Arhīvs birkai: Vide

Rīga aicina iedzīvotājus kļūt par “Dabai draudzīgiem rīdziniekiem”

Starptautiskajā mitrāju dienā, 2. februārī, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sāk brīvprātīgo iniciatīvu “Dabai draudzīgs rīdzinieks”, aicinot iedzīvotājus praktiski iesaistīties pilsētas dabas daudzveidības saglabāšanā, atjaunošanā un izzināšanā starptautiskā projekta urbanLIFEcircles ietvaros.

Augi un dzīvnieki, ūdeņi, pļavas, meži un mitrzemes Rīgā pastāvējušas jau ilgi pirms ielām, ēkām un infrastruktūras. Šīs ekosistēmas nodrošina tīru gaisu, ūdeni un augsni, kā arī veido pamatu veselīgai un drošai dzīves videi. Bioloģiskā daudzveidība ir būtisks pilsētas noturības un ilgtspējas priekšnoteikums, un tās samazināšanās tieši ietekmē gan pilsētas attīstības iespējas, gan iedzīvotāju labklājību. Tāpēc rūpes par dabu pilsētvidē ir stratēģiski nozīmīgas, un iedzīvotāju līdzdalībai šajā procesā ir izšķiroša loma.

Lai mērķtiecīgi stiprinātu dabas daudzveidību Rīgā, Pilsētas attīstības departaments kopš 2022. gada piedalās starptautiskajā projektā urbanLIFEcircles. Tā ietvaros tiek atjaunotas un sakoptas nozīmīgas Rīgas dabas teritorijas – Jaunciema dabas lieguma teritorijas I un III, kā arī Lucavsalas Kazas sēklis. Jaunciema dabas liegums ir Natura 2000 teritorija, kuras galvenā vērtība ir daudzveidīgie zālāji ar tiem raksturīgām, tostarp retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Šīs dabas vērtības būtiski apdraud invazīvās augu sugas, tādēļ regulāra un mērķtiecīga zālāju apsaimniekošana ir būtiska pilsētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Savukārt Lucavsalas Kazas sēklī līdz 2027. gadam paredzēts izveidot bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu, kas kalpos gan kā atpūtas vieta iedzīvotājiem, gan kā izglītojoša vide dabā balstītu risinājumu iepazīšanai pilsētā.

Brīvprātīgo iniciatīva “Dabai draudzīgs rīdzinieks” aicina ikvienu kļūt par pilsētas dabas līdzradītāju un sargātāju. Iesaistīties iespējams ar praktisku darbu, savām zināšanām, idejām vai vienkārši savu klātbūtni. Brīvprātīgie varēs piedalīties talkās projekta teritorijās Jaunciemā un Lucavsalā, palīdzēt novērot un fiksēt augu un dzīvnieku sugas, vākt datus par bioloģisko daudzveidību, kā arī iesaistīties aktivitāšu foto dokumentēšanā, pasākumu organizēšanā un to komunikācijā. Dalība iniciatīvā sniedz iespēju iegūt praktisku pieredzi starptautiskā dabas daudzveidības veicināšanas un aizsardzības projektā, attīstīt prasmes darbā komandā un mācīties no nozares ekspertu pieredzes. Studentiem tā ir arī iespēja integrēt iegūto pieredzi bakalaura vai maģistra darba izstrādē, vienlaikus sniedzot reālu ieguldījumu pilsētas dabas saglabāšanā.

Ņemot vērā, ka 2026. gads Latvijā ir pasludināts par Brīvprātīgo gadu, iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties pilsētas dabas saglabāšanas aktivitātēs visa gada garumā.

Pieteikšanās dalībai iniciatīvā ir atvērta līdz 2026. gada beigām, aizpildot pieteikšanās anketu – ŠEIT.

Projekta aktivitātes norisināsies līdz projekta noslēgumam 2027. gada otrajā pusē.

