Rīgas dome piektdien, 28. jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ielu tirdzniecību, kas paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu ’’Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība’’ redakcija, papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus.

✅ Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš.

✅ Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ja tirdzniecības vietas risinājumā plānots izmantot iepriekšējos gados Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD) saskaņoto tirdzniecības vietas risinājumu. Turpmāk šāda atvieglotā kārtība ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai tiks piemērota, ja kopš PAD saskaņojuma sniegšanas būs pagājuši ne vairāk kā pieci gadi. Šāds lēmums pieņemts, jo tirdzniecības vietas risinājumi ārtelpā piecu gadu laikā, dažādu ārēju laika apstākļu, piemēram, lietus un sniega ietekmē, zaudē savu sākotnējo izskatu un kvalitāti.

✅ Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, paredzēts regulējums par skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanu un to lietošanas kontroli ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas laikā, kur turpmāk Rīgas pašvaldības policija būs tiesīga administratīvi sodīt vai uz laiku līdz 24 stundām apturēt ielu tirdzniecības atļaujas darbību gadījumos, kad tā traucē apkārtējo māju iedzīvotāju naktsmieram.

✅ Tostarp paredzēts noteikt darba laika ierobežojumus āra kafejnīcām pie pastāvīgās tirdzniecības vietas, paredzot trīs zonu sadalījumu, kas piemērots atbilstoši apkaimju robežām un āra kafejnīcu īpatsvaram apkaimēs:

darba laika ierobežojums no plkst. 6.00 līdz 23.00 ievērojams tādās apkaimēs kā Centrs, Avoti, Ķīpsala, Āgenskalns, Brasa, Grīziņkalns, Pētersala, Andrejsala, Skanste, Teika, Mežaparks un Salas;
darba laika ierobežojums no plkst. 6.00 līdz 22.00 ievērojams Buļļos, Bolderājā, Voleros, Spilvē, Kleistos, Imantā, Daugavgrīvā, Iļģuciemā, Dzirciemā, Zolitūdē, Zasulaukā, Šampēterī, Pleskodālē, Beberbeķos, Mūkupurvā, Bieriņos, Torņakalnā, Atgāzenē, Ziepniekkalnā, Bišumuižā, Katlakalnā, Dārziņos, Rumbulā, Ķengaragā, Šķirotavā, Latgales apkaimē, Dārzciemā, Pļavniekos, Dreiliņos, Purvciemā, Mežciemā, Juglā, Brekšos, Berģos, Bukultos, Sužos, Čiekurkalnā, Jaunciemā, Trīsciemā, Vecdaugavā, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Mīlgrāvī, Kundziņsalā, Sarkandaugavā.

Noteikumi neparedz darba laika ierobežojumu āra kafejnīcām pie pastāvīgas tirdzniecības vietas Vecrīgā un Vecāķos. Kopš 2008. gada, Vecrīgu darba laika ierobežojums neskar saistībā ar apkaimes attīstīšanu kā tūrisma koncentrēšanās vietu Rīgā, nodrošinot pilsētas viesiem neierobežotu pieeju ēdināšanas nozares pakalpojumiem.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos tiek precizēts aizliegums pārdot dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana. Līdz 2025. gada 1. janvārim šis punkts netiek piemērots, ja pasākuma kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personas.

Noteikumos ietverts aizliegums turpmāk ielu tirdzniecībā tirgot arī tabakas aizstājējproduktus. Pašreizējais regulējums noteica, ka ielu tirdzniecībā aizliegts tirgot tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus.


✅ Vairāk informācijas:

2022 GoRR/Day2/Photo/Mareks Gaļinovskis/FotoManLV

Jau šo svētdiena ar svinīgu buru jahtu parādi pie Vanšu tilta atklās vienu no lielākajām Baltijas valstu regatēm – Gulf of Riga Regatta (GoRR). Nedēļu garās sacensībās piedalīsies 70 komandas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Regates sākums un pirmā sacensību diena tiks aizvadīta Rīgā, nedēļas turpinājumā flote priecēs Salacgrīvas krastus, noslēgums – 5.jūlijā Pērnavā.

Rīgas līča regate pēc gada prombūtnes atgriežas Rīgā, par sacensību starta ostu pirmo reizi izvēloties jahtklubu “Auda”.
Atklāšanas dienā 30.junijā pilsētas iedzīvotājus un viesus GoRR iepriecinās ar krāšņu buru jahtu parādi Daugavas upē, ko ērti varēs vērot no abiem upes krastiem. Par īpašu atmosfēru parādes skatīšanā šogad parūpēsies krastmalas svētku Riga Riverside Festival organizatori, kuri sadarbībā ar burātājiem komentēs notiekošo.

Svinīgā buru jahtu parāde būs vērojama Vanšu tilta tuvumā no pulksten 17.30 līdz aptuveni 18.30. Pēc tam pulksten 20.00 GoRR atklāšanas ceremonija Mangaļsalas jahtklubā “Auda”.

Vaicājot sacensību organizatoriem, ar ko šis gads būs īpašs regatei un tās dalībniekiem, Latvijas Jūras burāšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs un GoRR direktors Valters Romans uzsver: “Regate ir sasniegusi līdz šim nebijušus apmērus – 70 jūras spējīgas jahtas nedēļas garumā cīnīsies par Latvijas čempiona titulu sešās grupās, un divās no tām tiks izcīnīts Livonijas kauss. Pieaug interese par sacensību burāšanu ne tikai Latvijā, bet novērojam arī profesionālāko kaimiņvalstu sportistu pieplūdumu. Ko lai saka – izcils kompliments regatei!”

