Rīgas pašvaldība aicina pieteikties Zelta kāzu jubilārus

Rīgas dome aicina pieteikties apsveikuma saņemšanai tās rīdzinieku ģimenes, kuras šogad svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1975. gadā.

Pieteikumus Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pieņems pa tālruni +37167181261 darba dienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00 līdz 31.jūlijam.

Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003.gadā. Svinīgā sveikšana notiek augustā pilsētas svētku laikā.

Rīgas pašvaldības policija dziesmu un deju svētku laikā pastiprināti uzrauga satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību

Līdz 13. jūlijam Rīgā norisinās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot vairāk nekā 25 000 bērnu un jauniešu no visas Latvijas. Lai gādātu par drošu un patīkamu svētku norisi, Rīgas pašvaldības policija pastiprināti uzrauga satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību. Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un sniegt palīdzību bērniem, kas nokļuvuši kādā nepatīkamā situācijā.

Rīgas pašvaldība aicina autovadītājus svētku laikā būt īpaši uzmanīgiem, iecietīgiem un stingri ievērot Ceļu satiksmes noteikumus, lai nodrošinātu drošu vidi visiem, jo īpaši jaunajiem svētku dalībniekiem.

Tāpat pašvaldība aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem – ja gadās pamanīt apmaldījušos bērnu vai citu situāciju, kurā nepieciešama palīdzība, lūdzam nekavējoties ziņot policijai vai svētku organizatoriem.

Sākoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesti jauni satiksmes ierobežojumi, slēdzot vai manot esošo satiksmes organizāciju konkrētos ielu posmos. Tāpat daudzviet pilsētā ieviesti papildu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi.

Ņemot vērā ierobežojumu apjomu, pašvaldība ir izveidojusi digitālu karti, kurā atspoguļotas satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā svētku norises laikā. Informācija kartē tiek papildināta, atbilstoši svētku norisei. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem un izmaiņām, kā arī mikromobilitātes rīku ierobežojumiem.

 Satiksmes ierobežojumu karte.

Rīgas pašvaldība aicina svētku dalībniekus un viesus svētku norises laikā iespēju robežās vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Rīga īpaši atbalsta pārvietošanos ar kājām, braukšanu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, jo šie pārvietošanās veidi ir dabai un cilvēka veselībai draudzīgi, kā arī veicina pilsētas iepazīšanu.

 

Aptauja: gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētu stāvvietu maksu Vecrīgā

Gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētas maksas ieviešanu autostāvvietām Vecrīgā, savukārt 2/3 pilsētnieku neatbalsta stāvvietu maksas zonu paplašināšanu Rīgā, liecina pašvaldības pasūtītā SKDS aptauja par iespējamiem stāvvietu politikas uzlabojumiem galvaspilsētā.

42% aptaujāto respondentu iestājas par to, lai Rīgā nedeklarētām personām maksa par autostāvvietas izmantošanu Vecrīgā būtu augstāka nekā galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem. Patlaban esošie noteikumi neparedz šādu dalījumu. Vecpilsētā ir noteikta “R” zonas stāvvieta ar augstāko stundu tarifu Rīgā.

Aptauja arī liecina, ka lielākā daļa respondentu (66%) neatbalsta vispārēju pašvaldības maksas stāvvietu ieviešanu ielu malās ārpus Rīgas centra – apkaimēs, kur šobrīd automašīnas var novietot bez maksas. Savukārt atbalstu šādam risinājumam biežāk pauž jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, īpaši situācijās, kad maksas stāvvietas veidotu pie sabiedriski nozīmīgām vietām vai augstas satiksmes intensitātes zonās. To uzskata par veidu, kā atvieglot satiksmes plūsmu un mazināt ielu noslogojumu.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka pašvaldības ielu malās novietotajiem transportlīdzekļiem maksa par stāvvietu tiek piemērota darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. Stāvvietu izmantošana bez maksas ir atļauta svētdienās, valsts noteiktajās svētku dienās un Rīgas pilsētas svētku laikā.

