Rīgā peldēties droši – visās pludmalēs laba ūdens kvalitāte

Visās Rīgas astoņās oficiālajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte un pēdējās analīzes liecina, ka peldēties drīkst arī visās citās iedzīvotāju iecienītajās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments šogad turpina arī iepriekšējo gadu praksi – veikt peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Lai arī visās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba, tomēr pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit.

Rīgas pašvaldība pirmajā pusgadā sociālajos pabalstos izmaksājusi 16,5 miljonus eiro

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments ir apkopojis datus par sociālajiem pabalstiem, kas izlietoti šā gada pirmajā pusgadā: pabalsti izmaksāti kopumā 16,5 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13 miljoni piešķirti rīdziniekiem, bet 3,4 miljoni – Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kopumā dažāda veida pabalstus saņēmušas 19 474 personas, tostarp 3690 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Lielāko daļu – 74 % no visa izlietotā finansējuma – veido pamata sociālās palīdzības pabalsti, galvenokārt mājokļa pabalsts (10,5 miljoni eiro) un garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts (1,7 miljoni eiro).

Pirmajā pusgadā trūcīgas mājsaimniecības statusu vismaz uz vienu dienu saņēmušas 11 059 personas, kas ir par 10 % mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 8734 rīdziniekiem – arī par 10 % mazāk nekā gadu iepriekš. Trūcīgo un maznodrošināto personu skaita samazinājums par 10 % ir pozitīva tendence, kas var liecināt par uzlabojumiem iedzīvotāju labklājībā vai izmaiņām statusa piešķiršanas kritērijos. Tas labvēlīgi ietekmē arī sociālo budžetu, jo trūcīgas mājsaimniecības statuss iedzīvotājiem ļauj saņemt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90 % apmērā, Dienas centra pakalpojumu, siltu ēdienu, ēdināšanas pakalpojumu u.c.

No trūcīgajiem jūnijā 39 % bija pensijas vecuma iedzīvotāji, 23 % personas ar invaliditāti, 19 % darbspējīgas personas un 19 % bērni. Maznodrošināto vidū lielākā daļa – 83 % – bija pensijas vecuma personas, 7 % cilvēki ar invaliditāti, 5 % pilngadīgas darbspējīgas personas un tikpat daudz bērnu.

Salīdzinot datus ar 2024. gada jūniju, sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 9 % jeb par 1278 personām, bet izlietotais finansējums – par 3 % (65 606 eiro). Samazinājumu veicināja mazāks mājokļa pabalsta apjoms, bet GMI pabalstam izdevumi palielinājās par 13 %, kas saistīts ar garantētā minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanu no 137 eiro 2024. gadā līdz 166 eiro 2025. gadā.

Pēdējā mēneša salīdzinājums (jūnijs pret maiju) rāda, ka saņēmēju skaits samazinājies par 13 %, bet pabalstiem izlietotais finansējums – par 15 %. Samazinājumu lielā mērā ietekmēja maijā izmaksātais pabalsts politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Maijā, atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, šo pabalstu izmaksāja 1807 cilvēkiem, kopējā summa 271 200 eiro.

Kopumā 2025. gada pirmajā pusgadā sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies nedaudz – par 2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (456 personas), savukārt izlietotais finansējums – par 5 % (834 997 eiro). Tajā pašā laikā GMI pabalsta izdevumi palielinājušies par 10 %, bet mājokļa pabalstam samazinājušies par 12 %. Finansējuma samazinājums par 5 % ir būtisks budžeta kontekstā, īpaši ņemot vērā, ka lielāko daļu veido mājokļa pabalsts, kura apjoms samazinājies par 12 %.

Ukrainas civiliedzīvotāji veido ievērojamu daļu gan saņēmēju skaitā (3690 personas), gan finansējumā (3,4 miljoni eiro) un būtiski ietekmē kopējo palīdzības sistēmu un budžeta plānošanu.

