Pirmo reizi Muzeju nakts pasākumos iesaistās Rīgas pieminekļu aģentūra, piedāvājot “Klusuma stāstus” Lielajos kapos – īpašu vakara programmu, kas izgaismos un atdzīvinās vienu no senākajām un noslēpumainākajām Rīgas vietām.


Pasākums notiks 23. maijā no plkst. 21.00 līdz 23.00.


Apmeklētājiem tiks atvērtas trīs vēsturiskas kapličas, kas ikdienā nav pieejamas publikai:

• Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera kapliča,
• turīgā Rīgas pilsoņa Šrēdera dzimtas kapliča,
• Rīgas aptieku īpašnieka Mihaela Veicenbreijera dzimtas kapliča.

Šīs kapličas tiks īpaši izgaismotas, ļaujot ieraudzīt to arhitektūras detaļas un laika zīmju slāņus. Katrā no tām skanēs dzejas lasījumi – Aspazijas un Raiņa darbi, kā arī citu autoru teksti, kas tematiski sasaucas ar klusuma, atmiņu un pārejas motīviem.

Dalība Muzeju naktī ir Rīgas pieminekļu aģentūras apzināts solis, lai senām vietām piešķirtu jaunu dvesmu un veidotu Lielos kapus kā mūsdienīgu kultūrtelpu, kur vēsture sastopas ar mākslu un laikmetīgu pieredzi. “Klusuma stāsti” ļaus apmeklētājiem ne tikai ielūkoties parasti slēgtās apbedījumu vietās, bet arī piedzīvot tās citā gaismā – burtiski un simboliski.

 

Lai uzlabotu gājēju pārvietošanos un nodrošinātu drošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem, Rīgas pašvaldība turpina gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu pašvaldībai piederošajos zemesgabalos. Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu.

Gājēju apmaļu pazemināšana tiek veikta krustojumos un ielu šķērsošanas vietās, lai uzlabotu vides piekļūstamību. Tas atvieglo pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un citiem iedzīvotājiem ikdienā.

Standarta situācijās ietves tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Pazemināšanas apjoms konkrētajās vietās var atšķirties — tas galvenokārt ir atkarīgs no esošās ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Darbi tiek organizēti rindas kārtībā, cenšoties tos loģiski apvienot vienas apkaimes ietvaros. Ja konkrētajā vietā ir plānota seguma nomaiņa, papildu darbi netiks veikti.

  • Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.
  • Maijā darbi tiek veikti un turpināsies Torņakalna, Āgenskalna, Pleskodāles, Ziepniekkalna, Ķengaraga, Pļavnieku, Dārzciema, Čiekurkalna, Purvciema un Brasas apkaimēs.

2025. gadā apmales pazeminātas vairāk nekā 1520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.


Aicinām iedzīvotājus iesniegt arī savus priekšlikumus GeoRīga platformā līdz š.g 29.maijam

Ierosinājumus iespējams nosūtīt arī uz e-pastu: apmales@riga.lv, norādot precīzu adresi, GPS koordinātas un, ja iespējams, pievienot fotoattēlu.


 

Rīgas pašvaldības pārstāvji šonedēļ tikās ar Brasas apkaimes iedzīvotājiem un Lielo kapu draugu kustības pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu viedokli par aktuālākajiem darbiem Lielajos kapos. Sarunas mērķis bija vienoties par tuvākajā laikā veicamajiem uzlabojumiem un skaidrot turpmāko rīcību.

Tikšanās notika ar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Edgaru Bergholcu, Rīgas pieminekļu aģentūras vadītāju Agnesi Strautiņu, vicemēru Māri Sprindžuku, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Laimu Geikinu, kā arī pārstāvjiem no SIA “Rīgas meži”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un citām iesaistītajām institūcijām.

Sarunā tika uzsvērts, ka pašvaldība sadarbībā ar apkaimes iedzīvotājiem vēlas plānot praktiskus un ātri realizējamus uzlabojumus, lai iespējami ātrāk uzsāktu Lielo kapu teritorijas sakārtošanu. Iedzīvotāji norādīja, ka būtiskākais ir veidot drošu vidi Lielo kapu teritorijā, tāpēc prioritāri jāatjauno esošais apgaismojums un sliktā stāvoklī esošie celiņi. Tāpat tika apspriesta iespēja sadarboties ar pašvaldības policiju par videonovērošanas kameru uzstādīšanu.

