Arhīvs birkai: Sociālais atbalsts

No 2026. gada 1. janvāra mainās Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemšanas kārtība Rīgas Sociālajā dienestā. Turpmāk atsevišķs pieraksts viņiem tiks slēgts, kā arī vairs nenotiks pieņemšana Eduarda Smiļģa ielā 46.

Klientus, kas piesakās atkārtoti un kuriem nepieciešama ienākumu izvērtēšana:

  • turpmāk pieņems Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centros pēc faktiskās dzīvesvietas.
  • Šajā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs pierakstīties vizītei “Booking” sistēmā vai zvanot uz tālruni +37167105048.

Ukrainas civiliedzīvotāji, kas vēršas Rīgas Sociālajā dienestā pirmo reizi:

  • tiek aicināti doties uz savu dzīvesvietai atbilstošo Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centru pie sociālā darbinieka.

Sociālais darbinieks pieņem

  • Pēc iepriekšēja pieraksta:
    • pirmdienās: plkst. 13.00-18.00;
    • ceturtdienās: plkst. 9.00-12.00 un 13.00-16.00.
  • Rindas kārtībā:
    • otrdienās: plkst. 9.00-13.00.

Gan saite reģistrācijai klientiem ar ienākumu izvērtēšanu, gan pieraksts tikai atkārtotām vizītēm, izmantojot QR kodu, atrodams Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Rīgas Sociālais dienests”.

 

Rīgā sākta jauna sociālo pakalpojumu organizēšana, kas iezīmē būtiskas pārmaiņas pilsētas sociālajā jomā. Rīgas Sociālā dienesta modernizācijas un restrukturizācijas mērķis ir padarīt pakalpojumu saņemšanu ērtāku un ātrāku, samazināt birokrātiju un vairāk pievērsties katra cilvēka individuālajām vajadzībām.

Pilsētā vērojama tendence, ka pieprasījums pēc sociālās palīdzības samazinās, toties pieaug pēc sociālajiem pakalpojumiem. 2024. gadā tos saņēma 34 889 cilvēki – divreiz vairāk nekā 2014. gadā. Atsevišķās struktūrvienībās ir nevienmērīga klientu plūsma un darbinieku noslodze, kas rada garākas rindas un gaidīšanas laiku.

Dienesta restrukturizācija notiks pakāpeniski.

Nākamā gada sākumā Baldones ielā 2, Pārdaugavas rajonā, tiks atvērts jauns Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centrs, kas kļūs par vienoto vietu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai šajā Rīgas daļā. Līdz ar jaunā centra izveidi pakalpojumi, kas līdz šim tika nodrošināti četrās dažādās adresēs, turpmāk būs pieejami vienā vietā.


Kopumā plānots izveidot trīs šādus centrus – Pārdaugavā, Ziemeļu rajonā un Latgales priekšpilsētā.


“Tas nozīmē, ka rīdziniekiem būs vieglāk saprast, kas viņiem jādara, ātrāk saņemt nepieciešamo palīdzību un justies drošāk, ka viņu situācija tiek saprasta un ņemta vērā,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone

No 2026. gada 31. jūlija rīdziniekiem būs pieejamas arī pirmreizējas attālinātās konsultācijas.

Šis pakalpojums ļaus iedzīvotājiem ātrāk un vienkāršāk noskaidrot sev pieejamos sociālās palīdzības veidus, nepieciešamos dokumentus un citus būtiskus jautājumus, izmantojot attālinātas saziņas iespējas.

Pārmaiņas nozīmē:

  • vairāk laika klientam un viņa vajadzībām;
  • ātrāku reakciju uz krīzes situācijām;
  • mazāku nepieciešamību atkārtoti apmeklēt dienestu;
  • kvalitatīvāku vajadzību izvērtēšanu;
  • ātrāku sociālo pakalpojumu saņemšanu;
  • efektīvāku resursu izmantošanu un vienotu pieeju visos rajonos;
  • vienkāršotu dokumentu apriti un lēmumu pieņemšanu.

Jaunā pieeja klientu apkalpošanā

  • Pirmreizēju konsultāciju varēs saņemt attālināti.
  • Tiks saglabāta iespēja zvanīt uz tālruni un pierakstīties vizītei, vai arī ierasties sociālo pakalpojumu centrā bez pieraksta un tikt pieņemtam. Pašlaik šādas iespējas nav.
  • Būs pieejami datori, kuros apmeklētājs kopā ar konsultantu varēs elektroniski iesniegt dokumentus, piemēram, E-deklarācijas.
  • Nepiepildītās darba vietas vairs neietekmēs pakalpojumu pieejamību – apkalpošana turpināsies nepārtraukti.
  • Vienuviet būs pieejama visa nepieciešamā informācija un palīdzība katru darba dienu, un visā pilsētā tiks ieviesta vienota klientu apkalpošanas prakse.

