Arhīvs birkai: Vide

Otrdien, 11. jūnijā, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus piedalīties seminārā “Rīga top zaļāka! Pilsētas “zaļie” risinājumi un izaicinājumi”, lai kopīgi apspriestu pašvaldības vīziju un izaicinājumus, kā pilsētas centru padarīt zaļu, ilgtspējīgu un patīkamu iedzīvotājiem.

“Vasaras svelmē visvairāk izjūtām un novērtējam zaļās vides ieguvumus, ko tā dod gan cilvēkam, jo koku ēnā ir iespēja patverties no karstuma, gan videi. Rīga ir zaļa pilsēta, tomēr mums vēl ir daudz darāmā, lai arī ielu telpa kļūtu zaļāka un cilvēkiem draudzīgāka. Aicinu visus interesentus, kuriem rūp pilsētvide, piedalīties seminārā, lai apspriestu Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Seminārs norisināsies “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.30 un tajā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, kā arī mediju pārstāvji.

Pasākumu varēs vērot arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Skatītājiem, kuri semināram pievienosies attālināti, būs iespēja uzdot savus jautājumus vietnē slido.com.

Programma:

  • 14.00 – 14.05 – Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps atklāj pasākumu;
  • 14.05 – 14.20 – Pētījuma “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotāju dzīves kvalitāte” rezultāti / SIA “Aptauju Centrs”;
  • 14.20 – 14.40 – Rīgas vīzija par pilsētas zaļināšanu un labas pilsētvides principi. Izaicinājumi publiskās ārtelpas veidošanā un starpinstitucionālā sadarbība / Rīgas pilsētas arhitekta dienests;
  • 14.40 – 15.40 – Paneļdiskusija “Rīgas zaļināšanas vīzija. Starpinstitūciju sadarbība – labas pilsētvides veidošanas pamats”/ Piedalās eksperti no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta, SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Labie koki”;
  • 15.40 – 15.55 – Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns 2027. – 2031. gadam / Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments;
  • 15.55 – 16.25 – Atbildes uz jautājumiem;
  • 16.25 – 16.30 – Kopsavilkums/ Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Informējam, ka semināra laikā fotografēs un filmēs. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes FLICKR kontā.

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļa un vides departaments ir nodrošinājis, ka Bābelīša ezera peldvietas kvalitāte infrastruktūras un apsaimniekošanas jomā ir augstā līmenī un tajā šogad tiks pacelts Zilais karogs, tāpat kā Vecāķu un Vakarbuļļu pludmalēs. Pie Bābelīša sagaidāmi arī ievērojami infrastruktūras uzlabojumi. Latvijā šogad Zilā karoga kvalitātei atbilst 12 peldvietas un 1 jahtu osta.

Līdz ar peldsezonas atklāšanu visās astoņās oficiālajās Rīgas peldvietās darbu ir sākuši pašvaldības policijas glābēji.

Piektdien, 24. maijā, plkst. 10.00 Ēbelmuižas parkā norisināsies svinīgā atklāšana pēc parka labiekārtošanas. Darbu gaitā izveidoti bruģa un grants celiņi, izvietoti 40 jauni soliņi, uzstādītas atkritumu urnas, velonovietnes un izbūvēts jauns apgaismojums.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Edijs Pelšs un Āgenskalna apkaimju koordinatore Liene Masļeņikova, kā arī citi projektā iesaistītie pašvaldības speciālisti. Pēc tam plānota parka apskate.

9,3 hektārus plašais Ēbelmuižas parks izbūvēts ap seno Ēbela muižu Ziepniekkalna centrā starp Graudu, Zaļenieku, Ēbelmuižas un Valdeķu ielu. Tas ir viens no Rīgas vecākajiem muižu parkiem un uzskatāms par apkaimes sirdi. Parkā aug Pārdaugavā resnākais dižozols, tā apkārtmērs ir 5,6 metri.

Pasākums norisināsies parkā no Ēbelmuižas ielas puses.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) 23. maijā oficiāli atklās peldsezonu visās Rīgas peldvietās. Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelīša ezerā, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī.

Drošība peldvietās

Pasākumā RPP speciālisti informē, ka pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzraudzīs katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt septiņās glābšanas stacijās (visās izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu), tomēr jāņem vērā, ka nakts maiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā pa dienu. Jaunums glābēju darbā šogad ir bezpilota lidaparāts, kas galvenokārt tiks izmantots lielākajā peldvietā – Vecāķos, lai efektīvāk varētu pārraudzīt teju kilometru garo teritoriju.

