Šobrīd jau nevienu vairs nepārsteigsi ar faktu, ka “mēs ar draugiem ik pārnedēļu dodamies uz pirti, nē, piedodiet, pārteicāmies, uz prāta spēlēm”. Tomēr mums, “Hospitāļu prātu” komandai sagādā gandarījumu teikt, ka mēs sākām jau tālajā 2019.gadā, toreiz, kad tā sauktās prāta spēles organizēja pāris “lielie giganti”, bet mazie bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Komandu erudīcijas sacensības “Hospitāļu prāti” pirmo reizi risinājās 2019.gada septembrī Hospitāļu ielas un kaimiņu svētkos kafejnīcā “Hospitāļu Ezītis miglā” un regulāri turpinājās līdz pat pandēmijas sākumam, vienmēr pulcējot pilnas 2.stāva mājīgās telpas. Savukārt, kamēr bija izsludināti dažādi satikšanās ierobežojumi, milzu atsaucību guva spēle “Hospitāļu prāti. Covid Edition”, kuru 2021.gada ziemā līdzfinansēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un Sabiedrības integrācijas programma – spēle pārliecinoši ierakstījās Brasas vēsturē, arī dalībnieku skaits bija necerēti liels – reģistrējās 142 mājsaimniecību komandas, katrā no 1 līdz 4 dalībniekiem. Pēc ierobežojumu beigšanās atkal atgriezāmies klātienes gaisotnē teju katros Hospitāļu ielas un kaimiņu svētkos un Brasas vasaras programmā, kā arī nospēlējot pilnu sezonu 2022./23.gadā.

Sadarbībā ar biedrību “Brasa” 2023.gada oktobrī atsākām spēļu organizēšanu, bet, pateicoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstam, kopš 14.novembra varējām piedāvāt bezmaksas dalību spēlēs.

Un tā arī viss šogad notiek!

🟠 Katru otro otrdienu, sākot no 14.novembra līdz pat aprīļa vidum tiekamies kafejnīcas “Hospitāļu Ezītis miglā” 2.stāvā, lai kopā ar veciem un jauniem draugiem meklētu atbildes uz jautājumiem, kā arī mielotos ar gardiem ēdieniem un dzērieniem! Komandās ne vairāk kā 4 dalībnieki, spēlē 10 jautājumu kārtas, aptverot kultūru, sportu, mūziku, apkaimes, Rīgas un Latvijas vēsturi un dažādas aktuālas tēmas. Kā vienmēr – ir balvas, jautrība un izaicinājumi!

🟠 Pieteikšanās anketa tiek publicēta Hospitāļu prātu FB lapāhttps://www.facebook.com/hospitaluprati.

Telpu dēļ komandu skaits ierobežots, tāpēc pieteikums spēkā tikai pēc apstiprinājuma īsziņas saņemšanas.

📌 Kopā ar mums, Hospitāļu prātu veidotāju komandu, nemainīgi un ilggadīgi ir:

Piedalīšanās spēlē ir bez maksas.

Projektu īsteno biedrība “Brasa” sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru, projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Līdz 7. maijam pagarināts metu konkurss, kas izsludināts, lai iegūtu Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju.

Piektdien, 1. martā, ir pēdējā diena, lai pieteiktos objekta apskatei klātienē, kas notiks 5. martā. Savu dalību interesenti aicināti pieteikt līdz 1. marta plkst. 17.00, rakstot uz e-pastu [email protected].

✅ Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā īstenot teritorijas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un kā izmantot esošās zaļās infrastruktūras potenciālu kā bioloģiski daudzveidīgu un Eiropas mērogā unikālu vēsturisku ainavu. Tāpat par mērķi izvirzīta pilsētvides kvalitātes uzlabošana un Lielo kapu pieejamība Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

✅ Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, plūsmu organizāciju, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat arī plānots iegūt kapu teritorijas celiņu tīkla izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.

Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 000 eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.

Metu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 7. maija plkst. 17.00, tos iesniedzot Rīgā, Torņa ielā 11. Konkurss ir atklāts un uzskatāms par notikušu, ja noteiktajā termiņā ir iesniegti vismaz trīs meta piedāvājumi.

