Pēc lielākās daļas restaurācijas darbu pabeigšanas noslēgumam tuvojas galvaspilsētas lepnuma – vecākās Rīgas strūklakas “Gadalaiki” – atjaunošana Vērmanes dārzā, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Vispirms tika veikti demontāžas darbi, pēc kuriem virsmas notīrītas ar smilšu strūklu. Baseina sienas izlīdzinātas no iekšpuses un ārpuses, virsmas pārklātas ar speciālo poru špakteli, ieklāta cementa bāzes hidroizolācija baseina iekšpusē divās kārtās. Iekšējo un ārējo sienu plaisas norobežotas ar speciāliem materiāliem, bet pie baseina ārējas malas uzklāta ģeomebrāna.

Tāpat darbu gaitā nomainīta visas strūklakas elektroinstalācija un izveidots jauns elektrosadales skapis. Pēc postamenta nostiprināšanas patlaban turpinās bučardēta granīta detaļu uzstādīšana.

Restaurācijas darbnīcā veikta baseina centrā esošās skulptūras atjaunošana –  monumentāla vāze uz postamenta, kuru rotā četru gadalaiku skulptūras. Tās kausā attēloti divi bērni, kas rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens.

Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti augusta nogalē. Pirms strūklakas atklāšanas nepieciešams saņemt atzinumu no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes.

Strūklakas “Gadalaiki” skulptūra izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Oriģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā.

Jau vēstīts, ka pēc vērienīgiem remontdarbiem aprīlī atsāka darboties Rīgas lielākā strūklaka Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Tajā izgaismotās ūdens strūklas spēj pacelties līdz pat piecu metru augstumam. Tāpat pēc celiņu rekonstrukcijas atjaunota abu strūklaku darbība Esplanādē.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās. Plašāka informācija par galvaspilsētas strūklakām pieejama departamenta mājaslapā: https://mvd2021.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/struklakas/

Trešdien, 25.maijā, Rīgas domes sēdē pieņemts lēmums par pašvaldības un Kultūras ministrijas sadarbību Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanā, koncertzāles projektu īstenojot Rīgas Kongresu namā.

“Jau pirms vairākiem mēnešiem pašvaldība apliecināja, ka ir gatava uzbūvēt akustisko koncertzāli. Esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai ar valsts atbalstu šis projekts tuvāko gadu laikā tiktu realizēts – Rīgas dome izteikusi skaidru atbalstu Kongresu namam kā zāles atrašanās vietai. Nav šaubu, ka pēc koncertzāles tapšanas šī būs viena no centrālajām kultūras norišu vietām Latvijā,” uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Vienošanās par projekta realizāciju paredz, ka Nacionālā koncertzāle tiks būvēta Rīgas Kongresu nama un tam piegulošo īpašumu teritorijā. Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas vadība uzticēta Rīgas domes Īpašuma departamentam, kas sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību organizēs metu konkursu un projektēšanas uzdevuma un tehniskās specifikācijas izstrādi. Sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību pašvaldība organizēs publisko iepirkumu būvprojekta izstrādei.

Sadarbībā ar SIA “Rīgas nami” tiks veiktas visas tehniskās darbības Nacionālās koncertzāles projekta realizācijai nepieciešamā nekustamā īpašuma formēšanā un izveidošanā.

Uzturēšanas izdevumi un izmaksas, kas saistītas ar Nacionālās koncertzāles projekta uzsākšanu un objekta izmantošanas ierobežojumiem līdz projekta īstenošanai, tiks iekļautas Nacionālās koncertzāles projekta realizēšanas izmaksās.

12 mēnešu laikā pēc projektēšanas darbu pabeigšanas pašvaldība un ministrija vienosies par Nacionālās koncertzāles projekta finansēšanas modeli, virzot atbilstošu tiesību aktu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Projekta īstenošanai tiks izveidota Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas uzraudzības padome, kuras sastāvā darbosies Kultūras ministrijas, Rīgas domes Īpašuma departamenta, SIA “Rīgas nami”, Latvijas Arhitektu savienības, kā arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” un “Latvijas Koncerti” deleģētie locekļi.

Līdz nākamā gada 1.aprīlim Satiksmes departamentam jāizstrādā risinājumi par Kr. Barona ielas pārveidošanu prioritāri par gājēju, velobraucēju un tramvaja kustības ielu, tā pirmdien, 27.septembrī, lēma Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

Līdz šā gada septembrim Satiksmes departamentam tika uzdots izskatīt iespējamos variantus, kā Kr. Barona ielu padarīt drošāku gājējiem un velobraucējiem. Sēdē Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods pastāstīja, ka līdz šim departaments Kr. Barona ielā veicis minimālus uzlabojumus uzturēšanas darbu gaitā – ir sakārtots bruģa segums uz rekomendējošās velojoslas vietās, kur tas bija izkustējies. Tāpat tika apzināti potenciāli veicamie darbi, ja tiktu pieņemts lēmums paplašināt joslu vai veikt lielākus seguma maiņas darbus.

J.Vaivods skaidroja, ka, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt velojoslu, būs nepieciešams pasūtīt papildu bruģi, kā arī būs jāveic konsultācijas ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, lai tā sniegtu rekomendācijas un tehniskos norādījumus. Paplašināt velojoslu gan būs iespējams tikai tad, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šādu paplašināšanu atļaus.

Satiksmes departaments arī izstrādājis trīs variantus satiksmes organizācijas izmaiņām, kas iekļauj satiksmes monitoringu un izmaiņas ielas tranzīta satiksmē. Kā lielākie darbi, kas būtu veicami, departamenta ieskatā ir stāvvietu izmantošana, piebraukšana pie izglītības, veselības un citām publiskajām iestādēm, kā arī jāatrisina jautājumi par satiksmi no vienvirziena ielām.

J.Vaivods arī norādīja, ka papildus paredzēta sabiedrības iesaiste risinājumu apspriešanā. Tuvākajā laikā plānotas arī sarunas ar uz ielas esošajām iestādēm un sabiedriskajām organizācijām.