Š.g. 23. maijā Rīgas Apkaimju alianse (RAA), kura apvieno 10 aktīvākās Rīgas apkaimju biedrības, bija aicinājusi medijus un citus interesentus uz savu pirmo preses brīfingu, kura laikā alianses valdes locekļi – Alija Turlaja, Kaspars Spunde, Igors Roms un Māris Jansons iepazīstināja auditoriju ar organizācijas mērķiem un uzdevumiem, kā arī atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem.

Kopumā vērojama situācija, ka pilsoniskā sabiedrība Rīgā pēdējos gados ir būtiski augusi. Rīdzinieki arvien vairāk pieskata un seko līdzi pilsētā notiekošajiem procesiem un meklē atbildes uz jautājumiem, kas tieši skar dzīves kvalitāti pilsētā. Šo līdzdalības procesu lielā mērā stimulē un nodrošina aktīvas iedzīvotāju kopienas apkaimēs, kuras ikdienā nodarbojoties ar savas apkaimes dažādu sadzīvisku, visbiežāk infrastruktūras, drošības, mobilitātes, dažādu pakalpojumu pieejamības jautājumu risināšanu, rīko saliedējošus pasākumus, kā arī veic iedzīvotāju pilsonisku aktivizēšanu.

Par galveno tēzi RAA valdes priekšsēdētāja A.Turlaja izvirzīja redzējumu par aliansi kā Rīgas domes stratēģisko partneri: “Uzskatām, ka Rīgas apkaimju biedrības kā apkaimju vajadzību vislabākie pārzinātāji un vietējās kopienas līderi ir līdz šim par maz novērtēts, bet būtisks Rīgas pašvaldības stratēģiskais partneris, kas ļauj pilsētu plānot efektīvi un ilgtspējīgi. Šis ir lielisks resurss jebkurai gudrai pilsētas pārvaldei, lai nodrošinātu pilsētas attīstību un veidot tādu pilsētu, lai cilvēki šeit gribētu dzīvot un uzņēmēji darboties!”.

Ikviena apkaimes biedrība ir tuvāk stāvoša iedzīvotājiem nekā jebkura cita pašvaldības vai valsts struktūra. Tāpēc var droši uzskatīt, ka caur apkaimju biedrībām var tikt realizēts tiešajai demokrātijai pietuvināts pilsētas pārvaldes modelis, kur iedzīvotāji aktīvi un regulāri piedalās savas pilsētas veidošanā un attīstībā. RAA uzskata, ka tieši šādi jāattīstās pilsoniskai sabiedrībai, nevis tikai reizi četros gados jāpiedalās (ja vispār) pašvaldības vēlēšanās. Turklāt pašreiz esošais līdzdalības formāts, kas tiek izmantots pilsētas plānošanā, t.s., sabiedriskās apspriešanas, nav uzskatāmas par sabiedrības līdzdalību. Pēc būtības tā ir vien sabiedrības informēšana, bet ne iesaiste.

Kā vienu no primārajiem uzdevumiem RAA uzskata nepieciešamību stiprināt apkaimju biedrību kapacitāti, lai tās varētu vēl produktīvāk un kvalitatīvāk (bez aktīvistu izdegšanas) darboties kā komunikators starp iedzīvotājiem un pašvaldību, pildot partnera lomu. “Mēs aicināsim pašvaldību domāt, un esam gatavi kopā atrast labāko veidu, kā atbalstīt, ta­­jā skaitā arī finansiāli, kopienu darbu Rīgā”, teic A. Turlaja.

Vienlaikus ir jāpanāk procesa vienkāršošana, saskaņojot iedzīvotāju un kopienu iniciatīvas. Apkaimju biedrības īsteno projektus, kas ir 100% vērsti uz iedzīvotāju labumu, taču bieži vien prasa pārāk daudz administratīvo resursu. Tāpēc RAA rosina, ka Rīgas pašvaldībā jābūt vienai saziņas personai, kura ciešā sadarbībā ar apkaimēm koordinē iniciatīvu projektus un veic saskaņošanas procedūras starp departamentiem, patstāvīgi apstrādā informāciju un nodod to tālāk, panākot vajadzīgo rezultātu. Tas prasītu pilnībā mainīt sadarbības kultūru starp Rīgas domes departamentiem, kā arī lauzt esošo neefektīvo informācijas apmaiņas un saskaņošanas sistēmu, kuras dēļ daudzi iedzīvotāji nespēj īstenot iniciatīvas, jo pietrūkst zināšanas un laika, kā arī rodas dažādi šķēršļi, ar kuriem tie nav bijuši gatavi saskarties.