Sociālos pabalstus 2025. gada pirmajā pusgadā saņēma:

  • GMI pabalstu 2303 rīdzinieki un 2648 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • mājokļa pabalstu 12 532 rīdzinieki un 2296 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu krīzes situācijā 49 rīdzinieki, 1297 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu veselības aprūpei 4962 rīdzinieki, 162 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu izglītības ieguves atbalstam 78 rīdzinieki, 3 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai 26 rīdzinieki,
  • pabalstu audžuģimenēm 376 rīdzinieki, 182 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu pilngadīgiem bāreņiem 504 rīdzinieki,
  • pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā 15 rīdzinieki,
  • pabalstu simts un vairāk gadus sasniegušiem 50 rīdzinieki,
  • pabalstu apbedīšanai 158 rīdzinieki, 5 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • bērna piedzimšanas pabalstu 1 757 rīdzinieki, 23 Ukrainas civiliedzīvotāji,
  • pabalstu par aizbildņa pienākumu pildīšanu 376 rīdzinieki,
  • pabalstu par aizgādņa pienākumu pildīšanu 758 rīdzinieki, 2 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Šogad sociālajiem pabalstiem paredzēts izmantot 34,7 miljonus eiro, no kuriem 14,3 miljoni ir valsts finansējums. No kopējās summas 26,2 miljoni eiro paredzēti rīdziniekiem, bet 8,5 miljoni eiro – Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs un Latvijas Futbola federācija pārrunājuši futbola infrastruktūras attīstību galvaspilsētā

Trešdien, 6. augustā, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs tikās ar Latvijas Futbola federācijas prezidentu Vadimu Ļašenko, lai pārrunātu aktuālos futbola notikumus un infrastruktūras attīstības iespējas galvaspilsētā. Tikšanās laikā tika aplūkoti gaidāmie starptautiskie turnīri, nepieciešamie uzlabojumi treniņu un sacensību vietās.

Īpaša uzmanība tika veltīta drošības jautājumiem, kas saistīti ar līdzjutēju pulcēšanos pirms un pēc spēlēm. V. Kleinbergs dalījās ar priekšlikumiem, kā šo procesu organizēt, ņemot vērā Rīgas pieredzi iepriekšējos pasākumos, fanu pārvietošanās īpatnības un iespējamos riskus pilsētai.

Tika apspriesta arī stadiona izbūves iecere Rīgā.

“Piemērs no citām Eiropas pilsētām rāda, ka šāda mēroga infrastruktūra sniedz pienesumu pilsētas attīstībai, piesaista investīcijas un veicina tūrisma plūsmu, tāpēc svarīgi, ka atrodam labāko risinājumu, kas būs izdevīgākais Rīgai un tās iedzīvotājiem,”

uzsvēra V. Kleinbergs.

Latvijas Futbola federācijas prezidents V. Ļašenko uzsvēra Rīgas nozīmi Latvijas futbola attīstībā: “Rīgas pilsēta ir viens no mūsu galvenajiem partneriem un kopā esam īstenojuši dažāda līmeņa projektus. Ņemot vērā lielo futbolistu skaitu Rīgā un tās apkārtnē, galvaspilsētai ir būtiska loma futbola ekosistēmā. Lai spētu kvalitatīvi apkalpot šo apjomu, ir nepieciešama mūsdienīga un pietiekama infrastruktūra – gan treniņiem, gan sacensībām,”

norādīja Ļašenko.

Tāpat pārrunāta jaunu futbola laukumu izveide, treniņu iespēju pieejamība bērniem un jauniešiem, kā arī infrastruktūras izmantošanas nodrošināšana dažādām mērķa grupām, lai sportošana un treniņi būtu pieejami pēc iespējas lielākai daļai rīdzinieku.

 

Rīgas domes deputāti atzinīgi vērtē RNP progresu vairākās jomās; aicina nogaidīt ar jauna zīmola izstrādi

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas jaunievēlētie deputāti šonedēļ iepazinās ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) paveikto un nākotnes iecerēm, secinot, ka ir panākts būtisks progress vairākās jomās. Tomēr, ņemot vērā, ka vēl nav veikta pašvaldības turpmākās līdzdalības izvērtēšana šajā uzņēmumā, deputāti nolēma aicināt RNP valdi pagaidām vēl neslēgt līgumu par jauna zīmola izstrādi.

