Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas

, ,

Rīgas dome trešdien, 21. februārī, nolēma mainīt nosaukumus Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielām.

“Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši visus viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā vairs nebūtu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesoši ielu nosaukumi. Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās esošais nosaukums grauj mūsu nacionālo nostāju un arī valstiskumu. Rīga nes nacionālas pilsētas ideju. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Paldies kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus ar jauniem ielu nosaukumiem. Tagad jāsper pēdējie administratīvie soļi, lai kartē un ēku plāksnēs parādās jaunie ielu nosaukumi,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Maskavas ielu pārdēvēs pamatā par Latgales ielu, kas ir vēsturiskais kādreizējais šīs ielas nosaukums. Taču tā kā Rīgā jau ir neliela iela, kas nosaukta par Latgales ielu un arī šai ielai ir nepieciešams jauns atbilstošs un ar Latgali saistīts nosaukums, tādēļ esošo Latgales ielu pārdēvēs par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma. Savukārt, nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēs par Lastādijas ielu. Tas pamatā tiek darīts iedzīvotāju drošības dēļ, lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm.

Puškina ielu pārdēvēs par izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Turgeņeva ielu – par izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu, Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Gogoļa ielu – par ievērojamās latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu, bet Lomonosova ielu pārdēvēs par Valērijas Seiles ielu, kas bija pirmā sieviete Latvijas valdībā.

Savukārt Tipogrāfijas ielu pārdēvēs par Augusta Spariņa ielu – militārista (lidotāja) vārdā, kas piedalījies Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas, dzimis un dzīvojis Torņakalnā un bijis Lāčplēša ordeņa kavalieris.

E. Ratnieks norāda, ka jaunie nosaukumi pierāda, ka gadiem nav doti nosaukumi par godu izcilībām Latvijas vēsturē – cilvēkiem, kas veidojuši mūsu latvisko identitāti. Šie nosaukumi savā ziņā ir goda atdošana šiem cilvēkiem par to uzdrīkstēšanos un sasniegumiem mūsu tautas attīstībā.

RBS Greenhouse programmu absolvē 77 jaunieši

Lai nodrošinātu iespēju ieskatīties studiju procesā un gūtu priekšstatu par modernas un starptautiskas izglītības iespējām Latvijā angļu valodā, vidusskolēni no visas Latvijas tika aicināti piedalīties Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības trīs nedēļu programmā “RBS Greenhouse 2024”. Šāda bezmaksas iespēja vidusskolēniem ir jau trešo gadu un programma kopā pulcē aktīvus, mērķtiecīgus un uzņēmīgus jauniešus. Šogad no 104 pieteikumiem programmā tālāk tika izvirzīti 96 dalībnieki, no kuriem programmu absolvēja 77 jaunieši. Visvairāk pieteikumi programmai bija no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas. Dalībnieku vidū bija jaunieši no Daugavpils, Cēsīm, Valmieras, Siguldas, Ogres, Madonas, Liepājas un citām pilsētām.

RBS Greenhouse 2024 programmas galveno balvu – stipendiju 100% apmērā studiju maksas apmērā pirmajam gadam – ieguva Ralfs Savielis, Latvijas Zinātņu tālmācības vidusskolas 12. klases skolēns. Četri jaunieši – Aleksandra Pikeringa, Kirills Rubans, Kārlis Pabērzs un Jānis Strauss – ieguva 20% atlaidi savam pirmajam studiju gadam Riga Business School, pārstāvot Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, Rīgas 95. vidusskolu, Rīgas Juglas vidusskolu un Tālmācības vidusskolu „Rīgas Komercskola”.

Programma jauniešiem ļāva iejusties un izmēģināt starptautiskas un modernas izglītības programmas, kas ir līdzvērtīgas vai pat pārsniedz daļu ārvalstu augstskolu piedāvājumu. Pirmajās divās nedēļās RBS Greenhouse programmas ietvaros skolēni piedalījās lekcijās starptautisku lektoru vadībā, kā arī meistarklasēs no tādu Latvijā vadošo uzņēmumu ekspertiem kā SEB bankas, Peero un Emergn, ekskursijas Tet un Luminor, kā arī citos vērtīgos notikumos. Programmas trešajā nedēļā skolēni strādāja pie tehnoloģiju uzņēmuma Tietoevry izstrādātajiem izaicinājumiem, sacenšoties par stipendiju studijām un citām balvām. Šajā gadā izaicinājumi bija saistīti ar mākslīgā intelekta izmantošanu IT industrijas ilgtspējas un vēl efektīvākas darbības nodrošināšanu.