Svarīgi!

Imantas 8. līnijas 1 k-2 un Mežrozīšu ielas 43 sociālo māju iedzīvotājiem tiks nodrošināta izbraukuma pieņemšana reizi nedēļā.

Sociālo pakalpojumu pieejamības centri tiks izveidoti arī Latgales un Ziemeļu rajonos.

 

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina pieteikties projektam*, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti un kustību traucējumiem pielāgot mājokli. Tas tiek darīts, lai būtu vieglāk atrast darbu, izmantot pakalpojumus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Šobrīd projekta īstenošanas gaitā ir atbrīvojusies viena vieta, kurai var pieteikties mērķa grupas personas:

• jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem (ieskaitot);
• pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu un kustību traucējumiem, kuras nav sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai ir sociāli apdrošinātas personas (darba ņēmēji, pašnodarbinātie);
• pilngadīgas personas un bērni ar invaliditāti;
• tiem kuri ir iesaistīti vismaz vienā no aktivitātēm: strādā (t.sk. pašnodarbināts); mācās jebkurā izglītības posmā; piedalās oficiāli noformētā brīvprātīgā darbā; nodrošina dalību paraolimpiskajā sportā un piedalās nacionāla vai starptautiska mēroga sacensībās; darbojas nevaldības organizācijā (izņemot tās, kas piesaistītas papildu kritēriju izvērtēšanai); apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas vai saņem “atelpas brīža” pakalpojumu; ir bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos; izmanto no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

Mājokļa pielāgojumi var ietvert:

• iekšējās vides uzlabojumus (piemēram, labierīcību, virtuves zonas, durvju aiļu, darba vietas pielāgošanu, pārbūvi vai aprīkošanu ar palīgierīcēm);
• ārējās vides uzlabojumus (piemēram, pacēlāju, pandusu, brauktuvju ierīkošanu, koplietošanas telpu pielāgošanu).

Lai pieteiktos, kandidātiem jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, kas apliecina atbilstību visiem kritērijiem (tai skaitā medicīniskās dokumentācijas izraksts ar atbilstošu SSK kodu un pierādījumi par nodarbinātību, izglītību vai citu aktivitāti). Par nepieciešamajiem dokumentiem var jautāt tai pašai darbiniecei, uz kuras e-pastu dokumenti jāsūta.

Dokumenti jāiesniedz līdz 2025. gada 26. novembrim, rakstot uz e-pastu: aija.okolokulaka-neilande@riga.lv.

*“Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”.

 

Šodien, 15. oktobrī, tiek atzīmēta Baltā spieķa diena. Latvijā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku ar invaliditāti redzes traucējumu dēļ.

Baltais spieķis palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem droši pārvietoties apkārtējā vidē, pasargājot no apmalēm, kāpnēm, bruģa nelīdzenumiem un citiem šķēršļiem. Vissvarīgāk – tas palīdz izvairīties no sadursmēm ar citiem cilvēkiem, ļaujot neredzīgajai personai brīvi un droši piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Latvijas Neredzīgo biedrība uzteic iestādes un organizācijas, kuras Rīgā veidojušas ļoti labu vides pieejamību neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, tādējādi atvieglojot viņiem piekļūstamību gan kultūras pasākumiem, gan ikdienā nepieciešamiem objektiem: Pārdaugavas kultūras apvienība, Rīgas Porcelāna muzejs, “Latvijas Valsts mežu” veidotā Juglas pastaigu taka, Rīgas Starptautiskā autoosta, Latvijas Dabas muzejs, “Rimi” Olimpiskais centrs, Latvijas – Amerikas Acu centrs, tirdzniecības centrs “Origo”, Latvijas Leļļu teātris.

Pirms trim gadiem 18. novembrī tika atklāta taktila Brīvības pieminekļa miniatūra neredzīgiem cilvēkiem. Objekts tapis, lai arī cilvēki ar redzes traucējumiem spētu sataustīt un aptvert Brīvības pieminekļa simbolisko nozīmi. Norādes Braila rakstā ir arī Rīgas domes ēkā, Rātslaukumā 1.

