No 2026. gada 29. augusta līdz 12. septembrim Rīgas valstspilsētas pašvaldības interešu izglītības iestādes un centri aicina bērnus un jauniešus (vecumā no 3 līdz 24 gadiem), kā arī vecākus iepazīt daudzveidīgo interešu izglītības piedāvājumu ikgadējā atvērto durvju dienu pasākumā “Nāc un piedalies”.

Pasākumu ciklā piedalās 8 Rīgas interešu izglītības iestādes, kā arī Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola un Rīgas pamatskola “Rīdze”.

Atrodi savu aizraušanos un pievienojies interešu izglītībai Rīgā!


Atvērto durvju dienu programmašeit.
Uzzini vairākwww.intereses.lv


Informāciju par Rīgas interešu izglītības iestāžu piedāvātajām pulciņu programmām meklē iestāžu mājas lapās:

Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils” (Krišjāņa Barona iela 99) – www.rsp.lv;

Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Altona” (Altonavas iela 6, Imantas iela 11A, Ruses iela 13) – www.altona.riga.lv;
Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Auseklis” (Silciema iela 3) – www.ikauseklis.lv;

Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Daugmale” (Jēkabpils iela 19A, Aglonas iela 39, Vizlas iela 1)- www.bjcdaugmale.lv;

Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Laimīte” (Sarkandaugavas iela 24 un Baltāsbaznīcas iela 14) – www.laimite.lv;

Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Praktiskās estētikas skola” (A. Saharova iela 35) – www.estets.lv;

Rīgas Bolderājas Jaunās pamatskolas interešu izglītība (Flotes iela 8, Miglas iela 9) – www.r19intereses.lv;

Rīgas Jauno tehniķu centrs (Bauskas iela 88 un Ernestīnes iela 8A) – www.rjtc.lv;

Rīgas pamatskolas “Rīdze” interešu izglītības centrs (Krišjāņa Valdemāra iela 2) – www.ridze.lv;

Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” (Annas iela 2) – www.tjn.lv;

Ieeja pasākumos – bez maksas!

 

Publiskās un privātās partnerības (PPP) īres mājokļu programmas gaitā sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Finanšu ministriju līdz 2030. gadam Rīgā – Pļavniekos, Ziepniekkalnā un Bolderājā plānots izbūvēt 732 pieejamas cenas īres mājokļus. Tie paredzēti, lai nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi jaunajām ģimenēm un piesaistītu jaunus speciālistus darbam valstij un pašvaldībai nozīmīgās nozarēs.

Ņemot vērā jaunu, mūsdienīgu, kvalitatīvu dzīvokļu trūkumu, valdība lēma sākt programmas “Īres mājokļi profesionāļiem Latvijā” īstenošanu. Tas ir viens no vērienīgākajiem PPP mājokļu attīstības projektiem Latvijā, ko valdība uzticējusi īstenot VNĪ sadarbībā ar pašvaldībām un privāto sektoru. Pirmajā kārtā plānots sešās pašvaldībās kopumā uzbūvēt 1290 pieejamus īres mājokļus, tostarp Rīgā trīs adresēs – Tīnūžu, Mežrozīšu un Ozolciema ielās.

Galvaspilsētā šobrīd dzīvo 595 053 iedzīvotāji. Kā atklāj Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, viens no iemesliem, kāpēc jauniešiem ir grūti sākt karjeru pilsētā, ir tieši dzīvokļu pieejamība. Īpaši, ja runā par jauniešiem – jaunajiem speciālistiem ar nelieliem ienākumiem vai bez uzkrājumiem sava mājokļa iegādei. Latvijas un Rīgas iedzīvotāju pirktspējai cenas šobrīd ir diezgan augstas un jaunajiem speciālistiem relatīvi liela daļa ienākumu ir jānovirza par mājokli. Īres mājokļu, ko pašvaldībai piedāvāt speciālistiem, kuri ir akūti nepieciešami skolās, medicīnas iestādēs, sociālajam darbam un citās profesijās šobrīd nav, tāpēc Rīgas pašvaldība ir ieinteresēta jaunu īres dzīvokļu būvniecībā un Rīga piedalās VNĪ vadītās PPP programmas 1. lotē.

„Līdz šim Latvijā mums nav liela pieredze ar veiksmīgiem publiskās un privātās partnerības projektiem. Tomēr tas ir ļoti labs veids, kā ar privāto vai investīciju kapitālu izveidot infrastruktūru — skolas, dzīvojamās mājas un izmantot atlikto maksājumu. Tas nozīmē, ka pašvaldībai nav nekavējoties jāiegulda daudzi miljoni eiro, lai uzbūvētu un uzturētu ēku. Tā kā šie mājokļi būs jauni, tie ar garantiju būs energoefektīvi. Līdz ar to komunālie maksājumi, kas daudzās nenosiltinātās mājās ir salīdzinoši augsti, šeit būs ievērojami zemāki. Kuru profesiju pārstāvjiem šie dzīvokļi tiks piedāvāti — par to Rīgas domei vēl būs jālemj. Es pieļauju, ka tie noteikti varētu būt izglītības un sociālās jomas speciālisti, varbūt pašvaldības policisti, medicīnas darbinieki, jaunie zinātnieki u. c. Mēs noteikti strādāsim pie šiem kritērijiem,”

norāda Viesturs Kleinbergs.