Vairāk par konkursu var uzzināt mājaslapā: https://lieliekapi.metukonkurss.lv, kurā ir ievietoti arī konkursa dokumenti, kā arī Latvijas Arhitektu savienības mājas lapā https://www.latarh.lv/konkursi/latvijas.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs šogad sāks uzstādīt pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās. Šogad paredzēts uzstādīt 22 jaunus moduļus Ziepniekkalnā, Daugavgrīvā, Mežciemā, Brasā, Sarkandaugavā, Mīlgrāvī un Juglā.

Šobrīd pašvaldības apsaimniekotajās āra tirdzniecības vietās tirgotājiem pieejami atšķirīgi risinājumi. Dažviet tie ir tikai galdi, citur tie ir galdi ar nojumēm. Tāpat daudzviet esošie galdi un nojumes ir nolietoti. Lai āra tirdzniecības vietas padarītu pievilcīgākas un funkcionālākas, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs izstrādājis jaunus dizaina risinājumus. Jauno moduļu dizainu radījis arhitekts Toms Kampars.

Moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās atbilstoši katrai āra tirdzniecības vietai. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

✅ Pašlaik noslēgts līgums par jauno moduļu izgatavošanu, paredzot tam laiku līdz marta vidum. Nojumju uzstādīšanas laiks būs atkarīgs no laikapstākļiem. Kopā trīs gadu laikā paredzēts uzstādīt 64 nojumes.

Tirgotājiem pašvaldības nodeva par viena tirdzniecības moduļa izmantošanu būs tāda pati kā līdz šim par āra tirdzniecības gada lietošanu. Fiziskas personas var tirgot pašu savāktas dabas veltes, piemēram, ogas, sēnes, savvaļas ziedus, nereģistrējot saimniecisko darbību, ja ienākumi gadā nepārsniedz 3000 eiro. Šādā gadījumā maksa par tirdzniecības moduļa izmantošanu ir 2 eiro dienā. Šiem tirgotājiem būs prioritāte, ja vienlaicīgi vienu tirdzniecības vietu vēlēsies izmantot vairāki tirgotāji.

Saimnieciskās darbības veicējiem, kas tirgo citu radītus produktus, par tirdzniecības moduļa izmantošanu jāmaksā 10 eiro dienā. Ja saimnieciskās darbības veicējs tirgo mājas apstākļos paša radītu pārtikas produkciju vai amatnieks tirgo paša izgatavotus amatniecības izstrādājumus, nodeva dienā ir 2 eiro. Tirgotājiem, kas vēlas tirgot pašu audzētus augkopības pārtikas vai nepārtikas produktus, jāmaksā 4 eiro dienā. Savukārt tirgotājiem, kas vēlas pārdot pašu ražotus biškopības produktus maksa ir 6 eiro dienā.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

✅ Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju pieteikšanu riga.lv.

BeforeAfter

 

Rīgas pašvaldība izsludinājusi starptautisku arhitektūras metu konkursu, lai iegūtu Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju.

Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā īstenot teritorijas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un kā izmantot esošās zaļās infrastruktūras potenciālu kā bioloģiski daudzveidīgu un Eiropas mērogā unikālu vēsturisku ainavu. Tāpat par mērķi izvirzīta pilsētvides kvalitātes uzlabošana un Lielo kapu pieejamība Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, plūsmu organizāciju, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat arī plānots iegūt kapu teritorijas celiņu tīkla izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.

“Lielie kapi ir un būs kapi, kā arī tie ir un būs parks. Ņemot vērā apglabātās personības, tie vēl papildus var zināmā veidā būt muzejs. Daudziem rīdziniekiem senči guļ Lielajos kapos. Ņemot visu šo kopā, Lielo kapu attīstība jeb sakārtošana ir ļoti grūta tēma, un ar metu konkursu mēs ceram saņemt radošus, cieņpilnus atrisinājumus,”

skaidro Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels.

“Rīgas Lielie kapi, šī godājamā nekropole, mirušo piemiņas, mākslas un zaļās dabas izcilais kopums, ir viens no padomju režīma daudzajiem upuriem. Vieta, kur mieru bija cerējušas atrast daudzas rīdzinieku paaudzes, bijusi pakļauta ilgstošai demolēšanai, kapavietu un pieminekļu iznīcināšanai. Dažādie senākie centieni Lielos kapus savest kārtībā ir bijuši epizodiski, nekoordinēti, nespējīgi apturēt bojāeju un sākt vispusīgu atjaunošanu. Ir nepieciešams vispusīgs, komplekss un zinātniski pamatots priekštats par Lielo kapu stāvokli un to tālāko likteni ilgstošam laika periodam. Konkursam ir jāsniedz šāds vērtējums un jādod koncepcija un priekšlikumi, kas ietvertu konkrētos pasākumus kapavietu, pieminekļu, kapliču un zaļo stādījumu kopšanai un restaurācijai”

norāda Rundāles pilsmuzeja veidotājs un dibinātājs, konkursa sabiedriskais eksperts Imants Lancmanis.

