Arhīvs birkai: Sociālais atbalsts

Svarīga informācija par mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumiem

Saskaņā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā līdz 30. aprīlim tiek ieviestas izmaiņas mājokļa pabalsta piešķiršanā.

Pirms iesniegt iesniegumu mājokļa pabalsta saņemšanai aicinām iepazīties ar nosacījumiem un nepieciešamajiem dokumentiem, lai pārliecinātos, ka atbilstat pabalsta piešķiršanas kritērijiem.

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim, lai aprēķinātu mājokļa pabalstu, piemēro koeficientus:

  • atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5;
  • mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti – koeficientu 2;
  • mājsaimniecībai, kuras ir bērni līdz 18 gadiem vai pilngadīgie, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja mācās vai studē – koeficientu 2;
  • pārējām mājsaimniecībām – koeficientu 1,7.

Kā aprēķina mājokļa pabalstu

Mājokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc noteiktas formulas – tiek ņemti vērā mājsaimniecībā esošie ienākumi, garantētais minimālais ienākumu (GMI) slieksnis un normatīvie izdevumi par mājokli – Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. 2026. gadā GMI slieksnis pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 187 eiro, pārējām personām – 131 eiro.

Kādi izdevumi tiek ņemti vērā, aprēķinot pabalstu:

  • mājokļa platība,
  • īres/apsaimniekošanas izdevumi (jāuzrāda īres un/vai apsaimniekošanas līguma oriģināls vai sociālā pakalpojuma līgums, kā arī maksājumu kvītis par iepriekšējo mēnesi),
  • izdevumi par gāzi, elektroenerģiju, karsto un auksto ūdeni, apkuri, tai skaitā par cieto kurināmo, atkritumu izvešanu, asenizāciju, nekustamā īpašuma nodokli,
  • izdevumi par telekomunikāciju un interneta lietošanu, par ūdensskaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, izdevumi par dūmvadu un ventilācijas apkopi u.c.

Kā saņemt
Pabalstu piešķir un izmaksā pašvaldības sociālais dienests pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas (ienākumi, uzkrājumi, kustamais un nekustamais īpašums atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam).

Būtiski!
Ja mājsaimniecība jau saņem mājokļa pabalstu, tad pārrēķins atbilstoši jaunajiem koeficientiem tiks veikts automātiski un atkārtoti sociālajā dienesta nav jāvēršas.

Dokumenti, kas jāiesniedz mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai

  • Iesniegums
  • Izziņa par 3 mēnešu ienākumiem no saimnieciskās darbības
  • Bankas kontu izdrukas par 3 pēdējiem pilniem mēnešiem visiem mājsaimniecības locekļiem
  • Informācija un apliecinošie dokumenti par citiem regulāriem un neregulāriem ienākumiem (par uzturlīdzekļiem, stipendiju, ārvalstīs saņemtām pensijām un citi ienākumus apliecinoši dokumenti)
  • Atbilstoši situācijai – darba devēja izziņa par atalgojumu
  • Aktuālos izdevumus par mājokli apliecinoši dokumenti

Lai saņemtu sociālo palīdzību Rīgā, personai jāiesniedz iesniegums Rīgas Sociālajā dienestā un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kas nepieciešama ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanai. Detalizēta informācija pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv/ RD LD | Nepieciešamie dokumenti.

Būtiski!
Deklarācijā jānorāda visi ienākumu veidi, kas noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 2. pielikumā.

Mājokļa pabalstu nevar saņemt, ja cilvēkam ir tādi līdzekļi vai īpašumi, kas liecina, ka viņš pats var segt savus izdevumus. Piemēram, ja bankas kontā ir uzkrājums, kas pārsniedz trūcīgai mājsaimniecībai noteikto slieksni (pirmajai vai vienīgajai personai tas ir 425 eiro, bet katrai nākamajai – 298 eiro), tad cilvēks vairs neatbilst trūcīgā statusam un pabalstu nepiešķir. Tāpat pabalstu var atteikt arī tad, ja cilvēks manto, piemēram, mežu vai citu vērtīgu īpašumu, pat ja no tā šobrīd negūst ienākumus, jo šāds īpašums tiek uzskatīts par resursu, kas varētu nodrošināt personas vajadzības. Ar informāciju, kādi īpašumi tiek un netiek ņemti vērā, var iepazīties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā.