Galvaspilsētas stāsts PPP mājokļu programmā skatāms video.

Projekts tiek īstenots pēc publiskā un privātās partnerības modeļa, kurā privātais partneris ir atbildīgs par mājokļu projektēšanu, būvniecību, finansēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu. Pēc partnerības perioda beigām zeme un izbūvētie mājokļi paliek pašvaldību īpašumā. Lai īstenotu plānoto īres mājokļu izbūvi saskaņā ar vienošanos pašvaldības pilnvaro VNĪ kā publisko partneri uzsākt un veikt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei.

“Kopā ar starptautisku ekspertu komandu mēs esam izveidojuši modeli, kas ļaus līdz 2030. gadam nodrošināt mūsdienīgus mājokļus skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem valstij svarīgu nozaru profesionāļiem, kā arī reģionu uzņēmumiem nepieciešamajiem speciālistiem. Tas ir ieguldījums gan cilvēkos, gan vietējā ekonomikā, jo pieejams, mūsdienīgs, energoefektīvs mājoklis mēdz būt pat izšķirošs faktors, lai speciālists izvēlētos strādāt reģionā, līdz ar to ar šo programmu kopā ar pašvaldībām risinām ļoti konkrētu un būtisku problēmu,”

uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopumā programma tiek īstenota divās lotēs. Noslēgtās vienošanās paredz, ka programmas 1. lotes ietvaros tiks izbūvēti 1290 dzīvokļi: Tukumā: 150 dzīvokļi (Smilšu ielā), Jēkabpilī: 140 dzīvokļi (Celtnieku ielā), Cēsīs: 100 dzīvokļi (Festivāla ielā), Gulbenē: 48 dzīvokļi (Malienas ielā), Daugavpilī: 120 (Nometņu ielā 103) un Rīgā: 732 dzīvokļi (Tīnūžu, Mežrozīšu un Ozolciema ielās).

Šobrīd VNĪ kā programmas īstenotājs veic sagatavošanās darbus 1. lotes iepirkuma procedūras veikšanai. Iepirkumu plānots izsludināt 2026. gada rudenī, lai piesaistītu privāto partneri šī uz pieejamības maksājumiem balstīta PPP līguma ar plānoto termiņu – 27 gadi īstenošanai.

Savukārt programmas 2. lotē tiek izvērtēta īres mājokļu būvniecība augstas gatavības zemesgabalos 14 pilsētās – Siguldā, Rēzeknē, Kuldīgā, Olainē, Ķekavā, Smiltenē, Aizkrauklē, Alūksnē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Gulbenē un Līvānos.

Kopumā projektā plānotas investīcijas aptuveni 250 miljonu eiro apmērā, tostarp 130 miljoni eiro 1. lotē. Programmas izstrāde notiek ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Padomes Attīstības bankas ekspertiem, piesaistot starptautisko zinātību un investīcijas mājokļu sektora attīstībai Latvijā.

Aktuālā informācija par programmas norisi pieejama VNĪ mājas lapā – šeit.

 

22. augustā plkst. 11.00 Pļavnieku apkaimes biedrība aicina uz īpašu notikumu – Pļavnieku mežā tiks atklāts tēlnieka Valta Barkāna veidotās vāveres un vanaga koka skulptūras. Tās kļūs par īpašiem pieturas punktiem meža takās, aicinot iepazīt Pļavnieku mežu no jauna un pamanīt tā bagātību. Skulptūras tiks uzstādītas Vāveru un Vanaga takās, papildinot pastaigu maršrutus ar jauniem vides objektiem.

Pļavnieku mežs ir ne tikai iecienīta pastaigu vieta, bet arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops 2180 – Mežainas piejūras kāpas. Pasākuma laikā kopā ar Rīgas mežu biotopu aizsardzības speciālistu Gati Eriņu iepazīsim meža iemītniekus, uzzināsim vairāk par bioloģisko daudzveidību un šīs īpašās teritorijas dabas vērtībām.

Pēc pasākuma aicinām nesteidzīgās sarunās baudīt tēju un uzkodas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Arī jūlijā Rīgas apkaimēs turpināsies daudzveidīgi kultūras pasākumi mobilajās kultūrtelpās “Stropi”, kuri tapuši ar Rīgas pašvaldības atbalstu.

1. jūlijā

Plkst. 18.00 Čiekurkalna “Stropā” skatītājus priecēs dziesminieks Imants Daksis, bet plkst. 19.00 uzstāsies dziedošais aktieris Artis Robežnieks ar dzejas un dziesmas programmu.

