Ierobežos satiksmi Moldovas prezidentes vizītes laikā

, ,

Saistībā ar Moldovas Republikas prezidentes Maija Sandu un pavadošās delegācijas oficiālo vizīti Latvijā no 31. marta līdz 2. aprīlim vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme.

No 31. marta plkst. 20.00 līdz 2. aprīļa plkst. 12.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Teātra ielas abās pusēs, posmā no Aspazijas bulvāra līdz Vaļņu ielai, kā arī Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai.

No 1. aprīļa plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Pils laukumā; Pils ielā posmā no Poļu gātes līdz Pils laukumam; un Mazā Pils ielā posmā no Daugavas gātes līdz Pils laukumam. Savukārt no plkst. 7.00 līdz plkst. 13.00 tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē 50 metru garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Smilšu ielu; Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, 50 metru garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Teātra ielu un Brīvības laukumā; No plkst. 7.00 līdz plkst. 14.00 Strēlnieku ielas kreisajā pusē, posmā no ēkas Strēlnieku ielā 1B līdz ēkai Strēlnieku ielā 3. Savukārt līdz plkst.16.00 tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Brīvības bulvāra labajā pusē, posmā no Baumaņa skvēra līdz Elizabetes ielai; Jaunielā, posmā no Krāmu ielas līdz Maisu ielai.

Papildu tiks ierobežota vai slēgta peldlīdzekļu kustība 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 Pilsētas kanālā, posmā no gājēju tilta pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas līdz gājēju tiltam pie Bastejkalna.

No 31. marta līdz 2. aprīlim nepieciešamības gadījumā ierobežos vai īslaicīgi slēgs transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību ārvalstu delegācijas transportlīdzekļu kolonnas pārvietošanās maršrutos un tai piebraucot pie / aizbraucot no apmeklējamiem objektiem.

Sabiedriskā transporta satiksme un gājēju kustība pie delegācijas pārstāvju apmeklējamiem objektiem tiks regulēta atbilstoši nepieciešamībai.

Svarīga informācija par mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumiem

Saskaņā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā līdz 30. aprīlim tiek ieviestas izmaiņas mājokļa pabalsta piešķiršanā.

Pirms iesniegt iesniegumu mājokļa pabalsta saņemšanai aicinām iepazīties ar nosacījumiem un nepieciešamajiem dokumentiem, lai pārliecinātos, ka atbilstat pabalsta piešķiršanas kritērijiem.

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim, lai aprēķinātu mājokļa pabalstu, piemēro koeficientus:

  • atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5;
  • mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti – koeficientu 2;
  • mājsaimniecībai, kuras ir bērni līdz 18 gadiem vai pilngadīgie, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja mācās vai studē – koeficientu 2;
  • pārējām mājsaimniecībām – koeficientu 1,7.

Kā aprēķina mājokļa pabalstu

Mājokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc noteiktas formulas – tiek ņemti vērā mājsaimniecībā esošie ienākumi, garantētais minimālais ienākumu (GMI) slieksnis un normatīvie izdevumi par mājokli – Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. 2026. gadā GMI slieksnis pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 187 eiro, pārējām personām – 131 eiro.

Kādi izdevumi tiek ņemti vērā, aprēķinot pabalstu:

  • mājokļa platība,
  • īres/apsaimniekošanas izdevumi (jāuzrāda īres un/vai apsaimniekošanas līguma oriģināls vai sociālā pakalpojuma līgums, kā arī maksājumu kvītis par iepriekšējo mēnesi),
  • izdevumi par gāzi, elektroenerģiju, karsto un auksto ūdeni, apkuri, tai skaitā par cieto kurināmo, atkritumu izvešanu, asenizāciju, nekustamā īpašuma nodokli,
  • izdevumi par telekomunikāciju un interneta lietošanu, par ūdensskaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, izdevumi par dūmvadu un ventilācijas apkopi u.c.

Kā saņemt
Pabalstu piešķir un izmaksā pašvaldības sociālais dienests pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas (ienākumi, uzkrājumi, kustamais un nekustamais īpašums atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam).

Būtiski!
Ja mājsaimniecība jau saņem mājokļa pabalstu, tad pārrēķins atbilstoši jaunajiem koeficientiem tiks veikts automātiski un atkārtoti sociālajā dienesta nav jāvēršas.

Dokumenti, kas jāiesniedz mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai

  • Iesniegums
  • Izziņa par 3 mēnešu ienākumiem no saimnieciskās darbības
  • Bankas kontu izdrukas par 3 pēdējiem pilniem mēnešiem visiem mājsaimniecības locekļiem
  • Informācija un apliecinošie dokumenti par citiem regulāriem un neregulāriem ienākumiem (par uzturlīdzekļiem, stipendiju, ārvalstīs saņemtām pensijām un citi ienākumus apliecinoši dokumenti)
  • Atbilstoši situācijai – darba devēja izziņa par atalgojumu
  • Aktuālos izdevumus par mājokli apliecinoši dokumenti

Lai saņemtu sociālo palīdzību Rīgā, personai jāiesniedz iesniegums Rīgas Sociālajā dienestā un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kas nepieciešama ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanai. Detalizēta informācija pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv/ RD LD | Nepieciešamie dokumenti.

Būtiski!
Deklarācijā jānorāda visi ienākumu veidi, kas noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 2. pielikumā.

Mājokļa pabalstu nevar saņemt, ja cilvēkam ir tādi līdzekļi vai īpašumi, kas liecina, ka viņš pats var segt savus izdevumus. Piemēram, ja bankas kontā ir uzkrājums, kas pārsniedz trūcīgai mājsaimniecībai noteikto slieksni (pirmajai vai vienīgajai personai tas ir 425 eiro, bet katrai nākamajai – 298 eiro), tad cilvēks vairs neatbilst trūcīgā statusam un pabalstu nepiešķir. Tāpat pabalstu var atteikt arī tad, ja cilvēks manto, piemēram, mežu vai citu vērtīgu īpašumu, pat ja no tā šobrīd negūst ienākumus, jo šāds īpašums tiek uzskatīts par resursu, kas varētu nodrošināt personas vajadzības. Ar informāciju, kādi īpašumi tiek un netiek ņemti vērā, var iepazīties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā.

Tikai pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par tiesībām saņemt mājokļa pabalstu. Sociālais dienests lēmumu pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Jāņem vērā, ka pabalsts netiek aprēķināts no brīža, kad iesniegums ir iesniegts, bet gan no dienas, kad pieņemts lēmums. Piemēram, ja iesniegums ir iesniegts 25. aprīlī, sociālajam dienestam lēmums jāpieņem līdz 24. maijam. Tas nozīmē, ka pabalsta aprēķinā vairs netiks piemērots paaugstinātais koeficients, jo tā darbības termiņš pa šo laiku ir beidzies.

Drīzumā sāks kursēt nakts sabiedriskais transports uz Rīgas lidostu

Sagaidot vasaras sezonu un aktīvāku tūrisma plūsmu, Rīgas pašvaldība ir lēmusi par izmaiņām 22.autobusa maršrutā, pievienojot tam nakts maršrutu – N22.

Ņemot vērā, ka pakāpeniski pieaug lidostā apkalpoto aviopasažieru skaits un pieaug nodarbināto skaits, kā arī attīstās ar lidostas darbību saistītie pakalpojumi, Rīgas pašvaldība kopā ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme” ir pieņēmusi lēmumu uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību nakts stundās.

Tuvākajā apkārtnē izvietotie loģistikas centri un mainīgais atsevišķu reisu izlidošanas un ielidošanas laiks nakts stundās prasa elastīgāku transporta pakalpojumu nodrošinājumu.

Rezultātā tiks nodrošināts, ka lidosta būs pieejama pasažieriem un darbiniekiem arī nakts stundās, veicinot ērtāku un drošāku nokļūšanu galamērķī.

Jaunajā N22 maršrutā reisi no centra tiks veikti sākot no plkst. 0.00 katru stundu, savukārt no lidostas sākot no plkst. 0.30 katru stundu.

Maršrutā N22 būs iespējams iegādāties braukšanas biļeti pie vadītāja identiski kā 22.autobusa maršrutā.

Maršruts sāks kursēt pēc iespējas drīzākā laikā, saņemot tam visam nepieciešamos saskaņojumus.

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 28. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Rīgai ir svarīgi ne tikai runāt par klimata pārmaiņām, bet arī rādīt piemēru ar savu rīcību. Piedaloties Zemes stundā, mēs simboliski apliecinām, ka atbildīga attieksme pret vidi ir neatņemama daļa no mūsdienīgas pilsētas attīstības,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – fasādes apgaismojumu gan Rātsnamā, gan Apkaimju iedzīvotāju centra fasādēm Ieriķu ielā 43a un E. Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums nerada draudus pacientēm. Dzemdību nama ikdienas rūpes par vidi ekspertu komanda no Ilgtspējas indeksa ir augstu novērtējuši, piešķirot prestižo PLATĪNA kategoriju.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu siltumcentrālēs, katlumājās un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Šogad koncerna dalībai pievienojas arī meitassabiedrība SIA “Rīgas BioEnerģija”. Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 261 kWh. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Sestdien, 28. martā, pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda atgriezīsies jau divdesmito gadu pēc kārtas, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar “gaismas izslēgšanas” brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu.

Aicinājums “Velti stundu Zemei” mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Zemes stunda ir vairāk nekā tikai mirklis – tā ir kustība, kas jau 20 gadus turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, atgādinot par mūsu kolektīvo atbildību radīt cerīgāku un noturīgāku nākotni mūsu planētai.

Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides kustību, iedvesmojot cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās rīkoties mūsu planētas labā. Zemes stundā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar “Londonas aci” Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā.

Plašāka informācija par Zemes stunda: https://lv-pdf.panda.org/jaunumi/?237510/Zemes-stunda-atgriezas-lai-atgadinatu-daba-ir-musu-drosibas-pamats

Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora amatā iecelts Ivars Balamovskis

Rīgas dome 25. martā Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora amatā apstiprināja Ivaru Balamovski.

Balamovskis bijis IKSD direktora p.i. no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. maijam un no 2023. gada 1. marta līdz šim. Pirms tam no 2008. gada strādājis kā Rīgas domes IKSD Izglītības pārvaldes priekšnieks, direktora vietnieks.

Kopš 2018. gada Balamovskis ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izglītības konsultants/eksperts. 2006. – 2007. gadam bijis Ādažu vidusskolas direktors. No 2003. līdz 2006. gadam bijis Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Vidzemes priekšpilsētas nodaļas vadītājs.

No 1995. gada līdz 2003. gadam bijis Rīgas pilsētas Skolu valdes priekšsēdētāja vietnieks – izpilddirektors Vidzemes priekšpilsētā. Savas profesionālās gaitas sācis kā pedagogs vairākās Rīgas vidusskolās. Savukārt 1994. un 1995. gadā bijis Rīgas Juglas vidusskolas direktors.

Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ieguvis akadēmisko bakalaura grādu Latvijas Universitātē mūzikas skolotāju specialitātē un sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā.

Balamovskis arī saņēmis vairākas augsta līmeņa atzinības, tostarp Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu vispārējās izglītības jomā un pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstīšanā.

Balamovskis IKSD direktora amatā iecelts ar šī gada 1. aprīli.

 

 

Par RAIC vadītāju apstiprināts Raivis Knoks

25. martā Rīgas domes sēdē amatā iecelts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītājs Raivis Knoks, kurš jau no 2023.gada 1.septembra pilda iestādes vadītāja pienākumus. Knoka profesionālo atbilstību iepriekš atzina arī Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

Raivis Knoks darbu Rīgas pašvaldībā uzsāka 2001. gada 22. janvārī tajā laikā Rīgas domes Vienas pieturas aģentūras vecākā referenta amatā. Turpmākajos gados R. Knoks ieņēma dažādus un arī vairākus vadošus amatus, piemēram, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra Zvanu nodaļas vadītāja un Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja, kā arī Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra vadītāja vietnieka amatu. Kopš 2021. gada 1. maija R. Knokam bija uzdots uz laiku veikt Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra direktora pienākums, bet no 2021. gada 9. augusta R. Knoks tika apstiprināts Centra vadītāja amatā.

Nodrošinot gan Centra, gan RAIC darba nepārtrauktību, R. Knoks veiksmīgi ir
realizējis dažādus nozīmīgus projektus un sasniegumus. Piemēram, darbā ar Rīgas apkaimju edzīvotājiem izveidots apkaimju koordinatoru tīkls, nodrošinot ciešu un kvalitatīvu
sadarbību ar aktīvajiem iedzīvotājiem un biedrībām.

R. Knoks Latvijas universitātē 2010. gadā ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē. Šobrīd R. Knoks ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja pienākumu izpildītājs un Rīgas pašvaldības iepirkuma komisijas loceklis.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora amatā ieceļ Daci Ziediņu

Rīgas dome trešdien, 25. martā, nolēma pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora amatā iecelt Daci Ziediņu.

D. Ziediņa ir pieredzējusi mājokļu politikas un reģionālās attīstības profesionāle ar vairāk nekā desmit gadu darba pieredzi valsts pārvaldē. Kopš 2022. gada viņa pildīja direktora vietnieces pienākumus Mājokļu un vides departamentā, kur vadīja četras struktūrvienības un aptuveni 70 cilvēku komandu, bet no 2025. gada novembra pildīja departamenta vadītāja pienākumus.

D. Ziediņa ir aktīvi iesaistījusies pašvaldības mājokļu politikas virzībā, tai skaitā izstrādājot Rīgas Mājokļu politikas pamatnostādnes 2024.–2030. gadam, vadot Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā un attīstot privātās un publiskās partnerības risinājumus pieejamu mājokļu būvniecībai.

Iepriekš D. Ziediņa ilgstoši strādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur vadījusi Reģionālās ekonomikas nodaļu un agrāk bijusi vecākā eksperte teritoriju attīstības novērtēšanas jomā. Šajā laikā viņa izstrādājusi un ieviesusi būtiskus nacionāla līmeņa attīstības instrumentus, tostarp Latgales speciālo ekonomisko zonu, atbalsta programmas pašvaldību projektiem un reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu.

D. Ziediņai ir sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā ar specializāciju reģionālajā attīstībā un pārvaldē, kā arī dažādas profesionālās pilnveides apmācības projektu vadībā, inovāciju komunikācijā, digitālajā līderībā u.c.

Vēl nedēļu Rīgas uzņēmēji var pieteikties sociālās uzņēmējdarbības programmai “Augšup”

Vēl līdz 31.martam notiek projektu pieņemšana sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā “Augšup”, ko īsteno SEB banka kopā ar Ķekavas, Mārupes, Bauskas, Ropažu un Jelgavas novadiem, kā arī Rīgas pašvaldību. Pretendēt uz finansiālo atbalstu var gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Kopējais grantu apmērs šogad ir 56 tūkstoši eiro.

“Augšup” ir kļuvusi par ikgadēju uzņēmējdarbības veicināšanas programmu, kurā sadarbībā ar SEB banku piedalās vairākas pašvaldības, tostarp Rīga, kas šo iniciatīvu atbalsta jau otro gadu. Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8000 eiro, un uz to var pretendēt gan uzņēmumi, kas jau veic vai plāno veikt sociālo uzņēmējdarbību kādā no minētajiem novadiem, gan arī jaunu sociālā biznesa ideju autori.

Katru gadu Rīgā tiks izvirzīta kāda sociālā problēma, kuras risināšanai grants tiks mērķēts. Ņemot vērā Rīgas domes struktūrvienību iezīmētos sociālos izaicinājumus, šogad Rīga grantam izvirza šī gada tēmu ar devīzi “No klaiņošanas uz iesaisti” un gaidīs pieteikumus, kas piedāvās mobilus vai vietbāzētus sociālās uzņēmējdarbības pakalpojumus, kas aizstāj jauniešu neproduktīvu uzturēšanos publiskās vietās ar pievilcīgām, drošām un regulārām aktivitātēm.

Iesniegt projektus varēs līdz 31.martam. Pēc tam tos vērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs gan biznesa profesionāļi, gan sociālās uzņēmējdarbības jomas un pašvaldību pārstāvji.
Rezultātu paziņošana un uzvarētāju apbalvošana notiks 9.jūnijā.

Grantu programma “Augšup” norisinās jau piekto reizi. Pērn programmas ietvaros atbalstu savas sociālās uzņēmējdarbības idejas īstenošanai saņēma septiņi uzņēmēji.

Vairāk informācijas ir iespējams iegūt SEB banka mājaslapā šeit.

Papildu informācija: Aija Lilienfelde, Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta projektu vadītāja uzņēmējdarbības atbalsta jautājumos, e-pasts Aija.Lilienfelde2@riga.lv.

Rīgā tiks īstenots projekts “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”

No 2026. gada aprīļa līdz jūlijam Rīgā norisināsies biedrības Sievietēm 50+ projekts “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”, kura mērķis ir stiprināt pirmspensijas vecuma sieviešu konkurētspēju darba tirgū un mazināt vecuma diskriminācijas riskus.

Projektā piedalīsies vismaz 30 Rīgas sievietes vecumā 50+, kuras saskaras ar bezdarba risku vai vēlas uzsākt jaunu profesionālo posmu. Programma paredz sešu praktisku nodarbību ciklu un mentoru atbalstu, palīdzot dalībniecēm atjaunot profesionālo pārliecību, apgūt mūsdienīgas digitālās prasmes un stiprināt savu personīgo zīmolu.

Vecuma diskriminācija – klusā realitāte darba tirgū

Statistika rāda, ka būtiska daļa bezdarbnieku Latvijā ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, un sievietes šajā grupā veido nozīmīgu īpatsvaru. Nereti pieredzējušas speciālistes saskaras ar stereotipiem par zemu digitālo kompetenci vai nepietiekamu elastību pārmaiņu apstākļos.

Projekts ir atbilde šīm problēmām – tas fokusējas uz pieredzes pārvēršanu konkurētspējīgā priekšrocībā.

Praktiskas prasmes un reāls atbalsts

Nodarbību ciklā iekļautas tēmas:

  • Mūsdienīgs CV un motivācijas vēstules sagatavošana
  • Sagatavošanās darba intervijai
  • Personīgais zīmols un profesionālās identitātes transformācija
  • LinkedIn kā digitālā vizītkarte
  • Digitālais praktikums: e-paraksts, e-pakalpojumi, droša identitāte internetā
  • Mākoņpakalpojumi, attālinātais darbs un mākslīgā intelekta rīki

Projekta noslēgumā jūnijā notiks forums “Pieredzes jauda”, kurā tiksies visas dalībnieces un tiks aicināti piedalīties arī iekļaujošu uzņēmumu pārstāvji, ieinteresēti darba devēji un sabiedrības pārstāvji, kas dalās ar savu pieredzi darbā ar 50+ paaudzi.

Pasākuma laiks un vieta vēl tiks ziņoti.

No problēmas uz iespēju

Projekta ilgtermiņa iecere ir stiprināt Rīgu kā iekļaujošu pilsētu, kurā tiek novērtēta visu paaudžu profesionālā pieredze. Dalībnieces iegūs ne tikai jaunas prasmes, bet arī kopienas atbalstu, kas palīdzēs drošāk spert nākamos soļus karjerā vai uzņēmējdarbībā.

Projekta norises laiki:

1. grupa: 2. aprīlis un 9. aprīlis (laiks no plkst. 9.30 – 15.30)
2. grupa: 19. maijs un 28. maijs (laiks no plkst. 9.30 – 15.30)
Norises vieta: Rīgas NVO nama telpas Slokas ielā 161, k-2
Cena: Bez maksas
Vairāk informācijas: https://sievietem50.plus/projekts-pieredzes-jauda-sievietes-50-rigas-darba-tirgu-un-uznemejdarbiba/

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un paredz plašāku sabiedrības informēšanu par 50+ paaudzes potenciālu darba tirgū.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”, Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611, E-pasts: biedriba@sievietem50.plus, https://sievietem50.plus

 

 

Rīgas pašvaldība aicina līdz marta beigām iepazīt sociālo pakalpojumu klāstu galvaspilsētā

Marts tradicionāli pasaulē tiek atzīmēts kā sociālā darba mēnesis. Lai stiprinātu izpratni par sociālā darba nozīmi, parādītu jomas speciālistu profesionālo ieguldījumu un veidotu ciešāku saikni ar sabiedrību, līdz 31. martam dažādi Rīgas sociālo pakalpojumu sniedzēji gaidīs interesentus Atvērto durvju dienās.

Tā ir iespēja ikvienam klātienē iepazīt sociālā darba ikdienu, uzdot jautājumus un gūt priekšstatu par plašo atbalsta iespēju klāstu Rīgā. Atvērto durvju dienas Rīgā jau kļuvušas par tradīciju, ko ik gadu apmeklē gan rīdzinieki, kuru tuvinieki saņem sociālos pakalpojumus, gan cilvēki, kuri vēlas uzzināt, kā norit darbs sociālajās institūcijās. Vienmēr gaidīti arī citu pašvaldības struktūrvienību pārstāvji, mediji un ikviens interesents, arī jaunieši.

Šogad pasākumā piedalās 13 sociālo pakalpojumu sniedzēji, piedāvājot daudzveidīgu programmu visām vecuma grupām. Apmeklētāji varēs apskatīt iestāžu telpas, vērot nodarbības, iepazīties ar speciālistu darbu un saņemt konsultācijas par sev aktuāliem jautājumiem. Interesentiem būs iespēja iepazīt dienas aprūpes centra darbu cilvēkiem ar demenci un kognitīviem traucējumiem.

Trešdien, 25. martā, vecākiem būs iespēja uzzināt par psihoemocionālu un praktisku atbalstu jaundzimušo aprūpē, piedaloties sarunās ar programmas “Piedzimstot bērniņam” speciālistiem. Ģimenes un bērnu atbalsta jomā tiks piedāvātas sarunas par sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, kā arī par palīdzību ģimenēm, kuras piedzīvojušas tuvinieka zaudējumu – pieredzē dalīsies programmas “Kalniem pāri” komanda. Būs iespēja uzzināt arī par audžuģimeņu, aizbildņu, viesģimeņu un adoptētāju lomu un atbalstu, ko sniedz Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas speciālisti.

Savukārt pansionātā “Mežciems” ceturtdien, 26. martā, klientus priecēs poniji.

Jauniešiem un viņu vecākiem būs iespēja iepazīties ar atbalsta iespējām jauniešiem no ārpusģimenes aprūpes vecumā no 16 līdz 24 gadiem, kā arī uzzināt, kā ikdienā strādā jaunatnes lietu speciālisti un sociālie darbinieki. Piektdien, 27. martā, jauniešu māja “Apīte” aicinās piedalīties pirmajā iepazīšanās tikšanās reizē ar jauniešiem.

Atvērto durvju dienās piedalās:

  • “Senior Group”
  • Sociālās aprūpes centrs “Mežciems”
  • Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”
  • Sociālās aprūpes centrs “Stella maris”
  • Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrs
  • Latvijas Samariešu apvienība
  • Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
  • Apvienība “Apeirons”
  • Kopienas centrs “Svētās Ģimenes māja”
  • Latvijas Bērnu atbalsta fonds
  • Nodibinājums “Caritas Latvija”
  • Biedrība “Nepaliec viens”
  • Rīgas Sociālā dienesta dienas centrs “Kastanis”

Ar Atvērto durvju programmu var iepazīties Labklājības departamenta mājaslapas sadaļā “Jaunumi”: https://ld.riga.lv/.