Regates pirmais “Rīgas brīvostas” sacensību posms 1.jūlijā noritēs molu tuvumā pie Daugavas iztekas līcī. Starta signāls uz ūdens plānots plkst. 12.00. Kā skaidro sacensību galvenais tiesnesis Normans Penke, distance atkarībā no vēja virziena tiks izlikta iespējami tuvāk krastam, lai sacensības būtu aizraujošas gan burātājiem, gan skatītājiem. “Prioritāte ir sacensību dalībnieku drošība, tāpēc par precīzu vietu tiks lemts tikai sacensību dienas rītā, ņemot vērā laikapstākļus,” tā Penke. Oficiālo sacensību informāciju var atrast regates mājaslapā www.gorr.lv, tur arī iespēja sekot regatei reāllaikā un iepazīties ar katras dienas distanci.

GoRR ir ikgadēja lielākā starptautiskā regate Latvijā, kas aizrit nedēļas garumā Rīgas līcī. Sacensībās piedalās komandas no Baltijas jūras reģiona. Sacensības notiek jau septīto gadu, to laikā tiek noskaidroti Latvijas jūras burāšanas čempioni un starp faktiski ātrākajām laivām sportiskākajās grupās tiek izcīnīts Livonijas kauss, kas simbolizē Latvijas jūras burāšanas tradīciju atdzimšanu. Regati organizē Latvijas Jūras burāšanas asociācija sadarbībā ar Latvijas Burāšanas savienību un Igaunijas partneriem – Saaremaa Merispordi Selts.

✅ Plašāka informācija pieejama regates mājaslapā https://gorr.lv/lv

attēls no RD Flickr.com konta

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas dome, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte parakstīja sadarbības memorandu, lai kopīgiem spēkiem attīstītu “Zināšanu jūdzes” areālu, piesaistītu gan Latvijas, gan ārvalstu studentus, kā arī virzītu Rīgu kā Eiropas inovāciju un zināšanu pilsētu.

Rīgas centrs un Pārdaugava top par unikālu studentu centru, kas veido vienotu “Zināšanu jūdzi”, jo lielākās Latvijas universitātes – LU, RSU, RTU, izvietotas nelielā attālumā viena no otras un jau ģeogrāfiski ir stratēģiski savienotas. Tas ir lielisks priekšnosacījums, lai šajā teritorijā attīstītos zinātne, pilsētvide un uzņēmējdarbība, tādēļ Rīgas dome kopā ar universitātēm, parakstot memorandu, vienojas mērķtiecīgi strādāt, lai virzītu Rīgu kā inovāciju un zināšanu centru ne vien Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā, bet arī pasaules mērogā.

“Ikvienai pilsētai ir jāspēj definēt sava ekonomiskā identitāte un ar šo vienošanos par padziļinātu ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas augstskolām Rīga par savu identitātes zīmi pasludina zināšanas. Mēs esam pilsēta, kas vēlas pelnīt ar zināšanām, radīt kā Rīgā un Latvijā, tā Eiropā un pasaulē konkurētspējīgus risinājumus un produktus, kas rada un radīs pievienoto vērtību, veidos pilsētas un valstis turīgākas, dzīvi mūsu cilvēkiem ērtāku un labklājīgāku. Es ceru, ka laika gaitā memorandam pievienosies vēl citi Latvijas zināšanu un ekselences centri, piemēram, arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, jo rezultātu var sasniegt daudziem strādājot uz vienu mērķi.”

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs

Viens no prioritārajiem virzieniem, ko paredz sadarbības memorands ir Latvijas un ārvalstu studentu piesaiste. Lai to īstenotu, nepieciešama ērta, droša, ilgtspējīga un pieejams sabiedriskais transports un mikromobilitātes infrastruktūra. Svarīgi, lai studenti universitātēm varētu brīvi piekļūt no apkaimēm un no reģionālajiem un starptautiskajiem transporta mezgliem, kā arī netraucēti pārvietoties starp izglītības iestādēm. Tāpat puses apņemas veicināt studentu uzturēšanos publiskajā ārtelpā, attīstot pilsētas parkus, skvērus, ūdensmalas. Lai to nodrošinātu jau šobrīd pašvaldība veic jaunas infrastruktūras izbūvi, piemēram, pērn atklāts gājēju un velobraucēju tilts pār Kīleveina grāvi, tiek veikta Mūkusalas ielas promenādes pārbūve, tuvāko gadu laikā paredzēts izbūvēt tiltu pār Zunda kanālu, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunu veloceļu izbūvei. Savukārt universitātes mērķtiecīgi ievieš jaunas tehnoloģijas, attīsta akadēmiskos centrus.

“Zināšanu jūdze galvenokārt ir studiju un zinātnes telpa, kurā sadarboties trim spēcīgām universitātēm, kas papildina cita citu, radot jaunas zināšanas, idejas un inovācijas un tā palīdzot attīstīties Rīgai un Latvijai. Tomēr vienlīdz svarīga ir arī telpa, kurā zināšanas rodas. RTU Zināšanu jūdzē iekļaujas ar savu vīziju – kļūt par inovāciju salu, kas nemitīgi mainās un attīstās, un tā realizācijai izšķirošs ir pašvaldības atbalsts un mērķtiecīga sadarbība gan RTU Ķīpsalas kompleksa lokāplānojuma virzībā, gan Rīgas domes kapitālsabiedrību ciešākā sadarbībā ar pētniekiem pilsētai nepieciešamo jauno tehnoloģiju un risinājumu izstrādē, gan Rīgas bērnu intereses un izpratnes veidošanā par STEM.”