“Lielie kapi ir mūsu lielais kopējais darbs. Pēdējo gadu laikā esam gājuši uz priekšu gan ar Lielo kapu izpēti, gan ar veiksmīgām restaurācijām. Rīdzinieki gaida, lai mēs sakārtojam šo īpašo piemiņas, vēstures, kultūras un dabas ainavas vietu visā kopumā. Starptautiskais metu konkurss ir nākamais solis Lielo kapu sakārtošanas un glābšanas virzienā. Mums tas jādara izlēmīgi, bet ar milzīgu pietāti un cieņu,”

uzver Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 tūkstoši eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.

🔵 Meti jāiesniedz līdz 2024. gada 5. aprīļa plkst. 17.00, Rīgā, Torņa ielā 11. Konkurss ir atklāts un uzskatāms par notikušu, ja noteiktajā termiņā ir iesniegti vismaz trīs meta piedāvājumi. Ieinteresētie konkursa dalībnieki var iepazīties ar metu konkursa objektu 2024. gada 25. janvārī, plkst. 12.00.

Metu konkursa žūrijas sastāvā ir desmit žūrijas locekļi: žūrijas komisijas priekšsēdētājs, “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arhitekts, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāja pienākumu.izpildītājs Viesturs Brūzis, ainavu arhitekte, domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta Ainavu arhitekte Arnita Verza, arhitekts, domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos, domes Pieminekļu padomes vadītājs Aigars Kušķis, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Ilze Rukšāne, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Artūrs Lapiņš, “Rīgas meži’ ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, arhitekte, plānotāja un sabiedrības speciāliste no Dānijas Tiina Saby un sertificēta arhitekte un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Dace Kalvāne (žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre bez balsstiesībām).

Konkursa piesaistīto ekspertu vidū ir arī Dr. art. h. c. Imants Lancmanis, grāmatas “Rīgas Lielie kapi” autors Juris Millers, Brasas apkaimes biedrības pārstāve Laima Letiņa, uzņēmuma “Labie koki” valdes eksperts Edgars Neilands, domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece un Rīgas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

🔵 Vairāk par konkursu var uzzināt mājaslapā: https://lieliekapi.metukonkurss.lv, kurā ir ievietoti arī konkursa dokumenti, kā arī https://www.latarh.lv/konkursi/latvijas

Piektdien, 24. novembrī, plkst. 13 Lielajos kapos tiks atklāti Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas restaurētie pieminekļi, kuru rekonstrukcija tika uzsākta 2022. gada septembrī.

Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas restaurācija Lielajos kapos ir veltījums senajām Rīgas labdarības, sociālā atbalsta un mecenātisma tradīcijām. Viena no šādām vērtībām ir rīdzinieku iecienītais Vērmaņdārzs, kura pirmssākumi ir Annas Ģertrūdes Vērmanes dāvātais dārzs un finanšu līdzekļi. Viņas darbu turpināja dēls Johans Kristofs Vērmans.

“Ir populāra leģenda, ka Annas Ģertrūdes testamentā tika minēts, ka par viņas kapa vietu jārūpējas pilsētai,” saka Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece. ”Pat ja tā ir leģenda, tomēr mums šī ir lielā iespēja pateikt paldies visiem, kas gadu simtiem cauri ir nesavtīgi devuši Rīgai un rīdziniekiem”.

Autentiski restaurētais un rekonstruētais kapu komplekss sastāv no diviem pieminekļiem un ampīra stila sētiņas. Tas ir unikāls objekts – Rīgas patriciešu kapa vieta. Atjaunošana bija sarežģīta un izaicinājumiem pilna. Restaurācijas darbu gaitā tika atklāti oriģinālā perimetriālā nožogojuma sētas pamati, kas ļāva rekonstruēt visu objekta apjomu. Tika veikts padziļināts pētnieciskais darbs, lai atjaunotu zudušos pieminekļu elementus un vēsturiskos uzrakstus. Restaurācijas darbi ir veikti saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādījumiem.