Iniciatīva tiek īstenota Eiropas Savienības LIFE programmas projekta urbanLIFEcircles ietvaros, kura mērķis ir attīstīt risinājumus dabas daudzveidības integrēšanai Rīgas pilsētplānošanā, veicinot zaļo infrastruktūru, dabā balstītus risinājumus un sabiedrības līdzdalību.

 

Rīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus; papildināts saraksts

Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur var būt pietiekami biezs un drošs, tāpēc daudzās vietās atrašanās uz ledus ir aizliegta.

Aizliegums atrasties uz ledus neattiecas uz:

 Ķengaraga dīķi (papildus Ķengaraga dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);

ūdenstilpes Vladimira Kudojara parkā;

ūdenstilpes Viestura dārzā;

ūdenstilpes Uzvaras parkā;

Mazjumpravas muižas dīķi (papildus Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);

Bābelīti;

Dambjapurva ezeru;

Gaiļezeru;

Velnezeru;

Bolderājas karjeru.

Tāpat uz ledus atļauts kāpt:

Vecdaugavas posmos no Vēlavu ielas 3A līdz Vēlavu ielai 35, no Zvejniekciema ielas 21B līdz Mangaļsalas prospektam, kā arī no Airu ielas 83A līdz Zvejas ielai 12;

Ķīšezera posmos no Zušu ielas 41A līdz Ezermalas ielai 18B – ne tālāk kā 200 m no krasta, posmu no Ezermalas ielas 8A līdz Mārkalnes ielai 20 – ne tālāk kā 200 m no krasta, posmu no Jaunciema gatves 271 līdz Jaunciema gatvei 171 – ne tālāk kā 200 m no krasta, posmu no Jaunciema gatves 167B līdz Igates ielai 5 – ne tālāk kā 200 m no krasta, Pils kaktā – ne tuvāk par 400 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;

uz Māras dīķa (papildus Māras dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 250 m attālumā no Mārupītes ietekas un 150 m attālumā no Friča Brīvzemnieka ielas un Ojāra Vācieša ielas krustojuma);

Juglas ezera posmos no Bonaventuras ielas 10 līdz Berģu ielai 160 – ne tālāk par 200 m no krasta, posmu no Juglas krastmalas 3 līdz Rotkalnu ielai 3 – ne tālāk par 200 m no krasta, posmu no Nautrēnu ielas 12 līdz Kalējgrāvja ielai 26;

Strazdupītes posmā no Vidzemes alejas 7 līdz Vidzemes alejai 1 (papildus Strazdupītē aizliegts atrasties tuvāk par 200 m no dzelzceļa tilta);

līcī Juglas kanālā pie Jaunciema gatves 8F (papildus aizliegts atrasties 150 m attālumā no ietekas Juglas kanālā);

Ziemeļupē pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” (papildus Ziemeļupē aizliegts atrasties 100 m attālumā no ietekas Buļļupē);

Āgenskalna līča posmā no Raņķa dambja līdz Balasta dambim 15 (papildus Āgenskalna līcī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 80 m no Mārupītes ietekas un tuvāk par 70 m no Zunda kanāla ietekas) un posmu starp AB dambi un Kuģu ielu līdz Balasta dambim 15;

Kojusalas grāvja posmos no Saulrieta krastmalas 37 līdz Krasta ielai 95, posmu no Krasta ielas 91 līdz Krasta ielai 5 (papildus Kojusalas grāvī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 120 m no Daugavas ietekas;

Hapaka grāvja posmā no Lielupes ielas 15A līdz Gobas ielai 24, posmu no Daugavgrīvas šosejas 5 k-10 līdz Daugavgrīvas šosejas 5 k-17, posmu no Daugavgrīvas šosejas līdz Daugavgrīvas šosejai 2 (papildus Hapaka grāvī aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus tuvāk par 50 m no Daugavgrīvas šosejas);

Bieķengrāvja posmā no Mūkusalas ielas 75 līdz Mazajai Bauskas ielai 35A;