Tikšanās laikā iedzīvotāji saņēma apstiprinājumu, ka neizlietotais finansējums no sākotnējā projekta joprojām tiks novirzīts kompleksai Lielo kapu attīstībai, tostarp infrastruktūras sakārtošanai un apgaismojuma ierīkošanai. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentam jāizstrādā tāme celiņu atjaunošanai, pēc tam darbu veikšanai tiks piešķirti līdzekļi no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda. Visi darbi tiks saskaņoti ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, lai netiktu pārkāpta kopējā kapu koncepcija.

Agnese Strautiņa informēja, ka netiek veidota jauna Lielo kapu attīstības koncepcija, bet to varētu papildināt un precizēt. Šīs nedēļas beigās plānots pabeigt izstrādāt pirmo līguma redakciju, ar kuru paredzēts grozīt esošos līgumus un izveidot darba grupu koncepcijas papildināšanai. Pašlaik līgumslēdzēju puses ir Īpašuma departaments kā īpašuma turētājs, Rīgas pieminekļu aģentūra kā kultūrvēsturiskā mantojuma un kapavietu uzraugs un “Rīgas meži” kā zaļās zonas apsaimniekotājs. Paredzēts, ka turpmāk Īpašuma departamenta vietā par labiekārtošanas darbiem būs atbildīgs Mājokļu un vides departaments, savukārt Pilsētas attīstības departaments būs atbildīgs par kopējās koncepcijas attīstību.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 16. martā, nolēma anulēt finansējumu 300 000 eiro apmērā projektam par dārzu un parku ansambļa “Lielie kapi” teritorijas attīstības priekšizpēti un būvprojekta izstrādi. Šos līdzekļus ieskaitīs atpakaļ Rīgas pilsētas infrastruktūras fondā un tos plānots nākotnē novirzīt kompleksai Lielo kapu attīstībai, tai skaitā infrastruktūras sakārtošanai un apgaismojuma ierīkošanai.

Projekta “Priekšizpēte, projekta koncepcijas un būvprojekta izstrāde dārzu un parku ansambļa “Lielie kapi” (tostarp Jēkaba sektora) teritorijas kompleksajai attīstībai” īstenošanai tika piešķirti 300 000 eiro, taču 2024. gadā Rīgas pieminekļu aģentūras rīkotais metu konkurss noslēdzās bez rezultāta un līdzekļi netika izmantoti.

Edgars Bergholcs, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs, norāda:
“Ņemot vērā, ka projekts sākotnēji plānotajā formā netika īstenots, šobrīd veicam formalitātes, lai finansējumu atgrieztu Rīgas pilsētas infrastruktūras fondā. Vienlaikus plānojam aktivitātes, kā Lielo kapu teritoriju un vidi var labiekārtot un uzlabot arī bez apjomīgu projektu īstenošanas, jo līdz šim ieguldītais “papīru” darbs nav devis rezultātu. Kopā ar citām pašvaldības institūcijām strādājam, lai izstrādātu vienotu un visiem skaidri saprotamu redzējumu, kā attīstīt un aizsargāt Lielo kapu teritoriju. Tam jābūt rūpīgi pārdomātam un tālredzīgam lēmumam, nevis kārtējam projektam.”

Plānots, ka finansējums, kas tiks atgriezts infrastruktūras fondā, nākotnē varētu tikt novirzīts Lielo kapu infrastruktūras sakārtošanai un apgaismojuma ierīkošanai.

Jau iepriekš ziņots, ka Lielie kapi teritorijas attīstības koncepcija, kas izstrādāta 2022. gadā, paredz tās izmantošanu atpūtai, pastaigām, izglītojošām aktivitātēm un citām publiskām funkcijām, vienlaikus nosakot vadlīnijas teritorijas saglabāšanai un uzturēšanai nākotnē.
Tuvākajā laikā Rīgas dome plāno atjaunot un paplašināt sadarbības līgumu starp iesaistītajām pašvaldības institūcijām, lai nodrošinātu skaidru kompetenču sadalījumu un efektīvāku rīcību Lielo kapu saglabāšanā, apsaimniekošanā un attīstībā. Lai uzklausītu iedzīvotāju vajadzības un priekšlikumus, komitejas priekšsēdētājs tikās arī ar apvienības “Lielo kapu draugi” pārstāvjiem.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Tālākizglītības centrs kopā ar biedrību “Vecmāmiņas.lv” Trešās paaudzes universitātes ietvaros aicina seniorus pieteikties kultūrizglītojošu lekciju ciklam, lai veidotu kultūrizglītības un pašorganizēšanās iespējas senioriem sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējiem un studentiem.