norāda Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna

““Zināšanu jūdze” savieno ne tikai mūsu trīs universitāšu mājvietas Pārdaugavā. Tas ir ceļš, kas ir domāts visiem Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem, jo tas savieno mūsu galvaspilsētas vēsturisko mantojumu ar mūsu nākotnes redzējumu. Rīga ir kā dzīvā laboratorija, kurā eksperimentē un pārbauda nākotnes iestrādnes, attīstot mūsdienīgu augstāko izglītību un pilsētu kā vienu no modernākajām studiju vidēm. Mums, trīs zinātnes universitātēm, un mūsu lielajam stratēģiskajam partnerim – Rīgas pilsētai -, kopā jāveido ērtu, drošu un inovatīvos risinājumos balstītu zināšanu ceļu, kam piemīt kapacitāte risināt daudz lielākus izaicinājumus nekā tikai šīs viena jūdze. Mūsu nākotne ir bērni un jaunieši, tāpēc nākamais solis būtu šajā zināšanu jūdzē integrēt arī pilsētas skolas. Tas ir mūsu pienākums – padarīt zinātni pieejamu bērniem, jauniešiem, Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem,”

memoranda parakstīšanas pasākumā pauda LU rektors Gundars Bērziņš.

“Savstarpēji sadarbojoties Rīgas domei un zinātnes universitātēm, mēs varam pilnvērtīgi un mūsdienīgi attīstīt starptautiskās zināšanas, izcilu pētniecību, inovācijas, tehnoloģiju pārnesi uz industriju un atbalstu konkurētspējīgai uzņēmējdarbībai. Viens no nozīmīgākajiem Rīgas Stradiņa universitātes pienesumiem galvaspilsētai ir vairāk nekā 3000 ārvalstu studenti, kas pārsvarā ir ekonomiski attīstītāko Eiropas Savienības valstu jaunieši. Aicinām Rīgas domi turpināt pēdējos gados veiksmīgi īstenoto pilsētas infrastruktūras attīstību arī Zinātnes jūdzes telpā. Būtu svarīgi pilnveidot velo un gājēju maršrutus, modernizēt sabiedriskā transporta pieturvietas un veikt citus apkārtējās vides sakārtošanas projektus. Tie ir svarīgi gan mūsu studentiem, gan mācību spēkiem, gan pētniekiem no Latvijas un ārvalstīm.”

Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons

Īpaša uzmanība tiks pievērsta pētniecībai un inovāciju radīšanai, lai paaugstinātu izglītības iestāžu kapacitāti un konkurētspēju, bet, zinātnieki, jaunie talanti un tehnoloģijas Rīgai palīdzētu rast efektīvākos risinājumus nestandarta situācijās. Jau līdz šim Rīga ir sadarbojusies ar augstskolām, attīstot pilsētas “Digitālo dvīni”, arhitektūrā un pilsētplānošanā, ceļu uzturēšanā, un darba augļus var novērtēt ikviens rīdzinieks.

Lai īstenotu šādus pilsētai nozīmīgus un prioritārus pētījumus un pilotprojektus, zinātniekiem būs pieejama gan nepieciešamā infrastruktūra, gan laboratorijas. Pašvaldība šo projektu realizēšanai nodrošinās “zaļo koridoru”, kā arī atbalstīs un veicinās sadarbību ar jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Jauno speciālistu konkurētspējas paaugstināšanai svarīgi, lai augstskolas savlaicīgi būtu informētas par pašvaldības noteiktajam prioritārajām nodarbinātības nozarēm, bet pašvaldība veicinātu studentu nodarbinātību, piesaistot pilsētai investīcijas un starptautiskus uzņēmumus, kam nepieciešams augsti izglītots darba spēks.

Tikpat nozīmīgas ir kvalitatīvas praktiskās apmācības, tādēļ Rīga kā lielākais darba devējs pilsētā, apņemas nodrošināt universitāšu studentiem prakses vietas savās iestādēs, kā arī atbalstīt pasākumus, lai veicinātu jaunus atklājumus un inovācijas jomās, kas aktuālas pilsētai.

Universitātes un Rīgas dome regulāri tiksies, lai pārrunātu un novērtētu padarītā darba efektivitāti un virzību uz mērķu sasniegšanu.

Attēls no www.pexels.com

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) izsludina konkursu saskaņā ar IKSD 12.06.2024. nolikumu Nr. DIKS-24-46-nos “Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība citu darba ar jaunatni un aktīvās atpūtas iespēju sekmējošu pasākumu īstenošanai” (konkurss).

Saskaņā ar minētā nolikuma 5. punktu un konkursa komisijas 20.06.2024. lēmumu līdzfinansējums šajā konkursa kārtā tiks piešķirts tikai darba ar jaunatni, t.sk. jaunatnes izglītošanas jomā.

Konkursa kārtā kopumā plānots sadalīt līdzfinansējumu 68 039 eiro apmērā.

Līdzfinansējuma mērķis ir nodrošināt atbalstu darba ar jaunatni un aktīvās atpūtas iespēju sekmējošu pasākumu īstenošanai Rīgā vai pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto personu dalības nodrošināšanai pasākumos Latvijas teritorijā, uz kuriem nav attiecināmi Rīgas domes 2023. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. RD-23-248-sn “Par pašvaldības atbalstu sporta, aktīvās atpūtas un darba ar jaunatni projektu īstenošanai Rīgā” 10.1., 10.2., 10.3., 10.4., 10.5. un 10.6. apakšpunktā noteiktie līdzfinansējuma veidi.

