Eiropas Komisija 7. februārī oficiāli izsludināja Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC), lai īstenotu Eiropas Savienības iniciatīvu “Local Digital Twins & CitiVERSE” un veiktu dalībvalstu pilsētās izveidoto vietējo digitālo dvīņu savietošanu vienā. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atbalstījusi Rīgas digitālās aģentūras apņemšanos būt par šī konsorcija projekta koordinatoru Latvijā.

Iniciatīvas “Local Digital Twins & CitiVERSE” mērķis ir savienot esošos vietējos pilsētu digitālos dvīņus visā Eiropā, veidojot pamatu vienotam Eiropas Savienības pilsētu digitālajam dvīnim. Vietējie digitālie dvīņi ir pilsētu reālas sistēmas, piemēram, rūpnīcas, ēkas vai pilsētas virtuālais klons, kas izmanto datus, lai atspoguļotu vietas pašreizējo stāvokli. Digitālais dvīnis nav statisks, bet dinamisks modelis, kas, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, mainās līdz ar savu fizisko līdzinieku. Ar Eiropas Savienības atbalstu veidoto digitālo dvīni nākotnē paredzēts izmantot, lai risinātu tādas problēmas, kā mainīgo satiksmes apstākļu ietekmi uz gaisa kvalitāti, dekarbonizāciju un sastrēgumus. Konsorcija darba sākuma posmā ir iesaistījušās Latvija, Igaunija, Francija, Horvātija, Portugāle, Slovēnija un Spānija.

Rīgas digitālā aģentūra ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu ir uzņēmusies konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatora pienākumus Latvijā, lai, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, izveidotu reāllaika simulācijas modeļus pilsētas attīstībai. Plānots, ka iniciatīvas praktisko īstenošanu uzsāks 2024. gada vidū, iesaistot akadēmisko, valsts un privāto sektoru.

“Pateicoties Rīgas valstspilsētas iniciatīvām pilsētas digitālā dvīņa attīstīšanā, Latvija ir viena no dalībniecēm Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcijā, kas dos iespēju Rīgai kopā ar citām Eiropas pilsētām attīstīt jaunus tehnoloģiju risinājumus, kas integrēs gan pilsētas datus, gan mākslīgo intelektu ar mērķi nodrošināt efektīvāku pilsētas pārvaldību,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis norāda, ka pilsētas un kopienas tikai tagad sāk pilnībā izprast vietējo digitālo dvīņu daudzos iespējamos pielietojumus un atzīmē, ka lielākais izaicinājums ir uzticamība tehnoloģijām: “Tehnoloģijas ir gatavas, taču sākotnējie ieguldījumi ir lieli, un izmaksu un ieguvumu analīze ne vienmēr ir skaidra. Lielu daļu no sākotnējām investīcijām veido datu platformas izveide, datu iegūšana no dažādiem avotiem vai sensoru tīkliem, lai nodrošinātu reāllaika datu plūsmas. Lēmumu pieņēmēji bez īpašām tehniskām zināšanām var neparedzēt visas datu izmantošanas priekšrocības vai uzticēties simulācijas rezultātiem. Galvenais ir pamatā esošo datu pieejamība, kvalitāte un uzticamība, tāpēc Rīgas digitālā aģentūra iegulda laiku un pūles, lai attīstītu vienotu Rīgas pilsētas viedo datu telpu.”

Rīgas digitālā aģentūra aktīvi darbojas vairākās Eiropas Savienības viedo pilsētu kopienu iniciatīvās, kas ir būtiskas, lai sekmīgi realizētu digitālā dvīņa ieviešanu Rīgā. Inga Barisa, Rīgas digitālās aģentūras padomniece digitālās attīstības jautājumos Eiropas Savienībā, atzīmē nozīmīgākās platformas: ““Living-in.eu” platforma ir izveidojusi īpašu forumu par LDT(Local Digital Twin), kurā pilsētu, reģionu un valstu eksperti no visas Eiropas Savienības dalās pieredzē, problēmām un kopīgi meklē risinājumus. Savukārt “Eurocities” tīklā ir īpaša digitālo dvīņu darba grupa. Jaunais Eiropas Komisijas EDIC finanšu instruments tika identificēts ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām, un tas paredzēts, lai izstrādātu vietējo digitālo dvīņu rīku komplektu, kas pilsētām piedāvās atkārtoti lietojamus rīkus, arhitektūras, atvērtos standartus un tehniskās specifikācijas.”