Iniciatīvas autori ir ilggadīgais bijušais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis un Rīgas domes deputāte Rita Našeniece. Projekta vadību nodrošināja Rīgas Pieminekļu aģentūra.

Svinīgajā pieminekļu atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Imants Lancmanis, Rita Našeniece, Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels, projektam piesaistīto arhitektu un pieminekļa restauratoru komanda, tostarp, Edgars Purviņš, Kristaps Andersons, Guntis Blūmentāls, Rūta Patmalniece, Aiga Kalniņa, Ēriks Cērpiņš.

Pasākuma dalībnieki varēs apskatīt arī otru unikālo Rīgas pieminekļu aģentūras restaurēto 19. gadsimta amatniecības meistardarbu un vēsturisko kapu elementu – Lielo kapu metāla baldahīnu. Tas veidots no metāla, ar liektām līnijām, izmantojot augu motīvu dekorus.

Pasākumā aicināti piedalīties mediju pārstāvji.

📌 Pulcēšanās vieta uz centrālā gājēju celiņa, ieejot Lielo kapu teritorijā no Klusās ielas puses. Vieta kartē – ŠEIT

Nesen atvērtajā Višķu skvērā Ķengaragā no 9. novembra ir izvietoti deviņi mūsdienīgi “Omnigym” āra trenažieri visām galvenajām muskuļu grupām.

Iedzīvotājiem piecas nedēļas būs iespējams izmēģināt jauna tipa āra trenažierus, kas ļauj pielāgot ceļamo svaru, dodot iespēju katram sportotājam individuāli savām vajadzībām pielāgot treniņa slodzi un izpildīt vingrinājumus sev piemērotā intensitātē. Pateicoties slodzes regulēšanas iespējai, trenažieri ir piemēroti plašai iedzīvotāju grupai – gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, gan senioriem.

Šie trenažieri veidoti tāpat kā iekštelpu trenažieri un uz tiem iespējams izpildīt klasiskos vingrinājumus, kurus visbiežāk izpildām iekštelpu trenažieru zālēs – spiešanu guļus, spiešanu guļus uz slīpa sola, pietupienus ar svaru stieni, spiešanu no pleciem u.c. Pie katras iekārtas būs izvietota tās lietošanas pamācība latviešu un angļu valodā, kā arī, noskenējot kvadrātkodu, būs pieejama video pamācība.

Noskenējot svītrkodu, rīdzinieki aicināti arī izteikt savu viedokli par uzstādītajiem trenažieriem. Pašvaldība izvērtēs no iedzīvotājiem saņemtās atsauksmes, lai lemtu par nepieciešamību izveidot paliekošus līdzīgus āra trenažieru laukumus.

🔎 Višķu skvērs atrodas zemesgabalā Višķu ielā starp Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestādi, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi “Dzintariņš” un Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestādi.

📌 Pēc 15. decembra trenažieri tiks īslaicīgi izvietoti:

  • Kristapa ielā 12;
  • Brasas skvērā;
  • Malienas ielā 60.

Par precīzākiem datumiem iedzīvotāji tiks informēti. Šogad iedzīvotājiem jau bija iespējams trenažierus izmēģināt Anniņmuižas parkā.


Trenažierus izvieto to ražotājs “Omnigym”, kas līdzīgus trenažieru laukumus veidojis arī Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē un Vācijā. Pašlaik līdzīgs laukums uz izmēģinājuma laiku uzstādīts arī Olainē. Visām trenažieru iekārtām ir to drošību apliecinošs atbilstības sertifikāts, kas apliecina iekārtu atbilstību obligātā drošības standarta EN 16630-2015 nosacījumiem.

Noslēgusies Brasas tilta pārbūve un no ceturtdienas, 9. novembra, plkst. 7.00 to atvērs visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Turpmāk Brasas tiltu varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji, gan sabiedriskais transports un automašīnas. Būvprojekta realizāciju sāka pērnā gada maijā.