Līdzfinansējums var tikt piešķirts pasākumam, kas atbilst vismaz trim turpmāk norādītājiem nosacījumiem:

  • pasākums ir inovatīvs un veidots atbilstoši labas prakses standartiem;
  • pasākumam ir individuāls un izglītojošs raksturs, un tas uzskatāms par autorprojektu;
  • pasākuma īstenošanā tiks iesaistīti eksperti un nozares profesionāļi;
  • pasākumam ir būtiska pozitīva ietekme aktīvās atpūtas vai jaunatnes jomā;
  • pasākuma rezultāti būs publiski pieejami un izmantojami arī pēc pasākuma.

Pieteikumiem, kas iesniegti darba ar jaunatni, t.sk. jaunatnes izglītošanas jomā, jāatbilst vienai no šādām tematiskajām prioritātēm:

  • STEAM (Zinātne, Tehnoloģijas, Inženierzinātne, Māksla, Matemātika) jomas popularizēšana un karjeras veicināšana STEAM jomā dažāda vecuma bērniem un jauniešiem;
  • jauniešu uzņēmējdarbības kompetenču attīstība;
  • jauniešu radošas pašizpausmes veicināšana;
  • jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana;
  • darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenču attīstība, veicinot darba ar jaunatni kvalitāti Rīgā.

Ar saistošiem noteikumiem, nolikumu un tā pielikumiem var iepazīties ŠEIT.

Pieteikumi un pievienotie dokumenti (t.sk. plānoto aktivitāšu apraksts un programma), kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vienā EDOC formāta pakotnē līdz 2024. gada 5. jūlijam (plkst. 14.00) jānosūta uz IKSD elektroniskā pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konsultācijas ir iespējams saņemt, vēršoties pie IKSD Jaunatnes nodaļas vadītāja Dmitrija Zvereva (e-pasts: dmitrijs.zverevs@riga.lv, tālrunis 67181499).

 

Attēls no sports.riga.lv mājas lapas

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina finansēšanas konkursu “Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība bērnu un jauniešu sporta sacensību organizēšanai Rīgā”.

Līdzfinansējuma mērķis ir atbalstīt bērnu un jauniešu sporta sacensību organizēšanu Rīgā, sekmēt fiziskās aktivitātes un iedzīvotāju piesaistīšanu aktīvām sporta nodarbībām.

Līdzfinansējumu var saņemt sacensībām, kas notiks laika posmā no 01.08.2024. līdz 15.12.2024.

✅ Ar saistošiem noteikumiem, nolikumu un pielikumiem iepazīties pievienotajos dokumentos – skatīt ŠEIT.

Projektu pieteikumi iesniedzami tikai elektroniskā formātā līdz 09. jūlija plkst. 23.59, noformēti atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem, nosūtot tos uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv.

Atbildīgais par sacensībām: Ilze Miķelsone, tālr. 67037247, 29240132, e-pasts: imikelsone9@riga.lv.

Attēls no iksd.lv mājas lapas

2025. gada jūlija pirmajā pusē Rīgu pieskandinās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Svētkos piedalīsies koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki, aktieri – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki no Latvijas un diasporas. Aizvadītajā 2023./2024. mācību gadā, gatavojoties Svētkiem, notikuši dažādi konkursi un repertuāra pārbaudes.

Aizvadītajā mācību gadā no marta līdz maijam 42 vietās Latvijā notika tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaude. Šajā gadā skatē piedalījās 794 kolektīvi – 789 no Latvijas, pieci no diasporas. Dejotāji gatavojas Svētku deju lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale stāsta:

“Mākslinieciskajai komandai bija ļoti nozīmīgi šajā gadā redzēt bērnu sniegumu, lai saprastu kā izvēlētais repertuārs ir iedzīvojies dejotāju vidū, kā arī, lai ieraudzītu un izvērtētu repertuāra sadalījumu atbilstoši izvēlētajām vecuma grupām. Neskatoties uz to, ka dalība skatēs šajā mācību gadā nebija obligāta, piedalījās liels dalībnieku skaits, pierādot to, ka ir daudz kolektīvu, kas var, spēj un grib apgūt Svētku repertuāru laicīgi. Mani kā žūrijas pārstāvi ļoti iepriecināja un saviļņoja tās skates, kurās piedalījās ne tikai dalībnieki un žūrija, bet arī skatītāji – vecāki, vecvecāki, skolas biedri un līdzjutēji. Deju skates nav tikai vērtēšana – tas ir atskaites punkts, kad arī vecākiem iespēja redzēt to, kas, ieguldot milzīgu darbu, paveikts visa gada garumā. Domāju, ka šī atgriezeniskā saite ar skatītājiem ir nozīmīga ne tikai pašiem dejotājiem, bet arī skolotājiem, kuru iesaiste un padarītais ir nenovērtējams.”

Koru koprepertuāra pārbaudes skates norisinājās 10 vietās Latvijā un tajās piedalījās 164 kori. Šajā gadā kori skatēs piedalījās pēc izvēles, kā arī tajās nepiedalījās zēnu kori. Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols uzsver:

“Pēc pārbaudes skatēm secinu, ka repertuārs ir apgūts un skan ļoti labi. Koristiem vēl priekšā repertuāra otrās daļas apguve, lai 2025. gadā Mežaparka estrādē Svētku Noslēguma koncerts izskanētu izcili. Priecē, ka skate nav tikai repertuāra pārbaude, bet kopīga muzicēšana, kad diriģents kopā ar bērniem un jauniešiem dzīvo mūzikā atbilstoši skaņdarba saturam, raksturam un noskaņai – to mēs redzējām visos novados. Novēlu ikvienam diriģentam iedvesmu un drosmi turpināt strādāt ar skolu koriem, kā arī ikvienu skolēnu aicinu pievienoties savas skolas korim, lai kopā tiekamies 2025. gada Svētkos!”.