RAA iestājas par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu Rīgas pilsētas pašvaldībā un vēlas deleģēt apkaimju līderus dažādās Rīgas domes konsultatīvajās padomēs, darba grupās. Ir jāpanāk vienošanās ar pašvaldību par iedzīvotāju pārstāvniecību pie lēmumu pieņemšanas – tas nozīmē, ka apkaimju ekspertu viedoklis ir obligāti ņemams vērā pirms jebkuras nozīmīgas ieceres pilsētā, turklāt tās pirmsprojekta stadijā.

Daļa no pašvaldības budžeta ir jānovirza biedrību un iedzīvotāju lemšanai par tā izlietojumu: pirms ikgadējā pilsētas budžeta veidošanas procesa, katrai Rīgas izpilddirekcijai būtu jāaicina apkaimju biedrības sniegt savus priekšlikumus attiecībā uz prioritāri nepieciešamajiem uzlabojumiem savā apkaimē. Veidi un instrumenti, kādā veidā nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta apkaimēs, ir dažādi. Viens no jau izskanējušajiem variantiem ir rēķināt pēc katras apkaimes nomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoma, un noteiktu daļu novirzīt projektiem attiecīgajās apkaimēs.

Tāpat viens no RAA uzdevumiem būtu jaunā līmenī attīstīt sadarbību ar Latvijas mācībspēkiem dažādu pētījumu veikšanai par apkaimju dzīves kvalitāti, vidi, ekonomiku un citiem jautājumiem. Bieži vien pietrūkst elementāra statistika un arī padziļināti pētījumi, kas varētu palīdzēt veidot argumentācijas bāzi vai atrast labākos risinājumus dažādām ar pilsētvides tēmām saistītos projektos.

Savā turpmākajā darbībā RAA visiem iespējamiem veidiem centīsies sekmēt jaunu Rīgas apkaimju biedrību veidošanos, it sevišķi tādās lielapdzīvotās apkaimēs kā Pļavnieki, Purvciems, Imanta, Zolitūte un Ziepniekkalns.  Tādēļ vairākas reizes gadā tiks organizēti atvērtie pasākumi, kuros satikties aktīvistiem un apmainīties ar pieredzi. RAA aicina visus interesentus, kuri vēlas dibināt apkaimju biedrības, droši vērsties pēc palīdzības un konsultācijas, rakstot epastu uz rigas@apkaimjualianse.lv vai zvanot pa tālruni 26446757. Organizācija ir atvērta arī jaunu alianses biedru uzņemšanai, par kuru var kļūt ikviena Rīgas apkaimes biedrība.

 

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Rīgas Apkaimju aliansi 2018. gada sākumā nodibināja desmit Rīgas apkaimju biedrības: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai, biedrība “Berģinieki”, biedrība “Brasa”, biedrība “Kundziņsala”, Čiekurkalna attīstības biedrība, Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.

19. maijā Arkādijas parkā un tā apkārtnē notiks Pārdaugavas svētki, kuros ar devīzi “Es esmu Pārdaugava” iedzīvotāji aicināti svinēt kopā būšanu īpašā Rīgas un Latvijas daļā – Pārdaugavā, piedāvājot daudzveidīgu kultūras, izklaides un sporta notikumu programmu.

 

Uz lielās skatuves Arkādijas parka virsotnē no 12.00 līdz pat 23.00  sagatavota plaša koncertprogramma bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Uz skatuves kāps ne tikai Pārdaugavas kultūras un izglītības iestāžu kolektīvi, bet arī apvienība “Kreisais Krasts”, uzstāsies “Intercity Brass Band”, notiks velo šovs “Greentrials Bike Tour”, un noslēgumā gaidāma zaļumballe ar grupu IĻĢI.

Svētkos pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Jēkaba Nīmaņa Pārdaugavai veltītā oratorija – dziesmuspēle “Torņa sindroms” –  asprātīgs, muzikāls stāsts par Pārdaugavu, tās dažādajām vietām, cilvēkiem, vietzīmēm, kas folklorizējušās un kļuvušas teju vai personificētas. Īpašu lomu tajā spēlē Alīses ielas ūdenstornis. Dziesmu tekstu autore ir Inese Zandere, libreta autore – Justīne Kļava, pirmatskaņojuma režisors – Dmitrijs Petrenko. Diriģenta Guntara Bernāta vadībā oratoriju izpildīs Apvienotais Pārdaugavas jauniešu orķestris, kamerkoris MUKLĀJS un Emīla Dārziņa jauktais koris, solisti Ieva Parša, Jolanta Strikaite, Kalvis Kalniņš un Juris Jope. Notikuma rīkotāji ir iniciatīvas grupa “Pārdaugavas radošais centrs”, producente – Ieva Niedre.

