Sāk būvdarbus “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā – gaidāmas satiksmes izmaiņas

13. februārī tiks uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Projekta būvdarbu zona aptver Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Ievērojamas izmaiņas satiksmē šajā teritorijā būs līdz 2023. gada rudenim, tāpēc rīdzinieki un pilsētas viesi ir aicināti savlaicīgi plānot maršrutus, iespēju robežās ievērtēt papildus ceļā pavadīto laiku, kā arī respektēt jauno satiksmes kārtību būvdarbu laikā.

No 13. februāra jaunā satiksmes kārtība tiks ieviesta 11. novembra krastmalas, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā – Ģenerāļa Radziņa krastmalā, virzienā no Akmens tilta uz Salu tiltu, satiksmei tiks nodrošināta viena josla. Tiks slēgta brauktuve Maskavas ielā, virzienam no 13. janvāra ielas uz Centrāltirgus ielu posmā no 13.janvāra ielas līdz iebrauktuvei uz Rīgas starptautisko autoostu. Tāpat tiks slēgtas SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietas 13. janvāra ielā pie dzelzceļa uzbēruma un tilta. Ņemot vērā, ka tiks slēgta arī brauktuve, kas savieno Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu, piekļuve Rīgas starptautiskai autoostai un Rīgas Centrāltirgum tiks nodrošināta, izmantojot Maskavas ielu no Salu tilta puses. Nedēļas beigās stāsies spēkā jauna satiksmes kārtība Ģenerāļa Radziņa krastmalā, virzienā uz Akmens tiltu, kur satiksmei būs atvērtas divas joslas.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.     Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”. Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

No 4. līdz 15. februārim slēgs transportlīdzekļu satiksmi Matīsa ielā; izmaiņas arī 11T autobusa maršrutā

No 4. līdz 15. februārim Vidzemes tirgus apkārtnē spēkā ieviesīs vairākus būtiskus satiksmes ierobežojumus. Minētajā laika periodā būs izmaiņas arī Rīgas satiksmes 11T autobusa maršrutos. Satiksmes organizācijas izmaiņas saistītas ar vēsturiskās spēlfilmas “HARBIN” filmēšanu.

No 4. februāra plkst. 4.50 līdz 15. februāra plkst. 4.50 Matīsa ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Brīvības ielai slēgs transportlīdzekļu satiksmi, tajā skaitā arī sabiedriskā transporta satiksmi. Minētajā laika periodā 11T autobusa maršruts būs mainīts. Ar izmaiņām 11T autobusa maršrutā iespējams iepazīties te.

Savukārt no 8. februāra plkst. 8.00 līdz 13. februāra plkst. 22.00 periodiski (līdz 15 minūtēm) ierobežos gājēju un velosipēdu kustību Matīsa ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Brīvības ielai.

Tāpat filmēšanas laikā vairākās vietās aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu. Nepieciešamības gadījumā atstātos transportlīdzekļus pārvietos uz tuvāko stāvēšanai atļauto vietu.

No 3. februāra plkst. 20.00 līdz 15. februāra plkst. 7.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Tērbatas ielas posmā no iebrauktuves Vidzemes tirgū līdz Matīsa ielai. Tāpat Tērbatas ielā pie ēkas Matīsa ielā 11 slēgs invalīdu stāvvietas (trīs vietas), pārceļot tās pie ēkas Tērbatas ielā 70.

Savukārt no 4. februāra plkst. 7.00 līdz 15. februāra plkst. 7.00 transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana būs liegta Matīsa ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Brīvības ielai. Bet no 6. februāra plkst. 20.00 līdz 13. februāra. plkst. 23.00 liegums būs spēkā Tērbatas ielā pie ēkas Nr.65.

Par filmēšanas norisi ir atbildīga SIA “FILM ANGELS STUDIO”.