“Pēdējo gadu laikā RNP ir būtiski uzlabojis klientu apkalpošanu un komunikāciju, tāpat aktīvi darbojas finansējuma piesaistīšanā ēku siltināšanā. Tomēr mums vēl nav pilnīgas skaidrības par uzņēmuma nākotni, jo līdz gada beigām tiks veikts izvērtējums, vai un kā pašvaldībai jāsaglabā līdzdalība RNP un kādus stratēģiskos mērķus kapitālsabiedrībām izvirzīt. Ņemot vērā, ka var tikt pieņemts lēmums gan par pašvaldības līdzdalības saglabāšanu uzņēmumā, gan tās mazināšanu, vai arī, piemēram, par uzņēmuma sadalīšanu, jauna zīmola risinājums RNP var nebūt vairs aktuāls. Tāpēc nolēmām aicināt uzņēmuma valdi pagaidām nesākt līguma slēgšanas procesu,” uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“RNP ir milzīgs attīstības potenciāls, tādēļ mums kā pašvaldībai jāsaprot, kādus stratēģiskos mērķus uzņēmumam noteikt. Mums ir vienlaikus jāsabalansē uzņēmuma kapitāla vērtības pieaugums un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana iedzīvotājiem, kā arī jāņem vērā, lai RNP izaugsme nekropļotu konkurenci ēku apsaimniekošanas tirgū. Pašvaldības līdzdalības izvērtējums uzņēmumā sniegs iespēju skaidri noteikt, kāds RNP attīstības modelis būs piemērotākais,” norādīja E. Treija.

Pašvaldības tiešās līdzdalības RNP pārvērtēšanas procesu plānots pabeigt līdz rudenim un tad rezultātus vērtēt komitejas sēdē, bet gada nogalē pieņemt domes lēmumu par tālāko rīcību.

Komitejas sēdē deputāti minēja, ka uzņēmums kļuvis iedzīvotājiem draudzīgāks un saprotamāks, augusi klientu apkalpošanas kvalitāte un izveidots ērts pašapkalpošanās portāls. Tāpat RNP ir izdevies Rīgu izvirzīt ēku renovācijas projektu līderos, šogad ALTUM programmā piesakot lielu skaitu māju. Panākts arī būtisks uzlabojums darbā ar parādniekiem – uzņēmums seko līdzi, lai neveidotos nekontrolēti parādi un aktīvi kārto vēsturisko parādu bāzi. Izveidotās mobilās uzkopšanas komandas uzlabojusi māju un to teritoriju uzkopšanas kvalitāti. Deputāti arī norādīja atsevišķām nepilnībām RNP darbā, ko uzņēmuma vadība solīja iespēju robežās novērst.

RNP šogad sācis izstrādāt jaunu zīmola identitāti, par ko tika izsludināts konkurss. RNP vēlas veicināt atpazīstamību, taču vienlaikus veidot to tādu, lai veicinātu uzņēmuma vērtības paaugstināšanu. Jaunā identitāte palīdzētu attīstīties vairākos virzienos, piemēram, sākot darbību arī reģionos, tāpat attīstīt citu biznesa potenciālu – gan īres namu būvniecību un uzturēšanu, gan viedo un zaļo tehnoloģiju ieviešanu.

Rīgā rindas uz pansionātu kļūst pārskatāmākas un prognozējamas

Rīgā šogad ieviestā elektroniski pārvaldītā rindu sistēma pansionāta pakalpojuma saņemšanai ļauj iedzīvotājiem sekot līdzi rindas virzībai. Tas padara pakalpojuma saņemšanu saprotamāku un pārskatāmāku. Būtiski arī samazinājies to cilvēku skaits, kuri līdz šim gaidīja uz vietu sociālās aprūpes iestādēs.

Saskaņā ar Rīgas domes Labklājības departamenta datiem pirmajā pusgadā pašvaldība nodrošinājusi 2338 sociālās aprūpes vietas, no kurām 600 – Rīgas sociālās aprūpes centros (RSAC), bet 1738 vietas – līgumorganizāciju sociālās aprūpes iestādēs.

Rindā uz vietu sociālās aprūpes centrā (pansionātā) šā gada 1. jūlijā bija reģistrēts 531 cilvēks, kas ir ievērojami mazāk nekā 651 persona 2024. gada jūlijā un 932 personas 2024. gada oktobrī. Šo samazinājumu sekmējis papildu finansējums līgumorganizācijām (2024. gada oktobrī – 390 vietām), kas palielināja pieejamo vietu skaitu līdz 1738, saglabājoties nemainīgam arī 2025. gadā. Šā gada pirmajā pusgadā līgumorganizāciju klientu skaits pieauga par 344 personām, sasniedzot 2002 unikālus klientus. Tendence ir pozitīva, un palīdz turpināt mazināt rindu.