Kundziņsalas attekas posmā no Uriekstes iela 22 līdz Kundziņsalas 2. līnijai 5 un Kundziņsalas attekas līcī pie Uriekstes ielas 12A (ne tālāk kā 150 m no Uriekstes ielas);

Mazajā Daugavā – Lucavsalas līča peldvietā;

Zunda posmā no Daugavgrīvas ielas 65A līdz Mazajai Ūdens ielai 1 k-1;

Buļļupes posmu līcī pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” (ne tālāk par 400 m no krasta līnijas), Buļļupes posmu līcī pie Lielās ielas 43 (ne tālāk kā 350 m no krasta līnijas), Buļļupes posmu līcī pie Lielās ielas 71E (ne tālāk kā 150 m no krasta līnijas) un Buļļupes posmu līcī pie Dzintara ielas 100 (pie Dārziņu rajona) – ne tālāk kā 150 m no krasta līnijas, Buļļupes posmu no Rojas ielas 3 līdz Rojas ielai 34 – ne tālāk par 50 m no krasta līnijas, Buļļupes posmu no Lielās ielas un Mazās Kleistu ielas krustojuma līdz Lielajai ielai 71D – ne tālāk par 50 m no krasta līnijas.

Pašvaldība vērš uzmanību, ka ledus biezums dažādās vietās var būt atšķirīgs, simtprocentīgu drošību garantēt nav iespējams, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un pašiem jāizvērtē sava drošība, kāpjot un atrodoties uz ledus.

Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpju ledus ar rīkojumu nosaka Rīgas pilsētas izpilddirektors. Šī rīkojuma izpildi kontrolē Rīgas pašvaldības policija.

Atbildība par neatļautu atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā.

Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Ar aktuālajiem datiem var iepazīties atverot Ledus karte

 

Rīgā no 2027. gada būs stingrākas prasības atkritumu šķirošanai

Rīgas dome ceturtdien, 18. decembrī, pieņēma jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.

“Rīgā arī šogad pieaudzis šķiroto atkritumu īpatsvars, kas ne vien palīdz aizsargāt vidi, bet arī ļauj ievērojami ietaupīt iedzīvotāju līdzekļus, jo lielu daļu šķiroto atkritumu izved bez maksas. Ja 2019. gadā dalīti savāktie atkritumi – papīrs, plastmasa un metāls (MIX), stikls, bioloģiski noārdāmie atkritumi (BIO), tekstils – bija 20 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, tad 2025. gada pirmajā pusē iedzīvotāji jau sašķiroja 43 % atkritumu. Šis veiksmīgais process ir jāturpina, ko darīsim ar jaunajiem noteikumiem, kuros arī ir iestrādāti uzlabojumi lielgabarīta atkritumu izvešanai,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

 Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas un bez klienta atsevišķa pieteikuma konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

 Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

 Daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu, liela izmēra un mājsaimniecībās radušos būvniecības atkritumu savākšanas kārtību, un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

 Saistošajos noteikumos tiek noteikta liela izmēra atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kas paredz, ka daudzdzīvokļu nama pārvaldnieks vienojas ar mājas kopību par kārtību, kādā tiks veikta liela izmēra atkritumu savākšana un izvieto iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamu informāciju par noteikto kārtību un par liela izmēra atkritumu izvešanas grafiku. Liela izmēra atkritumus novieto pārvaldnieka norādītā savākšanas vietā ne ātrāk kā 24 stundas pirms savākšanas laika.

Rīgā atkritumu apsaimniekošana ir sadalīta četrās zonās:

  • pirmā zona ietver centru un kādreizējo Latgales priekšpilsētu;
  • otrā zona ietver kādreizējo Pārdaugavas Kurzemes rajonu;
  • trešā zona ietver Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētu;
  • ceturtā zona ietver bijušo Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu.

“Clean R” nodrošina atkritumu apsaimniekošanu pirmajā un otrajā zonā, kamēr trešajā zonā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA “Lautus vide”, bet ceturtajā zonā – SIA “Eco Baltia vide”.