Mācību kursa mērķis ir paplašināt senioru kultūras izpratni, attīstīt kritisko domāšanu un komunikācijas prasmes, kā arī veicināt radošo pašizpausmi un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos. Kursa ietvaros dalībnieki iegūs zināšanas par kultūras lomu sabiedrībā, mācīsies kritiski analizēt informāciju un argumentēti paust savu viedokli, kā arī apgūs audiovizuālās stāstniecības pamatus. Programma sekmēs senioru sociālo integrāciju, starppaaudžu sadarbību un pilsonisko līdzdalību, stiprinot spēju aktīvi iesaistīties vietējās kopienas kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Mērķauditorija – Brasas apkaimes seniori (55+).

Mācību kurss tiek organizēts projekta “Kultūrizglītība Brasas apkaimes senioriem” ietvaros, ko īsteno biedrība “Vecmāmiņas.lv” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Lekcijas un semināri notiks klātienē Miera ielas kvartālā – LKA Gara mājā Miera ielā 58, Rīgā no 2026. gada 18. marta līdz 10. jūnijam.

Kopējais mācību apjoms ir 30 akadēmiskās stundas, un kursa noslēgumā dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecības par tālākizglītības kursa apguvi.

Dalība mācību kursā ir bez maksas, bet vietu skaits ir ierobežots!

Interesentus lūdzam iepazīties ar plānoto mācību programmu un aicinām reģistrēties dalībai līdz 2026. gada 16. martam, aizpildot anketu tiešsaistē – ŠEIT.

Aicinām pieteikties dalībniekus, kas var apmeklēt visas plānotās nodarbības!

Pēc reģistrācijas saņemsiet e-pastā dalības apstiprinājumu un informāciju par mācību norisi.

Papildu informācija:
LKA kursu koordinatore Daiga Kovale
Tel.29209791
Daiga.Kovale@lka.edu.lv


Latvijas Kultūras akadēmijas tālākizglītības kurss

„Kultūras izpratne, kritiskā domāšana un radošā pašizpausme”

MĀCĪBU PROGRAMMA

 

I TĒMA – KULTŪRAS IZPRATNE UN LOMA SABIEDRĪBĀ

2026. gada 18. martā

10:00 – 11:30 Kultūras mantojuma kopienas un vietas identitāte
LKA pētniece, zīmolvedības eksperte un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja PhD Lolita Ozoliņa

12:00 – 13:30 Ievads starpkultūru komunikācijā
LKA lektore, studiju specializāciju Latvija-Francija un Latvija-Francija/Kanāda
vadītāja Signe Bahšteina

2026. gada 1. aprīlī

10:00 – 11:30 Kultūras ietekme uz veselibu
LKA veselības un kultūras pasākumu pētniece Inga Surgunte

12:00 – 13:30 Ievads radošajā rakstīšanā
LKA vieslektore, dzejniece, tulkotāja un redaktore Ingmāra Balode


II TĒMA – IEVADS KRITISKAJĀ DOMĀŠANĀ UN PUBLISKĀ RUNA

2026. gada 8. aprīlī

10:00 – 11:30 Kā un kāpēc pētīt kultūru?
LKA zinātņu prorektore un socioloģjas doktore Anda Laķe

12:00 – 13:30 Kritiskā domāšana un informācijas analīze
LKA juriste un lektore Kristīne Kūla

2026. gada 22. aprīlī

10:00 – 13:30 Pārliecinoša publiskā uzstāšanās
LKA docente un pieredzējusi skatuves runas pasniedzēja, aktrise Ruta Vītiņa


III TĒMA – PAŠORGANIZĒTU PASĀKUMU PLĀNOŠANA SAVĀ APKAIMĒ

2026.g ada 25. aprīlī – Miera ielas kvartāla svētku ietvaros
Darbnīca kopā ar LKA studentiem, kopīgi plānojot norises Miera ielas kvartālā (laiks tiks precizēts)


IV TĒMA – RADOŠĀ PAŠIZPAUSME UN STĀSTNIECĪBA

2026. gada 27. maijā

10:00 – 14:30 Seminārs par audiovizuālās stāstniecības pamatprasmēm, plānojot un realizējot video vēstījumus ar viedtālruņu palīdzību
LKA Nacionālās filmu skolas vadītājs Dainis Juraga

2026.gada 10.jūnijā pl.10:00 – kursa noslēguma seminārs un apliecību izsniegšana.

