu no sākotnējām investīcijām veido datu platformas izveide, datu iegūšana no dažādiem avotiem vai sensoru tīkliem, lai nodrošinātu reāllaika datu plūsmas. Lēmumu pieņēmēji bez īpašām tehniskām zināšanām var neparedzēt visas datu izmantošanas priekšrocības vai uzticēties simulācijas rezultātiem. Galvenais ir pamatā esošo datu pieejamība, kvalitāte un uzticamība, tāpēc Rīgas digitālā aģentūra iegulda laiku un pūles, lai attīstītu vienotu Rīgas pilsētas viedo datu telpu.”

Rīgas digitālā aģentūra aktīvi darbojas vairākās Eiropas Savienības viedo pilsētu kopienu iniciatīvās, kas ir būtiskas, lai sekmīgi realizētu digitālā dvīņa ieviešanu Rīgā. Inga Barisa, Rīgas digitālās aģentūras padomniece digitālās attīstības jautājumos Eiropas Savienībā, atzīmē nozīmīgākās platformas: ““Living-in.eu” platforma ir izveidojusi īpašu forumu par LDT(Local Digital Twin), kurā pilsētu, reģionu un valstu eksperti no visas Eiropas Savienības dalās pieredzē, problēmām un kopīgi meklē risinājumus. Savukārt “Eurocities” tīklā ir īpaša digitālo dvīņu darba grupa. Jaunais Eiropas Komisijas EDIC finanšu instruments tika identificēts ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām, un tas paredzēts, lai izstrādātu vietējo digitālo dvīņu rīku komplektu, kas pilsētām piedāvās atkārtoti lietojamus rīkus, arhitektūras, atvērtos standartus un tehniskās specifikācijas.”

“Rīgas iekļaušanās šajā nozīmīgajā Eiropas iniciatīvā atver jaunas iespējas ne tikai pilsētas, bet arī visas Latvijas digitālajā attīstībā. Tas ir solis uz priekšu, lai pašvaldību līmenī attīstītu plašākas spējas izmantot datus, digitālo dvīņu, papildinātās realitātes un mākslīgā intelekta iespējas kā rīkus pašvaldību procesu pārvaldībā, izglītībā, veselības aprūpē un citās nozarēs, attīstot arī ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem. Rīgas pašvaldība uzņemoties kļūt par Latvijas koordinatoru ir apliecinājusi atvērtību dalīties pieredzē un iesaistīt arī citas pašvaldības, tādēļ aicinu arī citas pašvaldības iesaistīties iniciatīvā, dalīties pieredzē un apvienot spēkus, lai kopīgi veidotu modernāku un tehnoloģiski attīstītāku Latviju.”

norāda Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols

Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs (EDIC) ir atvērts instruments, kas ir pieejams dalībvalstīm saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam, lai paātrinātu un vienkāršotu vairāku valstu projektu izveidi un īstenošanu. EDIC ļaus sasniegt digitālās desmitgades vispārējos mērķus un uzdevumus.