Plkst. 18.00 Pļavnieku Zaļajā birzī kultūrtelpā “Strops” muzicēs ģitārists Gatis Mūrnieks un plkst. 19.00 apmeklētājus priecēs koncertprogramma “Pēkšņi liekas, ka jāraksta dzejoļi” mākslinieku Noras Urbānes, Mārtiņa Pūcīša un Renāra Veličko izpildījumā. Vakara noslēgumā plkst. 20.00 būs iespēja baudīt hanga spēli Mārča Palsiņa izpildījumā.

Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centra “Imanta” pagalmā norisināsies kantrimūzikas vakars. No plkst. 19.00 apmeklētājiem būs iespēja piedalīties līnijdeju nodarbībā, pēc kuras plkst. 20.00 skatītājus priecēs grupas “Dakota” koncerts. Šajā “Stropā” tiks nodrošināts zīmju valodas tulkojums, kā arī iedzīvotājiem jau no plkst.18.00 būs iespēja satikt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatoru.

2. jūlijā

Plkst. 19.00 Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā mazākajiem apmeklētājiem būs pieejama uzlīmju darbnīca kopā ar mākslinieci Viviannu un orientēšanās aktivitātes ģimenēm kopā ar Latvijas Orientēšanās federāciju. Plkst. 20.00 uzstāsies džeza kvartets ar Elzu Rozentāli.

Plkst. 19.00 Ziepniekkalnā, Ēbelmuižas parkā norisināsies Smieklu vakars. Apmeklētājiem tiks piedāvāts zinātnes šovs visai ģimenei, bet plkst. 20.00 – “Comedy Latvia” (Jānis Kreičmanis un Kaspars Žilins) uzstāšanās. Jau no plkst. 18.00 iedzīvotājiem būs iespēja satikt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatoru.

Arī Ķengaraga iedzīvotājiem 2. jūlija vakarā būs iespēja baudīt koncertu vasaras vidus noskaņās. Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā uzstāsies ģitāras virtuozs Reinis Jaunais un perkusionists Balradžs Sings Sandu no Indijas.

3. jūlijā

Strazdumuižas parkā, Juglā, plkst. 18.00 klausītājiem būs iespēja baudīt mūzikas grupas “JUUK” uzstāšanos. Plkst. 19.00 uzstāsies Žoržs Siksna un grupa. Vēl pirms koncerta – plkst. 17.00 – apmeklētāji būs gaidīti, lai satiktos, parunātos un paklausītos Juglas apkaimes stāstus.

5. jūlijā

Kopienas centrā “eS14” (Sīmaņa ielā 14) Sarkandaugavas “Stropā” norisināsies Prieka diena ar Rīgas cirka staciju, darbnīcām bērniem, ģitāristu Reini Jauno, čellisti Sarmu Gabrēnu un grupu “Chairman”.

8. jūlijā

Kultūras centra “Imanta” pagalmā plkst. 19.00 mazos apmeklētājus priecēs apvienības “Trīs gaisi” izrāde bērniem “Laimas slotiņa” un pirkstiņlellīšu darbnīca. Plkst. 20.00 – koncertuzvedums “Satikšanās” ar Latvijas Nacionālā teātra aktieriem. Pasākumā tiks nodrošināts zīmju valodas tulkojums.

9. jūlijā 

Juglas “Stropā” vakars ar nosaukumu “Skaisti un nesteidzīgi”, kurā plkst. 17.00 apmeklētājus iesildīs DJ Rihards Snikus, plkst.18 .00 uzstāsies grupa “Matērija”, plkst.19.00 muzicēs čella māksliniece Džo Kveila (Jo Quail) no Lielbritānijas, bet plkst. 20.00 klausītājus priecēs Juris Simanovičs un vakara izskaņā uz ballīti aicinās DJ Rihards Snikus.

Ķengaraga “Stropā” plkst. 19.00 muzicēs Ieva Sutugova un pianists Jānis Miltiņš.

Bolderājas “Strops” plkst. 19.00 aicinās uz muzikālu sarunu vakaru. No plkst.19.00 darbosies “Zvaigznāja klase” – digitālā mūzikas stacija, bet plkst. 20.00 – koncerts un saruna ar Agnesi Rakovsku.

15. jūlijā

Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā plkst. 19.00 vasarīgās noskaņās skatītājus priecēs grupa “Eyre Llew” no Lielbritānijas, bet jau no plkst. 18.00 apmeklētājiem būs iespēja tikties ar apkaimes iedzīvotāju centra pārstāvjiem. Savukārt kultūrtelpā “Strops” Pļavnieku Zaļajā birzī būs zaļumballe, kurā plkst. 18.00 muzicēs grupa “Melody Makers”, plkst. 19.00 – pūtēju kvintets “Acumirklis” un vakara noslēgumā plkst. 20.00 uzstāsies grupa “KK Band”.

16. jūlijā

Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā vakarā plkst. 19.00 apmeklētājiem būs iespēja skatīties Neatkarīgā teātra “Kvadrifrons” izrādi “Brūnais siers”, bet vakara izskaņā plkst. 20.00 muzicēs dziedātāja Emilija ar grupu. Plkst. 19.00 Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā ballīti iegriezīs Juris Kaukulis un Kaspars Tobis.