 

29. novembrī ikviens ir aicināts uz Bērnu grāmatu maiņas svētkiem – gaidīts gan ikviens mazs, gan liels lasītājs un grāmatu cienītājs. Šī ir lieliska iespēja gan papildināt savus grāmatu krājumus ar ko jaunu vai noderīgu, gan arī iespēja iepriecināt kādu citu ar grāmatu, kas pašam vairs nav aktuāla. Pasākums notiks Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā, Miera ielā 58s (iepretim Dzemdību namam).

Svētku programmā:

 11:00-15:00 grāmatu apmaiņa – atnes savu grāmatu, atstāj to, apmaini pret citu grāmatu vai atnāc tāpat un paņem sev kādu interesējošu grāmatu; lai gan īpaši aicinām uz maiņu nest bērnu grāmatas, droši var nest arī jebkuru citu grāmatu; lūgums maiņai nest tīras, kārtīgas un labā stāvoklī esošas grāmatas;

13:30 – lasītāju tikšanās ar gan ar rakstnieci/ scenāristi Dainu Tabūnu, gan ar dzejnieku Ivaru Šteinbergu. Ivars Šteinbergs ir izdevis vairākus dzejoļu krājumus, mazajiem lasītājiem zināms ar dzejoļu grāmatu “Ams, ams, ams!”, kur dzejoļos tētis spēlē tēti, bērns spēlē bērnu, visi spēlējas viens ar otru, un ne mirkli netiek likta mierā valoda, ar kuru arī var ļoti aizraujoši spēlēties, liekot vārdiem spēlēt arī lomas, kas tiem nemaz nav paredzētas. Savukārt Daina Tabūna ir garstāsta bērniem “Lasis Stasis un Atlasijas okeāns” autore. Stāsts vēsta par mazu lasēnu, viņa iepazīšanos ar upi, Baltijas jūru, zivīm un citiem ūdens iemītniekiem, par dabisku un cilvēku izraisītu briesmu pilno ceļojumu uz Atlasijas okeānu – tā okeānu dēvē laši;

11:00-15:00 radošā tematiskā darbnīca – grāmatzīmju, blociņu vai burtnīcu apdruka.

Gandrīz ikvienam vecākam mājās ir kāda bērnu grāmata, kuru tīri labprāt vēlētos atdot prom – varbūt tāpēc, ka nepatika, varbūt tāpēc, ka otrreiz nelasīsim, bet varbūt tāpēc, ka plauktā nav vietas. Bet varbūt tāpēc, ka vēlamies, lai šī grāmata iepriecina vēl kādu! Pasaulē grāmatu maiņas kustība ir ļoti populāra, arī Rīgā daudzviet gan publiskās, gan privātās telpās ir radītas vietas, kur nolikt un paņemt grāmatas.

Brasas apkaimē ir pat divi grāmatu apmaiņas namiņi!

  • Pirmais (tautā saukts – lielais namiņš) atrodas Brasas apkaimes centrālajā daļā – Hospitāļu ielas un Ierēdņu ielas stūrī pie ziņojumu dēļa.
  • Otrs grāmatu apmaiņas namiņš (saukts arī kā bērnu literatūras namiņš) atrodas pie bērnu laukuma Brasas skvērā, netālu no tilta.

Abi namiņi ir kļuvuši iecienīti apkaimes iedzīvotāju un viesu vidū un jau vairāk nekā divus gadus kalpo kā vieta grāmatu, bukletu un žurnālu apmaiņai. Priecājamies, ka varam apkaimē papildināt šo Grāmatu maiņas iniciatīvu, rīkojot arī tematiskos grāmatu maiņas svētkus.

Pasākums tiek rīkots projektā “Brasa lasa – turpinājums”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Projektu īsteno apkaimes biedrība “Brasa”, www.brasai.lv 

Pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par Pasākumu masu medijos un informatīvajos materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai. Pasākuma organizators neuzņemas atbildību par trešo personu foto un/vai video uzņemšanu un to izmantošanu.

 

Trešdien, 5. novembrī, Rīgas pašvaldības un Rīgas Franču liceja vadība kopā ar skolēniem atklāja pašvaldības atjaunoto āra sporta laukumu skolas teritorijā, Mēness ielā 8, kurā sportot būs iespēja gan skolēniem, gan arī apkaimes iedzīvotājiem.