 

Svētkos Arkādijas parku piepildīs amatu, rokdarbu, eksperimentu un citas radošās darbnīcas, notiks izstādes, spēles, stafetes, konsultācijas un atrakcijas, kuras piedāvās Pārdaugavas kultūras, izglītības un sporta iestādes, organizācijas, uzņēmumi un aktīvisti. Darbosies svētku tirdziņš un brīvdabas kafejnīcas. No 16.00 līdz 19.00 uz saliņas taps mūzikas un mākslas telpa “Mārupītes lokā” – romantiska Pārdaugavas svētku vieta, kurā valdīs miers, dvēseles dziesmas un vārds, kā arī varēs ieskatīties brīvdabas gleznu izstādē. Programmu vadīs Dzintars Tilaks, piedalīsies Pārdaugavā dzīvojošie un strādājošie dziesminieki Āris un Saulceris Ziemeļi, Arnis Miltiņš, Silvija Silava, Vilnis Punka, Anta Eņģele, Inta Paļuka un ukuleles draugu klubiņš, kā arī dzejnieki Arvīds Ulme, Agita Draguna, Māris Salējs un mākslinieks Ludvigs Bērziņš. Pasākumu rīko “Austras biedrība”.

Sporta bāzē Uzvaras parkā notiks “Pārdaugavas kauss” pludmales volejbolā, virves vilkšanas sacensības, kā arī riteņbraukšanas sacensības “Riteņvasara” un citas sportiskas aktivitātes.

Māras dīķī notiks jau 5. starptautiskās kuģu modeļu sacensības “Pārdaugavas kauss 2018”, bet tā krastā otro gadu taps pasākums “Radi Māras ezeru!”, kurā īslaicīgo notikumu kafejnīcu, muzikālas performances un radošas aktivitātes gatavos “Pārdaugavas radošais centrs”. Notiks arī dip-dap riteņu skrējienu bērniem un vienības skrējiens pieaugušajiem “Māras ezera apļi”.

 

Svētkos piedalās arī apkārtnes muzeji. Jāņa Akuratera muzejs no 12.00 aicina aplūkot nesen restaurēto ēku un baudīt autentisku 30. gadu atmosfēru, aplūkojot muzeja ekspozīciju un ekspresizstādi “Šūpuļa pūriņš”, vakarā kopā ar Ingrīdu Burāni pievienoties sarunām Kamīnzālē par tēmu “Akuratera māja un Jāzeps Grosvalds”, bet dārzā skatīt  filmas “Cafe Spleen jeb Augusts 1914” muzeja pirmizrādi. Savukārt Ojāra Vācieša muzejs no 16.00  aicina uz “Astoņu kustoņu” bērnu un ģimenes svētkiem muzeja dārzā  – radošo darbnīcu “Taureņa dzimšana”, izrādi “Dzeja dabas šūpulī” un rotaļām ar Ilgu Reiznieci. Muzejā notiks ne tikai izstādes, bet arī dokumentālā kino vakars, un vakaru noslēgs Kārļa Kazāka koncerts dārzā.

Šogad pirmo reizi svētkos būs īpašs pasākums arī bērniem ar kustību traucējumiem. Ar labdarības fonda BeOpen atbalstu Rīgas Katoļu ģimnāzijas teritorijā no 12.30 – 14.00  bērni tiks aicināti uz Nezinīša dārzu, kurā notiks koncerts un klaunu priekšnesumi, kā arī tiks rādīti fragmenti no izrādes “Burvju lampa” un ikviens varēs iesaistīties radošās darbnīcās.

 

Gatavojoties svētkiem, iedzīvotāji aicināti līdz 10. maijam piedalīties arī stāstu vākšanas akcijā “Viņi rada Pārdaugavu”, lepojoties ar dažādiem līdzcilvēkiem, kas ikdienā dara labus darbus Pārdaugavā. Stāstus var iesniegt, aizpildot anketu mājaslapā www.pardaugavassvetki.lv.

 

Svētku pasākumos ieeja bez maksas.

 

Plašāka informācija par svētku programmu un dalībniekiem pieejama interneta vietnē www.pardaugavassvetki.lv.

