Šā gada 12. septembrī Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta ”Koka Rīgā”, Krāsotāju ielā 12, plānots atklāt koka restaurācijas darbnīcu.

Restaurācijas darbnīcas atklāšanas pasākums norisināsies divās daļās. Pirmajā daļā tiks organizēta restaurācijas darbnīcu pārstāvju, kultūrvēsturiskā mantojuma speciālistu, restauratoru un citu jomas ekspertu tematisko darba grupu domnīca moderatora pavadībā, savukārt pasākuma otrajā daļā notiks darbnīcas atklāšana ar dažādām izglītojoši informatīvajām prezentācijām, darbnīcas ideju konceptu prezentācijām, kā arī pašvaldības un citu jomas pārstāvju diskusijām.

Pasākumā paredzētas prezentācijas, speciālistu redzējums par koka restaurācijas darbnīcas nozīmi vēsturiskā būvmantojuma vērtību saglabāšanā Rīgas pilsētā. Savā pieredzē dalīsies arī Liepājas Restaurācijas centrs, kuri veiksmīgi sevi realizē kā Jaunā Eiropas Bauhaus programmas oficiālais partneris Latvijā, kā arī aktīvi rīko sabiedrību izglītojošus pasākumus, ar iespēju apgūt dažādas vēsturiskās restaurācijas prasmes sava īpašuma sakopšanai Liepājas pilsētā.

Pasākums paredzēts 12. septembrī no plkst.13.00-16.00 “Koka Rīga” telpās, Krāsotāju ielā 12, kura laikā norisināsies arī atvērto durvju diena.

Kopš 2021. gada maija Krāsotāju ielā 12, Rīgā, darbojas Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes Klientu atbalsta nodaļa, attīstot savulaik Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas Austrumu izpilddirekcijas īstenotā projekta “Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana” ietvaros tapušā Koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” darbību.

Klientu atbalsta nodaļa konsultē par projektu sagatavošanu pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, organizē rīdzinieku izglītošanu vēsturisko ēku atjaunošanā un restaurācijā, rīko tematiskās meistarklases, seminārus un lekcijas. Vairāk informācijas www.atjauno.riga.lv.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments parakstījis līgumus ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru par divu projektu īstenošanu, lai saņemtu vairāk nekā desmit miljonus eiro lielu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 351 sociālā mājokļa izveidei. Projektu īstenošana ievērojami paplašinās pašvaldības dzīvojamo fondu un samazinās rindu uz dzīvokļiem par 18 līdz 20 %.

“Rīgas dome nepārtraukti paplašina mājokļu pakalpojumu nodrošināšanu, it īpaši, sociāli un ekonomiski mazākaizsargātiem rīdziniekiem. Šobrīd mājokļa atbalsta programmas izmanto vairāk nekā 11 tūkstoši rīdzinieku. Līgumu noslēgšana par projektu īstenošanu ir pēdējo gadu nozīmīgākās investīcijas pašvaldības dzīvokļu pakalpojumu apjoma un kvalitātes uzlabošanā. Projektu gaitā atjaunosim un modernizēsim vairāk kā 190 pašvaldībai piederošus dzīvokļus, kā arī atjaunosim trīs ēkas, nodrošinot dzīvesvietu vismaz 155 mājsaimniecībām. Šis ir nozīmīgs solis dzīvokļu rindu mazināšanā Rīgā,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Eiropas Savienības finansējuma piesaiste Rīgas pašvaldībai piederošā dzīvojamā fonda atjaunošanai ir departamenta speciālistu vairāku gadu darba rezultāts, kuru laikā veikta trīs ēku pārbūves būvprojektu izstrāde, pašvaldības vajadzību definēšana un ietveršana ES atbalsta instrumentā. Īstenojot šos būtiskos projektus, pašvaldība vienlaikus risina vairākas problēmas – tiks sniegta palīdzība personām, kurām ir nepieciešams pašvaldības atbalstīts mājoklis, kā arī tiks sakārtotas pašvaldībai piederošas būves, pārveidojot tās par energoefektīvām ēkām ar mūsdienu prasībām atbilstošiem dzīvokļiem,” norāda Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece mājokļu pieejamības jautājumos Dace Ziediņa.

Trīs sociālo ēku pārbūve

Projekta gaitā atjaunos trīs dzīvojamās ēkas:

  • Lielupes ielā 1 k-10;
  • Dolomīta ielā 1;
  • Prūšu ielā 25A.