“Šādi daudzfunkcionālie sporta laukumi pie Rīgas izglītības iestādēm ir milzīgs ieguldījums gan mūsu skolēnu veselībā, gan Rīgas apkaimju dzīves kvalitātē. Priecājos, ka Rīgas Franču liceja teritorijā no novecojušas vides ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra, kurā bērni un jaunieši var sportot, bet pēc mācībām šī telpa kļūs par vietu, kur aktīvi un veselīgi laiku var pavadīt arī apkārtējo namu iedzīvotāji. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, pavadot saturīgi brīvo laiku un attīstot talantus,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Skolas teritorijā izveidots mazais futbola laukums ar mākslīgo zālienu (13x23m), izveidots multifunkcionālais laukums (32×19), kurā iespējams spēlēt volejbolu, basketbolu, badmintonu. Tāpat izveidots arī skrejceļš un tāllēkšanas sektors, vingrošanas laukums ar četriem vingrošanas elementiem, rotaļu laukums bērniem ar divām rotaļu iekārtām.

Skolas teritorijā tika atjaunots gājēju un braucamās daļas segums 3510 m2 apjomā, kā arī atjaunots zāliens 2210 m2 apjomā. Tika izveidots jauns apgaismojums un videonovērošanas sistēma iestādes teritorijā, kā arī uzstādīta velosipēdu remonta stacija.

Teritorijā kopā uzstādīti vienpadsmit soli ar atzveltni, viens skeitborda turētājs, trīs velosipēdu turētāji, divi skrejriteņu turētāji, divi tenisa galdi. Skolēnu ērtībām uzstādīta brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta.

Āra sporta infrastruktūras izveidei Franču liceja būvdarbu kopējās izmaksas veidoja 1 140 646 eiro ar PVN. Būvdarbu veicējs SIA “Reaton”.

Par būvdarbu uzraudzību atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

18. oktobrī ikviens ir aicināts uz pirmajiem Grāmatu maiņas svētkiem, kur gaidīts ikviens lasītājs un grāmatu cienītājs. Šī ir lieliska iespēja gan papildināt savus grāmatu krājumus ar ko jaunu vai noderīgu, gan arī iespēja iepriecināt kādu citu ar grāmatu, kas pašam vairs nav aktuāla. Lūgums maiņai nest tīras, kārtīgas un labā stāvoklī esošas grāmatas.

Svētku programmā:

 10:30-11:30 – lasītāju tikšanās ar rakstnieci un iniciatīvas #laikslasīt vēstnesi Ingu Grencbergu (ierobežotā sēdvietu skaita dēļ pieteikumus uz tikšanos lūgums sūtīt uz brasa.lasa2@gmail.com);

12:00-15:00 – grāmatu apmaiņa – atnes savu grāmatu, atstāj to, apmaini pret citu grāmatu vai atnāc tāpat un paņem sev kādu interesējošu grāmatu;

12:00-15:00 – radošā tematiskā darbnīca – apdrukā savu līdzi paņemto kreklu, auduma maisiņu vai citu tekstilu.

Gandrīz ikvienam no mums mājās ir kāda grāmata, kuru tīri labprāt mēs vēlētos atdot prom – varbūt tāpēc, ka nepatika, varbūt tāpēc, ka otrreiz nelasīsim, bet varbūt tāpēc, ka plauktā nav vietas vai vāciņam krāsa neiederas. Bet varbūt tāpēc, ka vēlamies, lai šī grāmata iepriecina vēl kādu! Pasaulē grāmatu maiņas kustība ir ļoti populāra, arī Rīgā daudzviet gan publiskās, gan privātās telpās ir radītas vietas, kur nolikt un paņemt grāmatas.

Brasas apkaimē ir pat divi grāmatu apmaiņas namiņi! Pirmais (tautā saukts – lielais namiņš) atrodas Brasas apkaimes centrālajā daļā – Hospitāļu ielas un Ierēdņu ielas stūrī pie ziņojumu dēļa. Otrs grāmatu apmaiņas namiņš (saukts arī kā bērnu literatūras namiņš) atrodas pie bērnu laukuma Brasas skvērā, netālu no tilta. Abi namiņi ir kļuvuši iecienīti apkaimes iedzīvotāju un viesu vidū un jau vairāk nekā divus gadus kalpo kā vieta grāmatu, bukletu un žurnālu apmaiņai. Priecājamies, ka varam apkaimē papildināt šo Grāmatu maiņas iniciatīvu, rīkojot arī grāmatu maiņas svētkus.

