Ar jauniem noteikumiem veicinās teritoriju un būvju kopšanu galvaspilsētā

Rīgas dome trešdien, 15. maijā, pieņēma jaunus noteikumus* par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Jauno noteikumu projektā lielākoties saglabātas esošās prasības** teritoriju kopšanā un būvju uzturēšanā, tomēr ir arī atsevišķas būtiskas izmaiņas.

“Ar šiem noteikumiem veicināsim īpašumu sakopšanu un sniega un lāsteku novākšanu, vienlaikus arī atvieglojot atsevišķu teritoriju kopšanu, kas nav redzamas no publiskās ārtelpas, piemēram, attiecībā uz zāles pļaušanu un lapu grābšanu. Tāpat paplašināsim pašvaldībai iespējas veikt publiski redzamu teritoriju piespiedu sakopšanu, ja īpašnieki kavēsies ar šo darbu izpildi. Vienlaikus plānojam nākt pretī īpašniekiem un esmu aicinājis turpmāk strādāt pie finansiāla vai cita veida atbalsta mehānismu izveidošanas īpašniekiem, lai tie veiktu grafiti vai cita veida zīmējumu un uzrakstu notīrīšanu,”

norāda Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Līdzšinējie noteikumi attiecās uz visu Rīgas teritoriju, bet jaunajos noteikumos teritorijas uzkopšana saistībā ar privātīpašumiem noteikta attiecībā tikai uz daudzdzīvokļu mājām un tām teritorijām, kura ir vai nu publiski pieejamas, vai redzamas no publiskās ārtelpas. Uz no ārpuses neredzamām privātmāju teritorijām attieksies tikai likumos paredzētās prasības, piemēram, par sanitāro tīrību, bet netiks regulēta zāles pļaušana un lapu grābšana.

Teritoriju tīrīšana ziemā

Jaunie noteikumi paredz, ka ziemas periodā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā, kā arī precizēts, ka namīpašniekiem piegulošajā teritorijā ziemā jāveic ietvju uzturēšana līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā tīrīšana.

Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus (atkala).

Pārējā teritorijā, tāpat kā līdz šim, varēs kaisīt smilts/sāls maisījumu, kur sāls saturs nepārsniedz 20 %. Noteiktas samērīgas prasības attiecībā uz piebraucamo ceļu tīrīšanu, paredzot, ka uz tiem var būt arī sniega kārta līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.

Lai salāgotu sabiedrības intereses un uzturētāju iespēju veikt saprātīgus uzturēšanas darbus, saglabāts regulējums, ka ietves, gājēju ceļi un laukumi ziemā nav jāattīra pilnā platumā, bet gan 50% no platuma, tomēr ne mazāk kā 1,5 metri, nodrošinot saprātīgu resursu izlietojumu un nodrošinot iespēju veidot sniega vaļņus. Sniega vaļņus atļauts veidot, ja tas netraucē gājēju kustību, izņemot uz apstādījumu apdobēm, sabiedriskā transporta pieturvietu platformām, gājēju pārejām un krustojumiem un ne tuvāk par pieciem metriem no gājēju pārejām un krustojumiem.

Zāles pļaušana

Jaunajos noteikumos veiktas izmaiņas attiecībā uz zāles pļaušanu un paredzētas plašākas iespējas veidot pilsētas pļavas arī nekustamo īpašumu īpašniekiem.

Noteikumos iestrādāta prasība nopļaut zālāju nekustamajos īpašumos, t.i., daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā teritorijā un pret publisko ārtelpu vērstā teritorijā, kā arī pieguļošās teritorijās esošo zālāju. Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, noteikumi paredz zālāja nopļaušanu divos veidos, pirmkārt, ne retāk kā divas reizes gadā, otrkārt, regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm.

Pieguļošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, noteiktas prasības zālājus nopļaut regulāri, nodrošinot, ka zālāja garums nepārsniedz 20 cm.

Savukārt mazāk izmantotās teritorijās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, noteiktas zālāju pļaušanas prasības vismaz divas reizes gadā, nodrošinot iespēju veidot dabisko zālāju pļavas. Papildus noteikumos ietverta arī prasība pļaut zālāju, nepieļaujot kūlas veidošanos. Ja apbūvētās teritorijā būs ieplānotas pilsētas pļavas, tās varēs pļaut divreiz gadā. Vietās, kur paredzēta pļaušana divas reizes gadā, pirmā pļaušana būs jāveic mēnesi agrāk nekā līdz šim – līdz 31. maijam.