Ēkā Lielupes ielā izveidos 38 dzīvokļus, ieskaitot četrus grupu dzīvokļus, Dolomīta ielā izveidos 39 dzīvokļus, bet Prūšu ielā izveidos 78 dzīvokļus. Tādējādi pēc projekta īstenošanas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai saņems 155 mājsaimniecības.

Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada beigām. Kopējais projekta budžets ir 19,6 miljoni eiro, no tiem ERAF līdzekļi 7,65 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 11,97 miljoni eiro.

Sociālo mājokļu atjaunošana

Projekta gaitā līdz 2027. gada beigām plānots atjaunot 196 pašvaldībai piederošus neizīrētus dzīvokļus.

Kopējais projekta budžets ir 2,95 miljoni eiro, no tiem ERAF līdzekļi 2,5 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 0,45 miljoni eiro.

Departamenta sagatavotie projektu iesniegumi tika izvērtēti atklātā projektu atlasē un konkurēja ar citām Latvijas pašvaldībām. Projektu mērķis mazināt dzīvokļu rindu un gaidīšanas laiku palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām.

ES fondu atbalsts sociālo mājokļu izveidei paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākumā “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība”.

Pamatojoties uz saņemto analīžu rezultātiem, Rīgā atļauts peldēties visās oficiālajās un neoficiālajās peldvietās, tomēr zilaļģu dēļ atsevišķās vietās peldēties nebūtu ieteicams un ir izvietotas attiecīgas brīdinājuma zīmes, informē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

No astoņām oficiālajām peldvietām pagaidām nav ieteicams peldēties Daugavas peldvietās “Rumbula” un “Lucavsalas līcis”, bet no 24 iedzīvotāju iecienītajām neoficiālajām peldvietām, kur tiek ņemtas ūdens analīzes – Ķīšezerā pie Cimzes ielas un pie Steķu ielas, Juglas ezerā pie Tadenavas ielas, kā arī Daugavā pie Dārziņu 14. līnijas un arī peldvietā pretī Latgales ielai 320.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments peldsezonas laikā ik mēnesi organizē peldūdens kvalitātes monitoringu 24 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji. Tāpat katrs aicināts izvērtēt, vai peldvietā nav manāmas zilaļģu pazīmes – zaļgans, “ziedošs” ūdens.

Rīgas pašvaldība, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

Iesaistot visus Rīgas pašvaldības dienestus, kapitālsabiedrības un ārpakalpojuma uzņēmumus, galvaspilsētā novērsta Latvijas vēsturē lielākās vasaras vētras radītā bīstamība un sākušies sakopšanas darbi, kas ilgs vismaz mēnesi, par to pirmdien, 5. augustā, tika informēta Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības komisija (CAK). Līdz šim vētras likvidēšana pašvaldībai izmaksājusi jau 1,1 miljonu eiro.

“Bīstamu objektu pilsētā vairs nav, bet vēl ir vietas parkos un kapsētās, kur koki var radīt apdraudējumu, tāpēc tās ir norobežotas un aicinu ikvienu ievērot šos brīdinājumus. Tāpat plūdu radītā piesārņojuma dēl aicinu rīdziniekus un pilsētas viesus pagaidām atturēties no peldēšanās oficiālajās un neoficiālajās peldvietās. Tagad pilsētā notiek sakopšanas darbi un pašvaldība turpina organizēt vētras izgāzto koku, zaru un lapu savākšanu,” norāda Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks. “Tāpat mums būs steidzami jāveic remonts izglītības iestādēs, kas cieta vētrā, lai skolēni tajās varētu sākt jauno mācību gadu. Šie darbi varētu izmaksāt pusmiljonu eiro.”

“Šī vasaras vētra ir līdz šim nopietnākā krīze, kopš Rīgā izveidojām Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi. Tagad redzam, ka šīs profesionālās komandas darbs ir nesis reālus augļus krīzes pārvaldībā, visu pašvaldības resursu mobilizēšanā un bīstamību uzraudzībā līdz atrisinājumam. Vienlaikus redzam, ka atsevišķi procesi vēl jāpilnveido – mūsu nākamais darbs būs vienota incidentu reģistra un diennakts zvanu centra izveidošana, kur varēs ziņot par visdažādākajiem incidentiem galvaspilsētā,” uzsver vicemēre Linda Ozola.

CAK sēdē tika sniegta informācija, ka elektrības pieslēgumi tagad nodrošināti visiem rīdziniekiem, bet uzņēmums “Sadales tīkls” turpinās atsevišķu bojājumu novēršanu infrastruktūrā. Vēl ir četras sarežģītas situācijas, kur uz ēkām uzkrituši koki, un šie gadījumi tiks risināti, iesaistot vairākus dienestus.