Veicot izvērtējumu par zonu skaita noteikšanu, secināts, ka četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ir optimālas, ņemot vērā gan konkurences prasības, gan nepieciešamo infrastruktūru, gan ekonomiskos apsvērumus. Jaunajos noteikumos saglabātas četras zonas, bet mainītas zonu robežas, ņemot vērā apkaimju teritorijas, lai viena apkaime netiktu sadalīta divās zonās – no 2027. gada 1. marta Āgenskalna apkaime un Salas tiks iekļautas 3. zonā, bet Centra apkaime 1. zonā.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā”

Vairāk par atkritumu apsaimniekošanu – ŠEIT.

 

Paziņojums par Vides pārskata projekta zemes vienībai Baltegļu ielā 30, Rīgā nodošanu sabiedriskajai apspriešanai

,

Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums (SIVN) tiek veikts saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 04.07.2022. lēmumu Nr. 4-02/36/2022 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”. SIVN ietvaros ir sagatavots lokālplānojuma “Zemes vienībai Baltegļu ielā 30, Rīgā” Vides pārskata projekts.

Lokālplānojuma īstenošanas termiņš nav noteikts, bet saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu lokālplānojums ir ilgtermiņa plānošanas dokuments.

Lokālplānojums tiek izstrādāts kā Rīgas teritorijas plānojuma grozījums zemes vienībā Baltegļu ielā 30, nosakot kapsētas un ar to saistītās apbūves izveidei nepieciešamo funkcionālo zonējumu un tās darbības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “RĪGAS APBEDĪŠANAS DIENESTS”, pasūtītājs – SIA “ABSocial”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM” (Ģertrūdes iela 47, Rīga, LV-1011).
  • Vides pārskata izstrādātājs – SIA “55M” (“Saulessēta”, Prauliena, Praulienas pag., Madonas nov., LV-4825) un vides jomas eksperte Inga Gavena.
  • Kontaktpersona par Vides pārskata projektu: SIA “METRUM” teritorijas attīstības plānošanas nozares vadītāja Māra Kalvāne, e-pasts: mara.kalvane@metrum.lv, tālr. 27014811.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 42 dienas, no 13.12.2025. līdz 23.01.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks hibrīdformā 30.12.2025. plkst. 17:00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē, Anniņmuižas bulvārī 29, un video konferences režīmā MS TEAMS vidē, nodrošinot iespēju sanāksmei pieslēgties tiešsaistē (attālināti). Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu zālē, kā arī lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties:

• nosūtot savu pieteikumu dalībai sanāksmē (klātienē vai attālināti) uz e-pastu: apspriesana@metrum.lv līdz 30.12.2025. plkst. 12.00 vai aizpildot anketu – ŠEIT.

Ar lokālplānojuma 1.redakciju, tā vides pārskatu un vides pārskata kopsavilkumu var iepazīties:

• elektroniski SIA “METRUM” tīmekļa vietnē – ŠEIT ;
• klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā Slokas iela 161.k.-2.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 23.01.2026. var iesniegt:

• nosūtot uz e-pastu: apspriesana@metrum.lv;
• nosūtot uz e-pastu: inga.gavena@gmail.com;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 23.01.2026.) SIA “METRUM” uz adresi: Ģertrūdes iela 47/3, Rīgā, LV-1011.