Lapu savākšana

Tāpat kā līdz šim, noteikumos iekļauta prasība sakopt teritoriju, t.sk. nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu. Prasība noteikta nolūkā samazināt lapu esamību uz inženierbūvēm. Pārējā teritorijā nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim vai iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu sasmalcināšanu.

Šie divi nosacījumi jāvērtē kopsakarā – plānojot pavasarī veikt kopīgu zāles pļaušanu un lapu smalcināšanu, un jāņem vērā, ka noteikums kopt 2 m plato joslu gar publiskā lietošanā esošām brauktuvēm, piebrauktuvēm, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem nodrošināms visas sezonas garumā.

Jaunie noteikumi paredz, ka lapu centralizētu savākšana notiks ne tikai kā līdz šim, no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.

Atbildība par noteikumu pārkāpumiem

Jaunie noteikumi paredz, ka par pieguļošo teritoriju nekopšanu nav paredzēta administratīvā atbildība, bet tiks piemērots tikai administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešams piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) varēs uzlikt pienākumu (izdot administratīvos aktus), ja konstatēs, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj pieguļošo teritoriju un ja nav uzturēti vizuālā kārtībā žogi, vārti un labiekārtojuma elementi.

RPP būs tiesīga izdot administratīvo aktu, konstatējot, ka būves īpašnieks nav veicis sniega, ledus vai lāsteku notīrīšanu no būves konstrukcijām vai ziemas periodā nav notīrījis ietves, gājēju ceļus, piebrauktuves vai braucamos ceļus un tie ir slideni (apledojuši) un jebkura kavēšanās, neveicot attiecīgos pienākumus, tieši apdraud personas dzīvību, veselību vai mantu. Ņemot vērā pašvaldībai pieejamos finanšu resursus un iespējas operatīvi piesaistīt attiecīgo darbu veicējus, RPP nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, pret adresātu vēršot aizvietotājizpildi, savukārt adresātam būs pienākums atlīdzināt pašvaldībai radušos izdevumus, kas saistīti ar aizvietotājizpildes veikšanu.

Taču ņemot vērā, ka primāri pienākums veikt šos darbus ir tieši nekustamā īpašuma īpašniekam, kā arī to, ka pašvaldība nevarēs vienmēr operatīvi nodrošināt šāda pienākuma izpildi, veicot aizvietotājizpildi, noteikumos par šo pienākumu neveikšanu ir paredzēta arī administratīvā atbildība ar mērķi atturēt personas no pienākumu neveikšanas, tādējādi, konstatējot, ka, piemēram, lāstekas pašas ir nokritušas, apdraudot gājēju drošību (t.i., pārkāpums vairs nav novēršams), ēkas īpašnieku varēs saukt pie administratīvās atbildības par lāsteku savlaicīgu nenotīrīšanu.

Gadījumos, kad apdraudētajā teritorijā atrodas stāvoši transporta līdzekļi un nav zināms tā īpašnieks, iedzīvotājiem tiek ieteikts vērsties RPP, lai tā apzinātu apdraudēto transportlīdzekļu īpašniekus un brīdinātu par potenciālu mantas apdraudējumu. Tā kā no būvju jumtiem notīrītais sniegs ir jāsavāc tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties, tad gadījumā, ja atbilstoši noteikumiem nav iespējams veidot sniega vaļņus, noteikumi paredz pienākumu savākto sniegu izvest noteiktos laikos, lai ilgstoši netiktu ierobežota transportlīdzekļu un gājēju droša pārvietošanās.

*“Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”

**Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistoši noteikumi”

Rīgas dome piešķir 70 000 eiro psiholoģiskā atbalsta nometņu rīkošanai ukraiņu bērniem

Rīgas dome trešdien, 15. maijā, nolēma piešķirt 70 000 eiro Bērnu slimnīcas fondam psiholoģiskā atbalsta nometņu organizēšanai galvaspilsētā karā cietušās Ukrainas bērniem.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa aprīlī šādu nometņu organizēšanai parakstīja sadarbības un finansējuma memorandu.