22. jūlijā

Kultūras centra “Imanta” pagalmā plkst. 19.00 mazos apmeklētājus sagaidīs piedzīvojumi, rotaļas, stafetes un spēles ar Pifu un Herkulesu. Savukārt plkst. 20.00 mazo apmeklētāju vecāki varēs baudīt muzikālā trio – Inga Ulmaņa, Aigara Voitišķa un Roberta Rasas – uzstāšanos. Pasākumā tiks nodrošināts zīmju valodas tulkojums.

23. jūlijā

Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā izskanēs teātra un opermūzikas vakars ģimenēm. Plkst. 19.00 vakaru ieskandinās zīmējumu teātra izrāde bērniem “Trīs labas lietas”, plkst. 20.00 vakars turpināsies ar koncertu “Dona Žuana un Leporello piedzīvojumi Stropā” (solisti – Inga Šļubovska-Kancēviča, Krišjānis Norvelis, Kalvis Kalniņš, Sonora Vaice, pavadošais sastāvs – Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells), un Ilze Ozoliņa (ģitāra)). Sākot no plkst. 18.30, visa vakara garumā apmeklētājiem būs iespēja tikties ar Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punkta koordinatoru Gaidi Balodi.

Savukārt Ķengaraga iedzīvotājiem plkst. 19.00 būs iespēja baudīt melodijas spāņu ritmos ģitāras izpildījumā, tās atskaņos Marko Ojala.

25. jūlijā

Šogad pirmo reizi kultūrtelpa “Strops” viesosies Dārziņu apkaimē. Vladimira Kudojara parkā no plkst. 12.00 norisināsies Prieka diena ar Rīgas cirka staciju, darbnīcām bērniem, ģitāristu Reini Jauno, čellisti Sarmu Gabrēnu, duetu “Viņš un viņa” un dziesminieci Elīnu Līci.

29. jūlijā

Čiekurkalna “Stropā” vakarā plkst. 18.00 mazākie apmeklētāji aicināti uz lielo leļļu rotaļprogrammu “Brīnumu un prieka akadēmija”. Plkst.19.00 uzstāsies Miks Galvanovskis ar pavadošo grupu. Pļavnieku Zaļajā birzī apmeklētāji tiek aicināti uz Stropu mini festivālu, kur plkst. 18.00 uzstāsies Erna Daugaviete (čells), plkst. 19.00 muzicēs elektroniskās mūzikas duets “Elpo”, bet vakars noslēgsies ar grupas “Gaisaa” koncertu, kas sāksies plkst. 20.00.

30. jūlijā

Kultūrtelpas “Stropi” šā gada sezona noslēgsies Ziepniekkalna un Ķengaraga apkaimēs.

Ziepniekkalna “Stropā” plkst. 19.00 norisināsies Laikmetīgās dejas kompānijas “Sixth” izrāde visai ģimenei “Nofočē mani” un kustību darbnīca, bet plkst. 20.00 koncertēs grupa “Lupa”.

Ķengaraga “Strops” plkst. 19.00 aicinās visus interesentus uz grupas “Rahu” koncertu.

Šie pasākumi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejami bez maksas.


Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Strops” visas vasaras garumā var uzzināt “Stropu” sociālo tīklu kontā – šeit, kā arī Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Sākot ar 17. jūniju galvaspilsētā norisināsies plaša ielīgošanas pasākumu programma, kuru baudīt aicināti gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi. Jūnijā arī pilsētvide ietērpta saulgriežiem raksturīgajā vizuālajā identitātē.

Rīgas Jāņu kampaņai šī gada radošā ideja tapusi iedvesmojoties no vasaras saulgriežiem raksturīgajiem dabas pieredzējumiem. Saulgriežu nakts cikliski ir arī gada īsākā nakts un dabas pilnbrieda mirklis. Šī ir piesātinoša nakts ikvienai cilvēka maņai, un tā ir arī mītisku iztēles tēlu bagāta.

Sākot ar lekni ziedošu augu pasauli, karstu tveici un nosvīdušu muguru pie ugunskura, vēsu miglu un rasas pilienu pildītu gaisu, līdz ar noslēpumainiem mītiem piepildītu atmosfēru, kas balstās pagāniskajā dabas izziņā un tradīcijās.

Veidojot simbiozi starp Rūtas Jumītes dizainu un Lotes Vilmas Vītiņas dzejas rindām, ir notverts Jāņu nakts maģiskums, kas netiešā veidā aicina ikvienu Rīgas iedzīvotāju un viesi ļauties domu lidojumam par savu īpašo Jāņu nakti un unikālajiem Latvijas dabas pieredzējumiem, ko iespējams notvert arī pilsētvides zaļajās kabatās.

Ielīgošanas pasākumi apkaimēs

17. jūnijā no plkst.18.00 Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārza kultūrtelpā “Strops” norisināsies ielīgošanas uguns rituāls kopā ar folkloras kopu “Delve”. Pasākuma laikā darbosies vainagu pīšanas darbnīca un meistarklases. Arī Pļavnieku Zaļās birzs “Stropā” būs ielīgošanas pasākums ar Laumu Matuli, folkloras kopām “Kokle” un “Tarkšķi”.

