Lielie kapi 250 gadu pastāvēšanu atzīmēs ar foto izstādi
Trešdien, 16. augustā, plkst. 16.00 Lielajos kapos, teritorijā pie Klusās ielas, atklās 250 gadei veltītu vēsturisku fotoattēlu izstādi “Lielie kapi 250”.
Fotoizstādē ir izmantoti materiāli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” arhīva, privātpersonu arhīviem un Rīgas domes. Izstādes atklāšanā ar stāstījumu par izstādē eksponētām fotogrāfijām uzstāsies mākslas vēsturnieks un Lielo kapu zinātājs Gunārs Ārmanis.
“Izstāde ir mūsu vēlme stāstīt Lielo kapu stāstu arī tiem, kas nav līdz šim interesējušies par šo skaisto vietu un tās traģisko vēsturi. Ir cilvēki, kuri seko Lielo kapu atradumiem un pētījumiem, lasa, raksta un runā sociālajos tīklos un medijos. Mēs šoreiz vēlamies uzrunāt arī katru garāmgājēju, kam šī vieta ir tikai parks ar nesaprotamiem, seniem objektiem. Izstāde ir vēlme stāstīt mūsu stāstu visiem, modinot vēlmi saprast Lielo kapu dvēseli,”
saka Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja
“Lielie kap” ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Teritorijā starp Mēness, Miera, Kluso un Klijānu ielu atrodas Latvijai nozīmīgu cilvēku atdusas vietas, tajos saglabājušies augstvērtīgi arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gs. beigu – 20. gs. vidus raksturīgākos mākslas stilus. Kopumā Lielajos kapos atrodas 35 pieminekļi ar īpaši aizsargājamo statusu. Vēsturiski kapi šajā vietā sāka veidoties 18. gadsimta beigās, kad Krievijas impērijā plosījās mēris. 1772. gada decembrī imperatore Katrīna II izdeva ukazu, ar kuru aizliedza mirušos apbedīt pilsētas teritorijā. Lielos kapus iesvētīja un lietošanai nodeva 1773. gada 7. maijā.
Nozīmīgs kapu attīstībā bija 1823. gadā dārznieka Johana Hermaņa Cigras izstrādātais pilsētas kapu plānojums klasicisma stilā. 19. gadsimta laikā kapsētas teritoriju vairākkārtīgi paplašināja. Tolaik kapu kopējā platība bija 36,60 hektāri.
Kopš 20. gadsimta sākuma Lielajos kapos jaunas kapavietas vairs neierādīja. Apbedījumus turpināja tikai esošajos ģimeņu kapos. Ievērojamu ietekmi uz Lielajiem kapiem atstāja 1939. gada baltvāciešu emigrācija, kā ari daudzu turīgo latviešu, krievu u.c. rīdzinieku dzimtu locekļu došanās bēgļu gaitās 1944. gadā.
20. gadsimta 70. gados uzsāka Lielo kapu memoriālā parka izveidi, bet šo projektu tā arī nepabeidza. Izveidošanas laikā lielāko daļu kapu pieminekļu demolēja un vairākus pārvietoja uz kapsētas vecāko daļu. Lielajos kapos uzstādīti mākslinieciski augstvērtīgi pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta vidus raksturīgākos mākslas stilus.
Mūsdienās Lielo kapu teritoriju 28,6 hektāru platībā apsaimnieko “Rīgas pieminekļu aģentūra” un SIA “Rīgas meži”.