Transportlīdzekļu vadītājiem jāatceras: ja redzat gājēju ar horizontāli paceltu baltu spieķi, jums ir pienākums apstāties un palaist viņu pāri ceļam arī vietās, kur nav gājēju pārejas. Šī zīme ir skaidrs signāls par nepieciešamību pēc drošas pārejas.

Palīdzība cilvēkam ar redzes traucējumiem jāsniedz tikai tad, ja viņš to lūdz. Ja saņemat lūgumu palīdzēt, piedāvājiet roku vai plecu tajā pusē, kurā nav baltais spieķis, un ejiet nedaudz pa priekšu, lai palīdzētu izvairīties no šķēršļiem. Nekad nepieskarieties baltajam spieķim – tas ir orientēšanās instruments, kam jāpaliek cilvēka kontrolē.

Personas ar redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem var saņemt asistenta atbalstu, lai nokļūtu uz darbu, mācībām vai pakalpojumu saņemšanas vietām. Pakalpojumu iespējams pieprasīt Rīgas Sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (piemēram, VDEĀVK atzinumu, darba devēja vai izglītības iestādes apliecinājumu).

Pakalpojums tiek sniegts ārpus mājokļa, un asistents reizi mēnesī iesniedz pārskatu par sniegtajām stundām. Rīgas Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma saņēmēju un kontrolē tā izpildi.

Par mūsdienu baltā spieķa idejas aizsācēju tiek uzskatīts angļu fotogrāfs Džeimss Brigss, kurš, zaudējot redzi, nokrāsoja savu spieķi baltā krāsā, lai autovadītāji viņu labāk pamanītu. 1931. gadā Francijā laikrakstā tika publicēts ierosinājums, ka neredzīgajiem cilvēkiem vajadzētu lietot tieši baltas krāsas spieķus, kas kalpotu kā brīdinājuma zīme transportlīdzekļu vadītājiem. Šī ideja guva ievērību un kļuva par pamatu Baltā spieķa kustībai Eiropā. Savukārt 1964. gadā ASV Kongress apstiprināja ideju par Baltā spieķa dienu pasludināt 15. oktobri.

 

Nākamnedēļ, naktī no 21. uz 22. oktobri, Rīgā pēc īpašas metodikas notiks bezpajumtnieku skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt precīzus un vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes. Tie ir nepieciešami, lai plānotu sociālo pakalpojumu attīstību. Tādējādi pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti piedalās unikālā starptautiskā projektā*, kas vienlaikus notiek 35 Eiropas pilsētās.

Šis ir pirmais šāda mēroga projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu un atkārtojamu pieeju bezpajumtnieku uzskaitei. Tas paredz skaitīšanu pēc vienotas metodoloģijas, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, bezpajumtniecības cēloņus un nepieciešamo palīdzību. Projekts vērsts uz salīdzināmu datu ieguvi, kas kalpos par pamatu efektīvākai politikas plānošanai šajā jomā. Līdz šim Eiropā nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei.

Rīgas pašvaldības dalība projektā ļaus uzskaitīt gan tos bezpajumtniekus, kuri jau saņem sociālos pakalpojumus, gan tos, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus.

Rīgā skaitīšanā piedalīsies pētnieki, sociālie darbinieki, pašvaldības iestādes un brīvprātīgie, tostarp Rīgas pašvaldības Labklājības departaments, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Pilsēta tiks sadalīta zonās, kurās tiks veikta apsekošana, lai iegūtu datus par cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, viņu situāciju un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un risinājumiem.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

*“Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīva” (“European Homelessness Counts”)

 

Ņemot vērā arvien pieaugošo vajadzību pēc psihoemocionālā un informatīvā atbalsta jaunajām ģimenēm, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Labklājības departamentu un Rīgas Sociālo dienestu sniedz būtisku atbalstu vecākiem mazuļa pirmajos dzīves mēnešos. Kopš oktobra ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”.

Rīgā deklarētie un dzīvojošie jaundzimušo vecāki šogad var saņemt bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu mazuļa pirmajos sešos dzīves mēnešos programmā “Piedzimstot bērniņam”. To finansē Rīgas pašvaldība.