Jaunieši, kuri piedalījās RBS Greenhouse programmā, saņēma papildu vērtējuma punktus, kas tiks summēti viņu rezultātiem Riga Business School iestājeksāmenā, tādējādi dodot jauniešiem papildu iespējas nokļūt labāko studentu pulkā un saņemt Riga Business School mācību stipendijas. Riga Business School mērķis ir iedvesmot jauniešus izvēlēties modernu biznesa un tehnoloģiju vadības izglītību līderībai tehnoloģijās balstītā vidē šeit Latvijā.

Klaudio Rivera, Riga Business School direktors: “RBS Greenhouse ir viena no retām iespējām ļoti tuvu praksei redzēt bakalaura programmas ikdienu – pasniedzēji dod ieskatu lekciju formātos, ir iespēja tikties ar dažādu nozaru uzņēmumiem, viesoties viņu telpās, veidot praktiskus projektus un, protams, izdzīvot īstu “lifta runu”, braucot prezentējot sevi vai savu ideju 45 sekunžu laikā Radisson Blu Latvija viesnīcas liftā. Mūsu mērķis ir radīt tādu studiju pieredzi, kas jauniešiem paliek atmiņā uz mūžu.”

RBS Greenhouse programma sadalīta divos virzienos, un vidusskolēniem tiek dota iespēja izvēlēties vienu no abiem virzieniem vai arī apmeklēt lekcijas, darbnīcas no abiem moduļiem, balstoties uz savām interesēm. Virzienā “Biznesa vadība” jauniešus sagaidīja tādas tēmas kā, piemēram, inovācijas, līderība, ideācijas process un prototipēšana. “Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas” virziens arī iekļāva ar līderību saistītas tēmas, taču šajā virzienā fokuss bija uz IT tēmām – datu analīzi un programmēšanu. Pēc divu nedēļu apmācībām jaunieši ar studentu mentoru atbalstu risināja reālus biznesa izaicinājumus, ar ko saskaras tehnoloģiju uzņēmums Tietoevry.

Programmas noslēgumā jaunieši saņēma veicināšanas balvas no RBS Greenhouse atbalstītājiem. Šī gada RBS Greenhouse programmu atbalstīja Peero, SEB banka, Tet, Luminor, Tietoevry, Radisson Blu Latvija, Dārza limonāde, Ezītis Miglā, Čili pica, 360moments.lv. Programmas informatīvie partneris ir Žurnāls IR.

RBS ir dibināta 1991. gadā, sadarbojoties RTU, Bufalo universitātei (ASV) un Otavas universitātei (Kanāda). RBS piedāvā mācības angļu valodā MBA programmās, kur studenti iegūst pasaulē atzītu maģistra profesionālo grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā, un bakalaura programmās, kur iegūst bakalaura grādu starptautisko uzņēmumu vadīšanā vai datorzinātnē un organizāciju tehnoloģijās.

Papildu informācijai:
Madara Mūrmane, Riga Business School RBS Greenhouse programmas un studentu piesaistes vadītāja, madara.murmane@rbs.lv

Izstrādāti vienoti kritēriji īslaicīgo tirdziņu dizainam

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādājis vienotus kritērijus īslaicīgo jeb tā dēvēto “pop-up” tirdziņu dizainam. Kritēriji izstrādāti, uzklausot tirdziņu organizatorus un dalībniekus, kā arī izprotot to iespējas. Ieviestie kritēriji būs spēkā līdz brīdim, kad Rīgas pašvaldībai tiks izstrādāts un ieviests pilsētas dizaina kods.

Īslaicīgo tirdziņu dizaina prasības izstrādātas diviem teritoriju veidiem – Rīgas vēsturiskajam centram un ārpus tā. Rīgas vēsturiskā centra kritēriji paredz baltas un gaišu pasteļtoņu vienslīpju, divslīpju un četrslīpju nojumes. Tāpat ir vēlams vienojošs tirdzniecības vietu noformējuma elements. Savukārt Vecrīgā, t.sk. Kaļķu/Vaļņu ielā, un citās vietās, kā arī Vērmanes dārzā, Esplanādē un Kronvalda parkā īslaicīgo tirdziņu dizains ir baltas nojumes ar obligātu, vienojošu tirdzniecības vietas noformējuma elementu, atbilstoši tirdziņa identitātei.
Ārpus Rīgas vēsturiskā centra kritēriji paredz vienslīpju, divslīpju un četrslīpju nojumes jebkādā krāsā. Savukārt pie tirdzniecības centriem prioritāri jāsaglabā jau iedibinātā individuālā identitāte, bet organizējot jaunus tirdziņus, tonāli tā jāintegrē ēkas vizuālajā identitātē.