18. jūnijā plkst.19.00 uz ielīgošanas pasākumiem aicina arī kultūrtelpas “Stropi” Ķengaragā un Ziepniekkalnā. Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā norisināsies ielīgošana kopā ar folkloras kopu “Skandinieki”, savukārt Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā skanēs Dzintara Lipora kokļu mūzikas koncerts, notiks jestri danči kopā ar Rīgas Danču klubu, vainagu pīšanas meistarklases un latvju rakstu darbnīcas.

  • Ielīgot varēs arī pašā Rīgas sirdī – plkst. 11.00 un plkst. 12.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā un plkst.13.00 Rātslaukumā kopā ar orķestri “Rīgā”. Pasākumā skanēs populāras un tautā iemīļotas Raimonda Paula un grupas “Labvēlīgais tips” melodijas.
  • Vakarpusē, no plkst. 17.30, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā norisināsies pasākums “Šī dieniņa, rītdieniņa, parīt pati Jāņa diena!” Pasākuma laikā varēs piedalīties siera siešanas un vainagu pīšanas demonstrējumos, būs iespēja doties rotaļās un baudīt folkloras kopas “Teikas muzikanti” koncertu.

Lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības” un “Jāņu riti” Uzvaras parkā

18. jūnijā no plkst.19.00 Rātslaukumā norisināsies tradicionālais vasaras saulgriežu deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”, kurā piedalīsies kultūras centra “Mazā ģilde” visu paaudžu deju kolektīvi, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radot krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, vadītāja aktrise Zane Jančevska.

19. jūnijā visas dienas garumā Doma laukumā Zāļu tirgū būs iespēja sagādāt svētkiem jāņuzāles, amatnieku darinājumus, vasaras ražas veltes, kā arī baudīt skatuves programmu.

  • Savukārt plkst. 18.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā notiks pasākums “Dzied, māsiņa, Jāņu dziesmu!” ar siera siešanu, saulgriežu rituāliem un līgotņu mācīšanos, kurā līgotnes izdziedās kultūras centra kori, sievu folkloras kopa “Vilcenes”, un koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”.
  • Pie kultūras centra “Imanta” plkst. 19.00 gaidāmas vasaras saulgriežu svinības “Tur, kur līgo zāles dej’”, kurā visus priecēs Pārdaugavas deju kolektīvu sadancis, svētku ugunskurs, vainagu pīšana un vokālā ansambļa “Fortuna” koncerts.

18. un 19. jūnijā plkst. 12.00 un 15.00 Rīgas Porcelāna muzejs aicina piedalīties radošajās darbnīcās “Saulgrieži”. Ikvienam interesentam, iepriekš piesakoties, būs iespēja bez maksas piedalīties darbnīcā un darboties ar dekolu lapām un porcelānu, radot vasarīgu, Jāņu un saulgriežu iedvesmotu suvenīru. Iepriekšēja pieteikšanās 10. un 11. jūnijā pa tālruni +37126406354.

20. jūnijā koncertzālē “Ave Sol” plkst. 15.00 norisināsies koncerts “Saulstāvji” ar līgotnēm, balādēm un Jāņu nakts mistērijām Rīgas kamerkora “Ave Sol” izpildījumā.

  • Kultūrtelpā “Strops” Strazdumuižas parkā Juglā Jāņus ieskandinās etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”, akordeoniste Karolīne Vancāne, būs arī vainagu pīšanas darbnīcas un draudzīga apkaimes kopienas vakarēšana pie ugunskura.
  • Lielākais ielīgošanas pasākums rīdziniekus un pilsētas viesus šogad gaidīs Uzvaras parkā, kur pasākumā “Jāņu riti”  no plkst. 15.00 līdz pat vakaram notiks visu novadu folkloras kopu koncerti, radošās darbnīcas, amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Plkst. 21.00 gaidāma Jāņu ugunskura pušķošana, sadziedāšanās un grupas “Zāle” koncerts, bet plkst. 23.00 Uzvaras parku pieskandinās deju lieluzvedums “Jāņu nakti darināju” ar deju ansambļa “Daiļrade”” un jauktā kora “Sōla” dalību. Pēc pusnakts sagaidāms Jāņu ugunskura iedegšanas rituāls, danči un sadziedāšanās ar grupu “Rikši”.

Vairāk par ielīgošanas un Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai pašvaldības sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Šī gada jūnijā sāksies jau desmitā sezona mobilajām kultūrtelpām “Stropi”, kurās visa mēneša garumā norisināsies daudzveidīga kultūras pasākumu programma.

Šajā vasarā kultūrtelpu “Stropi” programmas pasākumi notiks desmit norišu vietās dažādās Rīgas apkaimēs:

 Rīgas centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā;

Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā;

Ēbelmuižas parkā;

Kultūras centra “Imanta” pagalmā;

Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā;

Pļavnieku Zaļajā birzī;

Strazdumuižas parkā Juglā;

Rīgas Brīvostas bērnu laukumā Vecmīlgrāvī (Meldru ielā 1A);

Kopienas centrā “eS14” Sarkandaugavā;

Vladimira Kudojara parkā Dārziņos.