Kopš oktobra programmā ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”, kas paredzēts māmiņām ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju. Mērķis ir sniegt praktisku palīdzību māmiņas ikdienā, lai veicinātu viņas atveseļošanos un nodrošinātu bērnam drošu un mierīgu vidi. Tā ir praktiska palīdzība māmiņas atveseļošanās periodā – mājas darbu veikšanā, bērna aprūpē un māmiņas pašaprūpē, ņemot vērā katras sievietes individuālās vajadzības un izvērtējot ģimenei pieejamos citus atbalsta resursus.

Jaunais pakalpojums paredzēts konkrētai mērķa grupai: sievietēm ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju, kuras aprūpē bērnu līdz viena gada vecumam; atbalsta programmas “Piedzimstot bērniņam” esošās klientes; kā arī vienam no vecākiem jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā.

Ko ietver atbalsts?

 pastaigas ar bērnu, lai māmiņa var atpūsties;

pavadīšana pie ārstiem vai speciālistiem, pieskatot mazuli vizītes laikā;

palīdzība mājas darbos – iepirkumi, ēdiena gatavošana, uzkopšana u.c.;

praktisks atbalsts bērna aprūpē;

reakcija krīzes situācijās, piesaistot speciālistus (PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammu, sociālo darbinieku u.c.);

pakalpojums pieejams līdz 30 stundām, parasti vienu līdz divas reizes nedēļā. Ja nepieciešams, tā intensitāti var palielināt līdz trīs reizēm nedēļā.

Kā pieteikties?

Nepieciešams medicīnisks dokuments, kas apliecina diagnozi (piemēram, izraksts no ambulatorās kartes vai ārsta slēdziens).

Pieteikšanās notiek:

Ja esat vecāki, kuriem nesen piedzimis bērniņš, vai pazīstat kādu, kam šis atbalsts varētu būt noderīgs, sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.

 

Iestājoties aukstam laikam, tiek pagarināts Rīgas patversmju un naktspatversmju darba laiks. Nelabvēlīgos laika apstākļos no 1. oktobra līdz 30. aprīlim personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem pašvaldība nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas patversmē/naktspatversmēs, kā arī uzturu, personīgās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus.

Atkarībā no āra gaisa temperatūras un citiem apstākļiem tiek palielināts vietu skaits naktspatversmēs/patversmēs un pagarināts darba laiks, Rīgas patversmes Dienas centrs darbojas arī brīvdienās un svētku dienās, zupas virtuvēs sagatavo vairāk porciju.

 no 1. oktobra līdz 31. oktobrim patversmes atvērtas no pulksten 18.00 līdz 8.00;

no 1. novembra līdz 1. martam – no pulksten 17.00 līdz 9.00;

no 2. marta līdz 30. aprīlim – no pulksten 18.00 līdz 8.00.

No 1. oktobra līdz 30. aprīlim naktspatversmes atvērtas visu diennakti, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas āra gaisa temperatūra pulksten 8.00 ir zemāka par -10 ºC vai zemāka par 0 ºC ar vēja ātrumu virs 10 m/s.

Tādā gadījumā tiek nodrošināts:

  • naktspatversmju darba laiks visu diennakti, kā arī pusdienas;
  • pagaidu uzturēšanās vietu atvēršana, ja naktī temperatūra ir zemāka par -15 ºC;
  • bezpajumtnieku pārvietošana uz drošām vietām;
  • pastiprināta informācijas sniegšana par pieejamo palīdzību.

Rīgas patversmes Dienas centra bezpajumtniekiem un citām maznodrošinātām personām pakalpojumus var saņemt trūcīgi un maznodrošināti iedzīvotāji, kuri saņem naktspatversmes pakalpojumu un/vai ir bez noteiktas dzīves vietas.

Rīgā darbojas Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem. Tā ir galvaspilsētas pašvaldības struktūra, kas darbojas saskaņā ar Rīcības plānu* palīdzības sniegšanai bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos. Tās mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri atrodas ielās, un veicināt viņu iespējas saņemt sociālos pakalpojumus.

Galvenie Mobilās brigādes uzdevumi ir:

  • apzināt un regulāri apsekot bezpajumtnieku pulcēšanās vietas;
  • pārbaudīt konkrētas adreses pēc informācijas saņemšanas;
  • noskaidrot klientu vajadzības un problēmas;
  • informēt par iespējām saņemt palīdzību;
  • motivēt viņus risināt problēmas.