“Šī gada februārī Kijivā, tiekoties ar pilsētas mēru Vitāliju Ķļičko un Ukrainas parlamenta pārstāvjiem, viena no mūsu sarunu tēmām bija praktiskais atbalsts karā cietušajiem, tai skaitā bērniem, kuriem ir jādod iespēja atpūsties no kara. Pat viens karā cietis bērns ir daudz par daudz, tādēļ Rīgas atbalsts šādām psiholoģiskā atbalsta nometnēm ukraiņu bērniem un viņu mammām vai aizbildņiem ir pašsaprotama lieta, un es esmu ļoti gandarīts, ka Rīgas partneris šajā svarīgajā darbā ir Bērnu slimnīcas fonds. Viņi piesaista labākos profesionāļus, lai palīdzētu pārdzīvot bērniem un jauniešiem kara šausmas, kuru ietekmi ar prātu nemaz nevar aptvert un saprast,”

uzsver V. Ķirsis.

Memoranda mērķis ir organizēt psiholoģiskā atbalsta nometnes ukraiņu bērniem, kuri šobrīd atrodas Ukrainā un kuriem ir nepieciešams atbalsts veselības uzlabošanā. Sadarbības memorands paredz finansiāla atbalsta nodrošinājumu 70 000 eiro apmērā no Rīgas pašvaldības puses Bērnu slimnīcas fondam nometņu organizēšanai un ceļa izdevumu segšanai bērnu dalībai nometnēs, kā arī paredz fonda sadarbību ar Ukrainas lielāko bērnu slimnīcu ’’Okhmatdyt’’.

Rīgas pašvaldība kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā, sniegusi nepārtrauktu un apjomīgu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem, kā arī turpina sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Rīgā, lai rastu patvērumu.

 

Nedēļas nogalē galvapilsētā norisināsies Rimi Rīgas maratons

Rimi Rīgas maratons jau šajā nedēļas nogalē, 18.–19. maijā, Rīgā pulcēs vairāk nekā 30 000 skrējēju, kas ir rekordliels dalībnieku skaits kopš pandēmijas. Klātesot Rimi Rīgas maratona organizatoriem un partneriem, Latvijas un starptautiskās elites skrējējiem, Baltijas valstu lielākais tautas sporta notikums tiks simboliski atklāts preses konferencē, kas piektdien, 17. maijā, plkst. 12.00 norisināsies Rimi Olimpiskajā centrā.

🟩 Rimi Rīgas maratonu jau 18. maijā ievadīs Latvijas čempionāts jūdzes skrējienā jeb DPD jūdze, kā arī Olimpiskā bērnu diena, kas šogad notiks 11. novembra krastmalā. Parīzes olimpisko spēļu gadā 11. novembra krastmala pārtaps par Olimpisko ciematu, kur paralēli 200 metru, 400 metru, kā arī 60 metru “Sprinta karaļa” un karalienes un “Happy mazuļiem” distancēm mazie skrējēji varēs izmēģināt olimpiskos sporta veidus.

🟩 Savukārt svētdien, 19. maijā, 42 km, 21 km, 10 km un 5 km distancēs dosies skrējēji no vairāk nekā 90 pasaules valstīm. Svarīgi atzīmēt, ka Rimi Rīgas maratons šogad ir pasaules pirmais un vienīgais skriešanas notikums, kurš vienā nedēļas nogalē apvieno piecas distances – no jūdzes līdz maratonam – ar Pasaules vieglatlētikas savienības (World Athletics) kvalifikācijas zīmi.

Preses konferencē varēs satikt starptautiskās elites un Latvijas izlases skrējējus, kuri Rimi Rīgas maratonā mēģinās gāzt rekordus, un plašāk uzzināt par jauno programmu “Iekļaujošs maratons”, kas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu pavadoņiem par simbolisku samaksu sniedz iespēju atbilstoši savām spējām piedalīties Rimi Rīgas maratonā.

Preses konferencē organizatori informēs par satiksmes izmaiņām, pasākuma programmu, jaunumiem un svētkiem pilsētā.

Preses konferencē piedalīsies:

  • Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs;
  • Rudīte Reveliņa, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i.;
  • Eiropas un pasaules maratonu, kā arī Pasaules čempionātu laureāti Samvels Njamals Mailu (Samwel Nyamai Mailu), Solomons Kipčoge (Solomon Kipchoge), Titus Kimutais Kipkosgeis (Titus Kimutai Kipkosgei), Džūdija Dželegate Kemboi (Judy Jelagat Kemboi), Agnese Keino (Agnes Keino), Gebru Azmera Hagosa (Gebru Azmera Hagos), piedalīsies pusmaratona distancē;
  • Vadošie Latvijas skrējēji Uģis Jocis (5 km un DPD jūdze), Edgars Šumskis (5 km un DPD jūdze), Artūrs Liepa (10 km), Jeļena Ābele (21 km), Anita Siliņa (42 km);
  • Inga Bite, galvenā partnera Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja;
  • Iveta Priedīte, tirdzniecības centra Spice un Spice home vadītāja;
  • Ilze Pērkone, ilgtspējas partnera Neste Latvija mārketinga un ilgtspējas vadītāja;
  • Dmitrijs Juskovecs, Elektrum pārstāvis, AS Latvenergo komercdirektors;
  • Dāvis Siminaitis, programmas “Iekļaujošs maratons”, kas tapusi sadarbībā ar “Mēness aptieku”, dalībnieks;
  • Baiba Braže, Monta Sofija Priede, Krista Paula Lepere, Tomass Pildegovičs, Ingus Rutulis, Jānis Volkinšteins, programmas “Mans pirmais maratons” dalībnieki un trenere Ilona Marhele;
  • Preses konferencē tiks izsniegtas caurlaides akreditētajiem medijiem.

Pieteikumi mediju akreditācijai tiek pieņemti elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu.

 

Rīga par Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu sacentīsies ar astoņām pilsētām

Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniedza pieteikumu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā. Latvijas galvaspilsētas pieteikums ir pieņemts un tālāk Rīga par titula saņemšanu sacentīsies ar astoņām pilsētām.

“Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi daudz darba pilsētas zaļināšanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā – ar mērķi veidot labāku vidi rīdziniekiem un arī pilsētas viesiem. Investīcijas un uzlabojumi Rīgas vides kvalitātes pasākumos ļauj padarīt pilsētu gan kā pievilcīgu galamērķi tūristiem, gan arī pievilcīgu mērķi uzņēmējiem un investoriem. Esam nolēmuši spert soli tālāk un šogad pretendēt uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Dalība šajā konkursā dod iespēju salīdzināt sevi ar citām līdzvērtīgām pilsētām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Rīgas konkurentes būs Portugāles pilsētas Braga un Gimarainša, Austrijas pilsētas Linca un Klāgenfurte, Spānijas pilsēta Kordova, Rumānijas pilsēta Brašova, Vācijas pilsēta Heilbronna un Polijas pilsēta Ribņika. Divas no pretendentēm uz šo titulu ir daļa no Eiropas misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030.gadam”. Konkursa finālistes tiks noskaidrotas jūlijā, bet uzvarētāju paziņos oktobrī.

Nosaukums “Eiropas Zaļā galvaspilsēta” katru gadu tiek piešķirts Eiropas pilsētai, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju un kura ir pierādījusi līderību vides ilgtspējas jomā.

Saņemto pieteikumu tehnisko novērtējumu veica neatkarīgu ekspertu grupa. Pēc tam Eiropas Komisija noteica izvēlēto pilsētu skaitu, un tām būs iespēja iesniegt savu pieteikumu un rīcības plānu žūrijai. Žūrija, kuru vada Eiropas Komisija, izvēlēsies uzvarētāju, pamatojoties uz šādiem balvas piešķiršanas kritērijiem: pilsētas saziņas stratēģija un pasākumi Eiropas Zaļās galvaspilsētas lomai; pilsētas vispārējā stratēģija, redzējums un apņemšanās nodrošināt ilgtspēju, īstermiņa un ilgtermiņa īstenošanu praksē; pilsētas ekoloģisko raksturlielumu tehniskais novērtējums. Tituls tiks piešķirts 2024. gada oktobrī svinīgā ceremonijā Valensijā.

Finālisti un uzvarētāji tiks iekļauti vadošo pilsētu tīklā, kas apmainās ar zināšanām un paraugpraksi. Eiropas 2026. gada Zaļās galvaspilsētas titula saņēmējam piešķirs 600 000 eiro lielu naudas balvu, lai atbalstītu vides pasākumus uz vietas un radītu vēl vērienīgāku vīziju.

Balva palīdz veicināt un izplatīt videi draudzīgu rīcību Eiropas pilsētās, cita starpā pievienojoties ES mērķiem attiecībā uz Eiropas Zaļo kursu, Jauno Eiropas “Bauhaus” un Nulles piesārņojuma rīcības plānu. Tas papildina NetZero pilsētu misiju ar taustāmiem rezultātiem iedzīvotājiem redzamajās jomās.

Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums radies no iniciatīvas, kuru izveidoja pilsētas ar “zaļo redzējumu”. Ideja sākotnēji radās 2006.gadā sanāksmē Tallinā. Par pirmajām uzvarētājām 2010. un 2011.gadā kļuva Stokholma un Hamburga . 2023. gadā šo titulu ieguva Tallina, bet 2025. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta būs Viļņa.

 

Ieteicamā rīcība rīdziniekiem uzticamas informācijas ieguvē un dezinformācijas atpazīšanā ikdienā un apdraudējuma gadījumā

Trešdien, 8. maijā, aizritēja otrais Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” seminārs, kas veltīts metodēm ticamas informācijas iegūšanā krīzes situācijās un praktiskiem piemēriem viltus ziņu atpazīšanā.

“Rīgas otrajā civilās aizsardzības seminārā no jomas vadošajiem ekspertiem dzirdējām tiešām vērtīgus padomus, kā neuzķerties uz dezinformācijas āķa un kā efektīvi pasargāt savas ierīces, datus un finanšu līdzekļus no manipulatoru, hakeru un pikšķerētāju piekļuves. Laikā, kad manipulācijas ar informāciju kļūst arvien izsmalcinātākas, arī labi informētiem iedzīvotājiem ir vērts noskatīties šo semināru. Tāpat aicinu visus interesentus savā kalendārā iezīmēt 5. jūniju, kad mūsu nākamajā seminārā informēsim par evakuāciju un personisko drošību ārkārtas situācijās’’

pauž Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

’’Nacionālo bruņoto spēku galvenais uzdevums ir valsts aizsardzība, taču mūsu darbs nav iedomājams bez sabiedrības atbalsta un iesaistes. Mūsdienās informācija ir kaujas lauks – būt informētam, zināt kā rīkoties ar saņemto informāciju ir ārkārtīgi būtiski gan savai, gan sabiedrības drošībai un aizsardzībai,’’

uzsver Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks pulkvedis Māris Tūtins.

Seminārā ’’Informācijas saņemšana un dezinformācijas riski – ieteicamā rīcība, kas pasargā’’ eksperti uzmanību vērsuši izglītojošiem jautājumiem par informācijas ieguves veidiem krīzes situācijās, manipulatīvām metodēm informācijas telpā, kiberdrošību, sniedzot ieskatu arī praktiskos piemēros dezinformācijas jeb viltus ziņu atpazīšanā.

✅ Otrā civilās aizsardzības semināra ekspertu galvenie ieteikumi informācijas ieguvē un tās patiesuma izvērtēšanā:

Informācijas ieguves veidi un kanāli

• Informācijas ieguvē paļaujies uz Latvijas sabiedrisko mediju sniegtajām ziņām;
• Izdzirdot trauksmes sirēnas vai apziņošanu pa skaļruņiem, ieslēdz TV un Radio – Latvijas Televīziju vai Latvijas Radio, internetā seko līdzi informācijai www.lsm.lv;
• Seko līdzi informācijai arī atbildīgo dienestu mājaslapās, piemēram, www.sargs.lv un to sociālo tīklu kontos. Informāciju saņemsi arī citos apziņošanas veidos, ko veiks valsts un pašvaldību iestādes;
• Ielādē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta aplikāciju “112 Latvija” vai skaties tīmekļvietni www.112.lv;
• Ievēro norādījumus!;
• Sagatavo rezerves sakaru kanālus savlaicīgi – iegādā vairākas mobilo operatoru SIM kartes, vairākus vienkāršus, ar ilgu darbības laiku mobilos tālruņus, rezerves barošanas avotus, radiouztvērēju, rācijas.

Manipulāciju metodes informatīvajā telpā

Manipulācijas galvenie mērķi ir radīt iedzīvotājos apjukumu, graut uzticēšanos valsts institūcijām un kvalitatīviem medijiem, kā arī radīt ilūziju, ka visapkārt tiek melots un nevienam nedrīkst ticēt.

Manipulācijas metodes:
• Izteikts noraidījums – ziņa tiek ’’atspēkota’’ ar personiskiem uzbrukumiem un izsmiešanu;
• Sagrozīta sniegtā informācija – tiek safabricēti informatīvie materiāli (dezinformācija), parādās viltus eksperti un novērojama vienpusēja informācijas sniegšana;
• Uzmanības novēršana – oponentu teiktā pārspīlēšana, sazvērestību izplatīšana, palielinot informācijas troksni ap mazāk nozīmīgu, taču potenciāli sabiedrībai jūtīgu tēmu;
• Iebiedēšana – viltus dilemmas radīšana, padarot vienu draudu objektu mazāk draudīgu par kādu citu draudu objektu.