Uzsāks būvdarbus projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē,  līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

 ““Rail Baltica” būvniecība dod iespēju Rīgai padarīt cilvēkiem ērtas un mūsdienīgas teritorijas, kas jau sen prasījušās tapt sakārtotas. Plašā teritorijā ap Centrālo staciju – līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. No savā ziņā nošķirtas Rīgas daļas tā kļūs par pilsētas asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi. Šis ir gadījums, kad tā nav kāda tāla vīzija, bet drīza realitāte – būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Būvdarbu zona aptver visu Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Šajā teritorijā tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Projekta ievaros tiks veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – tiks atjaunoti ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīkli u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Pēc tam Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau būvprojektu izstrāde un saskaņošana ir finiša taisnē. Būvuzraudzību veiks SIA “Firma L4”.         

Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Slēgs maksas stāvvietu Maskavas ielā pie Rīgas Centrāltirgus

,

No š.g. 20. janvāra tiks slēgta maksas stāvvieta pie Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljona, kas atrodas starp Maskavas ielu un Ģenerāļa Radziņa krastmalu. Stāvvieta tiek slēgta saistībā ar drīzumā plānotajiem būvdarbiem projektā “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā”. Autovadītāji aicināti respektēt ierobežojumus un nenovietot automašīnas šajā zonā. Projekta ietvaros stāvvietas teritorijā ir plānots izveidot labiekārtotu atpūtas zonu, kā arī brauktuves savienojumu starp Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu.

Aicina piedalīties Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā

Lai iegūtu augstvērtīgu, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, ilgtspējīgu Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, izsludināts starptautisks metu konkurss. Konkursa metu teritorija atrodas Kronvalda parka daļā, uz kuras atrodas Rīgas Kongresu nams.  Teritorija ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietu sarakstā, kā arī atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas daļā. Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA “Latvijas Koncerti”  mājvieta. 

Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Realizējot projektu,  izveidos valsts nozīmīgāko mūzikas centru – koncertu norises vietu, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus – kā arī nodrošinās modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu. Tas būs ievērojams ieguldījums Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā.

Valsts, pašvaldības amatpersonas un nozares profesionāļi uzsver notikuma nozīmību

Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Stājoties ministra amatā 2019. gadā, tieši koncertzāle bija mana augstākā prioritāte, tās īstenošana nekad nav bijusi vienkārša. Pēc strīdiem tika realizēts caurspīdīgs novietnes izvēles process, Ministru kabinetā ir skatīts un apstiprināts skaidrs finansējuma modelis, un projekts uzsācis virzību. Mums ir laba sadarbība ar Rīgas domi. Un tikai šādā sadarbībā mums ir kopīgi jāvirzās uz nākamo akūto jautājumu risināšanu – laikmetīgās mākslas muzejs un Nacionālā teātra piebūve. Uz to arī ir mūsu – Kultūras ministrijas un Rīgas domes – kopīgais fokuss.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ja Rīga kā Latvijas lielākā pašvaldība un valdība sadarbojas, tad varam paveikt daudz vairāk un īstenot daudz lielākus publiskās infrastruktūras projektus. Latvijā koncertzāle gaidīta jau desmitgadēm, un beidzot tai ir iespēja tapt, pateicoties Rīgas domes, Kultūras ministrijas, arhitektu un mūzikas pasaules kopīgajam darbam. Esmu pārliecināts, ka labākā pieeja ir izmantot to, kas pilsētā jau ir, nevis būvēt pilnībā no nulles – tieši šādu pieeju pasaulē īsteno aizvien vairāk, tas ir efektīvāk izmaksu ziņā, kā arī ļauj pilsētai dot jaunu elpu telpām, kas jau ir mūsu rīcībā. Jaunais koncertzāles nosaukums – Rīgas Filharmonija – nesīs Latvijas galvaspilsētas vārdu pasaulē un kļūs par vienu no Rīgas vizītkartēm!”