Vicemēre Linda Ozola, atklājot peldēšanas sezonu Rīgā, uzsver RPP lomu drošības uzturēšanā peldvietās: “Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP uzrauga drošību astoņās oficiālajās peldvietās, kā arī atpūtas vietā pie Ķīšezera.

Ūdens kvalitātes kontrole

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir ļoti labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

Uzlabojumi Rīgas peldvietās

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs pastāstīja par uzlabojumiem, kurus šogad Rīgas peldvietās var novērtēt rīdzinieki: “Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem. Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.

Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi. Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā. Šogad vēl plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus Vecāķu peldvietā.

Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā. Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā. Līdz jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.

Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu. Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.

Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tāpat notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.

Zilais karogs šogad plīvos jau trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un pirmo reizi arī pie Bābelīša, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga peldvietās Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi, un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

Vakarbuļļos zilais karogs tiks pacelts septiņpadsmito reizi, Vecāķos septīto reizi, savukārt pie Bābelīša pirmo reizi.

✅ Par Rīgas peldvietām informāciju var skatīt pašvaldības tīmekļvietnēs:

 

Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par saules paneļu vai kolektoru uzstādīšanu uz ēku jumtiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi 3D karti “Saules enerģijas potenciāls”, ar kuras palīdzību ikviens interesents var noskaidrot saules enerģijas potenciāla vērtību uz ēku jumtiem visā Rīgas teritorijā. Karte pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv (GEO RĪGA), sadaļā “3D Rīga”.

Ņemot vērā, ka saules paneļu un kolektoru ražība, galvenokārt, ir atkarīga no ēkas atrašanās vietas, apkārt novietotiem objektiem un saules gaismas intensitātes, kartē atspoguļoti dati par saules enerģijas potenciāla vērtību gadā katram ēkas jumta kvadrātmetram (kWh/m2).

Karte ir noderīgs rīks ne vien iedzīvotājiem, bet arī namu apsaimniekotājiem un uzņēmējiem, kuri piedāvā saules paneļu vai saules kolektoru uzstādīšanu vai projektēšanu, jo tā ļauj noteikt precīzas vietas, kur iekārtas nesīs cerētos ieguvumus, bet kurās vietās to uzstādīšana nebūs efektīva. Iedzīvotāji un citi interesenti karti var izmantot, lai novērtētu iekārtu uzstādīšanas lietderību uz savas mājas jumta, tomēr par katru energoefektivitātes ieceri iedzīvotāji aicināti konsultēties ar Rīgas enerģētikas aģentūrās ekspertiem.

Informācija par saules enerģijas potenciālu iegūta ar aerolāzerskenēšanas metodi un tajā iekļautas visas Rīgas apkaimes. Dati aprēķināti, ņemot vērā jumtu slīpumu, novietojumu, noēnojumu u.c. ietekmējošos faktorus. Saules enerģijas potenciāls uz jumtiem aprēķināts 1×1 m režģa šūnās, iegūstot saules enerģijas potenciāla kopējo vērtību gadā (kWh/m²). Datu vizualizācijai izmantota krāsu gradācija – dzeltenā krāsā ir laukumi, kur saules enerģijas potenciāls ir zemāks, sarkanā krāsā – augstāks. Saules enerģijas potenciāla modeli izstrādāja un aprēķinus veica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes speciālisti.

Lai gan kartē atspoguļoti visi pilsētvidē esošo ēku jumti, tas nebūt nenozīmē, ka uz to jumtiem atļauts uzstādīt saules paneļus. Saules paneļus var izvietot tajās vietās, kur to pieļauj Rīgas teritorijas plānojums, lokālplānojums vai detālplānojums. Vairāk informācijas par saules paneļu izvietošanu un saskaņošanu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

Dati par saules enerģijas potenciālu iegūti, izmantojot no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2021. gada aerolāzerskenēšanas datiem sagatavoto digitālo virsmas reljefa modeli, kas savietots ar LOD2 modeļa ēku poligoniem, un apstrādāts ar ArcGIS Pro programmu.