“Stropos” apmeklētāji varēs baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises. Šogad “Stropos” notiks vairāk nekā 40 pasākumu, kuru rīkotāji ir pašvaldības kultūras iestādes.

Jau otro gadu Pārdaugavas kultūrtelpa “Stropi” Imantā piedāvās daudzveidīgu programmu dažādām mērķgrupām, visos pasākumos nodrošinot zīmju valodas tulkojumu.

Pasākumi bērniem un jauniešiem

3. jūnijā

Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā – plkst. 18.00 kultūrtelpā “Stropi” bērnus priecēs izzinoša lekcija par atkritumu šķirošanu, Teatras Lulu performanču izrāde “Knock Knock Knock” (Lietuva) un Radošais stūrītis kopā ar Gaismas un sajūtu namiņu, mini Zoo un radošās darbnīcas kopā ar “Tusi Busi”.

4. jūnijā

Ziepniekkalnā, Ēbeļmuižas parkā – plkst. 19.00 kultūrtelpa “Stropi” visus apkaimes iedzīvotājus aicina uz izrādi bērniem “Krāsainās un ziedu pasakas”, bet plkst. 20.00 uzstāsies grupa “Baložu pilni pagalmi”.

Ķengaragā, Mūzikas un mākslas skolas pagalmā no plkst. 19.00 uzstāsies dziedātāja Antra Stafecka un ģitārists Jānis Čubars.

Šie pasākumi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejami bez maksas.


Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Stropi” visas vasaras garumā var uzzināt Stropu sociālo tīklu kontos:

ŠEIT ,

kā arī Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Lai uzlabotu gājēju pārvietošanos un nodrošinātu drošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem, Rīgas pašvaldība turpina gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu pašvaldībai piederošajos zemesgabalos. Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu.

Gājēju apmaļu pazemināšana tiek veikta krustojumos un ielu šķērsošanas vietās, lai uzlabotu vides piekļūstamību. Tas atvieglo pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un citiem iedzīvotājiem ikdienā.

Standarta situācijās ietves tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Pazemināšanas apjoms konkrētajās vietās var atšķirties — tas galvenokārt ir atkarīgs no esošās ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Darbi tiek organizēti rindas kārtībā, cenšoties tos loģiski apvienot vienas apkaimes ietvaros. Ja konkrētajā vietā ir plānota seguma nomaiņa, papildu darbi netiks veikti.

  • Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.
  • Maijā darbi tiek veikti un turpināsies Torņakalna, Āgenskalna, Pleskodāles, Ziepniekkalna, Ķengaraga, Pļavnieku, Dārzciema, Čiekurkalna, Purvciema un Brasas apkaimēs.

2025. gadā apmales pazeminātas vairāk nekā 1520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.


Aicinām iedzīvotājus iesniegt arī savus priekšlikumus GeoRīga platformā līdz š.g 29.maijam

Ierosinājumus iespējams nosūtīt arī uz e-pastu: apmales@riga.lv, norādot precīzu adresi, GPS koordinātas un, ja iespējams, pievienot fotoattēlu.


 

21. aprīlī noslēdzās pirmais atlases process apkaimju kopienu attīstības programmā, dalībai apstiprinot pirmās 60 apkaimes kopienas no kopumā 225 pieteiktajām. Programmas “Drošas kopienas” mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu savām iniciatīvām saņems apkaimju kopienas 40 pašvaldībās no kopumā 42 pašvaldībām Latvijā.

Ar dalībai programmā apstiprinātajām kopienām var iepazīties šeit.

Rīgā pirmajā programmas uzsaukumā dalībai kopienu attīstības programmā apstiprinātas divas apkaimes kopienasImanta 6 un Pļavnieku apkaimes biedrība.

Kopienas dalībai programmā tika atlasītas divās kārtās. Pirmajā tika vērtēta kopienas atbilstība programmai, savukārt otrajā kārtā notika intervijas, padziļināti iepazīstot pieteicējus. Atlasē bija ievērojama konkurence – 88,9% dalībnieku jeb vairāk nekā 200 kopienu izturēja pirmo kārtu un tika virzītas tālāk.

Tik plašs un daudzveidīgs pretendentu skaits uz 60 vietām programmā nozīmēja arī sarežģītus lēmumus reģionālajām atlases komisijām – katrai bija jāatlasa 12 savā reģionā uzņemamās apkaimes kopienas. Kā atzīst Uldis Dūmiņš no Zemgales NVO atbalsta centra, kurš kopā ar komandu lēma par 58 kopienu atlasi: “Atlasīt kopienas bija patiešām izaicinoši. Pieteikušies bija ļoti motivēti dalībnieki un mums ar kolēģiem nācās pieņemt grūtus lēmumus, ņemot vērā programmas nosacījumus, pieejamo vietu skaitu un nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visos Latvijas reģionos.”