Aptaujā piedalījās 800 Rīgā deklarēti iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 75 gadiem. Atlases parametriem tika izvirzīti sekojošie kritēriji: dzīvesvietas piederība administratīvajam dalījumam, dzimums, tautība, vecums, statuss, izglītība, pilsonība.

Ar sabiedriskās domas pētījumiem iespējams iepazīties – ŠEIT.

 

Rīga iesaistās Eiropas projektā, lai sekmīgāk risinātu bezpajumtniecības problēmu

Rīga piedalīsies starptautiskā projektā bezpajumtnieku apzināšanai, lai efektīvāk palīdzētu cilvēkiem bez mājokļa. Oktobrī vienu nakti notiks skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes — kur viņi uzturas, kāpēc nonākuši šādā situācijā un kā vislabāk viņiem palīdzēt.

Pašvaldības Labklājības departaments uzsācis dalību Eiropas projektā “European Homelessness Counts”, kura mērķis ir pēc vienotas metodoloģijas veikt bezpajumtnieku skaitīšanu, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, iemeslus, kāpēc viņi palikuši bez pajumtes, un kā palīdzēt.

Šī iniciatīva aptver 35 pilsētas Eiropā un plānots, ka skaitīšana vienlaikus notiks vienu nakti šī gada oktobrī. Tajā iesaistīsies Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, kā arī Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Rīga tiks sadalīta zonās, kuras apsekos brīvprātīgie kopā ar speciālistiem, lai anketētu bezpajumtniekus.

Skaitīšanas uzdevums nav vien statistikas vākšana, bet arī padziļināta izpratne par bezpajumtniecības būtību. Rīgas pašvaldības dalība šajā projektā sniegtu iespēju pēc vienotas metodoloģijas principiem uzskaitīt bezpajumtniekus, kuri saņem sociālos pakalpojumus institūcijās, kā arī uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Vienlaikus jāuzsver, ka precīzi dati ir nepieciešami, lai varētu spriest par bezpajumtniecības tendenci kopumā un lemtu par bezpajumtniekiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu attīstīšanu un organizēšanu.

Eiropā līdz šim nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei, tomēr ziemeļvalstīs, piemēram, Somijā, šāda skaitīšana notiek ik pēc diviem gadiem, iekļaujot arī personas, kas īslaicīgi mitinās pie draugiem vai radiem. Tas ļauj konstatēt, kur bezpajumtnieki dzīvo – ārā, dārza būdiņās, kāpņu telpās, patversmēs vai pie paziņām –, sniedzot plašāku priekšstatu par viņu situāciju. Ir svarīgi saprast, ka bezpajumtnieks ne vienmēr ir asociāls; cilvēks var zaudēt mājokli dažādu iemeslu dēļ un īslaicīgi mitināties hosteļos, pie draugiem vai radiniekiem.

Rīgas domes Labklājības departaments regulāri vāc un analizē datus par bezpajumtniecību Latvijas galvaspilsētā. 2024. gadā ziemas mēnešos patversmēs un naktspatversmēs bija pieejamas 617 vietas, kuras vidēji dienā izmantoja 565 personas. Tendence rāda, ka klientu skaits samazinās, taču problēmas ir daudz plašākas.

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ilgstoši paliek patversmēs, ir ilgstoša alkohola atkarība un veselības problēmas, kā arī zems pašvērtējums un motivācijas trūkums uzlabot savu dzīves situāciju. Alkohola atkarība pastiprina sociālo atstumtību – cilvēks pasliktina savu garīgo un fizisko veselību, zaudē darba spējas un sociālās prasmes, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Savukārt mājokļa problēmu risināšanu sarežģī arī tas, ka bezpajumtniekus ir grūti iesaistīt darba tirgū. Bez pastāvīgiem ienākumiem nav iespējams veikt pirmo iemaksu par īri, kā arī regulāri segt dzīvesvietas izdevumus. Daudzi pierod pie patversmes nodrošinātajām ērtībām un nevēlas aktīvi risināt dzīvesvietas jautājumu.