Tikai pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par tiesībām saņemt mājokļa pabalstu. Sociālais dienests lēmumu pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Jāņem vērā, ka pabalsts netiek aprēķināts no brīža, kad iesniegums ir iesniegts, bet gan no dienas, kad pieņemts lēmums. Piemēram, ja iesniegums ir iesniegts 25. aprīlī, sociālajam dienestam lēmums jāpieņem līdz 24. maijam. Tas nozīmē, ka pabalsta aprēķinā vairs netiks piemērots paaugstinātais koeficients, jo tā darbības termiņš pa šo laiku ir beidzies.

Rīgas pašvaldība aicina līdz marta beigām iepazīt sociālo pakalpojumu klāstu galvaspilsētā

Marts tradicionāli pasaulē tiek atzīmēts kā sociālā darba mēnesis. Lai stiprinātu izpratni par sociālā darba nozīmi, parādītu jomas speciālistu profesionālo ieguldījumu un veidotu ciešāku saikni ar sabiedrību, līdz 31. martam dažādi Rīgas sociālo pakalpojumu sniedzēji gaidīs interesentus Atvērto durvju dienās.

Tā ir iespēja ikvienam klātienē iepazīt sociālā darba ikdienu, uzdot jautājumus un gūt priekšstatu par plašo atbalsta iespēju klāstu Rīgā. Atvērto durvju dienas Rīgā jau kļuvušas par tradīciju, ko ik gadu apmeklē gan rīdzinieki, kuru tuvinieki saņem sociālos pakalpojumus, gan cilvēki, kuri vēlas uzzināt, kā norit darbs sociālajās institūcijās. Vienmēr gaidīti arī citu pašvaldības struktūrvienību pārstāvji, mediji un ikviens interesents, arī jaunieši.

Šogad pasākumā piedalās 13 sociālo pakalpojumu sniedzēji, piedāvājot daudzveidīgu programmu visām vecuma grupām. Apmeklētāji varēs apskatīt iestāžu telpas, vērot nodarbības, iepazīties ar speciālistu darbu un saņemt konsultācijas par sev aktuāliem jautājumiem. Interesentiem būs iespēja iepazīt dienas aprūpes centra darbu cilvēkiem ar demenci un kognitīviem traucējumiem.

Trešdien, 25. martā, vecākiem būs iespēja uzzināt par psihoemocionālu un praktisku atbalstu jaundzimušo aprūpē, piedaloties sarunās ar programmas “Piedzimstot bērniņam” speciālistiem. Ģimenes un bērnu atbalsta jomā tiks piedāvātas sarunas par sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, kā arī par palīdzību ģimenēm, kuras piedzīvojušas tuvinieka zaudējumu – pieredzē dalīsies programmas “Kalniem pāri” komanda. Būs iespēja uzzināt arī par audžuģimeņu, aizbildņu, viesģimeņu un adoptētāju lomu un atbalstu, ko sniedz Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas speciālisti.

Savukārt pansionātā “Mežciems” ceturtdien, 26. martā, klientus priecēs poniji.

Jauniešiem un viņu vecākiem būs iespēja iepazīties ar atbalsta iespējām jauniešiem no ārpusģimenes aprūpes vecumā no 16 līdz 24 gadiem, kā arī uzzināt, kā ikdienā strādā jaunatnes lietu speciālisti un sociālie darbinieki. Piektdien, 27. martā, jauniešu māja “Apīte” aicinās piedalīties pirmajā iepazīšanās tikšanās reizē ar jauniešiem.