 

Lai veicinātu vienotu un sabalansētu zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, trešdien, 15. maijā, Rīgas dome pieņēma lēmumu sākt Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādi 2027. – 2031. gadam.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns kā politikas plānošanas dokuments nepieciešams, lai, balstoties uz starptautiski pieņemtām praksēm un iedzīvotāju vajadzībām, izvirzītu konkrētus mērķus, virzienus un pasākumus, kuri jāveic pašvaldībai, pilsētvides un rīdzinieku dzīves vides un kvalitātes uzlabošanai visā pilsētas teritorijā.

“Pašvaldības veiktajās aptaujās Rīgas iedzīvotāji kā vienu no iemesliem, kādēļ viņi apsver iespēju pamest Rīgu, norāda zaļās infrastruktūras trūkumu. Lai gan pašvaldība veic mērķtiecīgu parku sakopšanu un labiekārtošanu, ielu telpā un rīdzinieku iecienītās vietās apstādījumu ir maz vai to nav. Apzinot problēmātiskās vietas un efektīvākos zaļās infratsruktūras risinājumus, plāns būs ceļa karte rīcībai visiem departamentiem, lai nodrošinātu rīdziniekiem viņu dzīves vietā zaļo infrastruktūru, un sagatavotu Rīgu klimata pārmaiņām nākotnē”.

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Galvenās problēmas, kuras paredzēts risināt, ir lietus ūdens plūdu un siltumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Problemātiskās teritorijas un risinājumi tām tiks noteikti izpētes laikā, tomēr īpaša uzmanība tiks pievērsta zaļās infrastruktūras attīstīšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kur siltummsalas efekts rodas augstā apbūves blīvuma un asfalta īpatsvara dēļ. Tādēļ šajā pilsētas daļā būtiski jāpalielina zaļās infrastruktūras un apstādījumu apjoms, kas ļautu atdzesēt sakarsušo gaisu un veidot patīkamāku uzturēšanos ielu telpā.

Jau šobrīd Rīga meklē dažādus risinājumus, kā pilsētai pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. Piemēram, projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros tuvāko gadu laikā Tērbatas iela, kas ir izteikta Rīgas centra siltumsala, kļūs zaļāka, tajā izvietojot tādus inovatīvus risinājumus kā zaļās sienas, lietusdārzus, parkletus un citus zaļās infrastruktūras elementus.

Plāna izstrādi veiks Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, izveidojot ekspertu darba grupu no dažādām pašvaldības struktūrvienībām, tādā veidā nodrošinot, ka plāns pēc tā apstiprināšanas būs saistošs visām pašvaldības institūcijām un aktivitātes tiks realizētas koordinēti. Eksperti meklēs piemērotākos risinājumus un instrumentus, kā veicināt zaļo teritoriju attīstību gan pašvaldības īpašumos, gan privātīpašumos.

Plāna izstrādes termiņš ir 2026. gada 31. augusts. Tā izstrādes gaitā tiks organizēti arī dažādi sabiedrības iesaistes pasākumi – gan plāna publiskā apspriešana, gan fokusa grupu darbnīcas ar pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nekustamā īpašuma turētājiem, attīstītājiem un iedzīvotāju apkaimju biedrībām. Šī gada nogalē Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna tēmas tiks aktualizētas arī klimata asamblejas ietvaros, par kuru informācija sekos tuvākajā laikā.

Pilsētas zaļināšanas plāna izstrāde kā uzdevums noteikts gan pašvaldības politikas plānošanas, gan starptautiskajos dokumentos, to skaitā Eiropas pilsētu misija “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas” un Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, kas paredz pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 izstrādāt ambiciozus pilsētvides zaļināšanas plānus.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrāde tiks realizēta ar starptautiska Eiropas Savienības projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) (PVM ID APS1100) līdzfinansējumu.

 

Pirmdien, 20.maijā, SIA “Rīgas meži” plašākai sabiedrībai atklās 2024.gada vasaras puķu dobju modes galvenās tendences: krāsas, augu salikumus, rakstus un motīvus.

Atklājot puķu dobju sezonu, godināsim slaveno daiļdārznieku, ainavu arhitektu Andreju Zeidaku, kura ieguldījums Rīgas dārzu un parku tapšanā un attīstībā ir jūtams vēl šodien. Šogad aprit 150 gadi kopš A.Zeidaka dzimšanas.