Repertuāra pārbaudes skates aizvadījuši arī 38 pūtēju orķestri, kas cītīgi gatavojas pūtēju orķestru Svētku lielkoncertam “Tā radās skaņa”. Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākais eksperts Egils Šķetris atklāj:

“Skašu vērtēšanas komisija novērtēja kolektīvu gatavību svētkiem un repertuāra atbilstību grūtības pakāpēm, kā arī pārliecinājās par to, kā izvēlētie skaņdarbi iekļaujas koncerta mākslinieciskajā koncepcijā. Pūtēju orķestri repertuāru apguvuši ļoti labi, to pierādīja arī notikušie modelēšanas koncerti Gulbenē un Rīgā. Pūtēju orķestru lielkoncerta radošā grupa turpina darbu pie koncerta mākslinieciskās realizācijas, lai sākoties jaunajam mācību gadam, kolektīvi var sākt mērķtiecīgi gatavoties svētkiem.”

Līdzās koprepertuāra pārbaudēm aizvadīti konkursi arī citās nozarēs – Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkurss un izstāde “Saules ritmi”, Skolēnu skatuves runas konkurss, Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu konkurss „No baroka līdz rokam”, vokālās mūzikas konkurss “Balsis 2024”, tradicionālās dejošanas konkurss “Vedam danci 2024”, tradicionālās muzicēšanas konkurss “Klaberjakte 2024”, tradicionālās dziedāšanas konkurss “Dziesmu dziedu, kāda bija 2024”, “Anekdošu virpulis 2024”.

2023./2024. mācību gadā aizvadīti koncerti un festivāli, kuru repertuārā iekļauti gaidāmo Svētku elementi – VI Latvijas skolu jaunatnes teātru festivāls 2X2 IR PIECI, Akordeona mūzikas koncerta “Skan akordeons” repertuāra apguves koncerti, Pūtēju orķestru lielkoncerta modelēšanas koncerti Gulbenē un Rīgā, Mūsdienu deju koncerta “Kastaņa puslode” modelēšanas koncerts Ogrē, Tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”, Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu Nacionālais sarīkojums “Pulkā eimu, pulkā teku 2024”.

 

Foto: RD Flickr.com konta

Rīgas pašvaldības pārstāvji kopā ar sadarbības partneriem RĪGA STEAM ekosistēmas brokastīs atskatījās uz paveikto STEAM izglītības attīstībai 2024. gada 1. pusgadā un diskutēja par jauniem sadarbības projektiem turpmāk.

 

“Rīga ir un būs atvērta inovācijām, kas rodas radošajās nozarēs akadēmiskajā vidē – tehniskajās zinātnēs, inženierzinātnēs, digitālajā vidē un citās, bet stabili pamati tam rodas jau pamatizglītības un vidusskolas līmenī, tādēļ pastāvīgs dialogs un sadarbība starp pašvaldību un izglītības sektoru STEAM ekosistēmas ietvarā ir būtiska. Tie ir pamatu pamati, lai veidotu pilsētu jaudīgu, labklājīgu, modernu,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas pašvaldība STEAM ekosistēmas virsmērķis ir iedvesmot un attīstīt skolēnos prasmes un zināšanas, kas ir nepieciešamas darba tirgus prasībām nākotnē strauji augošās nozarēs, tostarp inženierzinātnēs, radošajās, digitālajās nozarēs, un dabaszinātnēs, sekmējot skolēnu kā indivīda, Rīgas un valsts izaugsmi kopumā.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji ieskicēja 2024. gada pirmajā pusē paveikto STEAM jomā un iepazīstināja sadarbības partnerus ar nākamajiem plāniem.

Pirmsskolas saņēmušas robotikas komplektus un jau aktīvi ar tiem darbojas. Veiksmīgi sākts sinerģijas pilotprojekts skolās un interešu izglītības iestādēs ar mērķi radīt skolēniem interesi un iespējas padziļināti apgūt STEAM jomas mācību priekšmetus, praktiski darbojoties dažādās STEAM darbnīcās, nostiprinot skolā gūtās zināšanas dinamiskā, aizraujošā un neierastā vidē, kādā no interešu izglītības sadarbības centriem. Ar marta mēnesi pilotprojektā iesaistījās četri Rīgas pašvaldības centri un septiņas skolas. Norisinājušās arī programmēšanas mācības meitenēm “PyGirls 2024”, kurās programmēšanu apguva 105 meitenes. Apzinoties sabiedrības un īpaši jaunās paaudzes savlaicīgu iesaisti klimata izaicinājumu apzināšanā un mērķu sasniegšanā, aizvadīta “Klimata diena skolotājiem”, kurā dalībnieki tika iepazīstināti ar pilsētas klimata mērķiem, projekta ideju “Klimata dienas” nākamajam mācību gadam, piedalījās dažādās izzinošās aktivitātēs un uzklausīja uzņēmumu pieredzi klimata iniciatīvās.

Tāpat 2024. gadā Rīgas pašvaldība plāno organizēt pasākumu skolēniem “Rīga Puzzle day”, kas 2023. gadā tika plaši apmeklēts. Plānotas klimata pārmaiņu dienas Rīgas skolēniem, kuru noslēgumā notiks klimata festivāls. Norisināsies arī Jauno STEM pedagogu skola, kuras mērķis ir sniegt jaunajiem STEM jomas skolotājiem sistemātisku, regulāru un daudzveidīgu atbalstu mācību gada garumā, kā arī virkne citu iniciatīvu, kuras stiprinās STEAM izglītības attīstību Rīgā.

Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka sadarbība starp organizācijām, sektora uzņēmumiem, akadēmisko sektoru un pašvaldību ir kritiski svarīga STEAM izglītības attīstībai Rīgā. Lai arī izaicinājumi ir lieli un rezultāti nebūs tūlītēji, dalībnieki uzsvēra, ka caur mērķētu un stratēģisku sadarbību, kāda jau norit gada garumā kopš darbojas Rīga STEAM ekosistēma, būs iespējams sasniegt ievērojamus uzlabojumus.

Tikšanās mērķis bija veicināt savstarpējo sadarbību starp organizācijām, pašvaldības institūcijām, uzņēmumiem un akadēmisko sektoru, kuru darbības mērķos ietilpst STEAM iniciatīvu īstenošana un atbalsts, lai veicinātu iesaistīto pušu dalīšanos ar pieredzi, zināšanu apmaiņu un atbalstu STEAM izglītībai Rīgas pašvaldībā.

STEAM ekosistēma ir dažādu organizāciju kopums, kas ar kopīgām sadarbības aktivitātēm veicina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, matemātikas un mākslas priekšmetu apguvi Rīgas izglītības iestādēs.

Foto – ŠEIT 

 

Attēls no riga.lv mājaslapas

Rīgas dome pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā, izskatot būvniecības ieceres un koku ciršanas iesniegumus, pašvaldība varēs noteikt vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību. Noteikumi atteicas uz vairāk nekā 50 gadus veciem objektiem, kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Rīgas pašvaldības teritorijā ir virkne kultūrvēsturiski vērtīgu objektu un teritoriju, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet vienlaikus to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Jaunie saistošie noteikumi “Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem” izstrādāti ar mērķi savlaicīgi apzināt un saglabāt šādas kultūrvēsturiski vērtīgas būves un apstādījumus vēl pirms tiek uzsākts būvniecības process un saglabājamās vērtības tiek neatgriezeniski bojātas.

“Līdz 2023. gadam, kad sākta jaunā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) piemērošana, pašvaldībai nebija juridisku instrumentu, kā pasargāt privātīpašumos esošās vēsturiskās ēkas un apstādījumus, kam nav aizsardzības statuss, no būtiskas pārbūves vai nojaukšanas, tādēļ, diemžēl, daļa vēsturisku objektu laika gaitā ir zaudēta vai tika pakļauta iznīcināšanai. Jaunie saistošie noteikumi dos pašvaldībai tiesības noteikt privātīpašumu kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību, radot skaidrus priekšnosacījumus nekustamā īpašuma attīstībai. Tā saglabāsim kultūras mantojumu un pagātnes liecības nākamajām paaudzēm.”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Noteikumi attiecas uz vairāk nekā 50 gadus vecām būvēm, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas. Savukārt par vēsturiskiem apstādījumiem tiek uzskatīti vismaz 50 gadus seni mežaparki, parki, dārzi, kapsētu apstādījumi, alejas un citi ainavu arhitektūras un dārzu mākslas objekti, kuri neatrodas kultūras pieminekļu teritorijā un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot.

Tas nozīmē, ka, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koku ciršanas atļaujas saņemšanai, kas skar vēsturisku būvi, kam nav kultūras mantojuma statuss, kādu atsevišķu tās elementu vai vēsturisku apstādījumu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments noteiks šī objekta kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību.

Vērtēšanu pašvaldība veiks, saņemot īpašnieka iesniegumu, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koka ciršanas atļaujas saņemšanai, kā arī nākotnē pašvaldība veiks plānveidīgu vēsturisko objektu novērtēšanu. Lai izvairītos no situācijām, ka pēc objekta kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas jāpārstrādā plānotā būvniecības iecere, pašvaldība aicina īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus objektu kultūrvēsturisko vērtību noteikt pēc iespējas agrākā projekta stadijā.

Nosakot kultūrvēsturiskās vērtības līmeni, pašvaldība izdos administratīvo aktu, kurā būs iekļauts pamatojums, objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis un to veidojošie elementi, objekta saglabājamās vērtības (ja tādas ir), vispārīgās prasības rīcībai ar objektu, būvniecības ieceres iesniegšanas gadījumā – konkrētas prasības ieceres realizēšanai un būvniecības procesā pieļaujamo rīcību.

Kultūrvēsturiskās vērtības vērtību būvei vai apstādījumiem varēs pārvērtēt pēc pieciem gadiem vai ātrāk, ja būs būtiski mainījušies faktiskie apstākļi.

Plānots, ka nākotnē pašvaldības noteiktie objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņi tiks publicēti pašvaldības ģeoportālā “GEO RĪGA”, lai ikvienam pirms īpašuma iegādes vai būvniecības plānošanas jau būtu pieejama informācija par objektu kultūrvēsturisko vērtību.


Tiesības vērtēt privātīpašumos esošo vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību objektiem, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, pašvaldība ieguva tikai pēc Rīgas TIAN apstiprināšanas 2021. gada 15. decembrī, kuri vienlaikus uzdeva pašvaldībai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus. Pamatojoties uz TIAN noteikto pārejas regulējumu, saistošo noteikumu izstrādes laikā pašvaldība jau sāka vērtēt objektu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības līmeni, taču tagad kārtība noteikta saistošajos noteikumos.

 

Rīga pošas svētkiem un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu aicina rīdziniekus un pilsētas viesus jau no 18. jūnija gatavoties gada īsākajai naktij! Dažādos Rīgas apkaimju parkos, laukumos un kultūrtelpās ikvienu svētku svinētāju sagaidīs īpaša svētku gaisotne ar dziesmām, dančiem, koncertiem, izrādēm un tradīcijām.