150 stundas aizkustinājuma, smieklu un pārsteigumu kopienu intervijās

Vienlaikus interviju process atklāja arī to, cik dažādas var būt savā apkaimē un to cilvēku attīstībā ieinteresētās kopienas, un atgādināja, ka par cilvēku aktivitāti nevar spriest tikai pēc publisko projektu īstenošanas. Interviju laikā bija iespēja iepazīt arī tādas kopienas, kas gadiem dara nozīmīgu darbu savās apkaimēs, bet bieži paliek nepamanītas, jo nepiesaista publisko finansējumu. Pēc aizvadītām 34 intervijām Kurzemes NVO centra pārstāve Maija Jankovska stāsta: “Ļoti izbaudījām interviju procesu – bija gan smiekli, gan aizkustinājuma asaras. Vērojama milzu dažādība – no kopienām, kuras jau sen zina, ko dara un no kurām var tikai mācīties, līdz pavisam jaunām iniciatīvām vietās, kur līdz šim šķitis, ka ‘te jau nekas nenotiek’.” Arī Valmieras novada fonda pārstāve Liene Liepiņa atzīst, ka interviju process devis daudz iedvesmas: “Kopienas Vidzemē veido fantastiski cilvēki. Ja būs tādi cilvēki, tad laukiem būs būt,” pauž Liene, vienlaikus atzīmējot arī pārsteigumu par to, ka Vidzemes lauku teritorijās apkaimju kopienas izrādījušās aktīvākas nekā pilsētās.

Programma kā atspēriens jaunām apkaimes kopienām

Vairāki topošo apkaimes kopienu pārstāvji intervijās atzina, ka iespēja piedalīties programmā un tās pieejamība arī vēl tikai topošām kopienām, ir bijusi izšķiroša viņu lēmumā sākt meklēt domubiedrus apkaimē un uzņemties atbildību par kopienas attīstību. Latvijas Pilsoniskās alianses kopienu koordinatore Sandra Feldmane dalās ar piemēru no Saulkrastu novada: “Bija sajūta, ka pirmajā uzsaukumā neviens nepieteiksies, taču atkal pierādījās, ka reizēm pietiek ar viena cilvēka iniciatīvu. Kāds iedzīvotājs pēc pārcelšanās uz Saulkrastiem jau divus gadus prātojis, ka vajadzētu aktivizēt un savest kopā kaimiņus. Viņš iepazinies ar vietējo aktīvisti, kuru pazīst teju visi – un šobrīd viņi kā topošā Zvejniekciema kopiena jau ir daļa no programmas!”

Līdzīgu sajūtu intervijās paudušas arī citas kopienas – tās saredz, ka dalība programmā sniegs ne tikai praktisku atbalstu, atpazīstamību un pārliecību par savām iecerēm, bet arī iedrošinās citus apkaimes iedzīvotājus pievienoties un noticēt, ka dalība apkaimes kopienā ir svarīga, ja jau tās aktivitātes tiek atbalstītas un tām tic pat svešinieki.

Savukārt Mārupes novada Jaunburtnieku apkaimes pārstāvis atlases intervijā atzina, ka īpaši nozīmīga ir programmas piedāvātā piekļuve jaunām metodēm, pieredzei un iespējām, kā attīstīt savu darbu apkaimē: “Nevajag izgudrot riteni no jauna. Programma “Drošas kopienas” ir kā ritenis, kurš jau ir izgudrots – lec virsū un brauc!”.

“Vai tev jau zied?” — kopīgi iedēstīta piederības sajūta

Latgalē interviju process izgaismoja programmas pievienoto vērtību reģionālo NVO atbalsta centru sadarbībai ar sabiedrību. Kā stāsta Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis: “Programmai Latgalē bija pieteikušās gan biedrības un kopienas, gan arī tematiskās iedzīvotāju interešu grupas. Lai gan šajā programmā ģeogrāfiskā piederība ir būtisks priekšnosacījums dalībai, saziņā ar kopienām gan ieguvām vērtīgu informāciju par Latgales plānošanas reģionā esošo kopienu aktivitāti, gan iepazinām daudzus mums iepriekš mazāk zināmus aktīvistus. Ir gandarījums par kopienu prieka un cerību pilniem zvaniem par iekļūšanu programmā.” Viena no dalībai programmā Latgalē apstiprinātajām kopienām – Dubuļu kopiena no Rēzeknes novada – izceļ mazo, simbolisko notikumu spēku, kas palīdz stiprināt piederības sajūtu: “Pēc programmas atklāšanas pasākuma iedvesmota devos mājās, un, tiekoties ar savu kopienu, stādījām narcises. Uz katra stādu podiņa uzrakstījām, kas mūsuprāt ir kopiena. Katrs aizgāja mājās ar savu podiņu, un pēc kāda laika tajos sāka ziedēt narcises. Vēlāk, satiekoties, viens otram jautājām: “Vai tev jau zied?” Tieši šādi mazi, šķietami vienkārši pārsteigumi patiesībā ir ļoti svarīgi.”