“Rīgas Filharmonijai ir liels potenciāls būt vienam no pilsētas svarīgākajiem objektiem. To sekmēs gan mūsu mūzikas tradīciju augstais starptautiskais prestižs, gan filharmonijas izdevīgā lokācija. Filharmonija sniegs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu ekonomikai, kā arī valstij un pilsētai kopumā. Paldies Rīgas pašvaldības darbiniekiem, un visiem mūsu partneriem par šī konkursa sagatavošanu, lai mēs varētu spert jau nākamo soli, un nonākt līdz visām starptautiskajām prasībām atbilstošam, augstas kvalitātes projektam,” Edvards Ratnieks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga: “Sasniegts nākamais posms – nacionālās koncertzāles – Rīgas Filharmonijas – realizācijas posms. Pirmajā posmā 2021. gadā tika panākta vienošanās par projekta realizācijas vietu, šai procesā tika plaši iesaistīta arī sabiedrība. Otrajā posmā tika formulēti jaunās koncertzāles uzdevumi, telpu programma, starptautiskā arhitektūras skiču projekta nosacījumi, lai konkursa rezultātā sagaidītu labāko no labākajām nākotnes koncertzāles vīzijām. Līdz mērķa sasniegšanai vēl atlikuši trīs posmi – konkurss, kas sākas šodien, būvprojekta izstrāde, kurai ir jāsākas jau nākamā gada sākumā, un, visbeidzot, būvniecība, jaunās Rīgas Filharmonijas materializācija.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina: “Ir patiess gandarījums, ka pēc ilgstoša darba posma, kurā tika profesionāli analizēts, diskutēts, kurā neizpalika strīdi un dažkārt arī pretēji viedokļi, tomēr esam nonākuši pie kopsaucēja, kas ticis meklēts jau gadu desmitiem. Vienotais redzējums starp valsti un pašvaldību un apņēmība sadarboties dod cerību, ka beidzot koncertzāle Rīgā būs.  Lai top! ”

Konkurss norisināsies divās kārtās

Konkursa 1. kārtas sasniedzamais mērķis ir izvēlēties 6 metus, kuru autori žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko Rīgas Filharmonijas funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai konkursa otrajā  kārtā attīstītu iesniegto metu piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē. Pirmajā kārtā žūrija vērtē pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Konkursa otrās kārtas sasniedzamais mērķis – noteikt konkursa uzvarētājus, kurus aicinās uz sarunu procedūru. Meti  jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma dalībai konkursa otrajā kārtā.

Nolikums un projektēšanas programma latviešu un angļu valodā būs pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv/EIS/  un konkursa mājaslapā https://rf.metukonkurss.lv .

Meti jāiesniedz Latvijas Arhitektu savienībā (Torņa ielā 11, Rīgā ) līdz 2023. gada 10. maija plkst. 17.00.

Godalgu fonds

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro. 30 000 eiro katram no 6  metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā 6 dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt  otrās kārtas  konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000eiro: 1. vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro;  2. vietas godalga  – 20 000  eiro; 3. vietas godalga – 10 000 eiro.

Metu konkursa žūrija

Metu konkursa žūrijā ir 11 žūrijas locekļi, tostarp 4 ārvalstu jomas speciālisti: Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs; Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve; Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle; Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis; Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis; Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve; Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis; Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija; Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore; Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis. Juris Poga – rezerves žūrijas komisijas loceklis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.

Projektēšanas izmaksas

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un   autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro.  Paredzams, ka līgums par projektēšanu un autoruzraudzību tiks noslēgts 2023. gada nogalē.

Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti parādīja, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu nama teritoriju.

2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja kultūras ministra Naura Puntuļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa kopīgi virzītu iniciatīvu – valstij sadarbībā ar Rīgas domi īstenot koncertzāles projektu Rīgas Kongresu nama vietā. 2022. gada 3. augustā Kultūras ministrija, Rīgas dome un SIA “Rīgas nami” (Rīgas Kongresu nama īpašnieks) parakstīja nodomu protokolu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas Kongresu nama teritorijā ,kā arī tam pieguļošajā teritorijā.