Otrdien, 18. jūnijā

Uzvaras parkā, no plkst. 17.30 līdz plkst. 20.00 Rīgas folkloras kopas aicinās uz ielīgošanas pasākumu “Jāņa sēta”. Visus apmeklētājus sagaidīs Jāņa sētas saimnieks – atraktīvais pasākuma vadītājs un folklorists Ēriks Zeps. Pasākumā būs iespēja apgūt Jāņu dziesmas un līgotnes kopā ar folkloras kopu “Laiva” un ugunskura kraušanas dažādību ierādīs folkloras un seno cīņu kopu “Vilkači”. Jāņu rotaļās ikvienu aicinās folkloras kopa “Grodi”, bet par Jāņuzāļu nozīmi stāstīs folkloras kopa “Budēļi”, kuri piedāvās arī pārbaudīt zināšanas Jāņuzāļu atpazīšanā. Savukārt, folkloras kopa “Savieši” mācīs vīt krāšņus vainagus.

Pasākuma teritorijā darbosies arī radošās darbnīcas bērniem, kurās būs iespēja izgatavot rokassprādzi un kaklarotu no koka pērlītēm, ar ko gaidāmajos svētkos varētu rotāties, kā arī no dabas materiāliem izgatavot grāmatzīmi vai krāsainu vāzīti, lai svētku galdu varētu pušķot ar skaistiem ziediem. Skatuves zonā notiks folkloras kopu uzstāšanās un vakara noslēgumā danči kopā ar Rīgas Danču klubu.

Trešdien, 19. jūnijā

No plkst. 19.00 līdz plkst. 21.30 Doma laukumā notiks visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”. Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītāji varēs sajust gada garākas dienas mistēriju un maģiju, kas apvij Saulstāvju laiku. Koncertu vadīs bērnu tautas deju ansambļa “Dzintariņš” absolvente – aktrise Zane Burnicka. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Aktīva svētku ielīgošana norisināsies arī kultūrtelpās “Stropi”. 19.jūnijā jautra ielīgošana no plkst. 18.00 līdz plkst. 20.00 gaidāma Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā – tur jautrus Līgo dančus vedīs duo Zemgus un Laura, bet pēcāk uzstāsies radošā apvienība–aktieru ansamblis “Ilga”.

Tikmēr kultūrtelpā “Strops” Pļavnieku Zaļajā birzī 19. jūnijā no plkst. 18.00 līdz plkst. 21.00 apmeklētāji aicināti uz Ielīgošanas vakaru kopā ar dziesminieci Melisu Deboru Kaškuru, folkloras kopu “Kokle” un Katrīnu Dimantu. Ikviens caur dziesmām un tradīcijām, ejot dejās un rotaļās, aicināts atzīmēt vasaras saulgriežu un Līgo svētku tuvošanos. Pasākumu vadīs Artūrs Mednis.

Savukārt 20. jūnijā

No plkst. 17.00 līdz plkst. 20.30 kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā notiks pasākums “Maģiskais Jāņu gaidīšanas laiks.” Šogad ielīgošanas pasākumā par galveno tēmu izvēlēta Jāņu laika maģija, kas nozīmē dažādus rituālus – gan veselības uzturēšanai, gan nākotnes izzināšanai. Ar tautas veselības uzturēšanas zinībām dalīsies pieredzējusi zāļu sieva Līga Reitere, kopā ar folkloristi Baibu Ērgli mācot pīt vainagus un dejot maģisko vainagu deju. Bērniem rotaļas un dejas mācīs “Teikas muzikanti”.

Vakara izskaņā uz kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka Lielās brīvdabas skatuves kāps grupa “Ducele”, iešūpojot visus klātesošos svētku noskaņās. Pasākumu vadīs folkloriste Katrīna Feldmane.

20. jūnijā plkst. 19.00 uz ielīgošanas pasākumu “Skroderdienas būs” pie kultūras centra “Imanta” aicināti tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Latviskā kultūrtelpa un saulgriežu gaidīšanas laiks nav iedomājami bez leģendārās Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos”. Luga dzīvojusi līdzi laikmeta lokiem jau vairāk nekā 120 gadus un nav zaudējusi savu vēstījumu. Pasākuma pirmajā daļā apmeklētājus priecēs Pārdaugavas kultūras apvienības tautas deju kolektīvi “Dejotprieks”, “Imanta”, “Imantieši” un “Latve”. Otrajā daļā dejas uzvedums ar tautas deju ansambli “Lielupe”, aktieriem un mūziķiem. Pindacīšas, Bebenes un Tomuļu mātes stāstu palīdzēs izstāstīt ap 150 vairāku paaudžu dejotāji.

Tikmēr 20. jūnijā plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops” Bolderājā, Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā Gaigalas ielā 3 notiks ielīgošana kopā ar postfolkloras grupu “Rikši”. Vakara iesākumā būs iespēja radošajās darbnīcās izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai iegūt hennas tetovējumu ar paša izvēlētu rakstu zīmi. Vakara turpinājumā varēs baudīt enerģētiskās postfolkloras grupas “Rikši” koncertu ar vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Savukārt orķestris “Rīga” 20. jūnijā priecēs Rīgas iedzīvotājus un viesus ar dzīvespriecīgu un pozitīvām emocijām piepildītu mūzikas programmu Vecrīgā. Šogad dažādas populāras un klausītājiem iemīļotas skanēs dārziņā pie Mazās ģildes (plkst. 11.00 un 13.00) un Rātslaukumā – iepretim Rīgas domei (plkst. 12.00).