Plašāk ar informāciju par īslaicīgo tirdziņu vadlīnijām iespējams iepazīties šeit.

Pilsētas attīstības departaments novērtē un izsaka atzinību tirdziņu organizatoriem, kuri ieviesuši vienotu vizuālo identitāti, atbilstoši Rīgas valstspilsētas ārtelpas prasībām. Tā ir kalpojusi kā labs paraugs citiem organizatoriem ne tikai Rīgā, bet arī citviet reģionos.

Kritēriji īslaicīgo tirdziņu dizainam

Sociālā palīdzība pieejama plašākam rīdzinieku lokam

Stājušies spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi*, kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību tagad var saņemt par apmēram 25 % vairāk rīdzinieku un uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tagad ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 69 eiro vairāk nekā bija līdz šim, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā (bija 336 eiro). Tādējādi Rīgā paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam.

“Apstākļos, kad Rīgas pašvaldībai ir aktuālas vajadzības ceļu infrastruktūras uzturēšanā, jānodrošina kvalitatīva izglītība, mums ir jāsaglabā atbildība par personām, kuru ienākumi šodienas dzīves dārdzības pieauguma laikā nespēj saglabāt atbilstošu dzīves kvalitāti. Pašvaldība ir spērusi soli, ko likumdevējs atzinis par maksimāli iespējamu, apsteidzot iedzīvotāju pirktspējas krišanos. Ļoti daudziem rīdziniekiem tas dod iespēju saņemt atbalstu no pašvaldības budžeta mājokļa, veselības aprūpes un citu pabalstu veidā. Maznodrošinātas personas var saņemt arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70 % apmērā. Šajā grūtajā periodā rīdziniekiem ir ļoti svarīga informācija par atbalstu, ko viņi var saņemt no valsts un pašvaldības,” uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un attiecīgos pabalstus ir tiesības saņemt personām, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas un faktiski dzīvo Rīgā. 2023. gadā maznodrošinātā statusu saņēma ap 13 000 cilvēku.

Lai saņemtu attiecīgos pabalstus un/vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, viena no mājsaimniecības personām iesniedz Rīgas Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu. Tam jāpievieno dokumenti, kuri nepieciešami konkrēta pabalsta piešķiršanai. Izsmeļošāku informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.

Trūcīgas personas statusu nosaka valsts, bet maznodrošinātas – pašvaldība.

Rīgā maznodrošinātām mājsaimniecībām tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās palīdzības pabalstus, t.sk.
* mājokļa pabalstu,
* pabalstu veselības aprūpei,
* pabalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai,
* pabalstu izglītības ieguves atbalstam, pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas,
* pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.

Maznodrošinātas personas statuss Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem sniedz sekojošas iespējas:
* saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70 % apmērā,
* saņemt dienas centra pakalpojumu,
* saņemt siltu maltīti kādā no zupas virtuvēm,
* saņemt ēdināšanas pakalpojumu kādā no ēdiena izsniegšanas vietām,.
* saņemt palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā,
* saņemt juridisko palīdzību.

Informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta informatīvo bezmaksas tālruni 80005055.

Jau sešpadsmito gadu 20. februāris tiek atzīmēts kā Pasaules sociālā taisnīguma diena un, dodot iespēju vairāk rīdzinieku iegūt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, Rīgas pašvaldība veicina un īsteno sociālo taisnīgumu, kas ietver centienus risināt tādus jautājumus kā nabadzība, atstumtība, dzimumu nevienlīdzība, bezdarbs, cilvēktiesības un sociālā aizsardzība, kas ir arī Pasaules sociālā taisnīguma dienas būtība un mērķis.

*“Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”

Piesakies buddy (atbalsta personas) apmācībām!

Gribi kļūt par buddy? Nāc uz apmācībām biedrībā “Patvērums “Drošā māja””! Plānojam divas grupas – Rīgā un Liepājā. Pirmā nodarbība plānota 9. martā (gan Rīgā, gan Liepājā). Apmācību noslēgumā izsniegsim apliecinājumu par apgūto kursu.