Informēs par Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu

Trešdien, 18. janvārī, plkst. 12.00 Rīgas rātsnama 5. stāva vestibilā notiks preses konference, kurā informēs par izsludināto Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu.

Preses konferencē un informatīvajā pasākumā piedalīsies Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Dace Kalvāne.

Paziņojums par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu

, , , , , , , , , , ,

2022. gada 14. decembrī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-22-2069-lē “Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokāplānojuma izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Lokālplānojuma izstrāde ir pamatota ar nepieciešamību iedzīvināt pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Lokālplānojums noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, attēlojot pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus un prasības kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšanai. Tas būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas aprobežos īpašuma tiesības Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Lokālplānojuma izstrādātājs – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Lēmums

Vairāk informācijas par lokālplānojuma izstrādes procesu pieejama: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/

Rīgā atklāta lielākā Ziemassvētku gaismas taka Latvijā

Piektdien, 16. decembrī, galvaspilsētā atklāta Latvijā lielākā Ziemassvētku gaismas taka. Tās teritorijā no Operas parka līdz Bastejkalnam un Kronvalda parkam izvietoti teju 700 gaismas dekori un dizaina objekti, kas katru dienu līdz pat 16. janvārim iemirdzēsies kopā ar pilsētas ielu apgaismojuma ieslēgšanos.

“Šogad ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesi svētku laikā esam aicinājuši ļauties Ziemassvētkiem kā bērnībā. Gada sirsnīgāko svētku noskaņu galvaspilsētā šogad rada ne vien mirdzoši svētku rotājumi un pilsētvidē apskatāmās mākslinieces Annas Vaivares radītās ilustrācijas, bet arī svētku pasākumi pilsētas centrā un apkaimēs. To visu no šodienas papildina arī Latvijas mērogā vērienīgākā Ziemassvētku gaismas taka, kur ikvienu priecēs no latviešu pasaku un citu daiļdarbu lappusēm “izkāpuši” mirdzoši un izteiksmīgi tēli,” norāda Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Ziemassvētku gaismas takas galvenais objekts – 11 metrus augsts Mēness

Rīgas partneris takas izveidē ir uzņēmums SIA “First Service”, kas plašāk pazīstams ar Ziemassvētku vides dizaina zīmolu “December Design”.

“Šī ir Latvijā lielākā gaismas taka, kur vienkopus atrodas tik daudz gaismas elementu un objektu. Takas teritorijā esošo koku zaros izvietoti vairāk nekā 600 LED gaismas dekori un virtenes, kas izstrādātas pēc īpaša pasūtījuma. Pateicoties speciāli izstrādātiem pulētajiem stikliņiem, katra no vairāk nekā 45 000 diodēm patērē mazāk enerģijas nekā klasiskā LED lampiņu virtene,” stāsta SIA “First Service” pārstāvis Kristaps Štobis.

Ziemassvētku gaismas takas kopējā teritorija ir 24 hektāri. Tā sadalīta trīs posmos – Operas parkā atrodas Zvaigžņu mirdzuma taka, Bastejkalna parkā apmeklētājus priecē Ziemeļmeitas kalna taka, savukārt Kronvalda parkā pasakās iemīļoti tēli saskatāmi Vecīša cimdiņa takā.

Operas parkā no Krišjāņa Barona ielas līdz Brīvības laukumam kokus grezno simtiem zvaigžņu. Pretī Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkai novietota trīs metrus augsta interaktīvā zvaigzne. Operas skvēra tilta otrā pusē atrodas Ziemassvētku gaismas takas galvenais objekts – 11 metrus augsts Mēness, kas skatītājus priecē ne tikvien ar savu grandiozo izmēru un mirdzošajām lampiņu virtenēm, bet arī pasakām un Ziemassvētku melodijām. Tam izveidota arī īpaša divus metrus augsta skatu platforma, uz kuras uzkāpt un notvert Ziemassvētku brīnumu sajūtu.