Atvērto durvju dienās piedalās:

  • “Senior Group”
  • Sociālās aprūpes centrs “Mežciems”
  • Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”
  • Sociālās aprūpes centrs “Stella maris”
  • Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrs
  • Latvijas Samariešu apvienība
  • Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
  • Apvienība “Apeirons”
  • Kopienas centrs “Svētās Ģimenes māja”
  • Latvijas Bērnu atbalsta fonds
  • Nodibinājums “Caritas Latvija”
  • Biedrība “Nepaliec viens”
  • Rīgas Sociālā dienesta dienas centrs “Kastanis”

Ar Atvērto durvju programmu var iepazīties Labklājības departamenta mājaslapas sadaļā “Jaunumi”: https://ld.riga.lv/.

 

 

Rīga nodrošina papildu atbalstu bezpajumtniekiem un krīzes situācijā nonākušajiem cilvēkiem aukstā laikā

Ņemot vērā, ka tuvākajās dienās gaidāms īpaši bargs sals, Rīgas pašvaldība atgādina, ka nelabvēlīgos laika apstākļos personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem galvaspilsēta nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas patversmē/naktspatversmēs, kā arī uzturu, personīgās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus.

Patversmju un naktspatversmju darba laiks ziemā ir no plkst. 17.00 līdz 9.00, bet tās ir atvērtas visu diennakti, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas plkst. 8.00 āra gaisa temperatūra ir zemāka par -10 ºC vai zemāka par 0 ºC ar vēja ātrumu virs 10 m/s.

Tādā gadījumā tiek nodrošināts:

 pusdienas;

pagaidu uzturēšanās vietu atvēršana, ja naktī temperatūra ir zemāka par -15 ºC un apkaimē nav pietiekams patversmju skaits;

bezpajumtnieku pārvietošana uz drošām vietām, siltu drēbju izsniegšana;

izbraukuma zupas virtuves pakalpojumi papildus esošajām zupas virtuvēm;

pastiprināta informācijas sniegšana par pieejamo palīdzību;

Rīgas patversmes dienas centra darba laiks – katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Lai saņemtu Rīgas patversmes dienas centra pakalpojumus, cilvēkam ir jāvēršas dienas centrā (Katoļu ielā 57) pie sociālā darbinieka vai Rīgas Sociālajā dienestā, zvanot uz tālruni 1201, kur izvērtēs vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem un izsniegs nosūtījumu pakalpojuma saņemšanai.

Rīgā darbojas Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem. Tā ir galvaspilsētas pašvaldības struktūra, kas darbojas saskaņā ar Rīcības plānu palīdzības sniegšanai bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos. Tās mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri atrodas ielās, un veicināt viņu iespējas saņemt sociālos pakalpojumus. Mobilajai brigādei var zvanīt darba dienās uz tālruni +371227023550 un informēt par bezpajumtnieku pulcēšanās vietām.

Galvenie Mobilās brigādes uzdevumi ir:

apzināt un regulāri apsekot bezpajumtnieku pulcēšanās vietas;

pārbaudīt konkrētas adreses pēc informācijas saņemšanas;

noskaidrot klientu vajadzības un problēmas;

informēt par iespējām saņemt palīdzību;

motivēt viņus risināt problēmas.

Svarīgi uzsvērt: Mobilā brigāde rīkojas uz sadarbības un brīvprātības principiem. Tā nevar piespiest bezpajumtnieku pārvietoties vai izmantot pakalpojumus pret viņa gribu. Sociālais darbs tiek veikts ar cieņu pret katra cilvēka izvēli, vienlaikus sniedzot informāciju un atbalstu, lai veicinātu drošību un labklājību.

Ja redzat bez pajumtes palikušus cilvēkus, kuri uzturas ārā,

dārza mājiņās vai citās dzīvošanai nepiemērotās vietās,

par šādām situācijām lūdzam vispirms

informēt policiju pa tālruni 112.

Rīgas pašvaldības policija nodrošina:

regulāru Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju apsekojumu, t.sk. mazdārziņu teritoriju kontroli un tajos sastapto bezpajumtnieku informēšanu par iespēju saņemt palīdzību;

bezpajumtnieku pārvietošanu uz naktspatversmēm/patversmēm, t.sk. no pagaidu uzturēšanās vietām (ar personas piekrišanu).