 

Labiekārtota Bolderājas karjera pludmale; pretendēs uz oficiālās peldvietas statusu

Rīgas pašvaldība gada nogalē pabeigusi iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu pie Bolderājas karjera, kur sakārtota gan sauszemes, gan zemūdens daļa. Ņemot vērā paveiktos darbus, šī atpūtas zona nākamo gadu laikā varētu pretendēt uz oficiālās peldvietas statusu.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu. Šoruden paveikti nozīmīgi darbi Bolderājas karjerā, pielāgojot peldvietu vairākiem oficiālo peldvietu kritērijiem. Nākamgad turpināsim darbus, lai Rīgā būtu jau deviņas oficiālās peldvietas, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments kā atbildīgā iestāde par aktīvās atpūtas zonu un peldvietu uzturēšanu galvaspilsētā, 2025.gada nogalē realizēja Bolderājas karjera aktīvās atpūtas zonas sauszemes un ūdens daļas sakārtošanas un labiekārtošanas darbus apmēram kopēji 1800 kvadrātmetru platībā, padarot šo vietu drošāku.

Darbu gaitā veikta:

 Peldvietas ūdens daļas izpēte, gultnes reljefa un potenciālo piesārņojuma priekšmetu identifikācija;

Peldvietas zemūdens daļas profilēšana potenciālajā peldēšanās zonā nodrošinot vienmērīgu dziļuma padziļinošās slīpumu;

Konstatēto atkritumu izvākšanu peldēšanās zonās (koka gabali, autoriepas, sadzīves atkritumi);

Krasta daļas līdzināšanu, smilšu daļā atkritumu savākšanu, niedru apauguma dažādās krasta daļās izvākšanu;

Daļas krasta apauguma novākšanu (atsevišķi koki diametrā zem 20 cm un apaugums atpūtas zonā, zem kuru saknēm atklājās vēsturiski ievestie būvgruži) un atklāto atkritumu savākšana un izvešana utilizācijai;

Nepieciešamā smilšu daudzuma pievešana un līdzināšana, teritorijas sakārtošana.

Darbu veikšanai tika izvelēts laiks, kad iedzīvotāji gandrīz vairs neizmanto pludmali un ūdeni. Kopējās izmaksas zemūdens daļas līdzināšanai un krasta sakārtošanai bija aptuveni 24 000 eiro.

Mājokļu un vides departamenta pārziņā ir astoņas oficiālās peldvietas – trīs pie Rīgas jūras līča (Daugavgrīva, Vakarbuļļi un Vecāķi) un piecas iekšzemes peldvietas (Bābelītis, Lucavsala, Lucavsalas līcis, Rumbula un Ķīpsala).

Vairāk – ŠEIT.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic vienu reizi divu mēnešu periodā. Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

 

Rīdzinieki akcijas “Atpestī māju no elektrospokiem!” laikā varēs bez maksas nodot nevajadzīgo elektrotehniku

,

Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums SIA “Zaļā josta” sadarbībā ar veikalu tīklu “Lidl Latvija” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Atpestī māju no elektrospokiem!”, kas novembrī norisināsies arī Rīgā.

Akcijā iedzīvotāji varēs bez maksas atbrīvoties no nolietotajām elektroierīcēm, kas mājās kļuvušas par “elektrospokiem” – vairs netiek izmantotas, taču aizņem vietu un krāj putekļus māju vai pagrabu plauktos.

“Lielai daļai no mums mājās ir pa kādam “elektrospokam” – vecs fēns, blenderis, veļasmašīna vai telefons, kas sen vairs netiek lietots. Šī akcija ir iespēja no tiem atbrīvoties ērti un videi draudzīgi. Nododot elektrotehniku pārstrādei, mēs ne tikai iztīrām māju, bet arī samazinām vides piesārņojumu un palīdzam vērtīgām izejvielām nonākt otrreizējā apritē,”

norāda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta

Novembrī elektrotehniku bezmaksas varēs nodot no plkst. 09.00 – 15.00 pie “Lidl” veikaliem Rīgā:

Pirmā akcijas diena norisinājās Bieriņu un Imantas apkaimē, 8. novembrī.

29. novembrī – Stirnu ielā 31 un Anniņmuižas ielā 8a.

Kāpēc un kā pareizi atbrīvoties no elektrotehnikas?