Aptuveni 58 % no rindā esošajiem ir personas ar demenci, kam nepieciešami specializēti pakalpojumi. Līgumorganizācijās vietu var saņemt pat nepilna mēneša laikā, taču demences nodaļās gaidīšanas laiks ir ilgāks. Ņemot vērā, ka pašvaldības pansionātos palielinās ar demenci sirgstošo iedzīvotāju skaits, RSAC “Gaiļezers” un RSAC “Mežciems” 2025. gada martā atvēra ģimenes videi pietuvināta pakalpojuma nodaļas ar 59 vietām. Līdzīgas nodaļas tika izveidotas arī pērn ar 55 vietām. 2024. gadā 43,3 % RSAC klientu bija ar demenci.

No 2025. gada 18. februāra spēkā stājās grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos par sociālā pakalpojuma saņemšanu:

  • ir trīs atsevišķas rindas, atkarībā no izvēlētā pakalpojuma sniedzēja un finansēšanas modeļa: pašvaldības institūcijās, līgumorganizācijās, kas izraudzītas iepirkuma rezultātā, sadarbības līgumorganizācijās;
  • ieviests ierobežojums: pakalpojumu drīkst atlikt ne vairāk kā divas reizes, kopā ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, lai prioritāri palīdzētu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams;
  • rindā tiek uzņemti tie iedzīvotāji, kuru deklarētā dzīvesvieta Rīgā ir vismaz 12 mēneši;
  • pakalpojums pieejams no 25 aprūpes stundām (iepriekš – 35), lai pansionāta pakalpojumu varētu saņemt arī personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam aprūpe mājās nav pietiekama;
  • noteikta pārejas kārtība starp sociālās aprūpes institūciju veidiem.

Informācija par rindas numuru

  • Sociālais dienests, balstoties uz klienta izvēli, reģistrēs viņu attiecīgajā rindā. Ja cilvēks nolems mainīt pakalpojuma sniedzēju un pāriet uz citu rindu, reģistrācija tajā tiks veikta no jauna.
  • Katram klientam lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu tiek piešķirts individuāls identifikācijas numurs, kuru ievadot Labklājības departamenta mājaslapas sadaļā “Rindas numurs”, iespējams uzzināt savu vietu rindā.
  • Klientiem, kuri bija reģistrēti rindā pirms jaunās sistēmas ieviešanas, iespējams noskaidrot identifikācijas numuru, sazinoties ar Rīgas Sociālo dienestu.

Rīgas pašvaldība aicina jaunos pedagogus pieteikties atbalstam mājokļa īrei

Rīgā šovasar sākusi darboties īpaša īres programma jauno speciālistu – pedagogu piesaistīšanai galvaspilsētai. Pašvaldība aicina jaunos pedagogus izmatot šo iespēju un pieteikties atbalstam dzīvojamo telpu īres maksas un ar to lietošanu saistīto maksājumu segšanai.

“Saskaroties ar pedagogu trūkumu, Rīga arī sniedz mērķtiecīgu atbalstu īres mājokļu izdevumu segšanai. Tas ir nozīmīgs atbalsts, lai veidotu pievilcīgu vidi pedagogiem, strādājot galvaspilsētā, kā arī nodrošinot praktisku palīdzību mājokļu jautājumos, īpaši tiem, kuri pārceļas uz dzīvi Rīgā no citas Latvijas pilsētas. Tāpat mēs strādājam, lai tuvākajos gados tiktu sniegts atbalsts jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm – skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām un citiem- ar jaunajiem mājokļiem, jo Rīgai ir vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Atbalsta saņemšanai var pieteikties, ja pedagogs ir darba tiesiskajās attiecībās ar pašvaldības izglītības iestādi pirmo reizi un tās sāktas ne agrāk par 2024. gada 1. augustu, pedagogs tiek nodarbināts ar ne mazāk kā ar 0,5 slodzi vienā vai vairākās izglītības iestādēs un ir beidzies nolīgtais pārbaudes laiks.

Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, pedagogam jāiesniedz Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā iesniegums reģistrācijai palīdzības saņemšanai un dzīvojamās telpas īres līgums (ja dzīvojamā telpa jau tiek īrēta).

Pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu pedagogs tiks uzaicināts noslēgt līgumu par pašvaldības atbalstu pedagogam. Līgums ar pedagogu tiks slēgts uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk par diviem gadiem. Atbalsta apmērs ir līdz 250 eiro mēnesī, bet ne vairāk kā faktiskie izdevumi.

Aktuālā informācija, tostarp iesnieguma veidlapa un līguma paraugs, ir publicēta departamenta mājaslapā https://mvd.riga.lv/par-mums/darbibas-jomas/dzivoklu-parvalde/pasvaldibas-atbalsts-kvalificetam-specialistam/ .

 

Arvien vairāk rīdzinieku pieprasa aprūpi mājās

Aprūpe mājās joprojām ir viens no visvairāk izmantotajiem sociālajiem pakalpojumiem Rīgā. Tā nodrošināšanai nepieciešami ievērojami finanšu resursi, un pieprasījums tikai aug – sabiedrība noveco, cilvēku ar invaliditāti kļūst vairāk, tāpēc arī vajadzība pēc šī pakalpojuma turpina palielināties.

Šā gada pirmajā pusē aprūpes mājās pakalpojumu saņēma jau 7424 cilvēki – no tiem 6763 bija pieaugušie un 661 bērns. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, tas ir pieaugums par 12 %. Arī individualizēto aprūpi bērniem saņēmušo skaits pieaudzis – 539 bērni, kas ir par 15 % vairāk nekā iepriekš.

Kopējais aprūpes stundu skaits ir pieaudzis par 10 %, sasniedzot 2,38 miljonus stundu (salīdzinājumā ar 2,15 miljoniem 2024. gada pirmajā pusgadā). Tas nozīmē, ka pieaug ne tikai to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe, bet arī katram sniegtās palīdzības apjoms.

Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta apkopotā informācija liecina, ka par 247 palielinājies arī to pieaugušo skaits, kuriem nepieciešama īpaši intensīva aprūpe. Tas skaidri parāda, ka klienti kļūst aprūpējamāki, kā arī kļūst vairāk cilvēku ar demences pazīmēm. Viņiem nepieciešama īpaša uzraudzība.

Lai nodrošinātu šo pakalpojumu, pirmajā pusgadā izlietoti 21,17 miljoni eiro – par 2,6 miljoniem vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā. No šīs summas:
• 17,59 miljoni eiro izlietoti pieaugušo aprūpei,
• 3,58 miljoni eiro – bērnu aprūpei, tai skaitā 1,81 miljons eiro individualizētajai aprūpei.

Rīgas pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar sešiem pieredzējušiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina aprūpi mājās. Lai saņemtu pakalpojumu, cilvēkam pašam ir iespēja izvēlēties kādu no šīm organizācijām: biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, biedrība “Svētā Jāņa palīdzība”, biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”, SIA “Pirmais patronāžas serviss”, SIA “Aprūpes birojs” un SIA “Senior Group Latvia”.

Rīgas pašvaldības nodrošināto atbalstu izglītības ieguvei jau saņēmušas gandrīz 300 ģimenes

Rīgas pašvaldība turpina piešķirt ikgadējo atbalstu izglītības ieguvei. Jūnijā un jūlijā palīdzība sniegta 222 Latvijas iedzīvotāju ģimenēm un 67 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim, bet pašvaldība aicina to izdarīt savlaicīgi, lai pēdējā brīdī nerodas grūtības ar nepieciešamo dokumentu iesniegšanu.

 Pabalsta apmērs ir 50 eiro katram skolēnam ģimenē.

Pabalsts izglītības ieguvei tiek piešķirts:

  • tikai ģimenēm, kurām ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss,
  • mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi un dzīvo norādītajā adresē Rīgā,
  • pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un skolēnam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz:

  • iesniegums, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod Rīgas Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem;
  • ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti par sevi un ģimenes locekļiem;
  • kā arī iesniegumu valsts valodā un citus dokumentus var iesniegt ar drošu elektronisku parakstu vai iesūtot pa pastu (iesniegumam jābūt pašrocīgi parakstītam).