Brasas tilta būvniecībai ir gara priekšvēsture, tomēr jauna būvprojekta izstrāde, vecā tilta demontāža un jauna tilta izbūve ir aizņēmusi nepilnus trīs gadus. Brasas tilts ekspluatācijai tika nodots 1959. gadā un līdz pat 2019. gadam netika veikti būtiski darbi, lai uzlabotu tilta tehnisko stāvokli. Sākot Brasas tilta remontdarbus 2019. gada pavasarī tika konstatēts, ka tilts ir ļoti sliktā stāvoklī un to nepieciešams pilnībā nojaukt, izstrādājot jaunu būvprojektu, un izbūvējot no jauna.

“Brasas tilts būtībā ir uzbūvēts pilnīgi no jauna un tā pilnīgas pārbūves process savā ziņā simbolizē pamatprincipu, pēc kura vados, sakārtojot un uzlabojot lietas Rīgā – darām pamatīgi un kārtīgi, lai kalpo ilgi. Brasas tilta atjaunošanai nebija cita ceļa kā vien kapitāla pārbūve, kas objektīvi prasīja laiku, taču tagad darbi ir paveikti godam un šī ir nozīmīga investīcija ilgtermiņā. Īpašs gandarījums, ka Brasas tilts pievienojas tiem satiksmes infrastruktūras objektiem, kas Rīgā tiek izbūvēti, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu – tas ir nozīmīgs atspaids pilsētai un ieguldījums, kas ļauj Rīgai attīstīties un satiksmei kļūt rīdziniekiem ērtākai.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Vecā Brasas tilta demontāžu sāka 2021. gada vasarā, savukārt 2022. gada maijā sākās jaunā tilta būvniecība. Šī gada jūnijā viena no Brasas tilta pusēm tika pabeigta un pār to varēja atjaunot 11. tramvaja maršruta satiksmi, kas bija pārtraukta uz nepilnu gadu.

Šogad vēl paredzēts demontēt pie Brasas pārvada izbūvēto pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi, kas savieno Kluso ielu ar Gaujas ielu. Pārbrauktuve tika izbūvēta uz būvdarbu laiku, lai nodrošinātu satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Aicinām autovadītājus ņemt vērā, ka pārbrauktuve satiksmei tiks slēgta tuvāko nedēļu laikā un šo darbu ietvaros satiksmi slēgs Laktas ielā zem Brasas tilta, tādēļ vietas šķērsošanai izmantot Brasas tiltu.

Jaunizbūvēto Brasas tiltu veido divi, blakus esoši un savstarpēji nesaistīti pārvadi. Viens no pārvadiem atrodas Duntes ielas pusē, bet otrs Brīvības ielas pusē. Katra izbūvētā pārvada platums ir 22,9 metri. Abi pārvadi tiek balstīti uz diviem gala balstiem, kas balstīti uz astoņiem 15 metru gariem urbpāļiem un sešpadsmit starpbalstiem, kuri savukārt balstīti uz trīsdesmit diviem 18 metru gariem urbpāļiem. Būvobjekta kopējais garums ir 400 metri, no tiem paša tilta garums ir 121 metrs. Brasas tiltam ir piecu laidumu nepārtrauktas sijas sistēmas konstrukcija. Brasas tilta būvniecību veica piegādātāju apvienība “CP – Rīgas tilti”.

Brasas tilta būvniecība īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas” ietvaros. Projekta summa ir 16 miljoni eiro, no tiem 11,85 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, 418 tūkstošus – no valsts budžeta dotācijas, bet pārējo – no pašvaldības līdzekļiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments noslēdzis līgumus par celiņu seguma atjaunošanu Operas skvērā un Miera – Hospitāļu ielu skvērā, kā arī celiņu seguma un bērnu laukuma atjaunošanu Kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna.

“Rīgas pašvaldība arī rudenī turpina pilsētas labiekārtošanu un jau drīz pilsētvides uzlabojumus visbūtiskāk sajutīs Centra un Brasas apkaimju iedzīvotāji. Šie objekti ir tikai neliela daļa no plānotajiem zaļās infrastruktūras attīstīšanas darbiem galvaspilsētā un nākamgad tiks turpināti gan dažādi pašvaldības plānotie labiekārtojuma projekti, gan līdzdalības budžeta konkursos uzvarējušo ideju realizācija,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

● Operas skvērā tiks atjaunots grants segums 1350 m2 platībā, izmantojot filtrējošu minerālmateriālu maisījumu. Vienlaicīgi skvēra apsaimniekotājs SIA “Rīgas meži” atjaunos 22 skvērā esošos soliņus un atkritumu urnas. Darbus plānots veikt līdz oktobra beigām,

● Miera un Hospitāļu ielu skvērā esošiem celiņiem tiks ieklāts betona bruģakmens segums 200 m2 platībā, nomainot jau savu laiku nokalpojušās betona plāksnes. Bez tam skvērā atjaunos atbalsta mūrīti Miera un Hospitāļu ielu stūrī. Darbus plānots veikt līdz novembra vidum.