Jāņu ielīgošana 20. jūnijā notiks arī Ķengaragā, kur plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops”, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Prūšu ielā 13B, ielīgošanas pasākumā piedalīsies Siguldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa “Putni”.
Lieli un mazi līgotāji kopā ar pasākuma apmeklētājiem varēs doties ielīgošanas svētku rotaļās, dziedāt Jāņu dziesmas, dejot dančus un spēlēt spēles.

Kormūzikas cienītājiem 20. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 koncertzālē “Ave Sol”, izskanēs vasaras saulgriežu koncerts “Tev paredzēta saule. Vasarīga”. Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, diriģents Jurģis Cābulis, Agnese Egliņa (klavieres), Ieva Nīmane (pūšaminstrumenti).
Koncertprogrammā tiks atskaņotas līgotnes un Jāņu nakts mistērijas, kas mūzikā atainos ne tikai latviešu vasaras saulgriežu svinības, bet arī citu Ziemeļeiropas zemju tradīcijas.

Lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varētu godam sagatavoties gada īsākajai – Jāņu naktij – arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21. jūnijā noritēs tradicionālais Zāļu tirgus.

Jau no plkst. 9.00 rītā, Zāļu tirgū, kā ierasts, acis priecēs skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagi un ziedu vītnes, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes – gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus. Visas dienas garumā tirgotājus un pircējus priecēs lustīga līgošana dziesmu un deju pavadībā.

Savukārt 21 .jūnijā plkst. 18.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā notiks ielīgošanas pasākums “Es noviju vainadziņu”. Pasākuma norises laikā apmeklētāji kopā ar “Mazās ģildes” amatiermākslas kolektīviem – sieviešu kori “Ausma”, jaukto kori “Mūza”, vīru kori “Frachori” un koklētāju ansambli “Kokļu klubs” varēs klausīties un dziedāt līdzi Līgo dziesmas, kā arī uzzināt par saulgriežu tradīcijām un rituāliem. Ielīgošanas pasākumu vadīs Salvis Sprūžs.

Tikmēr plkst. 20.00 visi būs laipni aicināti apmeklēt etno disko nakti “Saulgriezis” autostāvlaukumā pie Mazās Jaunielas 5. Pasākumā pieci profesionāli diskžokeji spēlēs etno un tautas mūzikas ritmus, vakara gaitā vainagu vīšanas darbnīcā varēs apgūt gan tradicionālu, gan netradicionālu Jāņu zāļu vainagu vīšanas prasmi.

Kultūrtelpa “Strops” Ziepniekkalnā, Ēbelmuižas parkā, 21. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 21.00 aicinās uz ielīgošanu kopā ar grupu “Jōra”. Vakara iesākumā būs iespēja rotāties un uzpīt sev oriģinālu svētku vainagu, tā turpinājumā – baudīt pasaules mūzikas grupas “Jōra” koncertu “Dancoj’ visu Jāņu nakti” ar folklorā un vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Bet jau nākamajā dienā – 22. jūnijā plkst. 11.00 kultūrtelpā “Strops”, Ēbelmuižas parkā notiks ielīgošanas pasākums ģimenēm ar bērniem. Pasākums ļaus interaktīvā veidā iepazīt tautas paražas un tradīcijas, izzināt latvju rakstu zīmes, kā arī baudīt svētku noskaņu, klausoties latviešu tradicionālo mūziku. Radošajās darbnīcās būs iespēja izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai piedalīties akmeņu apgleznošanā. Savukārt, dejas un rotaļas varēs mācīties un baudīt “Rīgas Danču kluba” vadībā ar speciāli vasaras saulgriežu tematikai atlasītu programmu.

🟩 Plašāku informāciju par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga”  un “Rīgā notiek”

 

Biedrība “Lab Futura” uzsāk projekta “Mana Rīga” īstenošanu. Projektā līdz gada beigām norisināsies izglītojoši-radošas aktivitātes un atbalsta grupas nodarbības Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī sporta aktivitātes Ukrainas iedzīvotāju bērniem.

Tiks organizētas divas psiholoģiskā atbalsta grupas, kuras vadīs ukraiņu valodā runājošs, darbam atbilstošu kvalifikāciju ieguvis psihologs. Grupu terapija mazinās psiholoģisko spriedzi, kas saistīta ar smago situāciju Ukrainā un pārcelšanos uz Latviju, un sniegs atbalstu integrācijas procesa veiksmīgai norisei. Pirmais cikls sāksies šī gada 27. jūnijā un noslēgsies 5. augustā (kopā 12 nodarbības). Nodarbības notiks pirmdienu un ceturtdienu vakaros plkst. 18:00-20:00 Rīgas centrā. Nodarbībās tiks piedāvāta kafija, tēja un uzkodas.

✅ Vairāk informācija un pieteikšanās anketa – ŠEIT

Sešas izglītojoši-radošas aktivitātes sniegs iespēju iepazīt Latvijas mākslu, kultūru, tradīcijas un dabu, vienlaicīgi veicinot starpkultūru dialogu un mijiedarbību ar vietējo sabiedrību. Visu vasaru norisināsies arī sporta nodarbības Latvijā dzīvojošiem ukraiņu bērniem un jauniešiem. Nodarbības notiks Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem šī gada 26. jūnijā, 3., 10., 17., 24. un 31. jūlijā un 7. un 14. augustā plkst. 15:00-17:00.

Projektu “Mana Rīga”, Nr. RAIC-24-109-li, īsteno biedrība “Lab Futura”. Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Informācija: Gunita Ģēģere, officelabfutura@gmail.com, 26367166.