Pasākums tiek rīkots projektā “Brasa lasa – turpinājums”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projektu īsteno apkaimes biedrība “Brasa”, www.brasai.lv


Pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par Pasākumu masu medijos un informatīvajos materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai. Pasākuma organizators neuzņemas atbildību par trešo personu foto un/vai video uzņemšanu un to izmantošanu.

 

No augusta līdz martam 12 Rīgas apkaimēs notiks daudzveidīgas aktivitātes, kuras rīkos vietējās biedrības. Šīs aktivitātes ir saņēmušas atbalstu Rīgas pašvaldības projektu konkursā, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaisti un piederības sajūtu savā apkaimē. Kopējais pašvaldības atbalsts šiem projektiem ir 41 339 eiro.

Dažādi pasākumi un aktivitātes ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu notiks Brasas, Čiekurkalna, Dārzciema, Latgales, Mangaļsalas, Mežciema, Pleskodāles, Pļavnieku, Salas, Sarkandaugavas, Šampētera un Vecmīlgrāvja apkaimēs.

Konkursā atbalstītie projekti paredz stiprināt kopienas, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem, padarot dzīvi pilsētas apkaimēs aktīvāku, pieejamāku un iedvesmojošāku.

Dārzciema apkaimes biedrība par godu Dārzciema 101. gadadienai rīkos mantu maiņas un Ziemassvētku ieskaņas pasākumus un iedzīvotāju ideju sapulci. Biedrība “Brasa” organizēs grāmatu maiņas svētkus un tikšanās ar rakstniekiem, darbnīcu jauniešiem par ilgtspējīgu modi. Pļavnieku apkaimes biedrība rīkos foto orientēšanos un ielu mākslas izpētes pasākumu un frīsbija meistarklasi.

Čiekurkalna attīstības biedrība ar kino un koncertiem svinēs Latvijas valsts dzimšanas dienu un Ziemassvētkus. Projektā paredzēts arī iestādīt divus liepu dižstādus un Ziemassvētku laikā izveidot Gaismas ceļu, uzstādot ielas lampiņu virtenes Gaujas ielā.

Biedrība “Rīgas Apkaimju alianse” organizēs mācību programmu un forumu apkaimju aktīvistiem, kā arī labāko apkaimju aktīvistu godināšanu. Pleskodāles attīstības biedrība rīkos sarunu ciklu “Kaimiņu sarunas par kaimiņu lietām”, kopīgi svinēs valsts svētkus un Ziemassvētkus.

Biedrība “Lucavsala” kopienas dārzā īstenos ēst gatavošanas meistarklases no dārzā izaudzētiem labumiem. Biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” projektā iedzīvotāji tiks aicināti kopā ar māksliniekiem apgleznot Zasulauka manufaktūras parka žogu, radot murāli ar Zasulauka un Šampētera simboliem.

Mežciema attīstības biedrība meklēs apkaimes līderus, rīkos futbola spēli un laivošanu Gaiļezerā, kā arī organizēs 3D maketa darbnīcu, lai kopīgi ar iedzīvotājiem modelētu esošo vidi un nākotnes ieceres.
Biedrība “Sportam un Kultūrai” organizēs pasākumu ģimenēm “Vasaras svētki Mangaļsalā 25”. Biedrība “Piedzīvojuma Gars” rīkos astoņu pasākumu ciklu “Atvērtā velodarbnīca Latgales apkaimē”, kuros rīdziniekiem pieredzējušu ekspertu vadībā būs iespēja mācīties pārbaudīt sava velosipēda tehnisko stāvokli, novērst defektus un veikt apkopi.

Savukārt “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība” rīkos vakarēšanas pasākumus – četras tematiskās darbnīcas, kurās būs iespēja iegūt padziļinātas zināšanās kādā no senajām amata prasmēm – aušanā, adīšanā, izšūšanā un tēlniecībā. Paralēli darbnīcām paredzēts noaust tautisko jostu, veidojot kopīgu mākslas darbu.

Šie projekti guvuši atbalstu Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2. uzsaukumā.

Šī gada divos Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa uzsaukumos kopumā atbalstīti 29 projekti par kopējo summu 100 015 eiro.


Plašāka informācija par projektu konkursu un rezultātiem pieejama Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra mājaslapā www.apkaimes.lv sadaļā “Finansēšanas konkursi”.


 

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.