Tikšanās ar jauniebraucējiem par diskrimināciju, tās atpazīšanu un ziņošanas iespējām
Pasākumu cikla jauniebraucējiem no ārvalstīm ietvaros Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru 13. aprīlī organizēja trešo tikšanos, kas bija veltīta tēmai “Diskriminācija – kā atpazīt un kur ziņot?”. Tikšanās mērķis bija palīdzēt jauniebraucējiem atpazīt dažādas diskriminācijas izpausmes un informēt viņus par to, kā rīkoties un kur vērsties diskriminācijas gadījumā.
Pasākumā Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) pārstāvji informēja klātesošos par savu kā neatkarīgas nevalstiskas organizācijas darbību, kas jau 30 gadus strādā ar dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, tostarp ar integrācijas un minoritāšu tiesībām, diskriminācijas un naida noziegumu/naida runas novēršanu, migrācijas un patvēruma, kā arī citiem pamattiesību jautājumiem. LCC sniedz bezmaksas konsultācijas un juridisko palīdzību savas darbības jomās, veic pētījumus, rīko dažādus seminārus un apmācības.
LCC pārstāvji uzvēra, ka ir ļoti svarīgi saprast, kas ir diskriminācija un kā to nošķirt no citiem tiesību pārkāpumu veidiem, jo tas palīdz efektīvāk aizstāvēt savas tiesības.
Tika sniegta informācija par pazīmēm (diskriminācijas pamatiem), kuru dēļ pret cilvēkiem nedrīkst izturēties atšķirīgi, jo tās piemīt ikvienam – dzimumu, vecumu, ādas krāsu/etnisko piederību, garīgajām un fiziskajām spējām, reliģisko piederību, seksuālo orientāciju u.tml. Klātesošie uzzināja par jomām, kurās var saskarties ar diskrimināciju. Latvijā diskriminācija visbiežāk ir izplatīta nodarbinātības jomā, kurā diskriminācijas aizliegums sāk darboties jau ar brīdi, kad darba devējs ievieto darba sludinājumu. Tāpat dalībnieki uzzināja par dažādiem diskriminācijas veidiem: tiešo un netiešo diskrimināciju, diskrimināciju uz vairākiem pamatiem, diskrimināciju asociācijas dēļ, norādījumu diskriminēt, kā arī aizskaršanu. Katram diskriminācijas veidam tika minēts uzskatāms piemērs, un atsevišķi piemēri auditorijā izraisīja aktīvas diskusijas.
Pasākuma apmeklētājiem tika pastāstīts par Latvijas Republikas tiesību aktiem, kuros ir iekļauts diskriminācijas aizliegums – Latvijas Republikas Satversme, Darba likums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c.
Dalībnieki tika informēti par to, kā rīkoties dažādās situācijās, saskaroties ar diskrimināciju, kur ziņot vai meklēt palīdzību: Tiesībsarga birojā, valsts iestādēs, kas uzrauga attiecīgu jomu, piemēram, Valsts darba inspekcijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Izglītības kvalitātes valsts dienestā, Veselības inspekcijā, vai arī LCC, kas var sniegt juridisko palīdzību. Izskanēja aicinājums neklusēt un ziņot arī gadījumos, kad nav pārliecības, vai pārkāpums ir klasificējams kā diskriminācija. Papildus tika izteikts mudinājums savākt lietišķos pierādījumus – fotogrāfijas, ierakstus, video u.tml.
Tika aplūkoti arī īpaši diskriminācijas veidi – naida noziegumi un naida runa, kas pēc būtības ir kā vēstījums pret veselu cilvēku grupu, tās nepieņemšanu kādu konkrētu pazīmju dēļ. Naida noziegumu gadījumā cietušajiem pēc iespējas ātrāk ir jāvēršas policijā. LCC juristi var palīdzēt cietušajiem ar iesnieguma sagatavošanu un sniegt cita veida palīdzību.
Pēc informācijas izklāsta un tā izraisītām aktīvām diskusijām jauniebraucēji tika sadalīti nelielās grupās, un katra no tām analizēja kādu konkrētu diskriminācijas gadījumu. Pēc tam visi gadījumi tika kopīgi pārrunāti. LCC juristi sniedza atbildes uz klātesošo jautājumiem, un vairāki dalībnieki dalījās ar savu pieredzi.
Tikšanās noslēgumā dalībnieki tika aicināti būt aktīviem un neklusēt gadījumā, ja sanāk saskarties ar diskrimināciju personīgi vai arī novērot kādu diskriminācijas gadījumu. Laika trūkums nedrīkst būt šķērslis, jo gadījumā, ja kāda rīcība netiek laikus apturēta, diskriminējošā attieksme var skart citus. Ziņošana par diskrimināciju un naida noziegumiem palīdz arī pilnveidot Latvijas tiesisko sistēmu, lai tā varētu efektīvāk aizsargāt ikvienu.
Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centra projektu “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību: informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība”, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.