Bastejkalna parkā no Brīvības laukuma līdz Krišjāņa Valdemāra ielai atrodas Ziemeļmeitas kalna taka. Šajā parkā skatītājs ir aicināts atrast spožā stikla kalna atslēgu un zelta zirga mirdzošajā pavadījumā doties meklēt kalna virsotni. Kā izgaismoti objekti šeit ir līdz pat trim metriem augsti ledus kristāli un zirgs. Bastejkalna tiltiņš pie “Rīgas Ūdens” ēkas rotāts ar zvaigznēm, kas mirdz arī pilsētas kanālā.

Takas posmā Kronvalda parkā gluži kā latviešu tautas pasakā “Vecīša cimdiņš” apskatāmi 9 lielizmēra rakstaini gaismas dūraiņi un simtiem zvaigžņu. 3 cimdiņi izvietoti tuneļa formā. Pie Kronvalda parka tiltiņa pakalna galotnē apmeklētājus priecē Ziemassvētku kamanas.  

Gaismas noformējums uz tiltiem, pilsētas parkos, skvēros un rotaļu laukumos

Kopš novembra beigām jauns gaismas noformējums izvietots arī uz Vanšu tilta un Kalnciema pārvada – silti izgaismotas Rīgas atslēdziņas. Savukārt, turpinot iepriekšējā gadā aizsākto tradīciju, gaismas noformējums rotā arī 26 pilsētas parkus, skvērus un rotaļu laukumus. Svētku noskaņu šeit veido ne vien LED energoefektīvās spuldzīšu virtenes, bet arī citi gaismas dizaina objekti.

Ar Rīgas pašvaldības Ziemassvētku noformējumu un organizētajiem pasākumiem plašāk var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālā tīkla Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Drukātas svētku programmas ir pieejamas Rīgas pašvaldības bibliotēkās, kultūras centros, Apkaimju iedzīvotāju centru klientu apkalpošanas punktos, kā arī Rīgas Tūrisma informācijas centrā.

Uzsāk lokālplānojumu Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai

Lai nodrošinātu UNESCO Pasaules mantojuma vietas  – Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi, Rīgas dome 14. decembrī pieņēmusi lēmumu uzsākt lokālplānojuma izstrādi.

Lokālplānojums ir administratīvās teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas ir saistošs ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam. Šobrīd spēkā esošais Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums ir apstiprināts pirms teju 15 gadiem. Jaunajā plānošanas dokumentā tiks iedzīvinātas pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskajā centrā

“Decembrī tieši pirms 25 gadiem Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas apvieno nedaudz vairāk kā tūkstoti pašu vērtīgāko zemeslodes kultūras un dabas mantojuma pieminekļu. Tas iezīmē Rīgu pasaules kartē kā vietu, kurā radītas, attīstītas un līdz mūsdienām saglabātas īpašas nozīmes universālas kultūras vērtības. Un tas ir nozīmīgi arī katram Rīgas iedzīvotājam, kas šeit dzīvo, strādā un atpūšas, lepnums par savu galvaspilsētu katram mūsu valsts iedzīvotājam un interesants ceļojuma mērķis tūristiem no visas pasaules, uzsver lokālplānojuma izstrādes vadītāja, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītājas p.i. Iveta Staša-Šaršūne.