● Kanālmalas apstādījumu bērnu rotaļu laukumā, kas atrodas pie Bastejkalna tiltiņa, tiks uzklāts jauns gumijas mulčas segums, uzstādīti jauni rotaļu elementi, sadalot laukumu zonās dažādu vecuma grupu bērniem. Tiks atjaunoti esošie un uzstādīti jauni soliņi. Pie laukuma ieejas tiks uzstādīta atkritumu šķirošanas urna ar piktogrammām, tādējādi mudinot bērnus šķirot atkritumus. Darbus plānots pabeigt oktobrī.

Kopā minēto trīs projektu īstenošana izmaksās aptuveni 240 000 eiro, ierēķinot PVN.

Jau vēstīts, ka nesen tika pabeigts viena no līdzdalības budžeta projektiem – pastaigu laipa Vecāķu pludmalē. No 1. oktobra iedzīvotāji līdzdalības budžeta konkursā varēs balsot par šogad iesniegtajām idejām, ar kurām var iepazīties balso.riga.lv.

Sestdien, 9. septembrī, Rīgā jau 18. reizi notiks mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”. Tā laikā galvaspilsētas centrā, Vecrīgā, Pārdaugavā, Pļavniekos, Teikā, Brasā, Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā varēs baudīt dažādu žanru koncertus, performances, izstādes, dejas ar cirka elementiem, kā arī interesenti varēs sekot līdzi lielformāta murāļa tapšanas procesam Tallinas kvartālā.

Šogad foruma īpašā tēma ir “Apslēptās patiesības” – katra liela patiesība sastāv no daudzām mazām taisnībām, katra ideja – no iedvesmas avotiem vai ietekmēm. Aiz katra mākslas darba slēpjas idejas un tēmas, kas pašas par sevi var būt patstāvīgi darbi. Mūsdienu kultūras forums “Baltās nakts” aicina šī gada darbos un projektos meklēt apslēptās patiesības – noslēpumus, zemtekstus, pretrunas – kritiski izvērtēt sabiedrībā un pasaulē aktuālas tēmas.

Apmeklētāji aicināti doties gan pa jau zināmiem maršrutiem, gan pilsētā iemīt jaunas “takas”. Jau tradicionāli notiks “Skaņu meža Baltā nakts” un audiovizuālās koncertprogrammas “Videogrāfija” koncerti, savukārt jaunus iespaidus varēs gūt grupu “Alejas” un “Kautkaili” priekšnesumos, un performancē “Putnu disko”.

Vecrīgu ieskandinās etno diskonakts Rātslaukumā, bet nedaudz mierīgākas notis skanēs jauniešu kora “Balsis” izpildījumā ar diriģentu Intu Teterovski Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīcā Lielajos kapos, kuri šogad sagaida savu 250. gadskārtu. Turpat netālu – VEF Kultūras pilī Orķestra “Rīga”, saksofonu kvarteta “Atomos” un ārzemju viesmākslinieku izpildījumā varēs piedzīvot muzikālu baudījumu 21. gadsimta laikmetīgās mūzikas skaņdarbu programmā.

● Dzejas cienītāji aicināti doties uz RISEBA H2O kvartālu, kur dzeja izskanēs kopā ar elektronisko mūziku, teatralizētām performancēm un video.

● Pārdaugavā uz īpašu “Baltās nakts” programmu aicina arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, savukārt apgāds “Zvaigzne ABC” savus apmeklētājus sagaidīs ar muzikāli literāru programmu savā K. Valdemāra ielas pagalmā.