✅ Pasākums “Krāsainā pirmdiena” notiks 20.maijā, plkst. 11.00 – 12.00 “Rīgas mežu” apsaimniekotajā Kanālmalā, netālu no Latvijas Universitātes ēkas Raiņa bulvārī. Pasākuma norises vieta: https://ej.uz/a7xw

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes, “Rīgas mežu” un Imanta Ziedoņa fonda pārstāvji, kā arī A. Zeidaka radinieki.

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Iegūtie vizuālie materiāli var tikt izmantoti publicitātes vajadzībām.

Rīgas vasaras puķu dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet dabā tos veidojuši uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija – augusta mijā, kad plānots otrais Baltijas Starptautiskais Vasaras puķu dobju festivāls, kura iniciators ir “Rīgas meži”. Šogad šis pasākums plānots vēl plašāks nekā pērn.

2023.gadā “Rīgas mežu” vasaras puķu dobes bija veltītas Dziesmu un deju svētku 150.gadskārtai. Tāpat pērn Kronvalda parkā tika izveidota unikāla puķu dobe, ko īpaši šai vietai radīja māksliniece Elita Patmalniece.


Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

SIA “Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021. gadā SIA “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021. gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023. gadā SIA “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā, iegūstot Zelta kategoriju, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par visstraujāko izaugsmi gada laikā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023. gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle” ar mērķi rūpēties par SIA “Rīgas meži” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu un piedalījās novērtējumā “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniedza pieteikumu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā. Latvijas galvaspilsētas pieteikums ir pieņemts un tālāk Rīga par titula saņemšanu sacentīsies ar astoņām pilsētām.

“Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi daudz darba pilsētas zaļināšanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā – ar mērķi veidot labāku vidi rīdziniekiem un arī pilsētas viesiem. Investīcijas un uzlabojumi Rīgas vides kvalitātes pasākumos ļauj padarīt pilsētu gan kā pievilcīgu galamērķi tūristiem, gan arī pievilcīgu mērķi uzņēmējiem un investoriem. Esam nolēmuši spert soli tālāk un šogad pretendēt uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Dalība šajā konkursā dod iespēju salīdzināt sevi ar citām līdzvērtīgām pilsētām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Rīgas konkurentes būs Portugāles pilsētas Braga un Gimarainša, Austrijas pilsētas Linca un Klāgenfurte, Spānijas pilsēta Kordova, Rumānijas pilsēta Brašova, Vācijas pilsēta Heilbronna un Polijas pilsēta Ribņika. Divas no pretendentēm uz šo titulu ir daļa no Eiropas misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030.gadam”. Konkursa finālistes tiks noskaidrotas jūlijā, bet uzvarētāju paziņos oktobrī.

Nosaukums “Eiropas Zaļā galvaspilsēta” katru gadu tiek piešķirts Eiropas pilsētai, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju un kura ir pierādījusi līderību vides ilgtspējas jomā.

Saņemto pieteikumu tehnisko novērtējumu veica neatkarīgu ekspertu grupa. Pēc tam Eiropas Komisija noteica izvēlēto pilsētu skaitu, un tām būs iespēja iesniegt savu pieteikumu un rīcības plānu žūrijai. Žūrija, kuru vada Eiropas Komisija, izvēlēsies uzvarētāju, pamatojoties uz šādiem balvas piešķiršanas kritērijiem: pilsētas saziņas stratēģija un pasākumi Eiropas Zaļās galvaspilsētas lomai; pilsētas vispārējā stratēģija, redzējums un apņemšanās nodrošināt ilgtspēju, īstermiņa un ilgtermiņa īstenošanu praksē; pilsētas ekoloģisko raksturlielumu tehniskais novērtējums. Tituls tiks piešķirts 2024. gada oktobrī svinīgā ceremonijā Valensijā.

Finālisti un uzvarētāji tiks iekļauti vadošo pilsētu tīklā, kas apmainās ar zināšanām un paraugpraksi. Eiropas 2026. gada Zaļās galvaspilsētas titula saņēmējam piešķirs 600 000 eiro lielu naudas balvu, lai atbalstītu vides pasākumus uz vietas un radītu vēl vērienīgāku vīziju.

Balva palīdz veicināt un izplatīt videi draudzīgu rīcību Eiropas pilsētās, cita starpā pievienojoties ES mērķiem attiecībā uz Eiropas Zaļo kursu, Jauno Eiropas “Bauhaus” un Nulles piesārņojuma rīcības plānu. Tas papildina NetZero pilsētu misiju ar taustāmiem rezultātiem iedzīvotājiem redzamajās jomās.

Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums radies no iniciatīvas, kuru izveidoja pilsētas ar “zaļo redzējumu”. Ideja sākotnēji radās 2006.gadā sanāksmē Tallinā. Par pirmajām uzvarētājām 2010. un 2011.gadā kļuva Stokholma un Hamburga . 2023. gadā šo titulu ieguva Tallina, bet 2025. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta būs Viļņa.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 9. maijam sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par Anniņmuižas mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības saistošo noteikumu projektu.

✅ Iepazīties ar projektu un sniegt atsauksmes iespējams mājaslapā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti” .

Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt Anniņmuižas mežaparka estētisko, ainavisko, ekoloģisko, vides, kultūrvēsturisko, izglītojošo, rekreācijas un aktīvās atpūtas vērtību saglabāšanu.

Saistošie noteikumi nosaka Anniņmuižas mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības kārtību. Plānots ierobežot invazīvo sugu izplatību paaugā, tādējādi radot labvēlīgākus apstākļu dabisko sugu daudzveidībai. Saistošie noteikumi aizliedz veikt dabas vidi postošas darbības.


Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments iepriekš ir plaši informējis un iesaistījis iedzīvotājus noteikumu izstrādē – publiskās apspriešanas laikā tika organizētas divas sabiedriskās apspriedes un aptauja.

Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniegusi pieteikumu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā. Nosaukums “Eiropas Zaļā galvaspilsēta” katru gadu tiek piešķirts Eiropas pilsētai, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju un kura ir pierādījusi līderību vides ilgtspējas jomā.

“Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi daudz darba pilsētas zaļināšanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā – ar mērķi veidot labāku vidi rīdziniekiem un arī pilsētas viesiem. Investīcijas un uzlabojumi Rīgas vides kvalitātes pasākumos ļauj padarīt pilsētu gan kā pievilcīgu galamērķi tūristiem, gan arī pievilcīgu mērķi uzņēmējiem un investoriem. Esam nolēmuši spert soli tālāk un šogad pretendēt uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Pieteikšanās process dod iespēju salīdzināt sevi ar citām līdzvērtīgām pilsētām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Saņemto pieteikumu tehnisko novērtējumu veiks neatkarīgu ekspertu grupa. Pēc tam Eiropas Komisija noteiks izvēlēto pilsētu skaitu, un tām būs iespēja iesniegt savu pieteikumu un rīcības plānu žūrijai. Žūrija, kuru vada Eiropas Komisija, izvēlēsies uzvarētāju, pamatojoties uz šādiem balvas piešķiršanas kritērijiem: pilsētas saziņas stratēģija un pasākumi Eiropas Zaļās galvaspilsētas lomai; pilsētas vispārējā stratēģija, redzējums un apņemšanās nodrošināt ilgtspēju, īstermiņa un ilgtermiņa īstenošanu praksē; pilsētas ekoloģisko raksturlielumu tehniskais novērtējums. Tituls tiks piešķirts 2024. gada oktobrī svinīgā ceremonijā Valensijā.

Finālisti un uzvarētāji tiks iekļauti vadošo pilsētu tīklā, kas apmainās ar zināšanām un paraugpraksi. Eiropas 2026. gada Zaļās galvaspilsētas titula saņēmējam piešķirs 600 000 eiro lielu naudas balvu, lai atbalstītu vides pasākumus uz vietas un radītu vēl vērienīgāku vīziju.

Balva palīdz veicināt un izplatīt videi draudzīgu rīcību Eiropas pilsētās, cita starpā pievienojoties ES mērķiem attiecībā uz Eiropas Zaļo kursu, Jauno Eiropas “Bauhaus” un Nulles piesārņojuma rīcības plānu. Tas papildina NetZero pilsētu misiju ar taustāmiem rezultātiem iedzīvotājiem redzamajās jomās.

Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums radies no iniciatīvas, kuru izveidoja pilsētas ar “zaļo redzējumu”. Ideja sākotnēji radās 2006.gadā sanāksmē Tallinā. Par pirmajām uzvarētājām 2010. un 2011.gadā kļuva Stokholma un Hamburga . 2023. gadā šo titulu ieguva Tallina, bet 2025. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta būs Viļņa.