Viņa skaidro, ka īpašo vērtību aizsardzību vispārīgā līmenī nodrošina starptautiskas konvencijas un speciāls valsts likums, taču mantojuma reālā saglabāšana un attīstība notiek katra īpašuma – katra zemesgabala un ēkas līmenī. “Katrs īpašnieks, uzņēmējs, kurš šeit darbojas, iestāde, iedzīvotājs un īrnieks ir arī atbildīgs, jo ietekmē to, kā vērtīgais mantojums tiek saglabāts, kopts un attīstīts, lai to saglabātu un vēl bagātāku nodotu nākamajām paaudzēm. Ēku un teritoriju izmantošanu un rīcības ar nekustamo īpašumu Rīgas vēsturiskajā centrā šajā detalizācijas līmenī turpmāk regulēs Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojums un pašvaldības saistošie noteikumi tā sastāvā,” saka I. Staša-Šaršūne.

Topošā lokālplānojuma mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstību mērķu sasniegšanu,  veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojuma uzdevums ir Rīgas centram raksturīgās kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšana, nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu. Uzsvērta ir pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas, piemēram, ielas, laukumus, parkus u.c. kvalitatīva saglabāšana un attīstīšana. Lokālplānojumam izvirzīto uzdevumu vidū ir Rīgas vēsturiskā centra kā reprezentatīva kultūras centra attīstība un tūrisma attīstība.

Jaunajam plānošanas dokumentam arī jāveicina videi draudzīgas, efektīvas un drošas mobilitātes sistēmas attīstība, nodrošinot vēsturiskā centra sasaisti ar tā tuvējām teritorijām un pārējiem Rīgas rajoniem. Nozīmīgi ir nodrošināt vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē, ņemot vērā dažādu mērķa grupu (tai skaitā personu ar invaliditāti, vecāku ar bērnu ratiņiem, senioru u.c.) vajadzības.

Starp lokālplānojuma risināmajiem uzdevumiem ir priekšnoteikumu izstrāde uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai. Lokālplānojums paredzēs daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves. Tāpat lokālplānojums noteiks prasības inženiertehniskās apkalpes modernizēšanai, lai respektētu kultūrvēsturisko vidi, apbūves plānojuma struktūru, apbūvi un apstādījumus.

Visā lokālplānojuma izstrādes laikā plānots nodrošināt sabiedrības līdzdalību, nodrošinot dažādu mērķgrupu iesaisti, procesa caurskatāmību un informācijas pieejamību, skaidrojot plānošanas procesu un plānojuma risinājumus.  

Izstrādās lokālplānojumu Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 5. decembrī atbalstīja priekšlikumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Mērķis ir veicināt  galvaspilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. 

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojuma uzdevums ir Rīgas centram raksturīgās kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšana, nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu. Viens no uzdevumiem ir saglabāt un kvalitatīvi attīstīt pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas, piemēram, ielas, laukumus, parkus u.c. Lokālplānojumam izvirzīto uzdevumu vidū ir Rīgas vēsturiskā centra kā reprezentatīva kultūras centra attīstība un tūrisma attīstība.

Lokālplānojumam jāveicina videi draudzīgas, efektīvas un drošas mobilitātes sistēmas attīstība, nodrošinot vēsturiskā centra sasaisti ar tā tuvējām teritorijām un pārējiem Rīgas rajoniem. Nozīmīgi ir nodrošināt vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē, ņemot vērā dažādu mērķa grupu (tai skaitā personu ar invaliditāti, vecāku ar bērnu ratiņiem, senioru u.c.) vajadzības.

Starp lokālplānojuma risināmajiem uzdevumiem ir priekšnoteikumu izstrāde uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai. Lokālplānojums paredzēs daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves. Tāpat lokālplānojums noteiks prasības inženiertehniskās apkalpes modernizēšanai, lai respektētu kultūrvēsturisko vidi, apbūves plānojuma struktūru, apbūvi un apstādījumus.

Visā lokālplānojuma izstrādes laikā plānots nodrošināt sabiedrības līdzdalību, nodrošinot dažādu mērķgrupu iesaisti, procesa caurskatāmību un informācijas pieejamību, skaidrojot plānošanas procesu un plānojuma risinājumus.