Rezumējot pirmo atlases procesa noslēgšanos, programmas “Drošas kopienas” vadītāja Inese Puriņa atzīst, ka lielākais gandarījums ir apziņa, ka programmas veidošanā izdarītās izvēles ir bijušas pareizas un atbilstošas šodienas sabiedrības vajadzībām: “Patīkami apzināties, ka lielākajai daļai dalībnieku galvenā motivācija dalībai programmā ir saistīta ar iespēju gūt zināšanas, kontaktus un pieredzi, un mazāk ar iespēju saņemt finansiālo atbalstu. Tas apliecina, cik svarīgi ir iedvesmot un atbalstīt cilvēkus savstarpējo attiecību veidošanā savā dzīvesvietas apkaimē, un tas ir vienlīdz būtiski gan lielpilsētās, gan mazpilsētās un lauku teritorijās.”

Šo sajūtu – kopā radīt, augt un priecāties par mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām – programmas īstenotāji vēl visām kopienām:

gan tām, kuras dalību programmā sāks jau šopavasar, gan tām, kuras programmas komanda gaidīs pievienojamies nākamajās atlases kārtās.

Tuvākā – no 2026. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim.

Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbosies no 2026. līdz 2029. gadam un to īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.

Informāciju sagatavoja:
Anna Paula Gruzdiņa
Komunikācijas speciāliste
Latvijas Pilsoniskā alianse

 

Noslēdzot šogad sākto civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, 26. novembrī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Latgales punktā tika aizvadīts pēdējais, septītais, seminārs, kurā iedzīvotāji varēja papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.

“Darbs pie patvertņu tīkla attīstības turpinās – ir piesaistīts arī ERAF un Rīgas domes finansējums. Tomēr drošība nav tikai infrastruktūra, civilā aizsardzība lielā mērā ir pašu cilvēku rokās, uzņemoties atbildību ne vien par sevi, bet arī cilvēkiem sev apkārt, veidojot savu atbalsta tīklu un atbalstot vienam otru. Svarīga loma šajā procesā ir apkaimju kustībām, un Rīgas pašvaldība kopā ar Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi turpinās stiprināt sadarbību ar apkaimēm un apkaimju aktīvistiem, lai ikviena krīzes situācija mūs atrastu sagatavotus un vienotus,”

uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš

Semināru, kas bija paredzēts Dārzciema, Dārziņu, Ķengaraga, Latgales apkaimes, Pļavnieku, Rumbulas, Šķirotavas un Vecpilsētas apkaimju iedzīvotājiem, apmeklēja aptuveni 20 interesenti.


Seminārs būs skatāms arī ierakstā mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība” un Latgales punkta Facebook grupā.


Semināru atklāja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš, uzsverot katra individuālo atbildību un to, ka ir jāsaprot, ka būt gatavam jebkādai krīzes situācijai ir arī katra rīdzinieka pienākums. Semināru moderēja Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punkta apkaimju koordinatore Daiga Mežale.

Tika apskatītas piecas tēmas:

  • pretošanās rokasgrāmata;
  • Latgales punkta apkaimes no dažādiem civilās aizsardzības skatu punktiem;
  • finanšu pakalpojumu pieejamība krīzes situācijā;
  • psiholoģiskā pašpalīdzība, kā arī rīcība X stundā un 72 stundu soma un tās saturs.

Semināra beigās iedzīvotajiem tika sniegta iespēja uzdot jautājumus un saņemt ekspertu atbildes, kā arī bija iespēja izpētīt nokomplektētu 72 stundu somu un tās saturu.

Vislielāko interesi radīja tēmas par patvertnēm, to ierīkošanu, evakuācijas ceļiem no apkaimēm, trauksmes apziņošana un informācijas aprite.


Šogad semināri visa gada garumā notika septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos – Teikā, Āgenskalnā, Centrā, Bolderājā, Vecmīlgrāvī, Imantā un Latgales apkaimē. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – šeit.

Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tika dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’, apakšsadaļā “Civilās aizsardzības semināri iedzīvotājiem Rīgas apkaimēs videoieraksti”.

Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Noslēdzot šī gada civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, pēdējais, septītais, seminārs notiks 26. novembrī, no plkst. 18.00 līdz 20.00 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Latgales punkta telpās, Daugavpils ielā 31. Rīgas pašvaldība aicina Latgales apkaimes un tai blakus esošo apkaimju iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.


Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikuma formu – ŠEIT.
Tāpat iespējams pieteikties klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Latgales punktā Daugavpils ielā 31.


Šis seminārs paredzēts iedzīvotājiem no šādām apkaimēm: Dārzciema, Dārziņu, Ķengaraga, Latgales apkaimes, Pļavnieku, Rumbulas, Šķirotavas un Vecpilsētas, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Latgales punktā.

Semināra sākumā klātesošos informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem. Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes eksperti analizēs aktuālo situāciju Latgales apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām, par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, kā arī par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiek septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti seši semināri – Teikā, Āgenskalnā, Centrā, Bolderājā, Vecmīlgrāvī un Imantā. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – šeit.

Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’.  Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.