Dati liecina, ka Rīgā bezpajumtniecība visbiežāk skar cilvēkus vecumā no 51 līdz 61 gadiem – šajā grupā ietilpst 29 % patversmju klientu. 24 % cilvēku ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, bet 17 % ir vecumā gan no 31 līdz 40 gadiem, gan no 62 līdz 70 gadiem. Tikai 5 % personu ir vecumā virs 71 gada. Salīdzinot ar 2023./2024. gada datiem, skaits vecuma grupā no 51 līdz 61 gadiem pieaudzis par 2 %, grupā no 41 līdz 50 gadiem – par 1 %, bet no 62 līdz 70 gadiem samazinājies par 1 %. Vecuma grupās no 18 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 40 gadiem būtisku izmaiņu nav.

Skaitīšana sniegs datus par bezpajumtnieku pilsonību, ienākumu avotiem un sociālajiem apstākļiem, ģimenes statusu, cik ilgi ir bez pastāvīgas dzīvesvietas. Tiks mēģināts noskaidrot, kuriem cilvēkiem draud izlikšana no mājokļa un kā viņiem savlaicīgi palīdzēt. Lai arī iespējams, ka šoreiz neizdosies pilnībā apzināt personas, kas mitinās pie radiem vai draugiem, rezultāti būs nozīmīgs solis pretim izpratnei par bezpajumtniecības raksturu un apmēru Rīgā.

Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus. Piemēram, Rīgā joprojām pastāv liela rinda uz sociālajiem dzīvokļiem, un šī jautājuma risināšana uzlabotu daudzu cilvēku dzīves kvalitāti.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

 

Līdzdalības budžeta konkursa otrajā kārtā virzītas 37 rīdzinieku idejas; ieceres apskatāmas portālā georiga.eu

,

Rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs, no kuriem konkursa komisija tālākai vērtēšanai virzīja 37 ieceres. Par projektiem iedzīvotāji varēs balsot novembrī vietnē geolatvija.lv, bet līdz tam ar iecerēm var iepazīties Rīgas pašvaldības portālā georiga.eu.

Tagad otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa novembra garumā.

Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Centra un Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus no katra apkaimju punkta – no Centra četri projekti, no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Sarkandaugavas un pa vienam pieteikumam no Brasas, Grīziņkalna, Mežaparka, Bukultiem, Juglas un Purvciema.

Lielākais pieteikumu skaits līdz šim saņemts 2023. gadā – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs. Savukārt pērn iesniegti 30 ideju projekti 22 apkaimēs.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 33 projekts ir īstenots pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu vasaras brīvlaika nometnēm

Ukrainas un Latvijas bērni un jaunieši, kas ir deklarēti Rīgā vai apmeklē kādu no Rīgas izglītības iestādēm, ir aicināti izvēlēties kādu no bezmaksas atvērtajām nometnēm vasaras (jūlijs, augusts) brīvlaikā, kuras ar valsts budžeta finansējumu rīko nevalstiskās organizācijas un komersanti.

Nometņu mērķis ir nodrošināt atbalstu Ukrainas bērnu un jauniešu socializācijai un psihoemocionālajai labbūtībai, kā arī latviešu valodas praktizēšanai un prasmju pilnveidei, komunicējot un sadarbojoties gan savā starpā, gan ar Latvijas bērniem un jauniešiem daudzveidīgās radošajās norisēs un izglītojošās aktivitātēs kultūrizglītībā, vides izglītībā, tehniskajā jaunradē, sportā, veselīga dzīvesveida un drošības jautājumos.

Nometnēs vienādā skaitā tiks iesaistīti Ukrainas bērni un jaunieši un Latvijas valstspiederīgie, kas uz nometnes sākuma brīdi mācās 1. – 12. klasē (7 – 18 gadi).

Pieteikties nometnēm varēs, sākot no 2. jūlija plkst. 10.00.

Aktuālo nometņu saraksts, rīkotāju kontaktinformācija, norises vietas, plānotā programma, kā arī norādes par pieteikšanās kārtību ir publicētas – ŠEIT.

Finansējums nometņu organizēšanai nodrošināts, Rīgas pašvaldībai sadarbojoties ar Valsts izglītības attīstības aģentūru programmas “Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometņu organizēšanas pakalpojumi” ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 16.aprīļa rīkojumu Nr.212.

Nometnes Ukrainas un Latvijas bērniem un jauniešiem 2025.gada vasaras brīvlaikā
Табори для українських та латвійських дітей та молоді під час літніх канікул 2025 року

Minētā finansējuma ietvaros bezmaksas nometnes plānots nodrošināt arī izglītojamo rudens brīvlaikā.

Informācija par iespēju pieteikties tām tiks publicēta septembrī.

 

Tuvojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus

Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs jaunus satiksmes ierobežojumus, slēdzot vai mainot esošo satiksmes organizāciju konkrētos ielu posmos. Tāpat daudzviet pilsētā ieviesīs papildu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumus. Nepieciešamības gadījumā atstātos transportlīdzekļus pārvietos uz citu stāvēšanai atļautu vietu.

Ņemot vērā ierobežojumu apjomu, pašvaldība ir izveidojusi digitālu karti, kurā atspoguļotas satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā svētku norises laikā. Informācija kartē tiek papildināta, atbilstoši svētku norisei. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem un izmaiņām, kā arī mikromobilitātes rīku ierobežojumiem.

  Satiksmes ierobežojumu karte

 

  • No ceturtdienas, 3. jūlija, plkst. 8.00 līdz piektdienas, 4. jūlija, plkst. 24.00 Arhitektu ielā slēgs transportlīdzekļu satiksmi. Tāpat no 3. jūlija plkst. 7.00 līdz otrdienas, 8. jūlija, plkst. 23.00 satiksmi slēgs Grostonas ielas posmā no Mālpils ielas līdz Jāņa Dikmaņa ielai.
  • No sestdienas, 5. jūlija, plkst. 6.00 līdz ceturtdienas, 10. jūlija, plkst. 21.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Zunda krastmalas posmā no Paula Valdena ielas līdz ielas galam.
  • No pirmdienas, 7. jūlija, plkst. 12.00 līdz sestdienas, 12. jūlija, plkst. 18.00 Mūrnieku ielas posmā no Lienes ielas līdz Matīsa ielai, Pļavas ielas posmā no Lienes ielas līdz Matīsa ielai un Narvas ielas posmā no Valmieras ielas līdz Pērnavas ielai organizēs vienvirziena satiksmi. Savukārt līdz 12. jūlija plkst. 18.00 no Narvas ielas aizliegs nogriezties pa kreisi uz Pērnavas ielu.
  • No otrdienas, 8. jūlija, plkst. 20.00 līdz ceturtdienas, 10. jūlija, plkst. 23.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ropažu ielas posmā no Gustava Zemgala Gatves līdz ēkai Ropažu ielā 6. Tāpat no 8. jūlija plkst. 12.00 līdz pirmdienas, 14. jūlija, plkst. 6.00 Siguldas prospekta posmā no Meža prospekta līdz Kokneses prospektam organizēs vienvirziena satiksmi, kā arī no Siguldas prospekta aizliegs nogriezties pa kreisi uz Meža prospektu.

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi

  • No trešdienas, 2. jūlija, plkst. 18.00 līdz piektdienas, 4. jūlija, plkst. 20.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, un Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Arhitektu ielas līdz Inženieru ielai. Savukārt līdz 5. jūlija, plkst. 23.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Jāņa Dikmaņa ielas labajā pusē, posmā no Grostonas ielas līdz Vesetas ielai, bet līdz 14. jūlija plkst. 21.00 – Arhitektu ielas posmā no Raiņa bulvāra līdz Merķeļa ielai.
  • No ceturtdienas, 3. jūlija, plkst. 6.00 līdz sestdienas, 12. jūlija, plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Smilšu ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Tāpat no 3. jūlija plkst. 7.00 līdz 5. jūlija plkst. 23.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Jāņa Dikmaņa ielas labajā pusē, posmā no iebrauktuves stāvlaukumā pie ēkas Skanstes ielā 21 līdz Grostonas ielai.
  • No 3. jūlija plkst. 18.00 līdz 4. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Krišjāņa Barona ielas abās pusēs, posmā no Raiņa bulvāra līdz Radio ielai, bet līdz 12. jūlija plkst. 24.00 – Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posma no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai. Savukārt līdz 13. jūlija plkst. 16.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Inženieru ielas līdz Brīvības bulvārim.
  • No piektdienas, 4. jūlija, plkst. 9.00 līdz svētdienas, 6. jūlija, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Pils ielas posmā no Miesnieku ielas līdz Doma laukumam, bet līdz 7. jūlija plkst. 24.00 – Herdera laukumā, pie ēkām Herdera laukumā 4 un Palasta ielā 2.
  • No 4. jūlija plkst. 16.00 līdz 10. jūlija plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Zunda krastmalas posmā no Paula Valdena ielas līdz ielas galam. Tāpat no 4. jūlija plkst. 20.00 līdz 14. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, un Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Arhitektu ielas līdz Inženieru ielai. Savukārt līdz 10. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs stāvlaukumos pie VEF kultūras pils.
  • No 4. jūlija plkst. 18.00 līdz 13. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Tērbatas ielas labajā pusē, posmā no ēkas Tērbatas ielā 2C līdz Valsts kancelejas stāvvietām.
  • No sestdienas, 5. jūlija, plkst. 6.00 līdz svētdienas, 6. jūlija, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Eksporta ielas abās pusēs, posmā no Hanzas ielas līdz Pētersalas ielai. No 5. jūlija plkst. 9.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Doma laukumā un Mazā Pils ielas posmā no Mazās Miesnieku ielas līdz Pils laukumam.
  • No 5. jūlija plkst. 16.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Hanzas ielas abās pusēs, posmā no Vesetas līdz Skanstes ielai. Savukārt no plkst. 18.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 – Herdera laukumā, pie ēkām Bīskapa gātē 2 un Doma laukumā 1 un 1A.
  • No svētdienas, 6. jūlija, plkst. 8.00 līdz ceturtdienai, 10. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Alfrēda Kalniņa ielas abās pusēs, posma no ēkas A. Kalniņa ielā 6 ( ieskaitot) līdz Krišjāņa Barona ielai. Tāpat no 6. jūlija plkst. 18.00 līdz 11. jūlija plkst. 22.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Šarlotes ielas abās pusēs, posmā no Aristīda Briāna ielas līdz Brīvības ielai, savukārt līdz 12. jūlija plkst. 6.00 – Bruņinieku ielas posmā no Brīvības ielas līdz Baznīcas ielai.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” minētajās vietās norādītajā laikā slēgs visas savā pārvaldījumā esošās autostāvvietas.

Gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgas pašvaldība jau savlaicīgi aicina svētku dalībniekus un viesus svētku norises laikā pēc iespējas plašāk izmantot sabiedrisko transportu. Rīga īpaši atbalsta pārvietošanos ar kājām, braukšanu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, jo šie pārvietošanās veidi ir dabai un cilvēka veselībai draudzīgi, kā arī veicina pilsētas iepazīšanu.

 

Šovasar pirmo reizi norisinās Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs

Šovasar Pārdaugavas apkaimē norisinās pirmais Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs ar tēmu “Pārnesumi”, kura izvēlētais mākslas veids ir fotogrāfija.

Plenērā piedalās fotomākslinieki no Baltijas un Somijas, kuri, iemūžinot Pārdaugavas ainavas, dokumentē konkrētas vietas, cilvēkus un noskaņas. Plenēra rezultātā darbi jau drukātā formā atgriezīsies Pārdaugavas pilsētvidē, piedāvājot skatītājiem iespēju ieraudzīt šo apkaimi neierastā, vai arī ļoti personiskā un atpazīstamā skatījumā. Tāpēc projekta tēmai izvēlēts nosaukums “Pārnesumi” — atsauce uz vizuāliem un emocionāliem vēstījumiem, kas pārvietojas starp autoru un skatītāju.

Pilsētvidē eksponētie mākslas darbi būs kā nelielas laikmetīgās kultūras saliņas jeb logi uz plašāku laikmetīgās mākslas pasauli.

Plenēram uzaicināti fotogrāfi ar atšķirīgām vizuālajām pieejām un mākslinieciskajiem rokrakstiem, lai Pārdaugavas atainojums būtu daudzslāņains gan tematiski, gan emocionāli.

Mākslinieku Henrika Dunkera (Somija) un Tadas Kazakeviča (Lietuva) pieejas ir dokumentālas. Dunkeru vairāk interesē priekšmetiskās vides estētiskais un kompozicionālais tvērums, savukārt Kazakevičs koncentrējas uz konkrētu tēmu izpēti un cilvēkstāstu dokumentēšanu.

Arī Vikas Ekstas (Latvija) uzmanības centrā ir cilvēks — bieži pašportrets —, jo māksliniece savas izvēlētās tēmas risina caur personisko pieredzi.

Krista Mölder (Igaunija) savukārt fokusējas uz universalizētu telpas un skatītāja pieredzi, pētot dabas un arhitektūras formu savstarpējo attiecību.

Alnis Stakle (Latvija) fotogrāfijai pieiet konceptuāli un pētnieciski, strādājot ar vēsturisku, sociālpolitiski un emocionāli piesātinātu tematiku.

Plenēra ietvaros autori Rīgā viesosies jūnija un jūlija laikā, tam sekos fotomateriāla atlase un apstrāde, bet plenēra noslēgumā, rudenī, tiks izdots plenēra katalogs ar projekta laikā tapušajām fotogrāfijām un mākslinieku stāstiem par Pārdaugavā sajusto.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienības
Projektu vadītāja
e-pasts: Ieva.naglina@riga.lv
Tālrunis: +371 67181940

 

Rīgā darbu sāk vienotais informatīvais tālrunis 80001201

Rīgas pašvaldība no 1. jūlija centralizējusi saziņas sistēmu galvaspilsētā, sniedzot iespēju pa vienoto bezmaksas informatīvo tālruni 80001201 sazvanīt dažādas pašvaldības iestādes gan ikdienas jautājumos, gan ārkārtas situācijās.

“Rīgai kā galvaspilsētai ir ļoti daudz funkciju un pašvaldībai ikdienā jāspēj atbildēt uz simtiem iedzīvotāju zvanu par visdažādākajiem jautājumiem. Līdz šim darbojās daudzi un dažādi telefona numuri, kas ikdienā radīja daudz neērtību iedzīvotājiem. Tagad esam veikuši būtiskus uzlabojumus, sniedzot iespējas visus jautājumus noskaidrot pa vienu tālruņa numuru – viena zvana attālumā, kas ir īpaši svarīgi krīzes un stresa situācijās. Numura izvēle nav nejauša – skaitlis 1201 ir Rīgas dzimšanas gads, ko viegli var iegaumēt pat bērni, un ceru, ka drīz tiksim arī pie šī īsā numura,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange

Vienotais tālrunis izveidots, centralizējot vairākus gan bezmaksas, gan citus informatīvos tālruņus, piemēram:

  • Pilsētas attīstības departaments(būvvalde) – 67105800;
  • Pašvaldības ieņēmumu pārvalde – 80000850;
  • Rīgas domes bezmaksas informatīvais tālrunis – 80000800;
  • Bijušais Satiksmes vadības centra tālrunis – 80003600 u.c.

Šie tālruņi pakāpeniski – pusgada laikā – tiks slēgti. Tuvojoties tālruņa slēgšanai, klientiem tiks atskaņota automātiska ziņa par esošo tālruņu numuru slēgšanu un lūgums turpmāk sazināties, zvanot uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201 (vai 1201).

Vienotais tālrunis pagarinātā laikā – darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00 – sniegs informāciju par pašvaldības pakalpojumiem un 24/7 (diennakts režīmā) nodrošinās ziņojumu pieņemšanu par notikumiem pilsētvidē.

Tālruņa darbu nodrošinās viens diennakts operators un vairāki operatori darba laikā. Nepieciešamības gadījumā var tikt piesaistīti papildu operatori.

Iedzīvotājiem būs iespēja sagaidīt operatora atzvanu. Tāpat ārkārtas krīzes situācijās tiks nodrošināts interaktīvs balss paziņojums par esošo situāciju un iespējamo rīcību.

Šāda sistēma ļaus ātri reaģēt, kā arī koordinēt un piesaistīt resursus krīzes situācijā.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu (Rīgas satiksme, Rīgas ūdens, RNP u.c.) informatīvie tālruņi pagaidām netiek centralizēti.

Ir iecere drīzumā izveidot saīsināto numuru 1201. Tas Rīgas pašvaldībai vēl nav piešķirts un sāks darboties, kad regulators apstiprinās numerācijas piešķiršanu.

Par 1201

Lai nodrošinātu ērtu, atpazīstamu, unikālu un operatīvu saziņu ar pašvaldību, plānots ieviest īso tālruņa numuru “1201”.

Kā rāda pasaules pieredze, īsi tālruņu numuri saziņai ar pašvaldību ieviesti vairākās valstīs, kas ir ievērojami lielākas par Latviju. Piemēram, Polijas galvaspilsētā Varšavā ir numurs 19115, Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ir pat vairākas “karstās līnijas” ar īsiem numuriem – 1539, 1545 un 1547, bet tepat mums kaimiņos Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šāds numurs ir 1664.

Īsiem numuriem ir tāda priekšrocība, ka cilvēki tos viegli atceras, bet aizņemtības vai slinkuma dēļ garos numurus tālruņos neieraksta, it īpaši gadījumos, ja iepriekš nav tos izmantojuši vai nav plānojuši izmantot.

Jāpiebilst, ka atsevišķu krīžu brīžos var būt traucēti mobilā interneta sakari, tāpēc cilvēkiem var rasties problēmas atrast garo tālruņa numuru. Īsos numurus ir daudz vieglāk reklamēt gan sociālajos tīklos, gan televīzijā, radio un drukātajā presē, viegli tos nostiprinot iedzīvotāju atmiņā.

Tāpat numuram 1201 ir simboliska nozīme, kas ļaus to viegli atcerēties ar asociāciju palīdzību. Pat, ja rīdzinieks būs aizmirsis numuru kā tādu, liela daļa iedzīvotāju tomēr zina, ka Rīga dibināta 1201. gadā, tāpēc, veiksmīgi reklāmas kampaņās izmantojot atsauces uz vēsturi, krīzes brīdī cilvēks atcerēsies, kur zvanīt un iespējami ātri saņems nepieciešamo informāciju un palīdzību.

 

Šonedēļ Rīgā sāksies astotā GoRR regate; sacensības atklās svētdien ar svinīgu parādi

Jau šo svētdiena, 29. jūnijā, ar svinīgu buru jahtu parādi Vanšu tilta un Andrejsalas tuvumā atklās vienu no lielākajām Baltijas valstu regatēm – Gulf of Riga Regatta (GoRR). Nedēļu garās sacensībās piedalīsies vairāk nekā 60 komandas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas. Regates sākums un pirmā sacensību diena pirmdien, 30. jūnijā, tiks aizvadīta Rīgā. Nedēļas turpinājumā flote dosies tālāk uz Sāmsalu un noslēgsies Koigustes ostā 4. jūlijā.

Rīgas līča regate arī šogad iesāksies Rīgā. Līdzīgi kā pērn burāšanas svētkus varēs izbaudīt visi jau svētdien, 29.jūnijā, vērojot krāšņo buru jahtu parādi Daugavas upē. Ērtākā lokācija parādes skatīšanai ar speciāli sagatavotu krasta programmu un komentēšanu būs Riga Riverside Festival ietvaros, pie Pasažieru ostas. Parādes laiks no plkst. 17.30 līdz 18.30. Festivāla apmeklētāji varēs arī balsot par atraktīvāko un radošāko komandu. Uzvarētājus pulksten 20.00 apsveiks GoRR atklāšanas ceremonijas laikā, kas notiks Mangaļsalas jahtklubā “Auda”.

“Regate ir ikgadējs lielākais burāšanas notikums Latvijā – vairāk nekā 60 jūras spējīgas jahtas nedēļas garumā cīnīsies par Latvijas čempiona titulu. Divās no septiņām grupām tiks izcīnīts arī Livonijas kauss. Pieaug interese par sacensību burāšanu ne tikai Latvijā, bet novērojam arī profesionālāko kaimiņvalstu sportistu pieplūdumu, kas ir labs kompliments regatei! Šogad būs arī komandas no Somijas un Polijas,”

uzsver Latvijas Jūras burāšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs un GoRR direktors Valters Romans.

Regates pirmais “Rīgas brīvostas” sacensību posms 1. jūlijā noritēs molu tuvumā pie Daugavas ietekas līcī. Starta signāls uz ūdens plānots plkst. 12.00. Kā skaidro sacensību organizatori distance atkarībā no vēja virziena tiks izlikta iespējami tuvāk krastam, lai sacensības būtu aizraujošas gan burātājiem, gan skatītājiem. Prioritāte ir sacensību dalībnieku drošība, tāpēc par precīzu vietu tiks lemts tikai iepriekšējās dienas vakarā, ņemot vērā laikapstākļus. Oficiālo sacensību informāciju var atrast regates mājaslapā www.gorr.lv, tur arī iespēja sekot regatei reāllaikā ar SAP Sailing analītisko rīku un iepazīties ar katras dienas distanci.

Nedēļas turpinājumā no Rīgas GoRR dosies otrajā sacensību posmā uz Kuresāri, kur flote nonāks, ticamāk, vien 2. jūlijā. Kā skaidro sacensību galvenais tiesnesis Madis Ausman: “Pirmo reizi GoRR ir tik gara posma distance – ap 95 jūras jūdzēm jeb aptuveni 175 kilometri.” Pie vidēja ātruma pieci mezgli, laivas galā varētu nonākt vien pēc aptuveni divdesmit stundām. Ja būs stingrāks vējš, lielākās laivas būs ātrāk, bet mazākās vēl vēlāk. “Ja vējš būs lēns distances vidū būs starpfinišs un šāda prakse GoRR ir ieviesta pirmo reizi,” tā regates organizatore un sacensību sekretāre Kristīne Kanska. Starpfinišs sniedz priekšrocību regates garo distanci pārtraukt pie ļoti lēna vēja.

Ceturtdien, 3. jūlijā, Kuresārē gaidāmas “Sportland” piekrastes sacensības, kad daļa no flotes mērosies spēkiem tā saucamajās olimpiskajās jeb pievēja-pavēja distancēs, bet daļa flotes burās apkārt Abrukas salai. Piektdien, 4.jūlijā flote mēros ceļu tālāk uz Koigustes ostu, kur vakarpusē notiks GoRR uzvarētāju, Latvijas jūras burāšanas čempionu un Livonijas kausa ieguvēju apbalvošana.

GoRR ir ikgadēja lielākā starptautiskā regate Latvijā, kas aizrit nedēļas garumā Rīgas līcī. Sacensībās piedalās komandas no Baltijas jūras reģiona. Sacensības notiek jau astoto gadu. To laikā noskaidro Latvijas jūras burāšanas čempionus un starp faktiski ātrākajām laivām sportiskākajās grupās tiek izcīnīts Livonijas kauss, kas simbolizē Latvijas jūras burāšanas tradīciju atdzimšanu. Regati organizē Latvijas Jūras burāšanas asociācija sadarbībā ar Latvijas Burāšanas savienību un Igaunijas partneriem – Saaremaa Merispordi Selts un Pērnavas jahtklubu.

REGATES PROGRAMMA