Atgādinām, ka Rīgā darbojas četras zupas virtuves, kurās ikviens var saņemt siltu ēdienu bez dokumentu vai nosūtījumu uzrādīšanas:

Ziepju ielā 13 – darba dienās plkst. 12.00-13.00;

Zandartu ielā 2A – darba dienās plkst. 13.00-14.00;

K. Barona ielā 125 – katru dienu pulksten 12.00-13.00;

K. Barona ielā 56 – katru dienu plkst. 9.00-10.00, svētdienās 11.00-13.30.

 

No 1. janvāra mainās Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemšanas kārtība Rīgas Sociālajā centrā

No 2026. gada 1. janvāra mainās Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemšanas kārtība Rīgas Sociālajā dienestā. Turpmāk atsevišķs pieraksts viņiem tiks slēgts, kā arī vairs nenotiks pieņemšana Eduarda Smiļģa ielā 46.

Klientus, kas piesakās atkārtoti un kuriem nepieciešama ienākumu izvērtēšana:

  • turpmāk pieņems Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centros pēc faktiskās dzīvesvietas.
  • Šajā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs pierakstīties vizītei “Booking” sistēmā vai zvanot uz tālruni +37167105048.

Ukrainas civiliedzīvotāji, kas vēršas Rīgas Sociālajā dienestā pirmo reizi:

  • tiek aicināti doties uz savu dzīvesvietai atbilstošo Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centru pie sociālā darbinieka.

Sociālais darbinieks pieņem

  • Pēc iepriekšēja pieraksta:
    • pirmdienās: plkst. 13.00-18.00;
    • ceturtdienās: plkst. 9.00-12.00 un 13.00-16.00.
  • Rindas kārtībā:
    • otrdienās: plkst. 9.00-13.00.

Gan saite reģistrācijai klientiem ar ienākumu izvērtēšanu, gan pieraksts tikai atkārtotām vizītēm, izmantojot QR kodu, atrodams Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Rīgas Sociālais dienests”.

 

Rīdziniekiem būs ērtāka un ātrāka piekļuve sociālajiem pakalpojumiem

Rīgā sākta jauna sociālo pakalpojumu organizēšana, kas iezīmē būtiskas pārmaiņas pilsētas sociālajā jomā. Rīgas Sociālā dienesta modernizācijas un restrukturizācijas mērķis ir padarīt pakalpojumu saņemšanu ērtāku un ātrāku, samazināt birokrātiju un vairāk pievērsties katra cilvēka individuālajām vajadzībām.

Pilsētā vērojama tendence, ka pieprasījums pēc sociālās palīdzības samazinās, toties pieaug pēc sociālajiem pakalpojumiem. 2024. gadā tos saņēma 34 889 cilvēki – divreiz vairāk nekā 2014. gadā. Atsevišķās struktūrvienībās ir nevienmērīga klientu plūsma un darbinieku noslodze, kas rada garākas rindas un gaidīšanas laiku.

Dienesta restrukturizācija notiks pakāpeniski.

Nākamā gada sākumā Baldones ielā 2, Pārdaugavas rajonā, tiks atvērts jauns Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centrs, kas kļūs par vienoto vietu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai šajā Rīgas daļā. Līdz ar jaunā centra izveidi pakalpojumi, kas līdz šim tika nodrošināti četrās dažādās adresēs, turpmāk būs pieejami vienā vietā.

Kopumā plānots izveidot trīs šādus centrus – Pārdaugavā, Ziemeļu rajonā un Latgales priekšpilsētā.

“Tas nozīmē, ka rīdziniekiem būs vieglāk saprast, kas viņiem jādara, ātrāk saņemt nepieciešamo palīdzību un justies drošāk, ka viņu situācija tiek saprasta un ņemta vērā,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone

No 2026. gada 31. jūlija rīdziniekiem būs pieejamas arī pirmreizējas attālinātās konsultācijas.