Buddy – tā ir atbalsta persona, kas palīdz Ukrainas kara bēgļiem pirmajā laikā Latvijā.
Kas var pieteikties: ikviens, kurš vēlas palīdzēt iekļauties Latvijas sabiedrībā Ukrainas kara bēgļiem un spēj pieņemt kultūru atšķirības. Aicināti arī ukraiņi, kas Latvijā uzturas jau no kara sākuma.
Nodarbības vadīs: pieredzējuši profesionāļi, kas biedrībā “Patvērums “Drošā māja”” ikdienā strādā ar Ukrainas kara bēgļiem.

TĒMAS:

  • komunikācija un ētika,
  • konfidencialitāte,
  • kultūru atšķirības,
  • darbs ar informāciju,
  • dažādu iestāžu kompetences sfēras.

Apmācību valoda: latviešu

Piesakies līdz 29. februārim: https://forms.gle/TprrVh5pxd621TvAA
Apmācības organizē “Patvērums “Drošā māja”” ar ASV Valsts departamenta finansiālu atbalstu.
Papildus informācijai zvani: +371 28452124

Rīgā izstrādās risinājumus skolēnu drošības uzlabošanai ceļā uz mācību iestādēm

Lai starpinstitucionāli un kompleksi risinātu jautājumus, kas saistīti ar drošu ceļu uz skolu, pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Ineses Andersones iniciatīvas izveidota darba grupa “Drošs ceļš uz skolu”.

Darba grupas izveides mērķis ir nodrošināt vispusīgu ar drošu ceļu uz skolu saistītu jautājumu apzināšanu, izvērtēšanu un priekšlikumu izstrādi, lai efektīvi apzinātu problēmas un rastu risinājumus to novēršanai.

Darba grupa ir uzsākusi darbu un patlaban strādā pie aptaujas anketas izstrādes, lai varētu veikt skolēnu, vecāku, skolas padomes un skolas darbinieku aptauju, kurā plānots noskaidrot viņu viedokli par drošības problēmām, infrastruktūras trūkumiem, mobilitātes pieejamību, esošajiem un vēlamajiem pārvietošanās veidiem un tos ietekmējošiem faktoriem.

Tāpat darba grupā, plānveidā analizējot konkrētas izglītības iestādes, tiks apkopota visa pašvaldībai pieejamā informācija par satiksmes plūsmām (intensitātēm), sabiedriskā transporta kursēšanas maršrutiem un intervāliem, ceļu satiksmes negadījumiem izglītības iestādes apkārtnē un veikta izglītības iestādes teritorijas apkārtnes apsekošana dabā, lai identificētu iespējamos drošības apdraudējumus skolu apkārtnē vai biežāk izmantotajos maršrutos, t.sk. novērtējot vides pieejamību, veloinfrastruktūras un drošu velosipēdu novietošanas vietu esību un pieejamību pie skolas vai tiešā tās tuvumā un ārtelpas apgaismojuma pietiekamību, kā arī novērtējot citu publisko objektu esamību teritorijā, kas potenciāli var radīt riskus.

Plānots, ka 2024. gada pirmajā pusgadā tiks veikts četru izglītības iestāžu detalizēts izvērtējums un izstrādāts daudzkritēriju analīzes modelis, lai noteiktu prioritāri izvērtējamās izglītības iestādes un secību.

Rīgas pašvaldība arī aicina iedzīvotājus un bērnu vecākus aktīvi sekot līdzi informācijai no izglītības iestādēm un pēc aicinājuma saņemšanas aizpildīt aptaujas anketas, jo Rīgai ir svarīgi risināt tieši izglītības iestāžu, bērnu vecāku un bērnu norādītos drošības jautājumus.

Ja iedzīvotājiem, skolēnu vecākiem, nesagaidot aptaujas anketu un konkrētas skolas detalizētu izvērtējumu, ir vēlme darba grupai nodot ziņu par potenciālu bīstamību ceļa uz skolu, aicinām izmantot e-pasta adresi – amd@riga.lv. Darba grupa nodrošinās saņemtās informācijas izvērtēšanu un nepieciešamības gadījumā iekļaus atbilstošo institūciju rīcības plānos.

Darba grupu vada Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes organizācijas un projektu vadības pārvaldes vadītāja Rudīte Reveliņa, darba grupā ir iesaistīti atbildīgie speciālisti no Izglītības un kultūras sporta departamenta, Pašvaldības policijas un par infrastruktūras attīstību un uzturēšanu atbildīgie speciālisti no Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra, pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma”, SIA “Rīgas satiksme”, Pilsētas attīstības departamenta, Īpašuma departamenta un SIA “Rīgas nami”. Darba grupas komunikāciju ar sabiedrību nodrošina Centrālās administrācijas Komunikācijas pārvalde.

