Baltā galdauta svētki “Uz Lastādijas ielas”: svētku cienasts un suvenīru darbnīca
Lastādijas kultūras kvartāls aicina kaimiņus, draugus un pilsētas iedzīvotājus pie balti klātiem galdiem mieloties ar viens otra sagatavoto svētku cienastu! Pikniki ar rajonu un Baltā galdauta svētki Lastādijā notiek jau vairākus gadus ar mērķi saliedēt apkaimi, svinēt dzīvi, spēku, vienotību un neatlaidību. Šoreiz 4.maijā, Lastādijas dārzā notiks arī suvenīru darbnīca.
Kur: Lastādijas kultūras kvartāla dārzs (V.Purvīša iela 15).
Kad: 4.maijā.
Cikos: No plkst. 13:00 līdz 17:00
Baltā galdauta svētki norisinās Lastādijā jau vairākus gadu. Katru gadu Lastādijas kultūras kvartāla rezidenti gaida ciemos kaimiņus, draugus, pilsētas iedzīvotājus un viesus ar mērķi savstarpēji labāk iepazītos un sadraudzēties, kā arī lai patīkami vieglā svētku gaisotnē atzīmētu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu. Visi aicināti ierasties ar savu groziņu. Svētku laikā darbosies arī Oranžērijas kafejnīca.
🟩 Lastādijas kultūras kvartāls dzīvo starp bijušajām Turgeņeva, Puškina un Maskavas ielām [tagad V. Purvīša, K. Mīlenbaha un Lastādijas iela] – Maskavas forštates sākumā. Kvartālu var atpazīt pēc nu jau slavenās sudrablapsas skulptūras. Oļegs Marinoha, viens no skulptūras autoriem, kvartāla galvenais mākslinieks un vides dizaineris, aicina uz suvenīru darbnīcām. Apmēklētāji aicināti paši izveidot Lastādijai veltītus suvenīrus, sajust vietējo kolorītu, un ar radošām aktivitātēm svinēt pavasara dienas un jaunus ielas nosaukumus. Dalība ir bez maksas.
🟩 Radošās brīvdienas no maija bagātinās Atslodzes svētdienas. Papildus radošajām darbnīcām varēs ieturēt arī brančus, ko sarūpējuši kvartāla rezidenti, un baudīt vieglu elektronisko mūziku. Katra mēneša pirmajā svētdienā notiks Zaļās svētdienas – projekta Brīvbode iniciatīva. Šajā dienā Lastādijas dārzā var apmainīties ar augiem, meistaru pavadībā salabot elektroniskās ierīces, ka arī apmeklēt Brīvbodi – apmainīties ar mantām un atjaunot savu garderobi – un tas viss bez maksas.
Pēdējos gados Maskavas forštatē notika daudz pārmaiņas, it īpaši stacijas un tirgus apkaimē. Daudzas ielas nesen nomainīja nosaukumus, notiek gadsimta projekts – Rail Baltica, ikdienas ceļi maina savu vizuālo tēlu, tiek renovētas ēkas un labiekārtota kopējā ainava. Vēsturiski šī apkaimes daļa saukta par Lastādiju. Lastādija kādreiz bija ostas teritorija un “pelēkā zona” pie Vecrīgas robežas, kur mitinājās krievu tirgotāji, izbēgušie zemnieki, bēgļi, ebreji un visi pārējie, kuriem nebija atļauts iekļūt pilsētā. Apkārtne paplašinājās, līdz pārtapa par Maskavas Forštati.
Projekta “Uz Lastādijas ielas” mērķis ir pievērst uzmanību šīs pilsētas daļas vēsturiskajai nozīmei, palīdzēt iedzīvotājiem radoši pieredzēt apkaimes pārmaiņas un atzīmēt sev šīs teritorijas unikālo identitāti. Projekta organizatori: Lastādijas kultūras kvartāls, biedrība NVO PROGRESS.
Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības Integrācijas programmas ietvaros.
Afiša
Lastādijas kultūras kvartāls ir kultūras darbinieku pašorganizēta teritorija un nekomerciāla platforma iedzīvotāju iniciatīvām Lastādijas apkaimē. Šeit ikdienā darbojas 30-100 cilvēku, tai skaitā dzīvnieku tiesību, jauniešu, starpkultūru un mūzikas organizācijas un kolektīvi. Galvenās Lastādijas kvartāla dalībnieku misijas ir nostiprināt apkaimes identitāti un veidot platformu iniciatīvām – sniegt pieejamu telpu, atbalstu un sadarbības jaunām iniciatīvām, kuras nevarētu attīstīties komercnomas apstākļos. Iepriekšējos gados kvartālā notikuši “Pikniki ar rajonu”, “Baltā galdauta svētki”, “Maskačkas leğendas” un “Sveiks, kaimiņ!” sadraudzības pasākumi, kas vērsti uz apkaimes iedzīvotājiem. Kvartālā darbojas tādi sociāli projekti kā Brīvbode un atvērtā VeloStacija.
Biedrība NVO PROGRESS ir uz brīvprātīgo darbu un iniciatīvu balstīta nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veicināt neprofesionālo mākslas izglītību, strādāt ar jaunrades iniciatīvam, atbalstīt neprofesionālus māksliniekus un veidot mākslas, tostarp ielu mākslas darbnīcas un telpu radošai izpausmei caur performatīvo mākslu. Iepriekš biedrība rīkojusi mākslas terapijas ciklu ar psiholoģi Anastasiju Semko, dažādas ielas mākslas darbnīcas, performances un lekcijas par psiholoģiju un mākslu. Starp biedrības veiksmīgākajiem projektiem jāmin iniciatīva Galerija “MASA”, kas tagad kļuvusi par neatkarīgu projektu – “Masa studija”.