Šis pakalpojums ļaus iedzīvotājiem ātrāk un vienkāršāk noskaidrot sev pieejamos sociālās palīdzības veidus, nepieciešamos dokumentus un citus būtiskus jautājumus, izmantojot attālinātas saziņas iespējas.

Pārmaiņas nozīmē:

  • vairāk laika klientam un viņa vajadzībām;
  • ātrāku reakciju uz krīzes situācijām;
  • mazāku nepieciešamību atkārtoti apmeklēt dienestu;
  • kvalitatīvāku vajadzību izvērtēšanu;
  • ātrāku sociālo pakalpojumu saņemšanu;
  • efektīvāku resursu izmantošanu un vienotu pieeju visos rajonos;
  • vienkāršotu dokumentu apriti un lēmumu pieņemšanu.

Jaunā pieeja klientu apkalpošanā

  • Pirmreizēju konsultāciju varēs saņemt attālināti.
  • Tiks saglabāta iespēja zvanīt uz tālruni un pierakstīties vizītei, vai arī ierasties sociālo pakalpojumu centrā bez pieraksta un tikt pieņemtam. Pašlaik šādas iespējas nav.
  • Būs pieejami datori, kuros apmeklētājs kopā ar konsultantu varēs elektroniski iesniegt dokumentus, piemēram, E-deklarācijas.
  • Nepiepildītās darba vietas vairs neietekmēs pakalpojumu pieejamību – apkalpošana turpināsies nepārtraukti.
  • Vienuviet būs pieejama visa nepieciešamā informācija un palīdzība katru darba dienu, un visā pilsētā tiks ieviesta vienota klientu apkalpošanas prakse.

Svarīgi!

Imantas 8. līnijas 1 k-2 un Mežrozīšu ielas 43 sociālo māju iedzīvotājiem tiks nodrošināta izbraukuma pieņemšana reizi nedēļā.

Sociālo pakalpojumu pieejamības centri tiks izveidoti arī Latgales un Ziemeļu rajonos.

 

Pieejama vieta mājokļu vides uzlabošanas projektā; aicinām pieteikties

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina pieteikties projektam*, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti un kustību traucējumiem pielāgot mājokli. Tas tiek darīts, lai būtu vieglāk atrast darbu, izmantot pakalpojumus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Šobrīd projekta īstenošanas gaitā ir atbrīvojusies viena vieta, kurai var pieteikties mērķa grupas personas:

• jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem (ieskaitot);
• pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu un kustību traucējumiem, kuras nav sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai ir sociāli apdrošinātas personas (darba ņēmēji, pašnodarbinātie);
• pilngadīgas personas un bērni ar invaliditāti;
• tiem kuri ir iesaistīti vismaz vienā no aktivitātēm: strādā (t.sk. pašnodarbināts); mācās jebkurā izglītības posmā; piedalās oficiāli noformētā brīvprātīgā darbā; nodrošina dalību paraolimpiskajā sportā un piedalās nacionāla vai starptautiska mēroga sacensībās; darbojas nevaldības organizācijā (izņemot tās, kas piesaistītas papildu kritēriju izvērtēšanai); apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas vai saņem “atelpas brīža” pakalpojumu; ir bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos; izmanto no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

Mājokļa pielāgojumi var ietvert:

• iekšējās vides uzlabojumus (piemēram, labierīcību, virtuves zonas, durvju aiļu, darba vietas pielāgošanu, pārbūvi vai aprīkošanu ar palīgierīcēm);
• ārējās vides uzlabojumus (piemēram, pacēlāju, pandusu, brauktuvju ierīkošanu, koplietošanas telpu pielāgošanu).

Lai pieteiktos, kandidātiem jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, kas apliecina atbilstību visiem kritērijiem (tai skaitā medicīniskās dokumentācijas izraksts ar atbilstošu SSK kodu un pierādījumi par nodarbinātību, izglītību vai citu aktivitāti). Par nepieciešamajiem dokumentiem var jautāt tai pašai darbiniecei, uz kuras e-pastu dokumenti jāsūta.

Dokumenti jāiesniedz līdz 2025. gada 26. novembrim, rakstot uz e-pastu: aija.okolokulaka-neilande@riga.lv.

*“Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”.

 

Baltā spieķa diena – atgādinājums par iekļaujošu sabiedrību

Šodien, 15. oktobrī, tiek atzīmēta Baltā spieķa diena. Latvijā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku ar invaliditāti redzes traucējumu dēļ.

Baltais spieķis palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem droši pārvietoties apkārtējā vidē, pasargājot no apmalēm, kāpnēm, bruģa nelīdzenumiem un citiem šķēršļiem. Vissvarīgāk – tas palīdz izvairīties no sadursmēm ar citiem cilvēkiem, ļaujot neredzīgajai personai brīvi un droši piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Latvijas Neredzīgo biedrība uzteic iestādes un organizācijas, kuras Rīgā veidojušas ļoti labu vides pieejamību neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, tādējādi atvieglojot viņiem piekļūstamību gan kultūras pasākumiem, gan ikdienā nepieciešamiem objektiem: Pārdaugavas kultūras apvienība, Rīgas Porcelāna muzejs, “Latvijas Valsts mežu” veidotā Juglas pastaigu taka, Rīgas Starptautiskā autoosta, Latvijas Dabas muzejs, “Rimi” Olimpiskais centrs, Latvijas – Amerikas Acu centrs, tirdzniecības centrs “Origo”, Latvijas Leļļu teātris.

Pirms trim gadiem 18. novembrī tika atklāta taktila Brīvības pieminekļa miniatūra neredzīgiem cilvēkiem. Objekts tapis, lai arī cilvēki ar redzes traucējumiem spētu sataustīt un aptvert Brīvības pieminekļa simbolisko nozīmi. Norādes Braila rakstā ir arī Rīgas domes ēkā, Rātslaukumā 1.

Transportlīdzekļu vadītājiem jāatceras: ja redzat gājēju ar horizontāli paceltu baltu spieķi, jums ir pienākums apstāties un palaist viņu pāri ceļam arī vietās, kur nav gājēju pārejas. Šī zīme ir skaidrs signāls par nepieciešamību pēc drošas pārejas.

Palīdzība cilvēkam ar redzes traucējumiem jāsniedz tikai tad, ja viņš to lūdz. Ja saņemat lūgumu palīdzēt, piedāvājiet roku vai plecu tajā pusē, kurā nav baltais spieķis, un ejiet nedaudz pa priekšu, lai palīdzētu izvairīties no šķēršļiem. Nekad nepieskarieties baltajam spieķim – tas ir orientēšanās instruments, kam jāpaliek cilvēka kontrolē.

Personas ar redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem var saņemt asistenta atbalstu, lai nokļūtu uz darbu, mācībām vai pakalpojumu saņemšanas vietām. Pakalpojumu iespējams pieprasīt Rīgas Sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (piemēram, VDEĀVK atzinumu, darba devēja vai izglītības iestādes apliecinājumu).

Pakalpojums tiek sniegts ārpus mājokļa, un asistents reizi mēnesī iesniedz pārskatu par sniegtajām stundām. Rīgas Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma saņēmēju un kontrolē tā izpildi.

Par mūsdienu baltā spieķa idejas aizsācēju tiek uzskatīts angļu fotogrāfs Džeimss Brigss, kurš, zaudējot redzi, nokrāsoja savu spieķi baltā krāsā, lai autovadītāji viņu labāk pamanītu. 1931. gadā Francijā laikrakstā tika publicēts ierosinājums, ka neredzīgajiem cilvēkiem vajadzētu lietot tieši baltas krāsas spieķus, kas kalpotu kā brīdinājuma zīme transportlīdzekļu vadītājiem. Šī ideja guva ievērību un kļuva par pamatu Baltā spieķa kustībai Eiropā. Savukārt 1964. gadā ASV Kongress apstiprināja ideju par Baltā spieķa dienu pasludināt 15. oktobri.