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties līdzfinansējumam ēku siltināšanas dokumentācijas izstrādei

Lai veicinātu māju īpašnieku lēmumu pieņemšanu un samazinātu finansiālo slogu māju siltināšanas procesā, arī šogad Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju pieteikties programmai, kas līdzfinansē mājas energosertifikāta un/vai tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums ir 70 % apmērā no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei līdzfinansējums ir 70 % apmērā no atzinuma izmaksām, bet ne vairāk kā 1100 eiro. Vienlaicīgi var pieteikties gan mājas energosertifikāta, gan tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādes dokumentu līdzfinansējumam. Atbalsts mājai tiek piešķirts vienu reizi par katru tehniskās dokumentācijas veidu. Ja uz zemes vienības ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad pieteikties līdzfinansējumam var iesniedzot atsevišķus pieteikumus par katru māju.

Līdzfinansējumam var pieteikties, ja daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir nodota ekspluatācijā līdz 1993. gadam vai neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada tās apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir klasificēta kā ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas veic mājas pārvaldīšanu, vai arī iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, izņemot gadījumus, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja pieder vienam īpašniekam.

Līdzfinansējumu izmaksā pēc tam, kad mājas tehniskā dokumentācija ir izstrādāta un pašvaldībai ir iesniegti dokumenti, kas apliecina maksājumu par sniegto pakalpojumu.

Ar programmas nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem iespējams iepazīties šeit: https://renove.lv/eku-atjaunosana/atbalsta-formas-un-iespejas/. Līdz šim izmaksāto līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas izstrādei saraksts pieejams šeit: https://rea.riga.lv/lv/lapas/energoefektivitate.

Līdzfinansējuma programmu administrē Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra.”

Rīgas enerģētikas aģentūra ir atbalsta punkts katram iedzīvotājam, kurš vēlas atjaunot savu mājokli, pieteikties līdzfinansējumam, izmantot atjaunīgos energoresursus vai mainīt siltumapgādes iekārtas, vai arī dibināt biedrību. Bezmaksas konsultācijām iespējams pieteikties: https://renove.lv/eku-atjaunosana/ka-renove-lv-var-jums-palidzet/ vai zvanot uz tālruni +37167012437.

Godina Ukrainas atbalsta centram palīdzību sniegušos uzņēmumus

Rīgas rātsnamā 14. februārī tika godināti astoņi uzņēmumi, kuri jau ilgstoši palīdz nodrošināt patīkamāku Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem apmeklējumu.
Goda rakstus uzņēmējiem pasniedza Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola un Ukrainas atbalsta centra vadītājs Pēteris Grūbe.

Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem jau gandrīz divus gadus sniedz palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri atrod patvērumu Rīgā. No 2024. gada janvāra tas atrodas Pāles ielā 9. Centrā iespējams reģistrēt savu dzīvesvietu Rīgā, pieteikties sociālajai palīdzībai un saņemt konsultācijas par pašvaldības piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, reģistrēt bērnus pašvaldības izglītības iestādēs, pieteikties uzturēšanās atļaujām, izgatavot personalizētos e-talonus, apmeklēt nodarbības un pasākumus.

Lai saņemtu visus nepieciešamos pakalpojumus, centrā var nākties pavadīt vairākas stundas. Lai gaidīšana būtu patīkamāka un ērtāka, vairāki uzņēmumi bez atlīdzības palīdz rūpēties par to, lai apmeklētājiem būtu pieejams bezmaksas internets, kafija, ūdens, gardumi, kā arī palīdz par centra aprīkojumu.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, sveicot uzņēmējus, uzsvēra: “Rīga atbalstīs Ukrainu, cik ilgi vien vajadzēs. Es zinu, ka sniegt nepārtrauktu un ilgstošu atbalstu nav viegls uzdevums. Nogurumu no kara jutu, nesen viesojoties Ukrainā, un tas redzams arī šeit, Latvijā. Tāpēc īpaša pateicība jāizsaka tiem, kas bez īpaša pamudinājuma sniedz atbalstu Ukrainai un ukraiņiem, kad ieradušies Rīgā. Jāiztur būs vēl, un mēs nezinām, cik ilgi, bet mēs būsim kopā ar Ukrainu līdz uzvarai.”

Rīgas vicemēre Linda Ozola: “Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem ir kļuvis par simbolu Rīgas nelokāmajai solidaritātei ar Ukrainas tautu un tiek ļoti novērtēts gan no Ukrainas puses, gan starptautiski. Tajā nozīmīgu artavu snieguši arī vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri centru ilgstoši atbalstījuši gan ar dažāda veida produktiem, gan pakalpojumiem, lai tas vēl pilnvērtīgāk varētu palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tas nav pašsaprotami un mēs patiesi novērtējam to.”