Rīgas 22 kapsētās konstatēti 195 vētras nolauzti koki, Rīgas parkos – 247 koki, mežos Rīgas teritorijā – 380 koki, skolu un bērnudārzu teritorijās – 400 koki, bet uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) apsaimniekotajās teritorijās saņemti pieteikumi par nolauztiem kokiem gandrīz 600 adresēs. Tāpat RNP saņemts daudz pieteikumu par salietām telpām. Ja ikdienā ir ap 1000 pieteikumu nedēļā, tad aizvadītajā nedēļā tādu bija 4000, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Rīgas pašvaldība izveidoja divas koku, zaru un lapu savākšanas vietas, un tajās jau nodots 710 kubikmetri bioloģisko atkritumu. Tāpat tika nodrošināta diennakts darbība tālrunim 80000800, kur ziņot par problēmām ar koku aizvākšanu. Savukārt Pilsētas attīstības departamentā no iedzīvotājiem saņemts ap 200 paziņojumu par vētras nogāztu koku zāģēšanu.

Gadījumos, kad koks ir nogāzies uz privātīpašumā esoša zemesgabala, obligāti ir jāveic nolūzušā koka fotofiksācijas no trīs pusēm, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, informējot par faktu arī Pilsētas attīstības departamentu. To iespējams izdarīt Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, izmantojot E-pakalpojumu “Pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai”, vai nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu “Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi – Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050. Tālrunis uzziņām: +37167105800, +37167012889.

Jau no piektdienas iedzīvotājiem ir iespēja vētras radītos bioatkritumus (zarus, lapas), kā arī lielos zarus un stumbrus pašu spēkiem nogādāt divās savākšanas vietās – Uzvaras bulvārī 16a un Mežaparkā – Siguldas prospektā 12. Laukumos ir pašvaldības darbinieki, kas koordinē atvestā sašķirošanu. Cita veida atkritumus uz šīm vietām vest aizliegts.

Savukārt iedzīvotāji, kuriem nepieciešama palīdzība vētras seku likvidēšanā, piemēram, lieli koki nogāzušies privātmāju pagalmos vai dārzos, bet nav šādu iespēju vai līdzekļu, aicinām pieteikties un sniegt informāciju Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centram pa tālruni 80000800 vai epastā aic@riga.lv. Katram gadījumam tiks piedāvāts individuāls risinājums.

Ja iedzīvotāji vēlas paātrināt savu privāto teritoriju sakopšanu, iespējams sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju un pieteikt liegabarīta atkritumu izvešanu. Tas ir maksas pakalpojums, katram apsaimniekotājam ir savs piedāvājums un cenas.

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas  – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu. Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse.  Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbus uzsāks otrajā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Projekta ietvaros tiek pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Tiek veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiek mainīti arī siltumapgādes tīkli. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi – SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Tagad Dārziņos uz atjaunotajiem informācijas stendiem ir uzstādītas apkaimes kartes!

Dārziņu karti zīmējis mākslinieks Aivars Baranovs (mildaslaiks.lv), tajā asprātīgi attēlotas apkaimes nozīmīgākās vietas un apskates objekti. Kartes būs kā izziņu avots apkaimes iedzīvotājiem un viesiem, lai vēl labāk varētu iepazīt Dārziņus.

Kartes ir apskatāmās 5 vietās:

  • Sporta laukumā;
  • Zirņu salā;
  • Dārziņu parkā;
  • pie Dūmu kroga;
  • pie veikala – pietura “Ābeļu iela”.

Projektu realizēja Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Aicina piedalīties koncertzāles metu konkursā

Rīgas domes Īpašuma departaments sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Arhitektu savienību aicina piedalīties starptautiskajā Rīgas filharmonijas arhitektūras metu konkursā. Pirmo konkursa kārtu izsludinās 2023. gada 18. janvārī, metu konkursa ideju iesniegšana paredzēta līdz 2023. gada 10. maijam.

Konkursa dalībnieki aicināti projektēt Rīgas filharmonijas ēku Rīgas vēsturiskajā centrā, Kronvalda parkā, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā. Metu konkursa mērķis ir iegūt labāko, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātāko, ilgtspējīgāko Rīgas filharmonijas ēkas un pieguļošās ārtelpas projektu, kas organiski iekļaujas pilsētvidē.

Konkursa pirmajā kārtā tiks atlasītas sešas metu idejas, to autori piedalīsies konkursa 2. kārtā. Kopējais metu konkursa atlīdzību fonds par dalību konkursa 2. kārtā ir 180 000,00 eiro, godalgu fonds 2. kārtā ir 60 000,00 eiro.