 

Starptautiska projekta ietvaros nākamnedēļ Rīgā skaitīs bezpajumtniekus

Nākamnedēļ, naktī no 21. uz 22. oktobri, Rīgā pēc īpašas metodikas notiks bezpajumtnieku skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt precīzus un vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes. Tie ir nepieciešami, lai plānotu sociālo pakalpojumu attīstību. Tādējādi pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti piedalās unikālā starptautiskā projektā*, kas vienlaikus notiek 35 Eiropas pilsētās.

Šis ir pirmais šāda mēroga projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu un atkārtojamu pieeju bezpajumtnieku uzskaitei. Tas paredz skaitīšanu pēc vienotas metodoloģijas, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, bezpajumtniecības cēloņus un nepieciešamo palīdzību. Projekts vērsts uz salīdzināmu datu ieguvi, kas kalpos par pamatu efektīvākai politikas plānošanai šajā jomā. Līdz šim Eiropā nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei.

Rīgas pašvaldības dalība projektā ļaus uzskaitīt gan tos bezpajumtniekus, kuri jau saņem sociālos pakalpojumus, gan tos, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus.

Rīgā skaitīšanā piedalīsies pētnieki, sociālie darbinieki, pašvaldības iestādes un brīvprātīgie, tostarp Rīgas pašvaldības Labklājības departaments, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Pilsēta tiks sadalīta zonās, kurās tiks veikta apsekošana, lai iegūtu datus par cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, viņu situāciju un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un risinājumiem.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

*“Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīva” (“European Homelessness Counts”)

 

Rīgas pašvaldība piedāvā jaunu atbalstu māmiņām ar pēcdzemdību depresiju

Ņemot vērā arvien pieaugošo vajadzību pēc psihoemocionālā un informatīvā atbalsta jaunajām ģimenēm, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Labklājības departamentu un Rīgas Sociālo dienestu sniedz būtisku atbalstu vecākiem mazuļa pirmajos dzīves mēnešos. Kopš oktobra ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”.

Rīgā deklarētie un dzīvojošie jaundzimušo vecāki šogad var saņemt bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu mazuļa pirmajos sešos dzīves mēnešos programmā “Piedzimstot bērniņam”. To finansē Rīgas pašvaldība.

Kopš oktobra programmā ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”, kas paredzēts māmiņām ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju. Mērķis ir sniegt praktisku palīdzību māmiņas ikdienā, lai veicinātu viņas atveseļošanos un nodrošinātu bērnam drošu un mierīgu vidi. Tā ir praktiska palīdzība māmiņas atveseļošanās periodā – mājas darbu veikšanā, bērna aprūpē un māmiņas pašaprūpē, ņemot vērā katras sievietes individuālās vajadzības un izvērtējot ģimenei pieejamos citus atbalsta resursus.

Jaunais pakalpojums paredzēts konkrētai mērķa grupai: sievietēm ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju, kuras aprūpē bērnu līdz viena gada vecumam; atbalsta programmas “Piedzimstot bērniņam” esošās klientes; kā arī vienam no vecākiem jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā.

Ko ietver atbalsts?

 pastaigas ar bērnu, lai māmiņa var atpūsties;

pavadīšana pie ārstiem vai speciālistiem, pieskatot mazuli vizītes laikā;

palīdzība mājas darbos – iepirkumi, ēdiena gatavošana, uzkopšana u.c.;

praktisks atbalsts bērna aprūpē;

reakcija krīzes situācijās, piesaistot speciālistus (PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammu, sociālo darbinieku u.c.);

pakalpojums pieejams līdz 30 stundām, parasti vienu līdz divas reizes nedēļā. Ja nepieciešams, tā intensitāti var palielināt līdz trīs reizēm nedēļā.

Kā pieteikties?

Nepieciešams medicīnisks dokuments, kas apliecina diagnozi (piemēram, izraksts no ambulatorās kartes vai ārsta slēdziens).