Uzņēmumi SIA “Coffee Address” un SIA “King Coffee Service” rūpējas par to, lai Rīgas atbalsta centra klientiem būtu pieejama svaiga un garda kafija. Uzņēmumi nodrošina gan kafijas automātus un to apkopi, gan kafijas pupiņas. Talkā nāk arī AS “Agrolats” grupas uzņēmumi. “Tērvetes AL” jeb Tērvetes alus darītava ik mēnesi piegādā centram ūdeni un atspirdzinošus bezalkoholiskos dzērienus, savukārt SIA “Tērvete Food” centra apmeklētājiem jau gandrīz divus gadus dāvina “Druvas” saldējumu. SIA “Maxima Latvija” katru mēnesi mazākajiem centra apmeklētājiem nodrošina sulas un batoniņus.

Par tīriem paklājiem, dezinfekcijas automātiem un dezinfekcijas līdzekļiem bez maksas gādā AS “Elis”. SIA “Baltic Travel Group” nācis talkā, lai palīdzētu iekārtot birojus un mācību telpas Pāles ielā 9, ziedojot mēbeles.

Lai Ukrainas civiliedzīvotājiem Rīgas atbalsta centrā būtu pieejams bezmaksas bezvadu internets, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” izvietojis rūterus. Tāpat LMT jau divus gadus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri pirmo reizi ierodas un reģistrējas Rīgā, piedāvā mobilo sakaru SIM kartes un 90 dienas nodrošina bezmaksas zvanus uz numuriem Eiropā un Ukrainā.

Pasākumā uzstājās ukraiņu dziedātāja no Mariupoles Anastasija Vasiļenko, kura šobrīd atradusi patvērumu Rīgā un ir arī iemācījusies latviešu valodu. Viņa izpildīja pašas sacerēto dziesmu “Rītausma”.

Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem darbojas kopš 2022. gada 7. martā. Tas vairākas reizes mainījis atrašanās vietu, bet šobrīd pakalpojumus sniedz Pāles ielā 9.

Foto:
https://flic.kr/s/aHBqjBe8H4

Pašvaldība aicina nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un NVO sadarbības memorandam

Rīgas dome aicina galvaspilsētas nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam, turpmāk – Memorands.

Lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodrošinātu efektīvu nevalstisko organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kopš 2013. gada Rīgas pašvaldība un tās teritorijā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienojas atjaunotajam Memorandam. Memoranda mērķis ir veicināt sabiedrības iesaistīšanu un tās aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, attīstot pastāvīgu partnerību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. Memorandam ik gadu ir pievienojušās jaunas nevalstiskās organizācijas un pašlaik pašvaldība Memoranda ietvaros sadarbojas jau ar 223 nevalstiskajām organizācijām, informācija par šīm organizācijām, kā arī Memoranda teksts un aktuālie grozījumi atrodami ŠEIT.

Jebkura no Memorandu parakstījušajām organizācijām var tikt ievēlēta Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē (turpmāk – Memoranda padome). Memoranda padomes pārstāvji tiek ievēlēti uz diviem gadiem, kas nozīmē, ka nākamās vēlēšanas norisināsies 2025.gadā.

Memoranda padome tika izveidota 2021. gada 21. janvārī. Tā ir konsultatīva organizācija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Memorandā noteikto mērķu sasniegšanu. Tās sastāvā ir Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas domes pastāvīgo komiteju vadītāji un deviņi Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas pārstāvji. Ar informāciju par šiem pārstāvjiem var iepazīties Pašvaldības portālā https://www.riga.lv/lv/rigas-domes-un-nevalstisko-organizaciju-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padome.

Organizācijas, kuras vēlas pievienoties Memorandam un to nav izdarījušas iepriekš, aicinām līdz š.g. 8. marta plkst. 15.00 atsūtīt ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē uz adresi aic@riga.lv vai Centra oficiālo e-adresi šādus dokumentus:

  • iesniegumu par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvaru, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Memoranda parakstīšana tiek plānota elektroniskā formā, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc š.g. 8. marta, kad būs zināms, cik organizācijas šogad vēlas pievienoties Memorandam.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt pie Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītājas Ilzes Meilandes, e-pasta adrese:  ilze.meilande@riga.lv, tālr. 67181657.