 

Svētki notiek, pateicoties atbalstītājiem: Rīgas domei, uzņēmumiem – VALDO, Gemoss, Hanzas Maiznīca, Lenta, MFD Veselības grupa, Tele2,  Labo Logu Aģentūra, Kult Kafe -, augstskolai RISEBA, Valsts Kultūrkapitāla fondam, labdarības fondam BeOpen, Latvijas Kuģu modeļu sporta federācijai.

 

 

 

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai”  otro uzsaukumu – apkaimju iniciatīvu projektu īstenošanai Rīgas pilsētā 2018.gadā.

Konkursa mērķis ir aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību,  brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij. Konkursu rīko, lai aktivizētu apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, nodrošinot iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursā piedalīties un pretendēt uz finansējuma saņemšanu Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde vai jebkura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir Rīga un kas savu darbību veic Rīgas pilsētā un vēlas uzlabot Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Šajā projektu konkursā var pretendēt arī uz finansējuma saņemšanu apkaimes iedzīvotāju forumu organizēšanai Rīgas apkaimēs.

Maksimālais finansiālais atbalsts vienam projektam ir 2 500 eiro. Savukārt maksimālais finansiālais atbalsts viena apkaimju iedzīvotāju foruma organizēšanai ir 1000 eiro.

2018. gada 2. uzsaukuma projektu īstenošana ir jāplāno laika posmā no 01.07.2018. līdz 31.10.2018.

 

Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 2018. gada 21. maija plkst. 14.00 RD IKSD Klientu apkalpošanas centrā, K.Valdemāra ielā 5, kā arī jānosūta elektroniskā formā uz e-pastu sanita.lace@riga.lv ar norādi “Pieteikums konkursam”.

 

Papildu informācija par konkursa nolikumu, pieteikuma dokumentācija un cita informācija atrodama http://www.iksd.riga.lv/public/93210.html

 

4.maijā – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā – no plkst. 11.00 Vecāķu prospektā visi Vecmīlgrāvja iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties unikālā akcijā “Mūsu ostas sēta 2018”. Projekts par godu Latvijas simtgadei aizsākās jau pagājušajā gadā, šogad tā otrajā kārtā uz Rīgas kuģu būvētavas dzelzsbetona sētas taps Vidzemes un Zemgales tautiskās jostas.

Kopš 2010. gada sociālās sabiedrības saliedētības akcijas “Mūsu ostas sēta” ietvaros Vecmīlgrāvja skolu jaunieši radīja brīnišķīgus gleznojumus uz sētas, kas apjož Rīgas brīvostas teritoriju. Sešu gadu laikā uz Rīgas brīvostas dzelzsbetona sētas apmēram 700 metru garumā tika radīta lielformāta izstāde ar vairāk nekā 300 brīnišķīgiem zīmējumiem, kuru 365 dienas gadā un 24 stundas diennaktī var aplūkot ikviens interesants. Pasaku tēli, kuģīšu daudzveidība, krāšņas mozaīkas, zemūdens pasaules ainiņas, kā arī augu un ziedu gleznojumi joprojām priecē ikvienu garāmgājēju un, ņemot vērā to, ka zīmējumus radījuši paši Vecmīlgrāvja iedzīvotāji, līdz pat šai dienai neviens no tiem nav sabojāts.


Pagājušajā gadā kā akcijas turpinājums tika uzsākta Rīgas kuģu būvētavas sētas apgleznošana, kur apmēram 300 metru garumā tika uzgleznoti Kurzemes un Latgales tautisko jostu fragmenti. “Piektdien, 4. maijā ikviens, kuram patīk zīmēt, krāsot, radīt ko skaistu savam Vecmīlgrāvim – Latvijai, tiek gaidīts, lai kopīgi uz Rīgas kuģu būvētavas sētas uzgleznotu Vidzemes un Zemgales tautisko jostu fragmentus. Akcijas noslēgumā sētu, uz kuras vīsies četru Latvijas novadu tautiskajās jostas, 700 metru garumā, vēlamies simboliski pasniegt Latvijai 100. dzimšanas dienā,” stāsta projekta vadītājs Uģis Bērziņš.

Pateicoties akcijas organizatoriem – Vecmīlgrāvja attīstības biedrībai un Rīgas brīvostas pārvaldei, tajā piedalīties var ikviens, tikai jābūt vēlmei pielikt savu roku, tā darot skaistāku vidi, kur dzīvojam.