Drošība interneta vidē

• Izmanto dažādas paroles un PIN kodus;
• Pielieto papildu autentifikācijas rīkus (divfaktoru aizsardzība, biometrija);
• Paroļu aizsardzībai glabā tās šifrētā veidā, izmantojot paroļu glabāšanas programmas;
• Neievadi informāciju nezināmās un nepārbaudītās vietnēs!;
• Veic programmatūru atjaunošanu, lai garantētu, ka efektīvākie drošības modeļi ir pieejami un ieviešami savu datu aizsardzībai.

Viltus ziņu atpazīšana un ieteicamā rīcība

Izmantojot tehnoloģijas, iespējams radīt dažāda formāta dziļviltojumu (deepfake) materiālus – attēlus, video un audioierakstus, kuri izskatās/izklausās ļoti reālistiski un kuru viltojumu bez padziļinātas izpētes ir grūti atklāt, tāpēc, pārliecinies vai zini atbildi uz jautājumiem – kas ir ziņu autors, kad ziņas rakstītas vai rādītas, kāds ir ziņu uzdevums un no kurienes ziņas ir saņemtas.

  • Uzticies tikai zināmiem informācijas avotiem un informācijai, ko sniedz valsts institūcijas un pašvaldības;
  • Neizplati nezināmu avotu informāciju. Nepatiesu un apzināti sagrozītu informāciju centies ierobežot un atspēkot;
  • Iepazīsties ar valsts un pašvaldības institūciju informāciju par ieteicamo rīcību militārā iebrukuma draudu gadījumā un jau savlaicīgi noskaidro saziņas iespējas ar apkaimē izvietotajām valsts un pašvaldību iestādēm (piemēram, policiju, militārajām vienībām, medicīnas iestādēm, valsts ugunsdzēsības un glābšanas iestādēm, valsts robežsardzi);
  • Detalizēti iepazīsties ar valsts un pašvaldības dienestu formas tērpu un dienesta apliecību izskatu, lai nepieciešamības gadījumā spētu tos atšķirt no iespējamās agresorvalsts dienestiem.

✅ Vairāk par manipulatīvām dezinformācijas metodēm informācijas telpā uzzini https://melnsuzbalta.lv/ un veidiem kā pasargāt sevi no kiberuzbrukumiem https://cert.lv/lv/par-mums/cert-lv-dns-ugunsmuris

✅ Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’.

Nākamais seminārs norisināsies 5. jūnijā, kurā eksperti stāstīs par evakuāciju un personisko drošību ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Aicina piedalīties aptaujā, lai identificētu Rīgas apkaimju perspektīvos centrus

Rīgas pašvaldībā vēl ir 15 apkaimes ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kurām nav noteikts apkaimes centrs. Līdz šā gada 28. maijam Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina rīdziniekus izteikt viedokli par teritoriju vai vietu, kas varētu būt šo apkaimju perspektīvais centrs.

Apkaimju centri ir vietas Rīgas apkaimēs, kas pilda vietējā līmeņa pakalpojumu, sociālās un rekreatīvās funkcijas. Tie reprezentē apkaimes identitāti, stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu dzīvesvietai, nodrošina iespēju pulcēties, atpūsties un saņemt pakalpojumus. Šobrīd Rīgā jau ir noteikti 33 apkaimju centri 35 apkaimēm.

Apkaimju centrs šobrīd nav identificēts Beberbeķos, Brekšos, Bukultos, Dārzciemā, Dreiliņos, Kleistos, Kundziņsalā, Mūkupurvā, Rumbulā, Salās, Spilvē, Sužos, Škirotavā, Trīsciemā un Voleros.

  • Aptaujas mērķauditorija ir šajās apkaimēs dzīvojošie, strādājošie vai tie iedzīvotāji, kuri tās apmeklē, saņemot kādu pakalpojumu, pavadot brīvo laiku, apciemojot radus vai draugus utml.

Aizpildot aptauju, iedzīvotājiem ir iespēja aprakstīt konkrētai apkaimei raksturīgās tradīcijas un pasākumus, kā arī norādīt konkrētu vietu, kuru viņi uzskata par šīs apkaimes perspektīvo centru. Aptaujas datus Pilsētas attīstības departaments izmantos, lai noteiktu apkaimju centriem piemērotākās vietas šajās apkaimēs.