Rīga pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 13. februārī, atbalstīja jaunu siltumapgādes noteikumu* projektu, kas paredz galvaspilsētā pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri, vienlaikus to sabalansējot ar iespējām samazināt fosilo energoresursu izmantošanu. Noteikumi vēl būs jāpieņem domes sēdē.

“Pēdējo gadu notikumi ir skaidri apliecinājuši, ka uz gāzi kā lētu enerģijas veidu paļauties nevar, tāpēc jādomā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu apkurē un energoneatkarības veicināšanu. Lai turpinātu Rīgas iesākto ceļu uz klimatneitralitāti un videi draudzīgāku apkures tehnoloģiju izmantošanu, samazinot CO2 izmešus, esam sagatavojuši jaunus noteikumus, kas paredz veicināt pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju siltuma avotu, piemēram, siltumsūkņu, izmantošanu. Tas nenozīmē, ka uzreiz tiks būtiski ierobežoti atsevišķi apkures veidi, jo būs iespēja tos elastīgāk izvēlēties, izstrādājot tehniski ekonomisko pamatojumu,” uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu pirmie Rīgas domes saistošie noteikumi pieņemti 2006. gadā, bet 2019. gada versijā jau ir spēkā prasības pret akmeņogļu ierobežojumiem visās pilsētas zonās. Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

Jauni noteikumi paredz, ka visās zonās būs aizliegts uzstādīt siltumapgādes sistēmas iekārtas, kurās izmanto akmeņogles, brūnogles, kūdru un šķidro kurināmo, tai skaitā dīzeļdegvielu. Tāpat bez tehniski ekonomiskā pamatojuma visā Rīgā būs aizliegta jaunu gāzes apkures iekārtu saskaņošana no 2026. gada un uzstādīšana pēc 2031.gada. Līdz šim laikam uzstādītās iekārtas varēs darboties līdz sava kalpošanas laika beigām.

Kam nekas nemainās?

• Centrālās apkures lietotājiem;
• Malkas krāšņu īpašniekiem, biomasas kurināmā un gāzes katlu īpašniekiem, kas neplāno un kam nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas.

Kam gaidāmas izmaiņas?

• Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās vai privātmājas, veikt esošās iekārtas nomaiņa pret jaunu kurināmā sadedzināšanas iekārtu, samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, un kuras nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 kW.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, veikt siltumapgādes veida maiņu no individuālā uz lokālo, atļaujot vecās siltumapgādes sistēmas iekārtas maiņa pret jaunu, palielinot ievadīto siltuma jaudu, izvēloties esošo risinājumu atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam un samazinot kopējo gaisa piesārņojumu.
• Ja ne centralizētā ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē.
• Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.g. 1.janvāra netiks izsniegtas, ja tas nebūs atbilstošs ekonomiskā pamatojuma aprēķinam. Atļaujas var izmantot 5 gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031. gadam.

Ko noteikumi sniedz rīdziniekiem?

• Skaidrību par pilsētas nākotnes plāniem, kas saskaņoti ar Eiropas un globālo klimata un gaisa piesārņojuma politiku. Laicīgi norādīts, kad jaunas investīcijas nebūs atļautas, tāpēc ne būs nekādu pēkšņu pārsteigumu Eiropā noteikto prasību dēļ.
• Ceļu uz augstāku gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte ir viens no lielajiem mirstības cēloņiem Rīgā, kuras dēļ zaudējam daudzus veselīgās dzīves gadus.
• Iespēju pakāpeniski un laicīgi plānot pāreju uz vietējiem energoresursiem, nodrošinot modernu un uzticamu siltumapgādi bez straujām cenu svārstībām, ko rada atkarība no fosilajiem resursiem.

Jaunie noteikumi paredz atvieglojumus vai uzlabo esošo situāciju šādos aspektos:

• Noteikumi ir elastīgāki attiecībā uz atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums;
• Siltumapgādes jautājumu komisijai iespējams lemt par jauno avotu uzstādīšanu pēc būtības, izvērtējot tehniski – ekonomiskos rādītājus;
• Izveidots vienkāršāks siltumapgādes zonējums.

Papildu vides uzlabošanas prasības tiek iezīmētas sekojošās situācijās:

• Pilsētas mērķu nostiprināšanai klimata pārmaiņu samazināšanā – tiek noteikts laika periods, pēc kura netiks izsniegtas jauna atļaujas fosilajiem kurināmajiem (2026.gada 1.janvāris), iezīmējot pakāpenisku pāreju (atļauja derīga 5 gadus) uz atjaunīgajiem energoresursiem vai pieslēdzoties centralizētās siltumapgādes tīkliem;
• Par siltuma avotu reģistrēšanu un kontroli (noteikts ar 2020.gada 16.aprīļa MK noteikumiem Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” 8.2. sadaļa par plānotajiem pasākumiem 9.punkts un tā apakšpunkti).

Kādos gadījumos tiek piemēroti jaunie noteikumi?

• Noteikumi neskar malkas krāšņu īpašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu īpašniekus, kas neplāno un kam nav iespēju šobrīd mainīt savas apkures iekārtas, kā arī visus, kas izmanto centrālapkuri;
• Noteikumi skar tos īpašniekus, kas plāno ieguldīt jaunās apkures iekārtās, nosakot, kuras ilgtermiņa investīcijas atbilst Eiropas Savienības, Latvijas un Rīgas ilgtermiņa plāniem un kuras – neatbilst;
• Noteikumi tiek piemēroti tajā brīdī, kad nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas. Vienkāršojot – ja ar šādu komisiju iepriekš nav nācies saskarties, tas nebūs nepieciešams arī turpmāk, izņemot lēmumus par apkures nomaiņu, kas aprakstīti iepriekš;
• Būvējot jaunu ēku, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.

Piemēri gadījumiem, kad noteikumi ietekmēs ieguldījumus jaunās apkures iekārtās:

• Ja plānots ieguldīt, lai veidotu jaunas ar oglēm kurināmas iekārtas – tas nebūs atļauts (tāpat kā līdz šim);
• Ja plānots ieguldīt, lai ierīkotu jaunu gāzes vai biomasas apkuri zonā, kurā ir pieejams, tehniski ērts un rentabls pieslēgums centralizētajai siltumapgādei – tas pirmajā piesārņojuma zonā nebūs atļauts, ja vien to neapliecinās ekonomiskais aprēķins apkures ierīces ierīkošanai un izmantošanai tās dzīves cikla periodā. Pamatojums – veicot ieguldījumus ir jāprioritizē apkure, kas nerada piesārņojumu lielākajās riska zonās.
• Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, atbilstoši ekonomiskā pamatojuma aprēķinam ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes iekārtu ierīkošanai.

Kad katlu nomaiņai nepieciešama Siltumapgādes komisijas atļauja?

Atļauja nepieciešama pirms jaunas siltumenerģijas ražošanas sākšanas vai siltumenerģijas ražošanas veida maiņas. Neattiecas uz iekārtu remontdarbiem. Atļauja nav nepieciešama esošajiem katliem. Tā ir nepieciešama, uzstādot jaunu apkures katlu vai veicot tā nomaiņu.

Kādēļ svarīgi, ka šādas būtiskas izmaksas no 2026. gada netiek ieguldītas neperspektīvos apkures veidos?

Pilsēta ir noteikusi mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebūtu jāveic uzstādīto iekārtu neplānota nomaiņa, paredzēts pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem pakāpeniski.

Kā salīdzinās viena gāzes katla nomaiņa uz jaunu pret pieslēgumiem centrālajai apkurei un siltumsūkņiem?

Pieslēguma izveidošana, siltumsūkņu uzstādīšana var būt lielākas izmaksas, salīdzinot ar dabasgāzes katla uzstādīšanu. Ņemot vērā klimata politiku, var paredzēt arī turpmāku dabasgāzes cenu kāpumu nākotnē, tādēļ ekspluatācijas izmaksas, visticamāk, dabasgāzes katliem būs augstākas. Pašvaldība paredz veidot atbalsta instrumentus sadārdzinājumam segšanai iekārtu uzstādīšanai no 2026.gada.

Gadījumos, kad visā mājā ierīkota radiatoru sistēma, kas balstās uz gāzes katlu – ko darīt, kad saplīst katls un tas jāmaina, bet nevēlas mainīt visu sistēmu?

Uzstādot citu siltuma avotu, iespējams izmantot esošos radiatorus un iekšējos tīklus dzīvoklī. Katrs gadījums Siltumapgādes komisijā tiks vērtēts, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus. Izmantojot minētās iespējas izņemt atļauju ātrāk, gāzes katlu nomaiņu var veikt teju līdz 2031. gadam.

Kāpēc nepieciešams pakāpeniski pāriet no fosilajiem energoresursiem uz atjaunīgiem energoresursiem?
• Samazina gaisa piesārņojumu un situmnīcefekta gāzes;
• Samazināts fosilo energoresursu imports;
• Ilgtermiņā ekonomiski rentablāki;
• Vietēji energoresursi.

*“Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”