Pēc konkursa izsludināšanas, reģistrējoties konkursa mājaslapā, interesentiem tiks  nosūtīta saite ar konkursa nolikumu un papildus informāciju. Lūdzam sekot informācijai Rīgas domes Īpašuma departamenta un Kultūras ministrijas mājaslapā.

Metu konkursa vietas apskate notiks 2023. gada 15. februārī plkst. 12.00 Rīgas Kongresu namā, K. Valdemāra ielā 5, Rīgā.

Rīgas domes Īpašuma departaments pabeidzis energoefektivitātes projektus Kultūras centra “Iļģuciems” ēkā, sporta skolas “Arkādija” manēžas ēkā, Rīgas 63. vidusskolā un 9. vidusskolā, kā arī Rīgas Jauno tehniķu centrā.

Visām ēkām ir veikta norobežojošo konstrukciju, fasādes un jumta pārseguma siltināšana. Kultūras centrā un sporta manēžā veikta arī logu un durvju nomaiņa, arī Rīgas 63. vidusskolā un Rīgas 9. vidusskolā ir uzstādītas jaunas, energoefektīvākas durvis. Sporta manēžā papildus veikta vārtu un apgaismojuma nomaiņa.

Projektu rezultātā uzlabojusies ēku siltuma noturība un iekštelpu klimats, nodrošināta komfortabla vide iestāžu audzēkņiem, strādājošajam personālam, sportot gribētājiem, kā arī uzlabojies ēku vizuālais izskats, radot estētiski pievilcīgu pilsētvidi apkaimes iedzīvotājiem. Kultūras nama atjaunošana veicinās Iļģuciema un apkaimes iedzīvotāju iesaisti kultūras dzīvē, bet sporta manēža varētu kļūt par Latgales priekšpilsētas sporta, atpūtas un izklaides centru, modernu Rīgas sporta skolu. Sporta manēžas ēku arī turpmāk paredzēts izmantot kā sporta bāzi pašvaldības sporta skolas “Arkādija” audzēkņiem un citiem sportot gribētājiem –  pašvaldības iestāžu darbiniekiem, valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, vietējo sporta klubu apmeklētājiem, kā arī individuāliem interesentiem, veicinot sportiskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu.

Projektu rezultātā ir uzlabojušās ēku siltumtehniskās īpašības, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti un līdz ar to samazinot enerģijas patēriņu, kā arī ierobežotas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdz ar projektu pabeigšanu Rīgas pašvaldības izdevumi par šo objektu siltumapgādi būtiski samazināsies. Uz sporta manēžas ēkas ir uzstādīti arī saules bateriju paneļi.

Projekti realizēti Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” ietvaros.

Kultūras centra atjaunošana izmaksāja  938 311 eiro, no tiem 700 000 eiro bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, atlikusī summa – Rīgas domes finansējums.

Sporta manēžas atjaunošanas darbu kopējās izmaksas veido 2 375 241 eiro, no tiem 2 018 955 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Kopējais projektu finansējums abām vidusskolām un Rīgas Jauno tehniķu centra ēkai ir 2 475 708 eiro, no tiem 2 104 351 eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rīgas pašvaldība 2022. gadā līdzfinansējuma programmu ietvaros ir atbalstījusi 68 atjaunošanas projektus dažādu privātīpašnieku ēkās Rīgā, izmaksājot līdzfinansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti 57 projekti, dzīvojamo māju atjaunošanas programmas ietvaros – 8 projekti un sakrālā mantojuma saglabāšanas programma ietvaros – 3 projekti.

Rīgas domes līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanas programmā bija 135 417,29  eiro, šie līdzekļi ir apgūti gandrīz pilnā apmērā – 133 774,79 eiro. Finansējuma apmērs projektiem sakrālā mantojuma saglabāšanai bija 299 920,90 eiro, šī summa ir apgūta pilnībā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas projektiem pieejamais finansējums bija 1 039 661,83 eiro, no kuriem izlietoti 968 056,99 eiro. No kopējās visu projektu budžeta summas izlietoti 95,03 %.

Aicinām pietiekties ēku atjaunošanas un mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas konkursiem, kuri realizējami 2023. gadā. Vienā no programmām –  „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā” – projektu iesniegšanas termiņš ir līdz 2023. gada 17. februārim.

Savukārt dzīvojamo māju atjaunošanas un teritoriju labiekārtošanas programmai pieteikšanās termiņš ir līdz 2023. gada 5. maijam.

Līdzfinansējuma programmas administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Kopš 2016. gada Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti vairāk nekā 450 projekti gandrīz 6 miljonu eiro apmērā.