“Rīgas iekļaušanās šajā nozīmīgajā Eiropas iniciatīvā atver jaunas iespējas ne tikai pilsētas, bet arī visas Latvijas digitālajā attīstībā. Tas ir solis uz priekšu, lai pašvaldību līmenī attīstītu plašākas spējas izmantot datus, digitālo dvīņu, papildinātās realitātes un mākslīgā intelekta iespējas kā rīkus pašvaldību procesu pārvaldībā, izglītībā, veselības aprūpē un citās nozarēs, attīstot arī ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem. Rīgas pašvaldība uzņemoties kļūt par Latvijas koordinatoru ir apliecinājusi atvērtību dalīties pieredzē un iesaistīt arī citas pašvaldības, tādēļ aicinu arī citas pašvaldības iesaistīties iniciatīvā, dalīties pieredzē un apvienot spēkus, lai kopīgi veidotu modernāku un tehnoloģiski attīstītāku Latviju.”

norāda Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols

Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs (EDIC) ir atvērts instruments, kas ir pieejams dalībvalstīm saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam, lai paātrinātu un vienkāršotu vairāku valstu projektu izveidi un īstenošanu. EDIC ļaus sasniegt digitālās desmitgades vispārējos mērķus un uzdevumus.

Trešdien, 31 .janvārī, Rīgas domes deputāti apstiprināja galvaspilsētas budžetu 2024. gadam, kur galvenās prioritātes ir vērienīgi ieguldījumi izglītībā, pilsētvides projektos un satiksmes infrastruktūrā, plašāks sociālais atbalsts, iekšējās drošības paaugstināšana un mājokļu pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem.

Pieaugošie izdevumi un konkurence darbaspēka tirgū pieprasa pašvaldības rīcību, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu pieejamību rīdziniekiem. Lai arī komunālo maksājumu spiediens ir samazinājies, patēriņa cenu un pakalpojumu izmaksu izmaiņas, kā arī nemainīgi augstās aizņēmumu apkalpošanas izmaksas spiež pašvaldības izdevumus novirzīt pakalpojumu pieejamībai, nevis attīstīt un paplašināt jaunus pakalpojumus.

“Galvaspilsētas finanšu situācija ir stabila un ieņēmumi palielinās, tomēr dzīvojam nemierīgos laikos, tāpēc Rīgas šā gada budžetu esam plānojuši reālistisku un fiskāli atbildīgu. Budžets kopumā ir sabalansēts tā, lai nestu labumu rīdziniekiem. 2024. gadam Rīgai esam pieņēmuši investīciju budžetu, turklāt tās būs investīcijas gan cilvēkos, gan infrastruktūras objektos. Apjomīgāko Rīgas budžeta sadaļu – 545 miljoni eiro – esam atvēlējuši izglītībai un tās ir vispaliekošākās ilgtermiņa investīcijas mūsu cilvēkos. Savukārt ieguldījumiem fiziskajā infrastruktūrā esam paredzējuši vēsturiski lielāko pilsētas investīciju programmu, kas ir par teju 100 miljoniem lielāka nekā pērn. ES fondu naudas piesaistes apjoms Rīgai šajā gadā paredzams līdzīgs kā pērn – virs 80 miljoniem eiro, ”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Budžeta ieņēmumi

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā ieplānojusi 1 miljarda 354 miljonu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 162 miljoniem eiro vairāk nekā tika plānots iepriekšējā gadā. Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro, pamatojoties uz Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Budžeta izdevumi

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1 miljards 545 miljoni eiro, kas ir par 141 miljonu eiro vairāk nekā pērn. Stabilizējoties inflācijai, izdevumu dinamika ir piebremzējusies. Negatīvu ietekmi uz izdevumiem atstāj arī nevienmērīgā Eiropas Savienības plānošanas dokumentu izstrāde un attiecīgi šo projektu realizācijas grafiki, kā arī pašvaldībai pieejamo finanšu resursu apjoms. Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2024. gadā pieaugs par astoņiem miljoniem eiro jeb 6 % un sasniegs 133 miljonus eiro.

Atalgojums

Rīgas pašvaldības izdevumu apjomu atalgojumam ietekmē galvenokārt ārējie normatīvie akti un regulējumi – minimālās darba samaksas pieaugums līdz 700 eiro mēnesī pašvaldības budžeta izdevumus palielinās par 5,6 miljoniem eiro, bet pedagogu darba samaksas palielinājums no pašvaldības budžeta – par 16,8 miljoniem eiro.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū un ārējos normatīvajos aktos noteiktos bāzes algas ierobežojumus valsts amatpersonām, Rīgas pašvaldība palielina bāzes atalgojumu pašvaldības struktūrvienībās nodarbinātajiem par 6 % un izglītības nozarē nodarbinātajiem par 12 % (pedagoģiskajam personālam atalgojuma palielinājums ir lielāks un tiek regulēts ar citiem normatīvajiem aktiem), kopā šim mērķim novirzot 12,2 miljonus eiro.

Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša iniciatīvas plānots stiprināt pašvaldības būvniecības un projektu vadības kapacitāti, domes darbiniekiem ar amata pienākumu izpildei nepieciešamajām inženiertehniskajām zināšanām papildus atalgojuma palielināšanai novirzot 200 eiro mēnesī un kopā gadā tam atvēlot 785 000 eiro.

Jāuzsver, ka pašvaldības deputāti lēmuši “iesaldēt” un nepalielināt vēlēto pašvaldības amatpersonu atalgojumu, ietaupot pašvaldības budžetā 131 000 eiro.

Sociālā joma

Salīdzinot ar 2024. gada plānoto budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 21 miljoni eiro, kopā budžetā sociālajai jomai paredzot izdevumus 195 miljona eiro apmērā, pieaugot šo izdevumu īpatsvaram pašvaldības budžetā.

2024. gadā lielākā uzmanība tiks pievērsta sociālo pakalpojumu kvalitātes stiprināšanai, palielinot gan atalgojumu sociālajiem darbiniekiem pašvaldības iestādēs, gan pakalpojuma cenu līgumorganizācijām, lai arī partneri varētu palielināt atalgojumu, kopā nozarei piesaistot jaunus darbiniekus.

Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 34,5 miljonus eiro, bet sociālajiem pakalpojumiem plānots atvēlēt 57,7 miljonus eiro. Jānovērtē arī valsts finansējuma atbalsts pabalstiem iedzīvotājiem un bēgļiem 18,4 miljonu eiro apmērā.

Plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro sociālās aprūpes centru “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris” atjaunošanai, 1,7 miljonus eiro jauna dienas aprūpes centra būvniecības pabeigšanai Priedaines ielā 11, kā arī sakārtot pašvaldības īpašumu Burtnieku ielā 37, kas ir nozīmīgs sociālo pakalpojumu centrs.

Izglītība

Rīgas pašvaldība arī nolēmusi palielināt līdzfinansējumu vecākiem privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 329 eiro 403 līdz eiro par bērnu un šim mērķim papildus atvēlot 6 miljonus eiro. Tāpat nolemts piešķirt papildu 6 miljonus eiro izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanai.

No 1. janvāra ir paaugstināts pedagogu atalgojums un šim mērķim ir novirzīti papildu 16,8 miljoni eiro no pašvaldības budžeta un 44 miljoni eiro no valsts budžeta.

Plānots turpināt aprīkojuma iegādi “Dizains un tehnoloģijas” mācību satura apguvei, novirzot finansējumu 0,9 miljonu eiro apjomā, kā arī piešķirt 1,8 miljonus eiro cita aprīkojuma iegādei un mācību materiāliem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta STEAM satura apguvei, novirzot līdzekļus vairāk nekā 0,6 miljonu eiro apmērā. Plānots veikt pedagogu piesaistes pasākumus, šim nolūkam atvēlot 0,4 miljonus eiro, kā arī piešķirt 0,6 miljonus eiro atbalstam NVO un skolu nometņu organizēšanai.

Budžetā piešķirti ievērojami līdzekļi izglītības iestāžu ēku atjaunošanai un būvniecībai. 18,3 miljoni eiro piešķirti remontdarbiem vairāk kā 20 skolās, 2,3 miljoni eiro – energoefektivitātes uzlabošanas darbiem izglītības iestādēs, 6,5 miljoni eiro – vairāk nekā 50 bērnudārzu remontdarbiem un teritoriju labiekārtošanai, 12 miljoni eiro – sporta laukumu izbūvei pie astoņām skolām un 0,8 miljoni eiro – Sporta skolas “Arkādija” sporta manēžas iekštelpu renovācijai

Iecerēts sākt jaunas skolas – Mežaparka sākumskolas – būvniecību, kur kopā tiks atvēlēti 13,5 miljoni eiro, kā arī sākt 11 miljonus eiro vērtā Rīgas Skanstes pirmsskolas kompleksa izveidi Grostonas ielā.

Palielināts tiek finansējuma apjoms kultūras un sporta nozarei, sevišķi pievēršot uzmanību profesionālās ievirzes sporta programmu bērniem un jauniešiem līdzfinansēšanai.