Svarīgi uzsvērt: Mobilā brigāde darbojas uz sadarbības un brīvprātības principiem. Tā nevar piespiest bezpajumtnieku pārvietoties vai izmantot pakalpojumus pret viņa gribu. Sociālais darbs tiek veikts ar cieņu pret katra cilvēka izvēli, vienlaikus sniedzot informāciju un atbalstu, lai veicinātu drošību un labklājību.


Ja redzat bez pajumtes palikušus cilvēkus, kuri uzturas ārā, dārza mājiņās vai citās dzīvošanai nepiemērotās vietās, zvaniet Mobilajai brigādei uz tālruni +37127023550 darba dienās darba laikā!

Par šādām situācijām lūdzam informēt arī policiju pa tālruni 112.


Šie pasākumi ir būtiska daļa no Rīgas pašvaldības apņēmības nodrošināt cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas drošu patvērumu un atbalstu ziemas sezonā saskaņā ar Rīcības plānu, lai palīdzība būtu savlaicīga, efektīva un pieejama.

*Rīcības plāns “Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā”

 

Ar sirsnīgu pateicību Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 8. oktobrī, ar pateicības rakstiem un atzinību apbalvoja Latvijas Samariešu apvienības brīvprātīgos, kuri nesavtīgi piedalās īpašā labdarības projektā “Sapņu pavadonis”. Viņi palīdz piepildīt pēdējās vēlmes cilvēkiem, kuru dzīve tuvojas noslēgumam.

📸 Pasākuma foto

“Sapņu pavadonis” ir unikāls projekts Latvijā, kas balstīts pasaulē atzītā pieredzē – līdzīgi projekti citviet pazīstami kā “Wish Ambulance” vai “Wunschewagen”. Ar Vācijas Samariešu apvienības atbalstu, kas šo iniciatīvu īsteno jau kopš 2014. gada, Latvijā tapis īpaši aprīkots transports, kas nodrošina drošu un ērtu pārvietošanos cilvēkiem ar veselības ierobežojumiem. Katru braucienu pavada divi brīvprātīgie – viens no tiem ar medicīnisko kvalifikāciju –, lai nodrošinātu ne tikai fizisku, bet arī emocionālu atbalstu.

Projekts tiek pilnībā finansēts no ziedojumiem, un tieši Vācijas samarieši bija pirmie, kas sniedza savu ieguldījumu, ziedojot vienu no saviem speciāli aprīkotajiem auto, kas nu kalpo arī Latvijā.

Latvijas Samariešu apvienība lepojas ar vairāk nekā 300 brīvprātīgajiem, kuri ik dienu sniedz palīdzību dažādās jomās – no senioru aprūpes un atbalsta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām līdz darbam ar bērniem un krīzes situāciju risināšanā. Viņu nesavtīgais darbs ir kluss, tomēr spēcīgs atgādinājums par cilvēcību, līdzjūtību un kopības spēku.

Vairāk par Latvijas Samariešu apvienību – ŠEIT.

 

Ceturtdien, 21. augustā, Burtnieku ielā 37 tika atklāts multifunkcionālais centrs ““Domino” Teika”, kurā ar Rīgas pašvaldības atbalstu palīdzību saņems 80 bērni. Pakalpojumu sniedz Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF).

Jau sešus gadus tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma bērniem vecumā no 4 līdz 9 gadiem, kuriem ir grūtības uzvesties un komunicēt ar citiem. Tā paredzēta arī viņu tuvākajiem cilvēkiem — vecākiem vai aprūpētājiem. Programma tika ieviesta, jo arvien vairāk ģimeņu meklē palīdzību situācijās, kad bērnam ir grūti iekļauties bērnudārzā vai skolā, saprasties ar vienaudžiem, kontrolēt emocijas vai ievērot uzvedības normas. Dažkārt vecākiem trūkst zināšanu, kā viņiem palīdzēt. Ja šīs problēmas netiek risinātas laikus, pastāv risks, ka bērns tiek atstumts, nespēj pilnvērtīgi mācīties, var saskarties ar mentālās veselības grūtībām un nonākt nelabvēlīgā vidē.

Rīgā tās ir vienīgās pieejamās programmas šajā jomā, un pieprasījums joprojām ir augsts.