Pieteikšanās notiek:

Ja esat vecāki, kuriem nesen piedzimis bērniņš, vai pazīstat kādu, kam šis atbalsts varētu būt noderīgs, sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.

 

Rīgas patversmēs ziemas sezonā pagarināts darba laiks un paplašināti pakalpojumi

Iestājoties aukstam laikam, tiek pagarināts Rīgas patversmju un naktspatversmju darba laiks. Nelabvēlīgos laika apstākļos no 1. oktobra līdz 30. aprīlim personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem pašvaldība nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas patversmē/naktspatversmēs, kā arī uzturu, personīgās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus.

Atkarībā no āra gaisa temperatūras un citiem apstākļiem tiek palielināts vietu skaits naktspatversmēs/patversmēs un pagarināts darba laiks, Rīgas patversmes Dienas centrs darbojas arī brīvdienās un svētku dienās, zupas virtuvēs sagatavo vairāk porciju.

 no 1. oktobra līdz 31. oktobrim patversmes atvērtas no pulksten 18.00 līdz 8.00;

no 1. novembra līdz 1. martam – no pulksten 17.00 līdz 9.00;

no 2. marta līdz 30. aprīlim – no pulksten 18.00 līdz 8.00.

No 1. oktobra līdz 30. aprīlim naktspatversmes atvērtas visu diennakti, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas āra gaisa temperatūra pulksten 8.00 ir zemāka par -10 ºC vai zemāka par 0 ºC ar vēja ātrumu virs 10 m/s.

Tādā gadījumā tiek nodrošināts:

  • naktspatversmju darba laiks visu diennakti, kā arī pusdienas;
  • pagaidu uzturēšanās vietu atvēršana, ja naktī temperatūra ir zemāka par -15 ºC;
  • bezpajumtnieku pārvietošana uz drošām vietām;
  • pastiprināta informācijas sniegšana par pieejamo palīdzību.

Rīgas patversmes Dienas centra bezpajumtniekiem un citām maznodrošinātām personām pakalpojumus var saņemt trūcīgi un maznodrošināti iedzīvotāji, kuri saņem naktspatversmes pakalpojumu un/vai ir bez noteiktas dzīves vietas.

Rīgā darbojas Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem. Tā ir galvaspilsētas pašvaldības struktūra, kas darbojas saskaņā ar Rīcības plānu* palīdzības sniegšanai bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos. Tās mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri atrodas ielās, un veicināt viņu iespējas saņemt sociālos pakalpojumus.

Galvenie Mobilās brigādes uzdevumi ir:

  • apzināt un regulāri apsekot bezpajumtnieku pulcēšanās vietas;
  • pārbaudīt konkrētas adreses pēc informācijas saņemšanas;
  • noskaidrot klientu vajadzības un problēmas;
  • informēt par iespējām saņemt palīdzību;
  • motivēt viņus risināt problēmas.

Svarīgi uzsvērt: Mobilā brigāde darbojas uz sadarbības un brīvprātības principiem. Tā nevar piespiest bezpajumtnieku pārvietoties vai izmantot pakalpojumus pret viņa gribu. Sociālais darbs tiek veikts ar cieņu pret katra cilvēka izvēli, vienlaikus sniedzot informāciju un atbalstu, lai veicinātu drošību un labklājību.

Ja redzat bez pajumtes palikušus cilvēkus, kuri uzturas ārā, dārza mājiņās vai citās dzīvošanai nepiemērotās vietās, zvaniet Mobilajai brigādei uz tālruni +37127023550 darba dienās darba laikā!

Par šādām situācijām lūdzam informēt arī policiju pa tālruni 112.

Šie pasākumi ir būtiska daļa no Rīgas pašvaldības apņēmības nodrošināt cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas drošu patvērumu un atbalstu ziemas sezonā saskaņā ar Rīcības plānu, lai palīdzība būtu savlaicīga, efektīva un pieejama.

*Rīcības plāns “Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā”