Vebinārs NVO par interešu aizstāvību ES fondu Uzraudzības komitejā

Biedrības “Zaļā brīvība” ielūdz uz vebināru 25.maijā, no plkst. 15:00 līdz 16:30, lai uzzinātu par Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas (UK) lomu un nozīmi, par iespējām būt ES fondu UK sastāvā un tā ietvaros īstenot efektīvu interešu aizstāvību publiskā finansējuma izlietošanā.

Eiropas Savienības fondi Latvijā veido būtisku daļu no publiskajām investīcijām, un tādējādi tiem ir liela nozīme dažādu nozaru attīstībā un tieši vai netieši ietekmē visas sabiedrības grupas. Cita starpā ES fondu Uzraudzības komitejā tiek izskatīti investīciju programmu specifiskie atlases kritēriji, noteikumi, kas nosaka to, kas varēs pretendēt uz finansējuma saņemšanu un kas ne vai kādā mērā. Ja atsevišķu sabiedrības grupu pārstāvji šajos procesos nepiedalās, šo sabiedrības grupu intereses var netikt ņemtas vērā.

Vebinārā uzzināsi par dalību ES fondu UK kā interešu aizstāvības rīku:
• Par ES fondu UK nozīmi publiskā finansējuma plānošanā, izlietojumā;
• Par UK normatīvo ietvaru un to, kā praktiski notiek dalība šajā komitejā;
• Par to, kā var izmantot dalību UK, lai veicinātu dažādām sabiedrības grupām labāku publiskā finansējuma izlietošanu;
• Par labo praksi un “knifiem”, lai panāktu vēlamās izmaiņas;
• Par Ungārijas nevalstisko organizāciju pieredzi interešu aizstāvībā Ungārijas ES fondu UK sastāvā – veiksmes un izaicinājumi, labā prakse.
• Labprāt dzirdēsim arī jūsu redzējumu, pieredzi, ja tāda ir, un atbildēsim uz jautājumiem!

Stāstītāji:
• Selīna Vancāne, biedrības “Zaļā brīvība” publiskā finansējuma eksperte, ES fondu 2007-2013 un 2014-2020 plānošanas periodu UK locekle, Rīgas domes deputāte;
• Alexa Botar, National Society of Conservationists – Friends of the Earth Hungary, CEE Bankwatch Network (angļu valodā ar sinhrono tulkojumu uz latviešu valodu);
• Pasākumu vadīs: Lilija Apine, biedrības “Zaļā brīvība” klimata un ilgtspējīga patēriņa eksperte, ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda UK locekle.

Lai pieteiktos vebināram, lūdzam reģistrēties lūdzam reģistrēties šeit līdz 2023. gada 23. maijam.

Pēc reģistrācijas iegūsi saiti uz tikšanos ZOOM platformā.

Piesaistīs ES finansējumu velo infrastruktūras paplašināšanai uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu

Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā atbalstīja priekšlikumu piesaistīt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumu trīs jaunu velo ceļu izbūvei pilsētas teritorijas robežās uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Lai paplašinātu velo infrastruktūru starp Rīgu un apdzīvotām vietām Pierīgā, plānots izbūvēt velo ceļus trīs jaunos maršrutos:

  • Rīga–Ulbroka (aptuveni 5,4 km);
  • Rīga–Ķekava (aptuveni 4,1 km);
  • Rīga–Babīte–Piņķi (aptuveni 7,1 km).

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas teritorijā, vienlaikus nodrošinot tā sinerģiju ar Rīgas metropoles areāla pašvaldību plānoto vai jau izbūvēto veloceļu infrastruktūru un uzlabojot starppilsētu savienojamību, paaugstinot iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

Kopējās projekta izmaksas plānotas 25,6 miljonu eiro apmērā. ANM finansējums būs 21,2 miljoni eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ‒ 4,4 miljoni eiro. Projektam jau veikta priekšizpēte un tuvākajā laikā tiks uzsākta projektēšana. Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības. Minētā velo infrastruktūra tiks izbūvēta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

RD Pilsētas attīstības departamentam tika uzdots sagatavot un iesniegt projekta pieteikumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ES ANM mehānisma finansējuma saņemšanai. Projektu uzdots īstenot Rīgas domes Satiksmes departamentam.

Rīgā atklāta brīvkrānu sezona

Rīgā atsākta ziemas sezonā pārtrauktā pērn galvaspilsētas parkos ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb brīvkrānu darbība. Šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas domes plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā ar uzņēmumu “Rīgas ūdens”, lai rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem varētu nodrošināt brīvi pieejamu kvalitatīvu dzeramo ūdeni no pilsētas ūdensvada. Tādejādi gan aicinām veldzēties ar Rīgas dzeramo ūdeni, gan samazināt plastmasas patēriņu. Brīvkrānu izbūvi un ūdens patēriņu apmaksās Rīgas pašvaldība,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Atbilstoši Rīgas domes uzticētajam, rūpēsimies par esošo brīvkrānu apsaimniekošanu un ik gadu paplašināsim galvaspilsētā kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts paplašināt dzeramā ūdens pieejamību, izbūvējot vēl desmit brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs.”

SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis

“Dziesmusvētku tradīcijas 150. jubilejā, Rīga šovasar gatavojas uzņemt pusmiljonu pilsētas viesu un gandrīz 41 tūkstoti dalībnieku. Pašvaldības iestādes ar lielu atbildību pašreiz aktīvi līdzdarbojas svētku sagatavošanā, lai vasarā nodrošinātu sekmīgu svētku norisi un ikviens justos gaidīts un sajustu Dziesmu svētku noskaņu visā pilsētā. XXVII Vispārējos Latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos šoreiz Rīgas pašvaldība īpaši domā par klimatam draudzīgākiem svētkiem, tāpēc  gan svētku dalībniekiem, gan viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča.

Šobrīd brīvkrāni atrodas:

  • Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
  • Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
  • Ziedoņdārzā;
  • Dzegužkalna parkā;
  • Mežaparkā pie ieejas zoodārzā;
  • Centra sporta kvartālā Krišjāņa Barona ielā;
  • Āgenskalna tirgus priekšlaukumā.
  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā;
  • Jūrmalas gatvē 133;
  • pie Voleru ielas 65;
  • pie Mazās Vējzaķsalas 17;
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6.

Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem.

Šogad brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb brīvkrānu pieejamības paplašināšana pilsētvidē tiks turpināta ar vēl desmit jaunu brīvkrānu ierīkošanu:

  • Brasas skvērā;
  • Grīziņkalna parkā;
  • Ziemeļblāzmas parkā;
  • Ēbelmuižas parkā;
  • pie bērnu laukuma parkā Pļavniekos;
  • Ķengaraga promenādē;
  • Zemitāna laukumā;
  • pie Vecāķu pludmales;
  • pie pludmales takas Daugavgrīvā;
  • Imantas vidusskolas sporta laukumā.

Šīs vietas izvēlētas, apkopojot pērn Apkaimju iedzīvotāju centra veiktās aptaujas datus.

  • “Rīgas ūdens” iecerējis atjaunot arī vēsturiskā ūdensavota namiņa darbību Raiņa bulvārī 3 (iepretim Reimersa ielai).

Plānots, ka visi minētie jaunie brīvkrāni tiks izvietoti līdz jūnija beigām.

Brīvkrānu karte pieejama – šeit

Savukārt XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku laikā pilsētvidē plānots izvietot vēl astoņas mobilās dzeramā ūdens stacijas, katru ar astoņām ūdens uzpildes vietām. Rudenī, kad darbu atsāks skolas, turpināsies arī dzeramā ūdens staciju ierīkošana Rīgas skolās.  Vairāk: https://www.rigasudens.lv/lv/desmit-rigas-skolas-sogad-ierikotas-dzerama-udens-stacijas

Pašvaldība piedāvā atbalstu vides sakārtošanas un labiekārtošanas iniciatīvām apkaimēs

Rīgas pašvaldība no 19. maija līdz 30. septembrim pilotprojekta veidā piedāvā praktisku atbalstu apkaimju biedrībām, kas vēlas sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē – konteinerus atkritumu savākšanai, melnzemi vai augu stādus teritorijas labiekārtošanai.

Šāds atbalsta mehānisms tiek izmēģināts, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs. Ja pilotprojekts izrādīsies veiksmīgs, pašvaldība šādu atbalstu nodrošinās arī turpmāk.

“Tikai ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, viņos ieklausoties, iesaistot un atbalstot mēs spēsim sakārtot Rīgas apkaimes.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone

Galvenā atbalsta mērķauditorija ir iedzīvotāju biedrības. Šoreiz privātpersonām pieteikties nebūs iespējams. Iedzīvotājiem jāizvēlas kāda no pašvaldības teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas veikt vides uzlabošanu – savākt atkritumus, veidot puķu dobi vai iesēt zālāju.

Zemes piederību ir iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeogrāfisko datu vietnē www.geo.riga.lv.

Ieceres īstenošanai biedrībai vai to pārstāvjiem:

  • jāsazinās ar Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru, kura pārziņā atrodas konkrētā apkaimes teritorija. (Apkaimju koordinatoru kontaktinformācija atrodama www.apkaimes.lv un www.riga.lv );
  • vai rakstīt uz e-pastu:  aic@riga.lv  vai zvanīt uz tālruni 80000800 norādot, kāda veida atbalsts būs nepieciešams – vai būs vajadzīgs atkritumu konteiners, vai melnzeme. Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas meži” piedāvā biedrībām arī atsevišķus augu stādus;
  • izvēlētais atbalsta veids jāpiesaka vismaz divas nedēļas pirms plānotajiem labiekārtošanas darbiem.

Tālāko atbalsta sniegšanu koordinēs Apkaimju koordinatori.

Atbalstam vides sakārtošanas un labiekārtošanas iniciatīvām apkaimēs biedrības var pieteikties līdz 30. septembrim.

Rīgā šogad būs jau 40 pilsētas pļavas

Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau trešo gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai.

Šogad pļavas tiks veidotas desmit jaunās vietās Rīgā:

  • pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas;
  • Zunda kanāla skvērā;
  • pļavā pie Tekstilnieku ielas;
  • Buru ielas skvērā;
  • Daugavas krasta nogāzē pie Mazjumpravmuižas;
  • Maskavas forštatē pie Siena tirgus;
  • pie Slāvu apļa;
  • Juglā pie Strazdupītes;
  • turpināsies pļavu izveide Dreiliņkalna apkārtnē;
  • Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.

Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē: https://bit.ly/Pilsetasplavukarte

Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Līdz maija beigām visās pilsētas pļavās notiks agrā pļaušana. Tās mērķis ir ierobežot nevēlamas ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni. Tāpat agrā pļaušana palīdz novājināt invazīvās sugas – Kanādas zeltslotiņu, daudzlapu lupīnu un citas. Šie augi izaug pirmie, tāpēc agrā pļaušana ir viens no veidiem to ierobežošanai. Pilsētas pļavās iepriekšējās sezonās iesētie pļavu augi attīstās lēnāk, tie ir sīkāki un pļaušana tos maz ietekmēs. Tieši otrādi – pļaušana ļaus pļavu augiem labāk attīstīties, jo tie nebūs nevēlamo augu nomākti. Otrā pļaušana paredzēta vasaras beigās. Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

Šogad desmit pilsētas pļavās LDF uzstādīs informācijas stendus, kuros varēs iepazīt konkrētā vietā augošos augus. Savukārt rudenī notiks jau ierastās pilsētas pļavu sēšanas talkas – tajās tiks iesētas šajā vasarā ievāktās pļavas augu sēklas.

“Šogad dabisko pļavu skaits Rīgas pilsētā jau tuvosies 40! Iedzīvotāju interese un atbalsts pļavu ierīkošanā rāda arvien paaugošu tendenci – bioloģiskās daudzveidības palielināšana ir būtiska ekosistēmas uzturēšanā, pļavas ne tikai rada jaunas, kvalitatīvas zaļās zonas, bet arī ir veids, kā ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo pilsētas infrastruktūru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Šajā pavasarī vairākās pilsētas pļavās ir parādījušās gaiļbiksītes, tāpat ir veiksmīgi ieaugušies zvaguļi, kuri noteikti palīdzēs vairot pļavās dabas daudzveidību. Šobrīd pilsētas pļavām vairāk par visu ir vajadzīgs kārtīgs lietus, lai notiktu pļavas augu attīstība. Sagaidāms, ka pļavās, kuru izveide notikusi 2021. gada rudenī, ap Jāņiem redzēsim ziedošas pīpenes, dzelzenes un savvaļas burkānus.”

stāsta Latvijas Dabas fonda pilsētas pļavu projekta eksperte Rūta Sniedze-Kretalova

Rīgas pašvaldība šogad arī plāno pieņemt saistošos noteikumus, nosakot jaunas dabisko pļavu atrašanās vietas galvaspilsētā.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pašvaldību un Orhūsas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam.

Iznākusi jau trešā Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” raidījuma “Pāreja” epizode

Katrā raidījumā kāds sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādā no nevalstiskajām organizācijām un to ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev.

Trešajā raidījumā kopā ar radio personību un pasākumu vadītāju Sandu Dejus uzzināsim, kas ir paralimpiskais sports un ar ko nodarbojas Latvijas Paralimpiskā komiteja.

Kā ierasts, arī šoreiz ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – skaidrojam, kas ir universālais dizains. Tas skar vismaz 80 % iedzīvotāju, bet aizvien sabiedrībā nav pietiekama izpratne par to. Caur divu cilvēku stāstu ilustrāciju pusotras minūtes laikā “Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis skatītājiem ļauj iegūt izpratni par universālā dizaina būtību.

“Vides pieejamība patiesībā ir daudz plašāka un skar lielāko sabiedrības daļu. Svarīgi nodrošināt risinājumus, kas ir daudzfunkcionāli, viegli un ērti lietojami ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet ikvienam, kuram kādā dzīves posmā rodas tāda nepieciešamība. Piemēram, panduss jeb uzbrauktuve var būt noderīga arī vecākiem ar bērna ratiņiem, lifts – senioriem, kuriem ir grūtības kāpt pa kāpnēm. Lai pozitīvas pārmaiņas nāktu straujāk, ļoti liela nozīme ir arī sabiedrības izpratnei šajos jautājumos, tādēļ nepieciešams regulāri izglītot ne tikai būvniecības nozares pārstāvjus, bet visu sabiedrību kopumā,”

uzsver Jurģis Briedis.

Tāpat kā iepriekšējā raidījumā, arī šajā – noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz raidījumā intervija ar Saeimas deputātu, Sporta apakškomisijas sekretāru Raimondu Bergmani par sporta politikas aktualitātēm valstī, tai skaitā par to, kāpēc paralimpiskā sporta centra būvniecība kavējas.

Raidījuma jaunā epizode pieejama šeit: https://youtu.be/3pyvyTbWA8M

Raidījums iznāk reizi mēnesī un ikviens interesents to var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Aptauja par mazdārziņiem un zālājiem Rīgā

Ja Tev Rīgā ir piemājas dārzs, zālājs vai mazdārziņš, esi laipni aicināts piedalīties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā aptaujā par dārziņu un zālāju apsaimniekošanas paradumiem!

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā, lai palielinātu zināšanas par dārzu un pilsētnieku lomu pilsētas dabas veidošanā un apzinātu ieinteresēto loku izglītojošos pasākumos, praktiska un finansiāla atbalsta saņemšanā. 

Tāpat Tev būs iespēja reģistrēties jaunumu saņemšanai, Rīgas projekta UrbanLIFEcircles ietvaros, par Bioloģiskās daudzveidības veicināšanu un iespējām piedalīties bioloģiskās daudzveidības veicināšanas aktivitātēs:

  • izglītojošos pasākumos;
  • praktiskās nodarbībās profesionāļu vadībā;
  • grantu atbalsts bioloģiskās daudzveidības veicināšanai tavā piemājas dārzā.

Aptauja aizpildāma pašvaldības tīmekļvietnē www.iesaisties.riga.lv iepriekš reģistrējoties.

Piedalīties aptaujā – Projekts • Aptauja par mazdārziņiem un zālājiem Rīgā (riga.lv)

UrbanLIFEcircles projektu (101074453 LIFE-2021-SAP-NAT) finansē Eiropas Savienības LIFE programma, kas sedz 60% no projekta attiecināmajām izmaksām un Latvijas Valsts reģionālā attīstības aģentūra, kas sedz līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Pasniegs gada balvu kultūrā “Baltais zvirbulis”

Otrdien, 16. maijā, plkst. 16.00 svinīgā klātienes ceremonijā “Mazajā Ģildē” pasniegs Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvu “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balva “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta 19. reizi un mākslinieka Aigara Bikšes veidoto skulptūru jau ir saņēmuši 238 laureāti.

ŠOGAD BALVU PASNIEGS ČETRĀS NOMINĀCIJĀS:

  • “Par ilgstošu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu” – godinās Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas vijoles spēles pedagoģi Regīnu Sjaksti. Viņa saņems balvu par nozīmīgu ieguldījumu vijoles spēles pedagoģijā 42 darba gados.
  • “Kultūras un kultūrizglītības iestādes darbinieks” – pasniegs Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta galvenajai ekspertei bibliotēku jomā Zanei Ramiņai par Rīgas Centrālās bibliotēkas Āgenskalna un Torņakalna filiālbibliotēku telpu funkcionālo plānošanu un piemērošanu lietotāju labsajūtai.
  • “Amatiermākslas kolektīva vadītājs” – saņems divas laureātes.
    • Balvu par radošiem sasniegumiem un misijas izjūtu darbā ar bērnu un jauniešu vokālo ansambli “Kolibri” iegūs Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” bērnu un jauniešu vokālā ansambļa “Kolibri” vadītāja Inita Malnača;
    • Balvu šajā nominācijā par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ģimeņu folkloras studijas “Garataka” 10 gadu jubilejas koncertu “Plostu dārzus darināj’ ” mākslas centrā “Noass” pasniegs Asnatei Rancānei.
  • “Sadarbības projekts un sadarbība kultūras procesa atspoguļošana” – balva tiks pasniegta mūziķim Ralfam Eilandam un menedžerei Daigai Eilandei par koncerta “Ukrainas brīvībai” ideju, iniciatīvu un radošu garu tā rīkošanā 2022. gada 25. februārī.
    • “Baltais zvirbulis” šajā nominācijā tiks piešķirts arī:
      • SIA “Kalnciema kvartāls” par Āgenskalna vēsturiskā tirgus pārveidi daudzpusīgā kultūrtelpā, sadarbību ar pašvaldību un apkaimes iedzīvotājiem.
      • SIA “First Service” par projekta “Ziemassvētku gaismas taka” radīšanu Rīgā 2022. gada Ziemassvētkos.
      • Biedrībai “Ascendum” par radošu un daudzveidīgu 2022. gada Rīgas vasaras kultūras programmu “Satikšanās vieta pie arkas” Viesturdārzā.

Norisināsies diskusijas par Rīgas vēsturiskā centra stratēģiskajām nostādnēm

Plānojot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, 16., 18. un 23. maijā notiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) organizētas publiskās diskusijas par vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības stratēģiskajām nostādnēm. Interesenti ir aicināti sekot ekspertu prezentācijai tiešsaistē.

Diskusijas tiek organizētas, uzsākot jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC un tā AZ) teritorijas plānošanas procesu. Lēmumu par tā uzsākšanu Rīgas dome pieņēma aizvadītā gada decembrī. Šobrīd SIA “Grupa93” PAD uzdevumā veic pētījumu “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana turpmāko plānošanas uzdevumu definēšanai”. Tā ietvaros šī gada martā un aprīlī profesionālā vidē notika sarunas ar ekspertiem un iesaistīto institūciju pārstāvjiem, lai noskaidrotu viedokli par pozitīvajiem, kā arī konfliktējošajiem un attīstību kavējošajiem aspektiem spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma ieviešanas laikā.

Lai iepazīstinātu ieinteresētās puses ar pētījuma atziņām, RD PAD organizē trīs publiskas diskusijas, kurās piedalīsies ieinteresēto nozaru un organizāciju pārstāvji, Rīgas domes deputāti, pašvaldības institūcijas un atbildīgie departamenti:

16. maijā plkst. 15.00 – Transports un publiskā ārtelpa;
18. maijā plkst. 15.00 – Mājoklis un pakalpojumi;
23. maijā plkst. 15.00 – Kultūrvēsturiskais mantojums.

Katras diskusijas ievaddaļā SIA “Grupa93” informēs par pētījuma secinājumiem. Pēc tam pasākuma dalībnieki jauktās darba grupās tiks aicināti sagatavot kopīgu redzējumu par to, kādu redz pilsētas centru nākotnē, kas ir attīstības prioritātes un kas ir jāmaina līdzšinējā praksē.

Prezentācijai varēs sekot līdzi ikviens interesents:

  • Rīgas domes PAD tīmekļvietnē www.rdpad.lv,
  • kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”. Tiešsaiste darba grupu norisēs netiks nodrošināta.

Jauna plānošanas dokumenta izstrāde ir nepieciešama, lai Rīgas vēsturiskajā centrā iedzīvinātu mūsdienīgas un ilgtspējīgas mobilitātes un publiskās ārtelpas, kā arī veicinātu kvalitatīvas apbūves attīstību. Mērķis ir padarīt pilsētas centru par pievilcīgu dzīves un darba vidi.  Tas panākams, saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, ir jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un veicinot pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību. Nepieciešams arī telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrālajā daļā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu. Tāpat jāveicina kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstība, pilnveidojot nosacījumus labiekārtotu publikās ārtelpas un apstādījumu teritoriju tīklojuma veidošanai un nostiprināšanai, ietverot ūdensmalas, laukumus, skvērus, parkus un citas teritorijas.

Turpinās meža ugunsnedrošais laikposms

Valsts meža dienests ar 1. maiju noteica meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā, kas paredz vairāku būtisku noteikumu ievērošanu. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

  • nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
  • kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
  • atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
  • dedzināt atkritumus;
  • braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
  • veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.