Kultūra, sports un darbs ar jaunatni

Rīgas pašvaldība arī 2024. gadā rīkos un atbalstīs dažādus nozīmīgus pasākumus kultūrā un sportā. Papildus tam, tiks piešķirti 0,4 miljoni eiro pašvaldības kultūras iestāžu darbībai, 1 miljons eiro pilsētvides mākslas un noformējuma projektiem, 0,1 miljons eiro nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam. Papildu 0,3 miljoni eiro piešķirti profesionālās ievirzes sporta programmai bērniem un jauniešiem, kā arī 0,1 miljons eiro atbalsts bērnu un jaunatnes sporta veidu izlasēm.

Darbam ar jaunatni 2024. gadā papildu finansējums būs vairāk nekā 0,15 miljonu apmērā, kas iekļauj papildu finansējumu ielu darbam ar jaunatni, lielāku līdzfinansējumu pašvaldībai nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā, neformālās izglītības programmām, jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam un papildu finansējumu nometnēm, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Drošība

Sadarbībā ar valsts struktūrvienībām, iekšējā drošība ir definēta par vienu no prioritātēm, tāpēc paredzēts finansējuma pieaugums par 18 % un tas kopā sasniegs 29 miljonus eiro.

8 miljonus eiro atvēlēs Rīgas pašvaldības policijas vienotās vadības un video centra izveidei Lēdurgas ielā, par 10 % palielinās atalgojumu pašvaldības policistiem un piešķirs papildu 1,7 miljonus eiro tehnisko līdzekļu (videokameru u.c.) iegādei CSN kontrolei un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

Rīgas pašvaldība turpinās finansēt Ukraiņu atbalsta centra darbību un 0,4 miljonus eiro atvēlējusi dažādiem civilās aizsardzības pasākumiem.

Ielas, tilti, veloceļi

Rīgas pašvaldība šogad plāno vēsturiski lielākās investīcijas transporta nozarē un pilsētvides sakārtošanā. Liela nozīme ir sadarbībai ar Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju, kur Kundziņsalas pārvada būvniecībai pieejamais finansējums 2024.gadā ir 47 miljoni eiro un Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecībai 44 miljoni eiro.

Šogad plānots sākt Zemitāna pārvada atjaunošanu, tam atvēlot 24 miljonus eiro. 9,2 miljoni eiro plānoti pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūvei dzelzceļa stacijās.

Ielu un tiltu uzturēšanas izdevumi 2024. gadā plānoti 35 miljoni eiro, ielu seguma atjaunošanai – vairāk nekā 34 miljoni eiro un 9 miljoni eiro – jaunai veloinfrastruktūrai.

Pašvaldības piešķirto atlaižu kompensēšanai sabiedriskajā transportā šogad uzņēmumam “Rīgas satiksme” paredzēta dotācija 155 miljonu eiro apmērā, no tiem 140,1 miljoni eiro no pašvaldības budžeta.

Pilsētvide

Šogad plānots turpināt Mūkusalas ielas un krastmalas pārbūvi, tam atvēlot vairāk nekā 8 miljonus eiro. Paredzēti līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanas otrajai kārtai 3 miljonu eiro apjomā, 2,4 miljoni eiro Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas vietas labiekārtošanai un 9,3 miljoni eiro Skanstes revitalizācijas projekta pabeigšanai.

Turpinot pilsētas labiekārtošanu 2,6 miljoni eiro piešķirti 19 rotaļu un atpūtas laukumu atjaunošanai un izbūvei, 0,5 miljoni eiro – jaunu koku stādīšanai, 0,9 miljoni eiro jaunām un uzlabotām publiskajām tualetēm.

Peldvietu un pludmaļu uzturēšanai plānoti 1,3 miljoni eiro, tostarp plānots veidot jaunu atpūtas zonu Braila ielā pie Juglas ezera un peldvietu neredzīgajiem, kā arī sakārtot atpūtas zonu pie Bābelīša. Dažādu celiņu atjaunošanai parkos un kapsētās paredzēti 1,5 miljoni eiro – gan turpinot pērn iesāktos projektus, gan sākot jaunus.

4 miljoni eiro piešķirti CO2 izmešu samazināšanas programmai.

Mājoklis

Lai sāktu mājokļu programmas ieviešanu un uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par sava mājokļa pārvaldīšanu, plānots izveidot mājokļu kompetences centru un šim mērķim piešķirts 0,1 miljons eiro. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir plānots sākt mājokļu atjaunošanas programmas.

7,9 miljoni eiro paredzēti trīs dzīvojamo ēku rekonstrukcijai, 2 miljoni eiro kā atbalsts pašvaldības līdzfinansējuma veidā ēku atjaunošanai un pagalmu labiekārtošanai, bet 1,35 miljoni eiro – dzīvokļu iegādei un atjaunošanai.

📌 Prezentācija skatāma – ŠEIT