● Īpašs pilsētvides objekts šī gada “Baltajā naktī” būs šveicieša Etjēna Andrē Krāenbūla veidotā vides instalācija “Bing bang 850”, kas būs apskatāms Neatkarības laukumā. Tas attēlo mākslinieka sajūtu par Visuma iekustināšanu – Lielo sprādzienu. Objekta 850 metāla cauruļveidīgie elementi kopā veido bumbas formu, kas attēlo Lielo sprādzienu kā sfērisku formu, kas varētu būt gan planēta, gan atoms mikroskopiskā palielinājumā. Sfēra šūpojas, pulsē, svārstās, atkāpjas, liekot ikreiz ieskanēties Visumam – objekta vērotāji kļūst par lieciniekiem autora sajūtai par to, kāda bija pirmā skaņa un Visuma sākums.

● Eksistenciāliem jautājumiem pieskārušies arī mākslinieki no projekta “Dievišķā ģeometrija”. Viņu veidotā mākslas instalācija, kas būs skatāma Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas iekštelpās, simbolizē visu lietu vienotību un savstarpējo saistību.

● Paši jaunākie “Baltās nakts” apmeklētāji plkst. 15.00, 17.00 un 19.00 aicināti uz Kronvalda parku, lai noskatītos Cēsu Mazā teātra izrādi bērniem “Figūras”.

● No plkst. 18.00 – kinoteātrī “Splendid Palace” tiks rādīta īsfilmu programma bērniem, varēs apmeklēt zīmējumu teātra izrādes vai iesaistīties filmu ieskaņošanas darbnīcā.

● “Baltajā naktī” ar īpaši veidotām izstāžu programmām apmeklētājus gaidīs arī virkne izstāžu zāļu un mākslas galeriju, tostarp Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Mākslas muzejs “Rīgas Birža” un izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”.

📌 “Baltās nakts” pasākumi notiks no 9. septembra plkst. 12.00 līdz 10. septembra plkst. 2.00. Visos “Baltās nakts” pasākumos ieeja bez maksas. Foruma idejas pamatā ir pilsētas atvēršana laikmetīgās mākslas aktivitātēm vienas nakts garumā, piedāvājot plašu un daudzveidīgu kultūras programmu.

🔎 Foruma “Baltā nakts 2023” programmaŠEIT

  • Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras un izglītības notikumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē www.rudens.riga.lv un Rīgas pašvaldības Facebook kontos “Rīgā notiek” un “Rīgā mācās”.

Pasākumos ieeja ir bez maksas.

No 4. septembra mainīts pieturvietas “Kazarmu iela” nosaukums. Pieturvietas nosaukums pārdēvēts uz “Kazarmu iela/Lielie kapi”.

Iniciatīva par pieturvietas nosaukuma maiņu nāca no grāmatas “Lielie kapi Rīgā” autora Jura Millera puses, ņemot vērā, ka mūsdienās Lielie kapi ir starptautiskas nozīmes sakrālā tūrisma objekts, kuram šogad apritēja 250. gadadiena. Ideja guva atbalstu arī apkaimes iedzīvotāju aptaujā. Tomēr pieturvietai saglabāts dubultnosaukums, jo Kazarmu iela ir vēsturiskais toponīms, kas stāsta par apkaimes vēsturi. Tālāk iecere par pieturvietas nosaukuma maiņu tika virzīta izskatīšanai Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas sēdē, kur tā saņēma vienbalsīgu atbalstu.

🔹 11. tramvaja maršrutā no 4. septembra tiek atskaņota informācija par pieturas nosaukuma maiņu.


“Lielie kap” ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Teritorijā starp Mēness, Miera, Kluso un Klijānu ielu atrodas Latvijai nozīmīgu cilvēku atdusas vietas, tajos saglabājušies augstvērtīgi arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gs. beigu – 20. gs. vidus raksturīgākos mākslas stilus. Kopumā Lielajos kapos atrodas 35 pieminekļi ar īpaši aizsargājamo statusu. Vēsturiski kapi šajā vietā sāka veidoties 18. gadsimta beigās, kad Krievijas impērijā plosījās mēris. 1772. gada decembrī imperatore Katrīna II izdeva ukazu, ar kuru aizliedza mirušos apbedīt pilsētas teritorijā. Lielos kapus iesvētīja un lietošanai nodeva 1773. gada 7. maijā. Lielajos kapos uzstādīti mākslinieciski augstvērtīgi pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta vidus raksturīgākos mākslas stilus.

Par citām pārdēvētām pieturvietām 2023.gadā var iepazīties – Šeit