“Priecājos, ka ir vēl viena vieta, kur speciālisti kopā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu strādās ar ģimenēm, kurās aug bērni ar uzvedības un funkcionāliem traucējumiem. Jo agrāk sākam novērst problēmu cēloņus, jo ātrāk un efektīvāk varam palīdzēt tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Pašvaldība ar fondu sadarbojas jau sesto gadu, un šodien atklājam ceturtās šāda veida telpas. Atbalsts sniegts vairāk nekā 370 ģimenēm, bet redzam, ka pakalpojums ir tik nepieciešams, ka jau šobrīd tas ir aizņemts deviņiem mēnešiem uz priekšu. Tas nozīmē tikai vienu – Rīgai vajag vēl vairāk šādu pakalpojumu vietu, lai palīdzētu visām ģimenēm, kurām tas nepieciešams,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šis ir brīnišķīgs piemērs NVO, pašvaldības un privāto uzņēmumu sadarbībai, lai kopā veidotu ģimenēm domātus pakalpojumus. Jaunajā multifunkcionālajā centrā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems 80 bērni gan ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, gan bērni ar īpašām vajadzībām. Šie pakalpojumi sniedz būtisku atbalstu arī viņu ģimenēm,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments kopā ar LBAF izvērtēja iespēju paplašināt sociālās rehabilitācijas programmu bērniem ar uzvedības un saskarsmes grūtībām. Šobrīd ir nepieciešamas plašākas telpas dažādu terapijas metožu izmantošanai, jo tupina augt bērnu skaits, kam vajadzīga palīdzība. LBAF ne tikai nodrošina šo programmu, bet arī apņēmās piesaistīt finansējumu telpu remontam.

Multifunkcionālajā centrā no septembra darbu sāks dažādi speciālisti. Tajā ir izveidota plaša apmācību zāle, Latvijā lielākā sensorā sporta zāle, klusuma telpa un citas telpas, kas nodrošina bērniem un vecākiem nepieciešamu atbalsta vidi.

 

20. augustā, Rīgas domes sēdē tika apstiprināti grozījumi saistošajos noteikumos “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”. Tie paredz izmaiņas nosacījumos, kas attiecas uz pabalstu piešķiršanu jaundzimušo vecākiem Latvijas galvaspilsētā.

Kas tiek mainīts:

  • atcelta prasība par 12 mēnešu deklarēšanos pirms bērna piedzimšanas. Turpmāk pabalstu varēs saņemt arī tie vecāki, kuru deklarētā dzīvesvieta Rīgā nav bijusi vismaz 12 mēneši pirms bērna piedzimšanas. Iepriekš šī prasība bija obligāta;
  • līdz šim bija paredzēts, ka, lai saņemtu pabalstu par jaundzimušo, vecākiem jābūt deklarētiem Rīgā vismaz no šā gada 1. jūlija. Tagad šis termiņš ir pārcelts uz 1. jūniju. Tas nozīmē, ka ģimenes, kuru bērni piedzima no 1. jūnija līdz 1. jūlijam un kurām iepriekš nebija tiesību saņemt pabalstu, tagad varēs to saņemt. Šīs izmaiņas paplašina atbalsta iespējas un nodrošina taisnīgāku pieeju ģimenēm, kuras deklarējušās Rīgā neilgi pirms bērna piedzimšanas;
  • izņēmums 12 mēnešu deklarēšanās prasībā saglabājas divos gadījumos: pirmkārt, ja tiek pieprasīts pabalsts par dvīņiem, un, otrkārt, ja dvīņi ir dzimuši ekstremāli vai ļoti agrīni priekšlaicīgi (mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļās). Ja deklarēšanās ilgums nav vismaz 12 mēneši, tad pabalsts šīm ģimenēm ir tādā apmērā, kāds normatīvajā aktā bija noteikts bērna piedzimšanas brīdī. Ja neviens no dvīņu vecākiem nav bijis deklarēts Rīgā vismaz 12 mēnešus, ģimenei būs iespēja saņemt visus pienākošos pabalstus, t.i., pašlaik 150 eiro par katru bērnu, bet no nākamā gada 1. janvāra – 450 eiro par katru jaundzimušo bērnu, kā arī visus valsts garantētos pabalstus.

Rīgas pašvaldība sniedz mērķētu un daudzveidīgu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas neaprobežojoties tikai ar pabalstu jaundzimušajiem pirmajos dzīves mēnešos. Piemēram, šogad uzsākta programma “Piedzimstot bērniņam”, kurā Rīgas pašvaldība finansē bezmaksas emocionālu un informatīvu atbalstu 500 ģimenēm.

Bērna piedzimšanas pabalsts ir pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva ar mērķi sniegt materiālu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai pēc bērna piedzimšanas, kas varētu veicināt bērnu dzimstību Rīgā.