✅ Aptaujas anketa pieejama portāla georiga.lv sadaļā “Iesaisties”

Aptaujā sniegtās atbildes būs anonīmas un tiks analizētas vispārīgā veidā. Aptaujas aizpildīšana aizņem vidēji 10 līdz 15 minūtes.

 

Uzņēmējiem Rīgā arī šogad iespējams saņemt līdzfinansējumu jaunu parkletu ierīkošanai

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, Rīgas dome pērn apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Atbalsts uzņēmējiem pieejams arī šogad.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, var pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50 % no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem.

🟩 Ar parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

🟩 Lai saņemtu līdzfinansējumu:

• jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
• jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no trim līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
• jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
• jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.
• uzņēmējiem jāņem vērā, ka parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt “de minimis” iespējamo atbalsta limitu.

🟩 Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmējiem līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams.

Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

Rīga piedalīsies ES mobilitātes projektā satiksmes drošības uzlabošanai

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments ir saņēmis priekšlikumu piedalīties “EU Horizon” projektā “Mobilitātes risinājumi drošības uzlabošanai dažādām satiksmes dalībnieku grupām (EvoRoads)”, saņemot 100% Eiropas Savienības finansējumu.

EvoRoads mērķis ir paātrināt “Vision Zero” ES mērķa sasniegšanu, izmantojot visaptverošu novatorisku sistēmu modeļus, rīkus un pakalpojumus, kas ļauj uz datiem balstīt drošības novērtēšanas sistēmu attīstību, veicina dinamisku kiberfizisko infrastruktūru uzraudzību un veicināt proaktīvu brīdināšanu par drošības riskiem kompleksos vides apstākļos.

Reaģējot uz pieaugošajām Eiropas iedzīvotāju bažām par satiksmes drošību, Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi vērienīgus mērķus. Pamatojoties uz 2010. un 2020. gada ceļvežiem, EK ir izvirzījusi mērķi – līdz 2030. gadam par 50% samazināt bojāgājušo un smago traumu skaitu uz Eiropas ceļiem, kas ir solis ceļā uz “Vision Zero” sasniegšanu. Papildus EK noteikusi “Safe System” pieejas ieviešanu par 2021. –2030. gada ceļu satiksmes drošības politikas ietvara izveidi, lai sasniegtu savus mērķus.

Veiksmīga šī politikas ietvara izveide ļautu iegūt skaidru izpratni par kritērijiem, kas ietekmē drošības rādītājus, palīdzētu veikt risinājumu izstrādi, kas veicina drošību visiem ceļiem lietotājiem, ļautu modernizēt esošās infrastruktūras uzraudzības pieejas ar jaunām, kas izmanto arvien progresīvākas komunikācijas un sensorās tehnoloģijas, kā arī veikt metodoloģijas pieņemšanu, kas identificē sarežģītu lietotāju uzvedību un var samazināt nevēlamu uzvedību.

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā projektā piedalīsies kā pilota teritorija, kurā tiks izmēģināts satiksmes infrastruktūras un satiksmes drošības risinājumu kopums, kas paredzēts tieši mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – skūteru un velosipēdu vadītājiem.

Projektā piedalīsies četras valstis – Spānija, Itālija, Rumānija un Latvija, un kopumā sešās šo valstu pilsētās, tai skaitā, Rīgā, tiks analizēta mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās drošība. Tas tiks darīts ar dažādu datu palīdzību – videoanalīzi, sensoriem, kas varēs sniegt datus par ceļu seguma kvalitāti, bīstamiem momentiem un citām situācijām. Iegūtie dati projekta ietvaros tiks salīdzināti.

Projekta budžetā, kas tiek finansēts 100% apjomā no projekta līdzekļiem, Rīgai būs iespēja iegādāties tehniskos līdzekļus, kas pēc projekta beigām paliks arī pilsētas īpašumā.

Pirmdien, 13.maijā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti nolēma atbalstīt projekta īstenošanu 2024.-2026.gadā un virzīt projektu Rīcības plāna papildināšanai ar kopējo finansējumu 96 750 eiro apmērā, no tā priekšfinansējums ir 19 350 eiro apmērā.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.

 

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par kultūras iespējām pilsētā

Līdz šā gada 20.maijam Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde aicina Rīgas iedzīvotājus izteikt viedokli par kultūras iespējām pilsētā.