 Pabalstu piešķir, izvērtējot ģimenes vai personas ienākumus un mantisko stāvokli. Rīgas Sociālais dienests pieņem lēmumu mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas — vai nu piešķirt pabalstu, vai atteikt. Par šo lēmumu informē cilvēku, kurš pabalstu pieprasījis. Tāpēc ir svarīgi pabalstu pieprasīt laikus, jo dokumentu sagatavošana un lēmuma pieņemšana nenotiek uzreiz. Pabalsts tiek izmaksāts, pārskaitot to uz norādīto norēķinu kontu.

Sākot no šā gada 1. janvāra, trūcīgas personas ienākumu slieksnis ir līdz 377 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 264 eiro pārējām personām. Maznodrošinātas personas ienākumu slieksnis Rīgā ir līdz 604 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 423 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Šogad Rīgas pašvaldība šim atbalstam ieplānojusi līdzekļus 154 350 eiro apmērā. Pašlaik izlietoti 10 400 eiro.

Jautājumu gadījumā lūdzam zvanīt uz vienoto bezmaksas informatīvo tālruni +37180001201.

Atgādinām, ka Sabiedrības integrācijas fonds aicina trūcīgas, maznodrošinātas un krīzes situācijā esošas ģimenes ar bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem saņemt skolas piederumu komplektus Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām izdales vietās. Skolas piederumu komplektos ietilpst burtnīcas, klades, zīmēšanas papīrs, vāciņi, mapes, rakstāmpiederumi, akvareļu un guaša krāsas u.c. mācību procesā nepieciešamas preces.

Lai saņemtu skolas piederumu komplektu, jāuzrāda sociālā dienesta izsniegta izziņa, kas apliecina, ka statuss ģimenei piešķirts šajā gadā. Katram bērnam kalendārajā gadā pienākas viens skolas piederumu komplekts.

 

EuroBasket laikā āra kafejnīcās Rīgā varēs izvietot ekrānus un pārvietojamās dzērienu iekārtas

Balstoties uz iepriekšējo gadu veiksmīgo pieredzi, arī šogad, EuroBasket laikā, Rīgas pašvaldība atļaus uzņēmējiem izvietot āra kafejnīcās ekrānus un pārvietojamās dzērienu iekārtas jeb rolbārus.

Lielu sporta un kultūras pasākumu laikā televīzijas ekrānu un dzērienu iekārtu izvietošana vasaras terasēs ļauj kafejnīcu un restorānu īpašniekiem veiksmīgāk uzrunāt apmeklētājus. Tādā veidā arī rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja kopīgi pulcēties un just līdzi sporta sacensību tiešraidēs.

Šā gada Eiropas čempionāts basketbolā norisināsies no 27. augusta līdz 14. septembrim. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju kopīgi baudīt sporta sacensību norisi, pašvaldība neiebilst TV ekrānu un rolbāru izvietošanai āra kafejnīcās čempionāta laikā.

Uzņēmējiem, kas vēlas izvietot TV ekrānus un pārvietojamas dzērienu iekārtas čempionāta laikā, ir jāņem vērā šādi nosacījumi – komerciāla reklāma ir aizliegta, ir atļauta tikai tiešā translācija, pieslēgumam jābūt tehniski drošam, visi vadi un kabeļi ir nosegti ar nosegpaneļiem. Tāpat pēc uzbūves ir jāsaņem tehniskās apsekošanas atzinums, kas apliecina, ka paredzētā iekārta un konstrukcija ir droša lietošanai un tiek ievērotas ražotāja noteiktās prasības ekspluatācijas laikā.

Jāņem vērā, ka par izmantoto iekārtu un konstrukciju drošību uzbūves, demontāžas un ekspluatācijas laikā, kā arī ražotāja noteikto prasību ievērošanu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs. Svarīgi pēc pasākuma norises nodrošināt tūlītēju demontāžu. Savukārt dzērienu iekārtu izvietošanai vajadzīgs iesniegums pašvaldībā un rolbāra novietojums plānā.

Gadījumā, ja ir saskaņots terases projekts, tad komersantam ir jāraksta brīvas formas iesniegums, pielikumā obligāti pievienojot aktuālo/saskaņoto terases plānu ar norādītu ekrāna atrašanās vietu, televīzijas ekrāna parametrus (izmērs, modelis u.c.), kā arī vizualizācijas materiālus. Nepieciešamos dokumentus jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz aic@riga.lv.