E-atkritumu apjoms visā pasaulē aug krietni straujāk nekā to pārstrāde. 2022. gadā tika radīti 60 miljoni tonnu e-atkritumu, kas par 82 % pārsniedz 2010. gada rādītāju. Pētnieki prognozē, ka līdz 2030. gadam šo atkritumu apjoms pieaugs par trešdaļu, liecina pērn publicētais Apvienoto nāciju organizācijas Apmācības un pētniecības institūta pārskats.

Latvijā pērn tirgū novietotas 35 582 tonnas elektrotehnikas, no kurām ražotāju atbildības sistēmās savākta aptuveni puse. Daudzi elektrotehniku lieto vairākus gadus, tāpēc novietoto preču skaits no savāktā apjoma var krietni atšķirties. No 2024. gadā savāktās elektrotehnikas reģenerēta 1091 tonna, savukārt 15 261 tonna jeb 86 % – pārstrādāta, liecina Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas dati.

Nolietota elektrotehnika ir bīstamie atkritumi – tajā nereti ir dažādi smagie metāli, plastmasa, stikls, mikroshēmas, akumulatori un citas toksiskas vielas, kas, nonākot dabā, nesadalās pat gadsimtiem un var piesārņot augsni un gruntsūdeņus, kā arī apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību. Jāņem vērā, ka elektrotehniku sadzīves atkritumos izmest nedrīkst. Tā jānodod speciālos, tam paredzētos šķirošanas punktos un laukumos, tos var sameklēt arī vietnē “videspratiba.lv”.

Pareizi utilizējot elektroierīces, tās tiek izjauktas un sašķirotas, savukārt iegūtās izejvielas – atkārtoti izmantotas ražošanā. Tā no “elektrospokiem” rodas jauns resurss, nevis atkritumi. Vienlaikus pareiza elektrotehnikas utilizēšana ļauj parūpēties arī par saviem datiem un privātumu. Nododot elektroiekārtas pārstrādei, tajās esošās fotogrāfijas, kontakti, e-pasti, paroles, dokumenti un cita sensitīva informācija tiek iznīcināta, tā novēršot iespējamu datu noplūdi.

Plašāku informāciju un noderīgus padomus par atkritumu šķirošanu meklējiet “Zaļā josta” vides izglītības digitālajā platformā “videspratiba.lv”.

Papildu informācijai:
Sabīne Rutka, SIA “Zaļā josta” Sabiedrisko attiecību vadītāja ,
sabine.rutka@cleanrgrupa.lv
www.zalajosta.lv

 

Rīgas pašvaldība iznomās 20 zemes gabalu daļas elektrotransporta uzlādes staciju izbūvei

Lai veicinātu elektromobilitātes un elektrotransporta uzlādes tīkla attīstību pilsētā, Rīgas pašvaldība izsludina zemes nomas tiesību izsoli uz 20 zemes gabalu daļām elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un tiem nepieciešamo autostāvvietu izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Izsole tiek organizēta četrās lotēs, katrā no tām nomai tiek piedāvātas piecas zemes gabalu daļas ar iespēju operatoriem kopumā uzstādīt 45 uzlādes iekārtas ar 90 pieslēgvietām gan pilsētas centrā, gan apkaimēs.

Pirmajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dreiliņu, Centra, Purvciema, Imantas, Daugavgrīvas – Buļļu apkaimēs ar kopējo platību 360 m2.

Otrajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Lucavsalas (Salas), Latgales, Centra, Teikas, Ķīpsalas apkaimēs ar kopējo platību 288 m2.

Trešajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dzirciema, Ķengaraga, Ziepniekkalna, Vecpilsētas, Āgenskalna apkaimēs ar kopējo platību 372 m2.

Ceturtajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Boderājas, Sarkandaugavas, Šampētera, Pļavnieku, Andrejsalas apkaimēs ar kopējo platību 327 m2.

Pašvaldība noteikusi, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām jābūt publiski pieejamām visu diennakti. Vienai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 22 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 11 kW.

Ar izsolē uzvarējušo pretendentu nekustamā īpašuma nomas līgums tiks slēgts uz 15 gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas. Savstarpēji vienojoties, ja to pieļaus normatīvie akti un nomnieks labticīgi pildījis nomas līgumā noteiktos pienākumus, nomas līguma termiņu varēs pagarināt.

Zemesgabalu nomas tiesības tiks izsolītas elektroniskā izsolē Elektronisko izsoļu vietnē ar augšupejošu soli. Izsoles noris šeit:

Pretendentiem katrai lotei jāiesakās atsevišķi līdz 4. decembra plkst. 23.59.

Izsole visās lotēs noslēgsies 15. decembrī plkst. 13.00.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, katrai no četrām lotēm ir noteikta sākuma nomas maksa un izsoles solis 5% apmērā no izsoles sākumcenas. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko zemes nomas maksu.

Detalizētāka informācija par izsoli un tās nosacījumiem pieejama Rīgas pašvaldības mājas lapas riga.lv sadaļā “Jaunumi”, apakšsadaļā “Izsoles” un ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Satiksme un mobilitāte” – “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Izvēlētās vietas un to sadalījums lotēs nodrošina, ka visā Rīgas teritorijā tiek attīstīts vienmērīgs elektrotransporta uzlādes staciju tīkls, nodrošinot gan pieejamu pakalpojumu, gan veicinot konkurenci. Vietas, kurās nepieciešams izbūvēt elektrotransporta uzlādes stacijas, noteiktas atbilstoši izstrādātajai “Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijai Rīgas administratīvai teritorijai”, kas pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.sus.lv.

Rīgas pašvaldības elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepciju izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, bet zemes gabalu nomas tiesību izsoli organizē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu.

 

Pirmajā nedēļā rīdzinieki nodevuši 967 tonnas lapu

Šogad rudens lapu nodošanas punkti darbu sāka 1. novembrī, un šobrīd Rīgā darbojas kopumā 34 punkti, no kuriem daļa izveidota, reaģējot uz iedzīvotāju iniciatīvu un vajadzībām.

Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”,

kā arī iedzīvotājiem ir pieejama nodošanas punktu karte vietnē GEO RĪGA.

Lapu nodošana notiek, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Pirmajā nedēļa no 1. līdz 9. novembrim kopā rīdzinieki nodevuši 967 tonnu lapu, kas ir līdzīgs rādītājs iepriekšējiem gadiem.

Ņemot vērā pirmās nedēļas pieredzi, pašvaldība atkārtoti rosina ievērot lapu nodošanas kārtību – neatstāt punktos iztukšotos maisus, vest lapas tikai punktu darba laikos un rūpēties, lai tām nav piejaukti klāt citi atkritumi.

Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot ceļu satiksmes drošības noteikumus, būt savstarpēji iecietīgiem un cienīt citam citu, rūpējoties par drošu un sakārtotu pilsētvidi.

Neskaidrību gadījumā, aicinām iedzīvotājus zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Mediju pārstāvji aicināti klātienē iepazīties ar rudens lapu nodošanas punkta ikdienu un ielūkoties, kā norit rīdzinieku iesaistīšanās pilsētas vides uzturēšanā. 15. novembrī no plkst. 12.00 līdz 12.30 rudens lapu nodošanas punktā Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji un punktu darbinieki klātienē informēs par aktuālajiem darba organizēšanas jautājumiem rudens lapu nodošanas akcijas laikā.

 

Laba ziņa “roņiem” – teju visās Rīgas peldvietās ir laba ūdens kvalitāte

, , , ,

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem, populārākajās ziemas peldētāju vietās – Lucavsalas līcī, Ķīpsalā, Vakarbuļļos, Vecāķos un Bābelītī – ūdens kvalitāte ir laba un peldēties atļauts.

Nedaudz sliktāka ūdens kvalitāte ir Daugavas peldvietā “Rumbula”, kur patlaban peldēties nav ieteicams. Atkārtotas ūdens analīzes šajā peldvietā veiks nākamnedēļ.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Oktobra sākumā veiktās analīzes liecina, ka visās šajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte.

Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

Vairāk par Rīgas un citām Latvijas pludmalēm- šeit.

 

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu nākamajiem pieciem gadiem

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti galvaspilsētā, izstrādāta jauna “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam”, kas tagad nodota sabiedriskajai apspriešanai un rīdzinieki līdz 10. novembrim aicināti paust savus viedokļus un ieteikumus. Programmu pēc Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Ar programmu var iepazīties- ŠEIT. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī no plkst. 17.30 līdz 19.30 Rātslaukumā 1, Rīgas domes ēkas Portretu zālē.

Sanāksmē būs iespējams piedalīties arī attālināti – reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīts uzaicinājums un saite uz attālināto sanāksmi.

Aicinām pieteikt dalību līdz 31. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.

Rakstiskus komentārus un priekšlikumus līdz 10. novembrim var iesniegt, nosūtot e-pastu: alise@environment.lv vai kristine.masalska@riga.lv.

Programmas galvenais mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam. Programma fokusējas uz tādām vielām kā daļiņas (piemēram, PM10, PM2.5), slāpekļa dioksīds (NO₂), benzols un benz-a-pirēns — tie ir būtiski gaisa kvalitātes riski pilsētvidē.

Programma paredz vairākus rīcības virzienus, piemēram:

  • Transporta un satiksmes infrastruktūras uzlabošana — veicinot sabiedrisko transportu, alternatīvos degvielu risinājumus, mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus.
  • Siltumapgādes un apkures iekārtu modernizācija — samazināt emisijas no individuālās un centralizētās apkures.
  • Stacionāro piesārņojošo avotu (piemēram, rūpniecība) emisiju uzraudzība un samazināšana.
  • Pārvaldības, kontroles, sabiedrības izglītības un informēšanas pasākumu stiprināšana — lai sabiedrība un uzņēmumi vairāk iesaistītos gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Pateicoties dažādiem Rīgas pašvaldības veiktajiem pasākumiem – agrākai smilšu savākšanai, ielu mitrajai uzkopšanai un dubultajai virsmas apstrādei grants ielās, pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, tomēr Rīgā joprojām ir situācijas, kad gaisa kvalitātes normatīvi vai vērtību sliekšņi tiek pārsniegti, un jaunā programma ļaus virzīties uz neatliekamām normatīvo prasību ievērošanu un veselības un vides aizsardzību pilsētā. Tā arī veicina ilgtspējīgu pilsētvidi, samazina iedzīvotāju pakļaušanu piesārņotam gaisam, kā arī uzlabo pilsētas dzīves kvalitāti un pievilcību.

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) – 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Tāpat samazinājies sīko putekļu (PM10) daudzums koncentrācija – Brīvības ielas monitoringa stacijā 2020. gadā tā bija aptuveni 25–30 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2024. gadā vairs tikai 18–22 mikrogrami uz kubikmetru gaisa.

Brīvības ielā, kur Rīgai parasti ir visvairāk pārsniegumi, daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai (50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa) 2023.gadā tika pārsniegta 15 dienas, bet pērn – piecas dienas. MK noteikumi par gaisa kvalitāti paredz, ka pārsniegumu var būt līdz 35 dienām.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Lai nodrošinātu precīzus gaisa kvalitātes datus, Rīgā darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas. Mājokļu un vides departaments uztur stacijas Brīvības ielā 73, Mīlgrāvja ielā 10, un Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā, bet VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – K. Valdemāra ielā 65 un Kronvalda bulvārī 4. Tāpat savas stacijas uztur Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.

Sekot līdzi gaisa kvalitātei (Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) var Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Trīs dienu gaisa kvalitātes prognozei var sekot līdzi – ŠEIT

Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi – PM 2,5 un PM10 daļiņas, nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.). No 2030. gada būs stingrākas gaisa kvalitātes robežvērtības.