Rīgas pašvaldība īsteno aptauju, lai noskaidrotu Rīgas iedzīvotāju vērtējumu par kultūras iespējām Rīgā – kultūrvietām, brīvā laika pavadīšanu, kultūras pakalpojumiem, sabiedrisko līdzdalību un citiem aspektiem. Piedalīties aptaujā aicināts ikviens Rīgas iedzīvotājs, lai, pēcāk izmantojot sniegtos viedokļus, varētu veidot daudzveidīgu, pieejamu un kvalitatīvu kultūrvidi Rīgā.

🟩 Aptaujas anketa pieejama portāla georiga.lv sadaļā “Iesaisties”.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2024.-2028.gadam izstrādes procesā.

Aptaujā sniegtās atbildes būs anonīmas un tiks analizētas vispārīgā veidā.

Aptaujas aizpildīšana aizņem vidēji 10 līdz 15 minūtes.

Mātes dienu Rīgā svinēs ar dažādiem koncertiem, izstādēm, filmām un teātri

Svētdien, 12. maijā, kad šogad tiks svinēta Mātes diena, Rīgas pašvaldība aicina neaizmirst apsveikt savas māmiņas un vecmāmiņas, aizejot kopā uz kādu no dažādajiem pilsētas sarūpētajiem koncertiem, izstādēm vai pasākumiem. Pirmais svētku koncerts notiks jau sestdien, 11. maijā.

Sestdien, 11. maijā, plkst. 16.00, kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiālē, Ieriķu ielā 43A, Lielajā zālē, notiks koru koncerts “Es savai māmiņai”. Koncertā piedalīsies “Ritums” jauktais koris “Skaņupe” un Rīgas Hanzas vidusskolas jauktais koris “Saulgrieži”. Programmā skanēs latviešu komponistu oriģināldarbi un tautā iemīļotas latviešu estrādes dziesmas.

Savukārt, svētdien, 12. maijā, plkst. 12.00 kultūras centrā “Mazā ģilde” norisināsies Mātes dienai veltīts zīmējumu teātris un muzikāla improvizācija “Muzikālā darbnīca”. Izrādē kopā ar auditoriju improvizēs trīs profesiju mākslinieki. Šajā reizē mākslinieki kopā ar auditoriju par godu Mātes dienai izspēlēs mīļas un rotaļīgas situācijas, kuru centrā ir māmiņa. Paralēli izrādes sižetam un improvizētām dziesmām, uz skatuves sienas taps liels zīmējums.

Pasākumā piedalīsies gleznotāja Ingrīda Ivane, mūziķis Aleksejs Bahirs un improvizators Varis Klausītājs.

Savukārt plkst. 12.00 kultūras centrā “Iļģuciems” notiks pasākums “Leļļu animācijas pasaulē”. Tā ietvaros būs skatāma filmu studijas “Animācijas brigāde” animācijas filmu izlase un izstāde ar filmās redzamo varoņu lellēm.

Tikmēr kultūras centrā “Imanta” plkst. 12.00 notiks pasākums “Brīnumi klāt!”. Tajā piedalīsies Latvijas Leļļu teātra aktrise Lienīte Osipova, deju studija “Mazais Andžiņš”, vokālais ansamblis “Ildzēni” un “Zinātniskais teātris” no Laboratorium.lv. Pasākums bērniem un ģimenēm pozitīvā atmosfērā piedāvās izzināt deju, dziesmu un zinātnes noslēpumus. Tiks uzburti dažādi stāsti un doti uzdevumi skatītājiem.

Tostarp pēcpusdienā, plkst. 17.00, kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skanēs svētku koncerts “Mīlu Tevi!”, kurā piedalīsies dziedātājs Ainars Bumbieris ar pavadošo grupu.

Plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā skanēs Rīgas sieviešu koru lielkoncerts “Pacel galvu, Baltā māt!”. Mātes dienai veltītais koncerts ir veidots, godinot sieviešu koru māti, Latvijas kormūzikas karalieni un izcilo diriģenti, kas kā vienīgā sieviete 20 gadus stāvējusi starp latviešu virsdiriģentiem – Ausmu Derkēvicu.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka no 12. maija līdz pat 2. jūnijam Rīgā svinēsim Ģimenes mēnesi, tāpēc ikviens laipni aicināts baudīt sagatavoto Ģimenes mēneša kultūras programmu, kurā skanēs koncerti, notiks izrādes, demonstrēs filmas, būs atvērtas interesantas darbnīcas un aicinās virkne citu aktivitāšu.

✅ Plašāku informāciju par visiem Ģimenes mēneša pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapās kultura.riga.lv un riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga”  un “Rīgā notiek”