 

Arī šogad īpašnieki var pieteikt lielus kokus sakopšanai programmā “No koka uz koku”

Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) projekts LIFE Osmo Baltic arī šogad īsteno  programmu “No koka uz koku” ar mērķi veicināt vecu koku ilgtermiņa saglabāšanu, nodrošinot piemērotu dzīvotni daudzām sugām. Īpašnieki aicināti pieteikt savus kokus bezmaksas sakopšanai līdz 15. septembrim, aizpildot tiešsaistes veidlapu pārvaldes interneta vietnes www.daba.gov.lv sadaļā Programma “No koka uz koku”.

Dalībai programmā var pieteikt parasto ozolu, parasto liepu, parasto zirgkastaņu, parasto kļavu, parasto osi, parasto gobu un parasto vīksnu.

“Koki ir mājas dzīvajai dabai. Seno koku sakopšana ir atbalsts šīm dzīvotnēm, lai tās ilgstošāk spētu pildīt savas ekoloģiskās funkcijas. Sabiedrības izpratne par koku nozīmi dabā un piedalīšanās šādu vērtību saglabāšanā ir ļoti būtisks solis, lai ilgtermiņā veicinātu šādu dzīvotņu pastāvēšanu Latvijā,”

pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.

Programmā aicināti pieteikties īpašnieki (fiziskas, juridiskas personas, biedrības, pašvaldības u.c.), kuru īpašumā atrodas lielu dimensiju veci dobumaini lapu koki ar stumbra apkārtmēru vizmas 3 m (1,3m augstumā no zemes). Pārvaldes interneta vietnē arī skatāma plašāka informācija par programmu, tai skaitā programmas mērķa teritoriju karte un nolikums pieteikumu izvērtēšanai. No programmā pieteiktajiem kokiem tiks izvēlēti vismaz 200 koki, kam veiks koku stāvokļa novērtēšanu un sakopšanas darbus.

Iepriekšējā gadā dalībai programmā tika pieteikti teju 700 koki no visas Latvijas. Izvērtējot atbilstību, programmā uzņemti 197 koki, no kuriem 136 bija parastie ozoli. Šogad šiem kokiem jau uzsākti stāvokļa novērtēšanas darbi un rudenī, atbilstoši novērtēšanas rezultātiem, tiks veikta koku sakopšana.

Lieliem un veciem kokiem ir augsta kultūrvēstures un ainaviskā vērtība, un ar tiem saistītas dažādas dzīvnieku, augu un sēņu sugas. Visā Eiropā novērojama vecu koku skaita samazināšanās, kas negatīvi ietekmē ar šo dzīves vietu saistīto sugu pastāvēšanu nākotnē.

Veco lapu koku dobumos mīt īpaši aizsargājama un reta kukaiņu suga – lapkoku praulgrauzis. Vabole savas dzīves laikā spējīga pārvietoties vien dažus kilometrus, tāpēc piemērotu dzīves vietu savienojamība ir ļoti būtiska šīs un daudzu citu sugu pastāvēšanai ilgtermiņā. Lapkoku praulgrauzis ir lietussargsuga un sugas aizsardzības pasākumi sniedz lielu ieguldījumu daudzu citu aizsargājamo sugu saglabāšanā.

Pārvaldes projekta LIFE Osmo Baltic (LIFE22 NAT/LT/101113698) galvenais mērķis ir nodrošināt lapkoku praulgrauža aizsardzību, izveidojot pārrobežu ekoloģisko tīklu, kas savieno šīs sugas Lietuvas un Latvijas populācijas.  Projektu finansē Eiropas Savienības Vides un klimata rīcības programma (LIFE), Lietuvas Republikas Vides ministrija un Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Plašāka informācija pieejama vietnē www.daba.gov.lv, jautājumus varat uzdot projekta komandai, sūtot e-pastu uz adresi koki@daba.gov.lv vai pa tālr. 25656314 (darbdienās plkst. 9-17).

Papildus informācija:
Zanda Segliņa,
Dabas aizsardzības pārvaldes
projekta LIFE Osmo Baltic koordinatora asistente
Tālr. 28387179; e-pasts:  zanda.seglina@daba.gov.lv
www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv